Kapelāna vēstule

Dārgie RARZI studenti, darbinieki un pasniedzēji!

Augustā daudzi cilvēki dodas svētceļojumā uz Aglonu, lai tur svinētu lielus svētkus ― Vissvētākās Jaunavas Marijas uzņemšanu Debesīs, kas ir Māras zemes Karalienes svētki.

Tūkstošs deviņi simti piecdesmitajā gadā, pirmajā novembrī pāvests Pijs XII izdeva dogmatisko konstitūciju, kurā sacīja: “Mūsu Kunga Jēzus Kristus un svētlaimīgo apustuļu Pētera un Pāvila autoritātē, kā arī mūsu pašu autoritātē mēs pasludinām, paziņojam un nosakām kā dievišķi atklātu dogmu to, ka Bezvainīgi ieņemtā Dieva Māte Jaunava Marija, piepildījusi savas zemes dzīves gaitu, tika ar miesu un dvēseli uzņemta Debesu godībā”. Baznīca priecājas par Vissvētākās Jaunavas Marijas triumfa pilno uzņemšanu Debesīs, kur Kristus Māte tiek kronēta ar godības kroni kā Debesu uz zemes Karaliene.

Savukārt pāvests Francisks sacīja: Ja tu gribi zināt, kas ir Marija, jautā teologam ― viņš tev to labi izskaidros. Bet, ja tu gribi zināt, kā mīlēt Dieva Māti, vērsies pie Dieva tautas ― ļaudis tev to iemācīs labāk par teologu.

Mēs esam Dieva bērni, kas mīl savu Māti.

Jaunava Marija mēdz izvēlēties sev vietas, kurās viņa īpaši sniedz Kristus pelnītās žēlastības. Mūsu zemē Dievmātei ir labpaticis par savu svētnīcu izvēlēties Aglonas baznīcu.

Tāpēc uz Aglonu, īpaši 15. augustā, plūst svētceļotāju tūkstoši. Nekāda aģitācija nespētu tiem likt uzņemties tik daudz neērtību un ceļa grūtību. Bez īpašas Dieva žēlastības spēka šī parādība nav izskaidrojama. Tie, kuri reiz Aglonā bijuši, plāno kā nākamgad atkal tur nokļūt, it kā Aglonā viņi būtu atstājuši kādu daļiņu no sirds. Šie svētceļojumi ir ekumeniski. Uz Aglonu dodas ne tikai katoļi, bet arī citu konfesiju kristieši. Izskaidrot to nav grūti ― Māte vēlas aplaimot visus savus bērnus. Viņas mīlestība sniedzas pāri barjerām, kas sašķēlušas ticību.

Bāreņiem māte dažkārt vairāk vajadzīga nekā īstajiem bērniem. Katrs, kas ar labu nolūku ir devies svētceļojumā uz Marijas svētnīcu, jūtas iepriecināts, aplaimots, jūt žēlastības spēka iedarbību.

Kavējoties pārdomās par Jaunavas Marijas kultu, mums jāizdara kāds secinājums. Acīmredzot mums jārīkojas tāpat kā kalpiem Galilejas Kānā, kad Jaunava Marija tiem gluži vienkārši teica: “Dariet visu, ko vien mans Dēls jums teiks” (sal. Jņ 2, 5). Dievmāte mūs virza pie Kristus. Viņa mums nesacīs neko tādu, kas nebūs ietverts Atklāsmē, Evaņģēlijā.

Ko vien mans Dēls jums teiks. Tas ir dziļi pamatots noradījums. Mūsu ausis sasniedz dažādas balsis, dažādi ieskati attiecībā uz Baznīcu un arī morāles normām, kuras pasaule cenšas mainīt savā labā. Ir cilvēki, kuriem gribētos visu reformēt, visu nolīdzināt, pat Kristus likumus.

Par šo tematu pāvests runāja 1979. gadā Īrijā, Marijas svētnīcā: “Šodien mūsu pretrunu plosītajā pasaulē kristieši dzird daudz un dažādas balsis. Šodien var saklausīt daudz tādu vārdu, kas nesaskan ar Kunga sacīto. Tās ir maldinošas balsis, kas apgalvo, ka patiesība ir mazāk svarīga, salīdzinot ar personīgo labumu; ka komforts, bagātības un izpriecas ir īstie dzīves mērķi; ka taisnība ir jāpanāk, bet bez jebkādas kristiešu palīdzības; ka varas lietošana var būt noderīgs līdzeklis labu mērķu sasniegšanai; ka vienību var panākt, nenoraidot ienaidu.

Dažkārt mēs piedzīvojam problēmas, dažkārt mēs nonākam spaidos, dažkārt esam izvēles priekšā. Kad to darīt liek ticība, tad Kunga vārds mūs vienmēr vadīs un iepriecinās. Kristus nav atstājis bez vadības savus sekotājus ceļā uz Evaņģēlija izpratni un dzīvi saskaņā ar to”.

