Kapelāna vēstule

Otrdiena, 13 oktobris 2015 08:06
Array Drukāt Array

Dārgie RARZI studenti, darbinieki, pasniedzēji un absolventi!

Šomēnes gribētu Jums rakstīt par diviem jautājumiem. Viens - par sinodi, otrs - par rožukroni, jo ir zināms, ka oktobris ir Rožukroņa mēnesis.

Kas vispār ir sinode? Pāvests uz šo jautājumu atbild tā:

Sinode ir eklesiāls izteiksmes veids – tā ir Baznīca, kas iet kopā, lai raudzītos uz realitāti ar ticības acīm un to izprastu ar Dieva sirdi; tā ir Baznīca, kas izvērtē savu uzticību ticības depozītam, kas nav nekāds muzejs, ko var aplūkot, ne arī ko tai vajadzētu tikai saglabāt, bet kas ir dzīvais avots, kuru Baznīca izmanto, lai remdētu savas slāpes un veldzētu un apgaismotu dzīves mantojumu.”

Mēs arī zinām, ka sinodēs nevalda demokrātijas principi, jo tie ir principi, ko pārvalda tauta. Tomēr Baznīca pieder nevis tautai, bet Kristum. Tieši tāpēc Baznīcai ir hierarhiska struktūra. Un pāvests ir Kristus vietnieks uz zemes.

Tad, ja esam pilnīgi vienoti ar Kristu gan Sakramentos, gan lūgšanā, mēs varam teikt, ka arī esam Baznīca, varam teikt, ka Viņa ir mūsu Māte, ka mēs esam Baznīcas bērni.

Baznīcai ir vajadzīga mūsu lūgšana par sinodi. Pāvests pats ir aicinājis ticīgos intensīvi lūgties par sinodes norisi. Ko tu esi darījis, lai īstenotu pāvesta vēlējumu? Mēs neesam tikai skatītāji, bet arī Baznīcas bērni, kas ir ļoti aktīvi ar savām lūgšanām un ar saviem upuriem par labu mūsu ģimenei - Baznīcai.

Mēs ļoti labi zinām, ka Svētais Gars vada Baznīcu, un zinām arī, ka Baznīca ir svēta nevis tāpēc, ka visi tās locekļi būtu svēti, bet tāpēc, ka Dievs ir svēts un tajā darbojas. Tātad uzticēsimies Baznīcai, bet ar darbīgu ticību, tas ir, ar lūgšanu un upuriem. Un lūgšana vienmēr ir auglīga, jo Dievs nevar neieklausīties savos bērnos, lai arī Viņš ne vienmēr dod mums to, ko mēs gribētu, jo ne vienmēr tas mums ir vajadzīgs.

Mēs esam Rožukroņa mēnesī. “Svētā rožukroņa lūgšana ar noslēpumu apcerēšanu, ar “Tēvs mūsu...” un “Esi sveicināta, Marija...” atkārtošanu, ar Svētās Trīsvienības slavinājumiem un pastāvīgo vēršanos pie Dievmātes – tas ir nepārtraukts ticības, cerības un mīlestības, pielūgsmes un gandarīšanas akts”[1].

Tēvs Viktors Pentjušs rakstīja šos iedvesmojošos vārdus: “Rožukroņa lūgšana ir saistīta ar lielu garīgu spēku. To saņem visi tie, kas dievbijīgi skaita Rožukroni. Sveicināt Jaunavu Mariju ir debesu eņģeļa darbība. Tā Viņu sveicināja Dieva sūtnis erceņģelis Gabriels. Eņģeļa sveicinājuma pirmavots ir pats Dievs, jo Viņš sūtīja savu eņģeli, lai tas nodotu ziņu Viņa vārdā. Erceņģelim Gabrielam bija uzticēts sevišķs goda pienākums nest Marijas sveicienu un nosaukt Viņu par žēlastības pilno. Vai tad mums nav gods uzrunāt Jaunavu Mariju ar Dieva uzdotiem un augstā eņģeļa izteiktiem vārdiem? Kad lūdzamies Rožukroni, tad mēs uzrunājam Dievu un Jaunavu Mariju. Ar kādu dievbijību un cienību jāskaita Rožukroņa lūgšanu vārdi... Ar naidīgu un paviršu Rožukroņa lūgšanu mēs pelnām pārmetumus, par ko runā Svētie Raksti, -,, šī tauta godina mani tikai ar lūpām, bet tās sirds ir tālu no manis” (Mt, 15, 8)[2]”.

Lūk, ko saka Sv. Hosemarija: ”Rožukronis ir ļoti efektīvs tiem, kas kā ieroci izmanto prātu un zināšanas: tad, kad viņi lūgšanā piesauc Dievmāti, šis šķietami monotonais veids, kā bērni runā ar savu Māti, viņos iznīcina katru godkāres un lepnības aizmetni.” (Vaga, n. 474)

Es Jūs visus aicinu šajā mēnesī lūgties Rožukroni ar noslēpumu apcerēšanu. Iegansts var būt gan personisks (mūsu rūpes, mūsu vajadzības utt.), gan plašāks (par mieru pasaulē, par Bīskapu sinodes norisi, par pāvesta nodomiem, par bīskapiem, priesteriem utt.).

Svētais Hosemarija saka: Vēlies mīlēt Svēto Jaunavu? Tad iepazīsti viņu! – Kā? – Labi lūdzies mūsu Valdnieces Rožukroni.

Bet, skaitot Rožukroni...vienmēr sakām vienu un to pašu! - Vienmēr vienu un to pašu? Bet vai tad mīlētāji viens otram nesaka vienmēr vienu un to pašu? Vai tik tavs Rožukronis nav vienmuļš tādēļ, ka tā vietā, lai izrunātu vārdus kā cilvēks, tu izdod skaņas kā dzīvnieks, kamēr tavas domas atrodas ļoti tālu no Dieva. Turklāt ievēro: pirms katrām desmit “Esi sveicināta...” nosauc noslēpumu, kuru apcerēsi. (Svētais rožukronis.)

Ak, Marija, prieka, sāpju un debesu godības Māte. Tik bieži es esmu skaitījis svēto Rožukroni izklaidīgi un bez noslēpumu apceres. Māci mani lūgties un sekot Tavam un Tava Dēla dzīves paraugam.

Pr. Alberto

 


[1] Sv. Hosemarija Eskriva, Svētais rožukronis, Zvaigzne, Rīga, 2011, 21 lp.

[2] Tēvs Viktors Pentjušs, Dieva gudrība, Viļāni, 2011, 167. lp.