Kapelāna vēstule

Dārgie RARZI studenti, darbinieki un pasniedzēji!

Adventa laiks ir gaidīšanas laiks, bet... ar niansēm. Jo gaidīt nenozīmē nedarīt neko, gaidīt, un viss. Šajā ziņā gaidīšana nav pasivitāte. Gluži pretēji ─ gaidīt nozīmē būt gatavam, jo Jēzus ir tuvu. Īstenībā Jēzus ir tuvu vienmēr, un tieši tāpēc var teikt, ka Adventa laikam mūsu dzīvē jāīstenojas katru dienu. Bet, ja mēs nedzīvojam kā Dieva bērni, tad mēs nepamanīsim Dieva tuvumu.

Kas var pamanīt Dieva tuvumu? Tikai tas, kuram ir Dieva klātbūtne. Kas var just Dieva tuvumu? Tikai tas, kas jūtas kā Dieva bērns, tikai tas, kurš cenšas redzēt citos cilvēkos pašu Jēzu, tikai tas, kurš māk kalpot, lai tikai Jēzus spīdētu... Tādā veidā gaidīšanas laiks, kas ir Adventa laiks, mums nebūs kaut kas pasīvs, bet visnotaļ aktīvs. Patiesībā varam teikt, ka Adventa laiks ir vairāk gatavošanās laiks nekā gaidīšanas laiks. Šis gatavošanās laiks nozīmē apzināties, ka Dievs meklē mūsu sirdī tīru vietu, lai dzīvotu mūsos. Bet, lai mūsu sirds būtu tīra, mūsu “es” – tam ir jāpazūd. Mums ir jāaiziet prom no savas patības. Cik reižu Pāvests šogad jau ir atkārtojis to pašu.

Adventa laiks ir atgriešanās laiks, žēlastības laiks. Advents ir arī prieka un grēku nožēlas laiks. Prieka laiks, jo mēs nevaram iedomāties neko brīnišķīgāku par Kristus bērna piedzimšanu. Lūk, ko teica Pāvests: ,,Evaņģēlija prieks piepilda sirdi un visu dzīvi tiem, kas sastop Jēzu. Tie, kas ļauj, lai Viņš tos atpestī, tiek atbrīvoti no grēka, skumjām, iekšējā tukšuma, vientulības. Kopā ar Jēzu Kristu vienmēr dzimst un atdzimst prieks. Ar šo Pamudinājumu es vēlos vērsties pie Kristum ticīgajiem, lai viņus aicinātu uz jaunu, šī prieka iezīmētu evaņģelizācijas posmu un rādītu ceļus, kas Baznīcai ejami tuvākajos gados.” (Evaņģēlija prieks, 1)

Tas ir arī grēku nožēlas laiks, jo mums jāsagatavojas, lai tīri varētu saņemt šo dāvanu ─ Jēzu Kristu.

Adventa laiks ir atgriešanās laiks. Atgriezties nozīmē novērsties no sevis un no pasaules, lai pievērstos Dievam, izvēlētos Dievu kā vienīgo un visaugstāko labumu. Šī izvēle pieprasa radikālu, krasu pārmaiņu mūsu domāšanas un dzīves veidā. Tas nozīmē arī ticēt, ka ir iespējams īstenot to, ko Jēzus ir pasludinājis un pierādījis darbos. Tas nozīmē pieņemt aicinājumu nesavtīgi darboties citu labā, lai arī viņi ticētu tam, ko Jēzus ir apsolījis, un to īstenotu savā dzīvē.

Drīz mēs svinēsim Ziemassvētkus. Dieva Dēls kļuva par cilvēku, lai mēs dzīvotu paša Kristus dzīvi. Drīz, 25. decembrī, svinēsim Dieva Dēla piedzimšanu. Tajās dienās mēs kontemplēsim daudz paradoksu Jēzus dzīvē. Dieva Dēls, Dieva Vārds būs vienkāršs bērns. Viņš, kas ir Logoss, nevarēs runāt. Viņam būs jāgaida kādi gadi, lai mācītos runāt vai lai runātu. Viņš, kas ir Karalis, piedzimst alā, ko ieskauj dzīvnieki. Viņš, kas ir pasaules bagātākais cilvēks, jo ir Dievs, nav atradis labāku vietu, kur piedzimt.

Mēs gribam teikt Dieva Bērnam, ka mūsu sirdī ir vieta. Un tagad ir laiks, lai sagatavotu šo vietu Viņam. Mēs negribam, ka Jēzus atrod netīru vietu mūsos.

Viņa dzīves sākums virs zemes mūs aizkustina. Mēs nedrīkstam atbildēt ar vienaldzību. Tas ir laiks, lai mēs reaģētu. Tagad ir mūsu kārta. Gaidīšanas laiks ir laiks, kur Dievs gaida kaut ko no mums. Un tas mums ir jāatklāj mūsu personiskajā lūgšanā pie adventa vainaga, pie Betlēmītes.

Šis ir apņemšanās laiks. Adventa laiks mums atgādina, ka ir jāmaina sava sirds, lai tā varētu pievērsties Dievam. Un to mēs darīsim kopā ar mūsu Māti Mariju. Jo Viņai bija, Viņai ir liela sirds. Un tāpēc tikai Viņa var mācīt, kā veidot mūsu sirdis pēc Jēzus Sirds.

P.S. Decembra beigās es piedalīšos garās rekolekcijās. Es gribētu pateikt, ka es nesu savā sirdī Jūsu bažas, Jūsu priekus un Jūsu vēlmi būt arvien labākiem un labākiem Dieva priekšā.

 

Pr. Alberto

RARZI kapelāns

Decembra vēstule 2014. gadā

 
 

APTAUJA


Institūta svarīgākā misija ir?
skolot ticības mācības skolotājus un kapelānus
evaņģelizēt neticīgos
veicināt sabiedrībā integrālu skatījumu uz cilvēku
sekmēt studentu izpratni par teoloģiju

PARTNERI

 


.