Garīgās veselības robežjautājums: šizofrēnija vai apsēstība


21. maija vakarā gandrīz 100 cilvēku pulcējās RTI/RARZI Vecajā kapelā, lai piedalītos seminārā “Šizofrēnija vai apsēstība?”. Tāpat kā abi pārējie Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta rīkotie vakari semināru ciklā “Garīgās veselības robežjautājumi”, arī šis bija radījis lielu interesi, jo pamatjautājums – šizofrēnija vai apsēstība? – ir aktuāls dažādās vidēs. Lai gan tēma tika apskatīta no dažādām perspektīvām, galvenā atziņa bija visiem kopīga – mīlestības un pieņemšanas pilnai uzklausīšanai ir ārkārtīgi liela nozīme.

Tāpat kā runājot par depresiju šī gada martā, arī ar šizofrēnijas tēmu no psihiatrijas puses iepazīstināja dr. Elmārs Tērauds, Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents, runājot par slimībai raksturīgajiem psihotiskajiem traucējumiem, kā rezultātā veidojas atrautība no realitātes. Tai pat laikā gan par šizofrēnijas slimniekiem, gan par pašas slimības izcelsmi sabiedrībā valda ne mazums stereotipu un stigmu, kas veicina norobežošanos un izstumšanu no sava vidus. Kā būtiskākos riska faktorus viņš līdz ar ģenētiku vai iedzimtību minēja bērnības traumas, infekcijas, dzemdību komplikācijas; protams, ir vēl citi.

Šizofrēnijas simptomus saprotamā veidā uzskaitīt nav nemaz tik vienkārši, tāpēc, lai izprastu procesus, kas cilvēkā norisinās, ārsta konsultācija ir ļoti nozīmīga. Daži no simptomiem, ko nosauca dr. Tērauds, ir dzirdes halucinācijas, pseidohalucinācijas, murgu idejas, ko papildina tā sauktā negatīvā simptomātika – motivācijas, uzmanības, koncentrēšanās traucējumi utml. Šizofrēnijas ārstēšana ierastā gadījumā ietver konkrētu medikamentu lietošanu, ko papildina kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT).

Kā otrā diskusijas dalībniece klausītājus uzrunāja KBT terapeite Ilona Krone. Viņas mērķis bija vērst uzmanību uz to, kā šī terapija palīdz mazināt šizofrēnijas raisītās sekas – piemēram, sevis izolāciju, sociālo prasmju trūkumu, pašapziņas trūkumu, cenšoties arī mazināt bailes no “ārprāta”. Būtisks process šajā ceļā ir ne tik daudz izskaust simptomus, kas ne vienmēr ir iespējams, bet gan mācīties sadzīvot un reaģēt uz halucinācijām un murgu idejām tā, lai tās pēc iespējas mazāk traucētu ikdienas dzīvi.

Sociālās prasmes, kas var tikt traucētas šizofrēnijas gadījumā, ir, piemēram, spēja “pareizi” uztvert un saprast notiekošo, izteikt pozitīvu situācijas novērtējumu, uzsākt sarunas, tās uzturēt un noslēgt, adekvāti izpaust negatīvās emocijas, rast kompromisus.

Šajā diskusijā teoloģisko perspektīvu pārstāvēja divi priesteri, Rīgas diecēzē nozīmētie eksorcisti – pr. Pāvils Kamola un pr. Andžejs Stoklosa, kas savās uzrunās pievērsās apsēstības skaidrošanai, iepazīstinot arī ar atpazīšanas kritērijiem, kas tiek izmantoti, lai apsēstību nošķirtu no šizofrēnijas gadījumiem. Šeit būtiski ņemt vērā, ka abi eksorcisti norādīja, ka patiesībā apsēstības gadījumu (kas izpaužas ar neadekvātām reakcijām tieši sakrālu lietu un procesu tuvumā) ir ļoti, ļoti maz un bieži vien viņi aicina cilvēkus, kas pie viņiem vēršas, tomēr doties pie psihiatrijas vai psihoterapijas speciālistiem.

Pr. Pāvils, runājot par apsēstību un tās izcelsmi, norādīja, ka tā ir saistīta ar ļoti apzinātu “nē” Dievam un Viņa darbībai, kas daudzos gadījumos notiek, izvēloties pārkāpt pirmo bausli jeb vēršoties pie ezotērikas, okultisma. Baznīcas piedāvātais risinājums – eksorcisms – reizēm pats par sevi varot kalpot kā apsēstības atpazīšanas process. Tomēr nevar noliegt, ka ir gadījumi, kad līdz ar apsēstību, kas ir garīgs stāvoklis, cilvēkam ir arī šizofrēnija, kas pieprasa profesionālu, medicīnisku palīdzību.

Abi eksorcisti, balstoties savā pieredzē, uzsvēra, ka svarīgākais ir saruna un iedziļināšanās. Neviena problēma, arī apsēstība, nevar tikt risināta ar vienu tikšanās reizi vai vienkāršu eksorcisma “palūgšanos”. Regulāras tikšanās reizes, pirmkārt, sniedz iespēju uzklausīt un paust atbalstu, bet, otrkārt, ļauj arī, iedziļinoties situācijā, izprast situācijas būtību un saprast, vai nepieciešama garīga vai medicīniska palīdzība.

Klātesošo ekspertu – gan psihiatrijas un psihoterapijas profesionāļu, gan priesteru-eksorcistu – sniegtās atbildes uz klātesošo jautājumiem vēlreiz akcentēja galveno – apkārtējo atbalstam un sarunām ir ļoti liela nozīme, kā arī ir svarīgi risināt problēmu tās dažādajās dimensijās – gan medicīniski, vajadzības gadījumā lietojot izrakstītos medikamentus un sadarbojoties ar psihoterapeitu, gan sakārtojot savu garīgo dzīvi.

LRKB IC, foto: Daniel Mikheev

Semināra video ieraksts

   

   

 
 

APTAUJA


Institūta svarīgākā misija ir?
skolot ticības mācības skolotājus un kapelānus
evaņģelizēt neticīgos
veicināt sabiedrībā integrālu skatījumu uz cilvēku
sekmēt studentu izpratni par teoloģiju

PARTNERI

 


.