„Jēzus ir mans Viss it visā” Novenna svētajai Kalkutas Terēzei

 

 

Žēlsirdības misionāru  kongregācijas Rīgas mājas izdevums

Atbalsta Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas draudze un izdevniecība “KALA raksti”

No angļu valodas tulkojis Ēvalds Ikaunieks

Redaktore Astra Feldmane

2016. gada 4. septembrī – dienā, kad māte Terēze Romā, Sv. Pētera laukumā, tika pasludināta par svēto

 

NOVENNA

SVĒTAJAI KALKUTAS TERĒZEI


Dievs runā klusumā

Vispirms atrodi klusu vietu, kas tev palīdzēs lūgties, vislabāk jau baznīcā vai kapelā Vissvētākā Sakramenta priekšā. Atmodini klusumu pats sevī, jo Dievs mīl klusumu. Viņš vienmēr gaida uz mums klusumā, lai runātu uz mums un mūs uzklausītu. “Mūsu sirds klusumā Dievs runā par savu mīlestību; klusējot mēs ļaujam Jēzum mūs mīlēt.” (Māte Terēze)

Izlasi kādus vai visus attiecīgajai dienai paredzētos citātus un ļauj, lai tie pārņem tavu sirdi. Kādu brīdi paliec ar mātes Terēzes vārdiem un ļauj kādai no tajos izteiktajām domām augt tavā sirdī un pavadīt tevi visā dienas gaitā. Esi vienots ar brāļiem un māsām, kas visā pasaulē cieš tumsā un sāpēs, un tad ticībā vērsies ar lūgšanu pie svētās mātes Terēzes. Tu varētu veikt arī kādu konkrētu žēlsirdības darbu kādam no savas ģimenes, kopienas vai apkaimes, lai tādējādi novennas laikā dziļāk piedzīvotu mātes Terēzes garu un vēsti.

Lūgšana svētajai Kalkutas Terēzei

(Katrā novennas dienā)

Svētā Kalkutas Terēze, tu ļāvi, lai krustā sistā Jēzus slāpju pilnā mīlestība tevī kļūst par dzīvu liesmu, un tā tu visiem kļuvi par Viņa mīlestības gaismu. Izlūdz no Jēzus Sirds (tiek izteikts lūgšanas nodoms). Māci man ļaut Jēzum ienākt manī un pārņemt visu manu būtni tik pilnīgi, ka mana dzīve varētu izstarot citiem Viņa gaismu un mīlestību. Amen.

Bezvainīgā Marijas Sirds, mūsu līksmības cēlonis,
lūdz par mani.

Svētā Kalkutas Terēze, lūdz par mani!

 

Pirmā diena
Iepazīt dzīvo Jēzu

“Vai tu patiešām pazīsti dzīvo Jēzu – ne no grāmatām, bet no tā, ka esi kopā ar Viņu savā sirdī?”

“Vai esmu pārliecināts, ka Kristus mīl mani un es – Viņu? Šī pārliecība ir klints, uz kuras tiek celts svētums. Un kas mums būtu jādara, lai iegūtu šo pārliecību? Jāiepazīst Jēzus, jāmīl Jēzus, jākalpo Jēzum. Šī pazīšana mūs darīs tikpat stiprus kā nāve. Mēs Jēzu iepazīstam ticībā – apcerot Viņa Vārdu Svētajos Rakstos, ieklausoties tajā, ko Viņš saka ar savas Baznīcas starpniecību, un būdami cieši vienoti ar Viņu lūgšanā.”

“Meklējiet Viņu tabernākulā. Pievērsiet savas acis Viņam, kas ir Gaisma. Tuviniet savu sirdi Viņa dievišķajai Sirdij un lūdziet, lai Viņš dāvā žēlastību iepazīt Viņu.”

Šīs dienas doma:
“Nemeklē Jēzu tālās zemēs; tur Viņa nav. Viņš ir tavā tuvumā; Viņš ir tevī.”

Lūdz žēlastību dziļi iepazīt Jēzu.
Lūgšana svētajai Terēzei.

 

Otrā diena
Jēzus tevi mīl

“Vai esmu pārliecināts, ka Kristus mīl mani un es – Viņu? Šī pārliecība ir kā saules gaisma, kas liek strāvot dzīvības sulām un atvērties svētuma pumpuriem. Šī pārliecība ir klints, uz kuras tiek celts svētums.”

