Kapelāna vēstule

Dārgie RARZI studenti, darbinieki un pasniedzēji!

Tuvojas Vasarsvētki!

Sv. Jānis raksta: Bet kad atnāks Iepriecinātājs, ko es sūtīšu no Tēva, patiesības Gars, kas no Tēva iziet, Viņš dos jums liecību par mani. Un jūs dosiet liecību, tāpēc ka no sākuma esat pie manis.

To es jums sacīju, lai jūs nekristu apgrēcībā. Viņi jūs izslēgs no sinagogām, bet nāks stunda, kad ikviens, kas jūs nonāvēs, domās, ka ar to kalpo Dievam. Bet viņi jums to darīs tāpēc, ka nav atzinuši ne Tēvu, ne mani. Bet to es jums sacīju, lai jūs, kad pienāks viņu stunda, atcerētos, ka es jums to teicu. (Jņ 15, 26-16, 4a).

Kad atnāks Iepriecinātājs... Kas ir Iepriecinātājs? Protams, mēs to zinām. Viņš ir Svētais Gars. Citā reizē, arī Svētais Jānis rakstīja: ,,To Es jums sacīju, uzturēdamies pie jums. Bet Iepriecinātājs – Svētais Gars, ko Tēvs atsūtīs manā vārdā, - jums iemācīs visu un atgādinās jums visu, ko Es jums sacīju”.

Viņš ir paša Dieva Mīlestība. Viņš ir Kristus Gars. Vai tiešām manā dzīvē, Svētais Gars ir Iepriecinātājs, Mierinātājs, Svētdarītājs? Vai es Viņu pazīstu? Vai man ir kādas attiecības ar Svēto Garu?

Varbūt Svētais Gars mums ir nepazīstams? Viņam ir jābūt ‘galvenajam aktierim’ mūsu dzīvē... un varbūt teorētiski mēs to zinām, bet, kas mums jādara, lai mums būtu īstas, labas attiecības ar Svēto Garu?

Svētā Gara dāvana ir viena no lielākajām svētībām, ko varam saņemt šajā dzīvē, jo Svētais Gars mierina, iedvesmo, brīdina, šķīsta un vada mūs. Viņš var mūs piepildīt „ar cerību un pilnīgu mīlestību”.

Dievs ir mīlestība, un Mīlestība ir pirmā dāvana, kas ietver sevī visas pārējās. Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, atturība. Pret tādām lietām nav bauslības. (Gal. 5, 22-23).

Mīlestība, prieks... Lūk, ko teica Pāvests Francisks par prieku: Ja kādreiz skumjas klauvē tavā sirdī, pasaki tām, ka tev jau ir saistības ar prieku, un pasaki arī, ka tu gribi būt uzticīgs priekam visu tavu dzīvi.

Dievs meklē konkrētus izmainītas un pārvērstas dzīves augļus savos bērnos. Kad Dievs atnāk Viņš vēlas redzēt manī prieku, atturību, tāpēc, ka tas liecina par gara augli, kas ietekmē manas attiecības ar Dievu un savu tuvāko. Piemēram, tur kur ir pacietība, tur vienmēr būs miers. Ja mājās nav pacietības, ja vīrs nevar izturēt savu sievu un sieva vīru, ja starp laulātajiem nav atturības, tad šajā namā būs pastāvīgi konflikti. Gara auglis, kuru Dievs tiecas mūsos veidot ir mūsu savstarpējas attiecības ne tikai ar Dievu, bet arī ar cilvēkiem.

Mīlestība, miers un prieks parādās mūsu attieksmē pašiem pret sevi. Pacietība, laipnība un labprātība parādās mūsu savstarpējās attiecības ar citiem cilvēkiem. Uzticamība, lēnprātība un atturība izpaužas mūsu attiecībās ar Dievu. Zinot mūsu vajadzību pēc visa tā, Dievs ir devis mums visu nepieciešamo dzīvei un dievbijībai, lai mums būtu daļa pie Viņa Dievišķās dabas.