Marija mūs vienmēr ved pie Kristus. Marija māca mūs pildīt Viņa gribu. Redzi, es esmu Kunga kalpone, lai man notiek pēc Tava vārda.

Kas ir tuvu Marijai, tas ir vistuvāk Dieva gribai, tam mazāk kā citiem draud briesmas pakļauties šodien tik izplatītajam kārdinājumam ― visa un visu kritizēšanai. Tāda veida kritika nerodas no lietu skaidras izpratnes, bet tieši no visdažādākā veida prāta, gribas un sirds tumsas.

No personīgās pieredzes zinām, ar kādu spēku miesa uzbrūk mūsu cildenajam ideālam, kas ir tiekšanās pēc Dieva. Par šo miesas dzeloni sūdzās arī apustulis Pāvils. Arī mūs tik bieži pazemo zemiskās tieksmes, miesīga, netīra mīlestība, kas nerēķinās ne ar kādām morāles normām. Tik daudz mūsu fantāzijā netīru tēlu, zemisku nolūku, grēcīgu ilgu.

Šajā dramatiskajā cīņā ar tumsu, kuras pamatā ir mūsu saistīšanās ar grēku, nekas mūs tā neglābs, nekas mums tik sekmīgi nepalīdzēs kā Bezvainīgi Ieņemtā, kas vienmēr ir bijusi brīva no tā morāla posta, kam mēs visi esam pakļauti.

Ak es, nelaimīgais cilvēks, kas mani atbrīvos no miesas nāves? Sūdzējās svētais Pāvils, jūtot sevī divus likumus. Mēs zinām, kas mūs var atbrīvot no grēka, kas var vājināt tumsības valdnieka spēku. Mēs zinām, kas mums var palīdzēt iegūt žēlastību nostiprināt dzīvi kopā ar Dievu. Mēs zinām, kas mums var sniegt vislielāko atbalstu, lai mūsu darbība būtu tīkama Dieva acīs. Tā ir viņa ― Bezvainīgi Ieņemtā, žēlastības pilnā.

Marija vienmēr bijusi brīva no jebkāda grēka, arī pirmgrēka. Viņa nekad nav bijusi atkarīga no ļauna gara vai no jebkā tāda, kas šo atkarību rada. Viņa bija brīva no ikviena grēka traipa. Viņa pastāvīgi mīda ļaunā gara lepno galvu. Mēs neesam brīvi ne no personiskās vainas, ne no pirmgrēka sekām. Mēs esam vainīgi tik daudzos apzinīgos pārkāpumos. Mēs esam Dieva likuma pārkāpēji. Mans grēks vienmēr ir manā priekšā, sacīts piecdesmitajā psalmā.

Tomēr Dievs mani ir aicinājis varonīgi cīnīties pret grēku, pret katru grēcīgu parādību. Mans pienākums ir kalpot kā ierocim cīņā pret grēku sevī, pasaulē un dvēselēs. Dievs mani ir aicinājis uz ciešu iekšēju kopību ar Mariju, kas ir žēlastības pilna un piepildīta ar Dieva klātbūtni.

Grēcinieku patvērums un apustuļu Karaliene neatmetīs mūs, kaut arī esam tik necienīgi un tik tālu no viņas. Žēlsirdības māte dzirdēja no sava mirstošā Dēla lūpām: Lūk, tavs Dēls! “Šos vārdus viņa nespēj aizmirst. Tomēr Marija gaida, lai arī no mūsu puses būtu dzirdams apliecinājums: Es atzīstu tevi par savu Māti, es pilnīgi piederu tev”.

Lai Marija dāvā mums mīlestību ― savu mīlestību, kuras dēļ viņa saņēma žēlastību būt Kristus Māte. Kaut jūs visi izpildītu savu misiju, kuras uzdevums ir modināt cilvēku dvēselē mīlestību uz Kristu!

Lai Marija mums māca būt tīriem, tāpat kā viņa bija tīra; lai viņa dara mūs uzticīgus Dieva aicinājumam; lai viņa panāk, ka mēs saprastu sava kalpojuma cildenumu, kā arī šī kalpojuma prieku un spēku. Lai viņa mums palīdz veltīt sevi pilnīgi kalpošanai Dievam un dvēselēm.

P. S: Līdz 30. augustam es būšu ārpus Latvijas. Taču savā ceļojumā paņemšu līdzi Jūsu rūpes, lai turpinātu lūgties par Jums. Ceru, ka šajās dienās mūsu lūgšanu nodomos ir viss, kas notiek Krakovā. Lūgsimies par garīgiem augļiem no Jauniešu dienām Krakovā, lai Dievs, caur pāvestu, uzmundrinātu jauniešus būt drosmīgākiem sekošanā Kristum.

Pr. Alberto

 

 
 

APTAUJA


Institūta svarīgākā misija ir?
skolot ticības mācības skolotājus un kapelānus
evaņģelizēt neticīgos
veicināt sabiedrībā integrālu skatījumu uz cilvēku
sekmēt studentu izpratni par teoloģiju

PARTNERI

 


.