“Sātans var censties izmantot dzīves cirstās brūces un dažreiz arī tevis paša pieļautās kļūdas, lai tu uzskatītu – nav iespējams, ka Jēzus tevi patiešām mīl, patiešām ir tev uzticīgs. Šādas briesmas draud mums visiem. Un tas ir tik skumji, jo patiesībā Jēzus vēlas un gaida iespēju pateikt tev ko pilnīgi pretēju... Viņš mīl tevi vienmēr, pat tad, kad tu nejūties tā cienīgs.”

“Jēzus tevi maigi mīl, tu Viņam esi ļoti dārgs. Vērsies pie Jēzus ar lielu paļāvību un ļauj Viņam tevi mīlēt. Pagātne pieder Viņa žēlsirdībai, nākotne – Viņa apredzībai, bet tagadne – Viņa mīlestībai.”

Šīs dienas doma:
“Nebīsties – tu Jēzum esi ļoti dārgs. Viņš tevi mīl.”

Lūdz žēlastību būt pārliecinātam, ka Jēzus tevi mīl, mīl personiski un bez kādiem nosacījumiem.
Lūgšana svētajai Terēzei.


Trešā diena
Sadzirdi, kā Viņš tev saka: “Man slāpst!”

“Savā agonijā, ciešanās un vientulībā Viņš ļoti tieši jautāja: “Kāpēc Tu mani esi atstājis?” Uz krusta Viņš bija tik ļoti vientuļš, atstāts un tik ļoti cieta. .. Šajā vissmagākajā brīdī Viņš izsaucās: “Man slāpst!” .. Ļaudis domāja, ka Viņu moka parastas slāpes, un tūlīt pasniedza Viņam etiķi. Bet ne jau pēc tā Viņam slāpa – Viņam slāpa pēc mūsu mīlestības, sirsnības, ciešas pieķeršanās Viņam un līdzdalības Viņa ciešanās. Neparasti, ka Viņš tā sacīja. Viņš teica: “Man slāpst,” nevis: “Sniedz man savu mīlestību.” .. Krustā sistā Jēzus slāpes nav mūsu iedomas. To pauda šie vārdi: “Man slāpst!” Sadzirdēsim, ka Viņš tos saka man un tev .. . Tā patiešām ir Dieva dāvana.”

“Ja klausīsies ar sirdi, tu sadzirdēsi, sapratīsi .. Kamēr tu dziļi sevī neizjutīsi, ka Jēzum slāpst pēc tevis, tu nevarēsi izzināt, kas Viņš vēlas būt tev un Viņa gribu attiecībā uz to, kas lai tu būtu Viņam.”

“Ej Viņa pēdās, meklējot dvēseles. Nes Viņu un Viņa gaismu nabadzīgo cilvēku mājās, īpaši tām dvēselēm, kurām tas visvairāk vajadzīgs. Izplati Viņa Sirds mīlestību visur, kur ej, lai tā remdētu Viņa slāpes pēc dvēselēm.”

Šīs dienas doma:
“Dievam slāpst pēc tā, lai tu un es remdētu Viņa slāpes.”

Lūdz žēlastību saprast Jēzus saucienu: “Man slāpst!”
Lūgšana svētajai Terēzei.

Ceturtā diena
Dievmāte tev palīdzēs

“Cik ļoti mums nepieciešams, lai Marija mūs mācītu, ko nozīmē remdēt Dieva slāpju pilno mīlestību pret mums, – Jēzus atnāca, lai mums to atklātu. Viņa to darīja tik skaisti. Jā, Marija ar savu šķīstību, pazemību un uzticīgo mīlestību ļāva, lai Dievs pilnīgi pārņem viņas dzīvi. .. Mūsu Debesu Mātes vadībā centīsimies pieaugt šajās trīs dvēseles nostājās, kas iepriecina Dieva Sirdi un dod Viņam iespēju Jēzū un ar Jēzus starpniecību kļūt vienotam ar mums Svētā Gara spēkā. Un, to darot, mēs kā Marija, mūsu Māte, ļausim, lai Dievs pārņem savā rīcībā visu mūsu esamību. Tad ar mūsu starpniecību Dieva slāpju pilnā mīlestība varēs sasniegt visus, ko mēs sastapsim, īpaši nabadzīgos.”