Šī Mīlestība ir ielieta mūsu sirdīs ar Svēto Garu, kas mums ir dots.

Tā kā mēs esam miruši grēka dēļ vai vismaz esam grēka ievainoti, Mīlestības dāvanas pirmā izpausme ir grēku piedošana.

Svētais Gars ir Dieva mīlestība. Tas nozīmē, ja es daru labu aiz mīlestības, tad kaut kādā veidā tajā ir Svētā Gara izpausme. Jo Dieva mīlestība atspoguļojas darbos. Viņš ir ikvienas mīlestības avots debesīs un virs zemes. Jēzus ir mīlestības paraugs. Viņš atdeva savu dzīvību par mums toreiz, kad bijām vēl naida kalpi un mīlestības necienīgi. Kā gan mēs varētu runāt par mīlestību, ja Svētais Gars, kas veido Jēzus līdzību, nebūtu mūsos? Ja grēks vilina un velk uz citu pusi, tad atcerēsimies apustuļa svētā Pētera vārdus: Labāk ir ciest, labu darot, nekā ļaunu darīt. Viss, ko labu darām, ir Dieva mīlestības dāvana.

Svētā Gara darbību var nepamanīt, jo Dievs mums neatklāj savus nodomus un arī tādēļ, ka cilvēka grēks aizklāj un aptumšo dievišķās dāvanas. Bet ticība mums atgādina, ka Kungs pastāvīgi darbojas. Viņš mūs ir radījis un uztur esībā. Tas ir Viņš, kurš ar savu žēlastību visu radību ved uz Dieva bērnu godības brīvību.

,,Tādēļ kristīgā tradīcija ar vienu vārdu izsaka attieksmi, kādai mums jābūt pret Svēto Garu,– paklausība. Tas nozīmē būt jūtīgiem pret to, ko dievišķais Gars sekmē ap mums un mūsos, pret harizmām, ko Viņš dala, pret kustībām un organizācijām, ko Viņš rada, pret mīlestību un lēmumiem, kam Viņš liek dzimt mūsu sirdī. Pasaulē Svētais Gars piepilda Dieva darbus. Kā liturģijas himna to saka, Viņš ir žēlastību dāvātājs, siržu gaisma, dvēseles viesis, atpūta darbā, atbalsts asarās. Bez Viņa palīdzības cilvēkā nav nekā, kas būtu nevainīgs un vērtīgs, jo tas ir Viņš, kas mazgā aptraipīto, ārstē ievainoto, aizdedzina auksto, labo kļūdas un ved cilvēkus līdz glābšanas un mūžīgā prieka ostai”. (Kad Garām iet Kristus, 130).

Tāpat esam arī Marijas mēnesī. Vismaz dažādi vārdi viņai. Svētā Marija ir Miera Karaliene, tā Baznīca viņu uzrunā. Tāpēc, kad tavā dvēselē, tavā ģimenes vai profesionālajā vidē, sadzīvē ar līdzcilvēkiem vai starp tautām valda satraukums, nepārstāj viņu sveikt ar šo uzrunu: „Regina pacis, ora pro nobis! – Miera Karaliene, lūdz par mums!” Vai tu esi to mēģinājis vismaz tad, kad zaudē mieru? Tu būsi pārsteigts par to, cik šāda lūgšana ir efektīva.

Pr. Alberto

P.S. Diemžēl es nebūšu Latvijā 29.5-23.6; 3.8-31.8, bet kā Jūs jau zināt, tas nenozīmē, ka nebūsiet manās domās un lūgšanās.

 
 

APTAUJA


Institūta svarīgākā misija ir?
skolot ticības mācības skolotājus un kapelānus
evaņģelizēt neticīgos
veicināt sabiedrībā integrālu skatījumu uz cilvēku
sekmēt studentu izpratni par teoloģiju

PARTNERI

 


.