“Ja paliksim kopā ar Dievmāti, viņa mums sniegs savu mīlošas paļāvības, pilnīgas sevis atdeves un līksmības garu.”

Šīs dienas doma:
“Cik cieši mums jāturas pie Dievmātes, kura saprata, kādi dievišķās mīlestības dziļumi atklājās brīdī, kad viņa stāvēja krusta pakājē un dzirdēja Jēzu saucam: “Man slāpst!””

Lūdz žēlastību mācīties no Dievmātes remdēt Jēzus slāpes, kā to darīja viņa.
Lūgšana svētajai Terēzei.

Piektā diena
Akli uzticies Jēzum

“Paļaujieties uz labo Dievu, kas mūs mīl, par mums rūpējas, visu redz, visu zina un visu spēj izdarīt manā un dvēseļu labā.”

“Mīli Viņu ar paļāvību, neraugoties atpakaļ, bez bailēm. Atdod sevi visu Jēzum. Viņš tevi izlietos, lai paveiktu lielas lietas, ja vien tu Viņa mīlestībai ticēsi daudz vairāk nekā savam nespēkam. Tici Viņam, uzticies Viņam aklā un absolūtā paļāvībā, jo Viņš ir Jēzus.”

“Jēzus nekad nemainās. .. Paļaujies uz Viņu ar mīlestību, paļaujies uz Viņu ar platu smaidu, vienmēr ticot, ka Viņš ir Ceļš, kas ved pie Tēva, ka Viņš ir Gaisma šajā tumsas pasaulē.”

“Mums jāspēj paraudzīties augšup un no visas sirds teikt: “Es visu spēju Viņā, kas man dod spēku.”Pamatojoties uz šo svētā Pāvila apgalvojumu, tev jāiegūst nešaubīga paļāvība savu darbu – drīzāk jau Dieva darbu – veikt labi, sekmīgi, pat nevainojami kopā ar Jēzu un Jēzum. Esi arī pārliecināts, ka tu pats no sevis nespēj neko paveikt, ka tev pašam nav nekā, izņemot grēku, nespēku un postu, un ka visas dabas dāvanas un žēlastības esi saņēmis no Dieva.”

“Arī Marija apliecināja šādu pilnīgu paļāvību uz Dievu, pieņemot, ka tiks izmantota Dieva pestīšanas plāna īstenošanā, kaut arī viņa nebija nekas, jo zināja, ka Dievs, kas ir visvarens, viņā un ar viņas starpniecību spēj darīt lielas lietas. Viņa paļāvās. Ja reiz viņa Dievam bija teikusi savu “jā”, tad – viss. Viņa nekad vairs nešaubījās.”

Šīs dienas doma:
“Paļāvība uz Dievu spēj sasniegt visu. Dievam vajadzīgs mūsu tukšums un niecība, nevis pārpilnība.”

Lūdz žēlastību iemantot nesatricināmu paļāvību uz Dieva spēku, Viņa mīlestību pret tevi un visiem.
Lūgšana svētajai Terēzei.

Sestā diena
Patiesa mīlestība ir sevis atdošana

““Man slāpst” nav citas nozīmes kā tā, ka man sevi visu jāatdod Jēzum.”

“Cik viegli ir iegūt Dievu! Ja atdodam sevi Dievam, Dievs ir mūsu, un tad nekas nav mūsu vairāk kā Dievs. Jo, ja sevi atdosim Viņam, Viņš piederēs mums, tāpat kā Viņš pieder sev, t. i., mēs dzīvosim Viņa dzīvi. Kā atlīdzību par to, ka sevi esam atdevuši Dievam, Viņš mums sniedz pats sevi. Ja pārdabiskā veidā sevi visu atdodam Dievam, mēs kļūstam tā cienīgi, ka Viņš mums pieder. Patiesa mīlestība ir sevis atdošana. Jo vairāk mīlam, jo vairāk sevi atdodam.”

“Jūs bieži redzat savienotus elektrības vadus – mazus un lielus, jaunus un vecus, lētus un dārgus. Kamēr pa tiem neplūst strāva, gaismas nav. Šie vadi esat jūs un es. Strāva ir Dievs. Mūsu spēkos ir ļaut strāvai plūst caur mums, izmantot mūs un nest pasaules Gaismu, Jēzu, vai arī liegt sevi izmantot un ļaut izplesties tumsai. Dievmāte bija visbrīnišķīgākais vads. Viņa ļāva, lai Dievs viņu piepilda līdz malām, un, sevi atdodot, ar savu “lai man notiek pēc tava vārda” viņa kļuva žēlastības pilna, un dabiski, ka, tiklīdz Dieva žēlastības strāva viņā ieplūda, viņa steigšus devās uz Elizabetes māju, lai vadu, Jāni, pievienotu strāvai – Jēzum.”

Šīs dienas doma:
“Ļauj Dievam tevi izmantot, neprasot tavu piekrišanu.”

Lūdz žēlastību visu savu dzīvi nodot Dieva rokās.
Lūgšana svētajai Terēzei.

Septītā diena
Dievs mīl priecīgu devēju

“Lai ienestu prieku mūsu dvēseles dziļumos, labais Dievs mums ir atdevis sevi. .. Prieks nav atkarīgs tikai no temperamenta. Kalpot Dievam un dvēselēm vienmēr ir grūti – tāpēc mums vēl jo vairāk jācenšas to iemantot un panākt, lai tas vairojas mūsu sirdī. Prieks ir lūgšana. Prieks ir spēks. Prieks ir mīlestība. Prieks ir mīlestības tīkls, ar kuru jūs varat iegūt daudz dvēseļu. Dievs mīl priecīgu devēju. Kas dod ar prieku, tas dod visvairāk. Ja tev darbā ir grūtības un tu tās pieņem ar prieku, ar platu smaidu, tad citi tajā un arī visā citā saskatīs tavus labos darbus un slavēs Tēvu. Vislabākais veids, kā izrādīt pateicību Dievam un cilvēkiem, ir visu pieņemt ar prieku. Sirds, kas deg mīlestībā, parasti ir arī priecīga sirds.”

“Bez prieka nav mīlestības, bet mīlestība bez prieka nav īsta mīlestība. Tāpēc mums šī mīlestība un prieks jāienes mūsdienu pasaulē.”

“Prieks bija arī Dievmātes spēks. Dievmāte bija pirmā žēlsirdības misionāre. Viņa bija pirmā, kas fiziski saņēma Jēzu un nesa Viņu citiem, un viņa steigšus devās ceļā. Tikai prieks viņai varēja dot šo spēku  un steidzīgumu, lai dotos ceļā un veiktu kalpones darbu.”

Šīs dienas doma:
“Prieks ir vienotības ar Dievu zīme, Dieva klātbūtnes zīme. Prieks ir mīlestība, dabisks rezultāts tam, ka sirds deg mīlestībā.”

Lūdz žēlastību rast prieku mīlestībā un dalīties šajā priekā ar visiem, ko satiec.
Lūgšana svētajai Terēzei.

Astotā diena
Jēzus kļuva par Dzīvības maizi un izsalkušo

“Viņš pierādīja to, ka mūs mīl, atdodams mums savu dzīvi, visu savu esamību. Tevis un manis dēļ “Viņš, būdams bagāts, kļuva nabags”. Viņš atdeva sevi  visu. Viņš nomira uz krusta. Bet pirms nāves Viņš sevi darīja par Dzīvības maizi, lai remdētu mūsu izsalkumu pēc mīlestības, pēc Viņa. Viņš teica: “Ja jūs neēdīsiet manu Miesu un nedzersiet manas Asinis, jums nebūs mūžīgās dzīves!” Un šī mīlestība bija tik liela, ka tā darīja Viņu par izsalkušo, un Viņš teica: “Es biju izsalcis, un jūs mani paēdinājāt, un jūs nevarat ieiet mūžīgajā dzīvē, ja mani nepaēdināt.” Tā dod Kristus. Arī šodien Dievs turpina mīlēt pasauli. Viņš turpina sūtīt tevi un mani, lai pierādītu, ka mīl pasauli, ka joprojām jūt līdzi pasaulei. Tie esam mēs, kam šodien jābūt Viņa mīlestībai, viņa līdzjūtībai pret pasauli. Bet, lai mēs spētu mīlēt, mums nepieciešama ticība, jo ticība, kas iemiesota darbībā, ir mīlestība, bet mīlestība, kas iemiesota darbībā, ir kalpošana. Tāpēc Jēzus sevi darīja par Dzīvības maizi, lai mēs varētu to ēst un dzīvot un lai spētu Viņu saskatīt, tērptu nabadzīgo cilvēku ciešanu tērpā.”

“Mūsu dzīvei jābūt Euharistijas cauraustai. Jēzus Euharistijā mums palīdz aptvert to, cik ļoti Dievs slāpst mūs mīlēt un cik ļoti Viņam slāpst pēc mūsu mīlestības pret Viņu – pēc mūsu un dvēseļu mīlestības. No Jēzus Euharistijā mēs saņemam gaismu un spēku remdēt Viņa slāpes.”

Šīs dienas doma:
“Tici, ka Viņš, Jēzus, ir sastopams  zem maizes zīmēm un ka Viņš, Jēzus, ir izsalkušajā, kailajā, slimajā, vientuļajā, nemīlētajā, izstumtajā, bezpalīdzīgajā un izmisušajā.”

Lūdz dziļas ticības žēlastību saskatīt Jēzu Dzīvības maizē un kalpot Viņam, tērptam nabadzīgo cilvēku ciešanu tērpā.
Lūgšana svētajai Terēzei.

Devītā diena
Svētums – tas ir Jēzus, kas dzīvo un darbojas manī

“Mūsu žēlsirdības darbi nav nekas cits kā mūsu pāriplūstošās mīlestības pret Dievu izpausme. Tāpēc tas, kurš ir visciešāk vienots ar Viņu, arī visvairāk mīl savu tuvāko.”

“Mūsu darbība ir patiesi apustuliska tikai tik daudz, cik mēs ļaujam Viņam strādāt mūsos un ar mūsu starpniecību – ar Viņa spēku, ar Viņa gribu, ar Viņa mīlestību. Mums jākļūst svētiem ne jau tāpēc, ka gribam justies svēti, bet tāpēc, ka mums jādod iespēja Kristum pilnībā dzīvot mūsos savu dzīvi.”

“Izlietosim sevi kopā ar Viņu un Viņam. Ļauj Viņam raudzīties ar tavām acīm, runāt ar tavu muti, strādāt ar tavām rokām, staigāt ar tavām kājām, domāt ar tavu galvu un mīlēt ar tavu sirdi. Vai tā nav pilnīga vienotība, nemitīga mīloša lūgšana? Dievs ir mūsu mīlošais Tēvs. Lai tava mīlestības gaisma tā spīd cilvēku priekšā, ka, redzot, kā tu dari labus darbus (mazgā, slauki, gatavo ēst, mīli savu vīru un bērnus), viņi varētu slavēt Tēvu.”

“Esi svēts! Svētums ir vieglākais veids, kā remdēt Jēzus slāpes, Viņa slāpes pēc tevis un tavas slāpes pēc Viņa.”

Šīs dienas doma:
“Žēlsirdība citam pret citu ir nekļūdīgākais ceļš, kas ved uz lielu svētumu.”

Lūdz žēlastību kļūt svētam.
Lūgšana svētajai Terēzei.

Noslēgums

Kad vien māte Terēze tika aicināta runāt, viņa vienmēr ar nešaubīgu pārliecību atkārtoja: “Svētums nav greznība, kas domāta nedaudziem, – tas vienkārši ir tavs un mans pienākums.” Šis svētums ir cieša vienotība ar Kristu: “Tici, ka Jēzus un tikai Jēzus ir dzīvība, bet svētums nav nekas cits kā tas pats Jēzus, kas mājo dziļi tevī.” Dzīvojot šajā ciešajā vienotībā ar Jēzu, kas apslēpts Euharistijā un nabadzīgajos cilvēkos, – “divdesmit četras stundas diennaktī”, kā māte Terēze mēdza teikt, – viņa kļuva patiesi kontemplatīva, būdama pasaules vidū. “Tāpēc, darot darbu kopā ar Viņu, darbs kļūst lūgšana, jo, darot to kopā ar Viņu, darot to Viņa vārdā, darot to Viņam, mēs mīlam Viņu. Un, mīlot Viņu, mēs  kļūstam arvien ciešāk vienotas ar Viņu un ļaujam Viņam mūsos dzīvot savu dzīvi. Un tas, ka Kristus dzīvo, mūsos ir svētums.”

 

 

 
 

APTAUJA


Institūta svarīgākā misija ir?
skolot ticības mācības skolotājus un kapelānus
evaņģelizēt neticīgos
veicināt sabiedrībā integrālu skatījumu uz cilvēku
sekmēt studentu izpratni par teoloģiju

PARTNERI

 


.