aktualitātes
aktualitates.gif
2008(2)  2009(7)  2010(6)  2011(22)  2012(40)  2013(51)  2014(55)  2015(49)  2016(32)  2017(26)  2018(39)  2019(20)  
2011.19.12
Ziemassvētku ieskaņas pasākums un izlaidums Rīgas Augstākajā reliģijas zinātņu institūtā 2011. g. 17. decembrī

17. decembrī Kristus dzimšanas svētku gaidīšanas noskaņās notika RARZI 2011./2012. mācību gada rudens semestra noslēguma pasākums un Akadēmiskā bakalaura studiju programmas „Humanitāro zinātņu bakalaurs reliģijā” absolventu izlaidums.

Svētku diena iesākās ar pateicības Svēto Misi sv. Marijas Magdalēnas baznīcā, kuru celebrēja Institūta direktora p.i. priesteris Aleksandrs Stepanovs, koncelebrējot RARZI pasniedzējiem priesterim Andrim Priedem un priesterim Andrim Marijai Jerumanim. Svētās Mises dziedājumus izpildīja RARZI un RTI (Rīgas Teoloģijas institūts) koris diriģentes Laines Taboras vadībā.

Pēc tikšanās ar Kungu Euharistijā notika pasākuma svinīgā daļa. To ievadīja Institūta moderators, Rīgas diecēzes arhibīskaps - metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Viņš informēja klātesošos par tikko notikušās akreditācijas rezultātiem, pastāstot par akreditācijas ekspertu – prof. Tonu Lehtsāra (Tartu universitātes Teoloģijas fakultāte), prof. Bena Ulevičus (Viļņas universitātes Katoļu teoloģijas fakultāte) un Solveigas Krūmiņas - Koņkovas (Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte) doto pozitīvo vērtējumu RARZI četrām studiju programmām Eiropas Sociālā fonda projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" ietvaros. Arhibīskaps pievērsa uzmanību tam, ka eksperti atzinīgi novērtēja RARZI mācībspēku augsto kvalifikāciju, lielo doktoru īpatsvaru pasniedzēju vidū, kā arī izcēla ekspertu minētos pozitīvos RARZI darbības aspektus ─ prakses un teorijas sabalansētību un garīgās dzīves izkoptību, kam Rietumu universitātēs reizēm netiek pievērsta nepieciešamā uzmanība. V.E. Z. Stankevičs atklāja klātesošajiem, ka viņa vīzija par Institūta attīstību nākotnē ir saistīta ar doktorantūras studiju atvēršanu. Arhibīskaps atskatījās Institūta attīstības vēsturē un izteica lielu pateicību savam priekštecim direktora amatā priesterim Paskalam Marijai Jerumanim par nopelniem Institūta akadēmiskā līmeņa celšanā. Tāpat viņš sirsnīgi pateicās pasākumā klātesošajam priesterim Andrim Marijai Jerumanim, kas 1992. gadā veidoja Institūta pamatus, darbojoties toreizējā Katehētikas institūtā.

Arhibīskapa uzrunai sekoja bakalaura diplomu izsniegšana 15 absolventiem – Guntai Bebrei, Dacei Bergmanei, Līgai Černovai, Guntaram Freifeldam, Zanei Gaidukai, Aigaram Gasiņam, Guntai Grīnbergai, Anžellai Rozei-Jumiķei, Marekam Savickim, Lienei Sudrabiņai, Ilzei Tamašai, Ilzei Tolstovai, Ilzei Vērdiņai, Neļai Rozjapovai un Venantrai Jāņkalnai.

Absolventus sveica studiju programmu direktore Ingrīda Trups-Kalne, aicinot veidot dialogu ar citām augstskolām un sadarboties filozofijas, psiholoģijas, vēstures un socioloģijas jomā. Profesore Baiba Brūdere savā uzrunā izcēla nepieciešamību dalīties iegūtajās zināšanās un dzīvot savu dzīvi, “steidzoties pretī Jēzum”. Profesors pr. Andris Priede novēlēja, lai miers un iekšējs klusums ir mūsu cietoksnis un pamats aktīvajā un steidzīgajā dzīvē.

Pasniedzēju apsveikumiem sekoja absolventu un bakalaura programmas studentu priekšnesumi: Guntars Freifelds klātesošos iepriecināja ar asprātīgu, no RARZI mājas lapas materiāliem veidotu runu; Ar Selmas Lāgerlēvas leģendas lasījumu un skaistu muzikālo priekšnesumu Emila Dārziņa mūzikas skolas audzēkņu izpildījumā svētku programmu bagātināja pirmais kurss; Otrā kursa studenti uzstājās ar RARZI mācību priekšmetos lietoto svešvārdu “popūriju” un dziesmu par Jeruzalemi, kura aiznesa klausītājus uz Svēto Zemi.

Svētku pasākums pēc senas RARZI tradīcijas noslēdzās ar kopīgu agapi.

 

Stella Jurgena

RARZI 3.kursa maģistrante

 

Foto galerija

{gallery}2011/ziemassv11{/gallery}

2011.17.12
Eksperti pozitīvi novērtē RARZI

Ekspertu vērtējums

13. decembrī Rīgas Augstāko reliģijas zinātņu institūtu (RARZI) apmeklēja trīs eksperti: profesors Tonu Lehtsārs no Tartu universitātes Teoloģijas fakultātes, profesors Benas Ulevičus no Viļņas universitātes Katoļu teoloģijas fakultātes un Solveiga Krūmiņa – Koņkova no Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes, kā arī studentu pārstāve Dace Treigute. Šī vizītes mērķis bija RARZI četru studiju programmu novērtējums Eiropas Sociālā fonda projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" ietvaros.

Eksperti pozitīvi novērtē RARZI

„Tagad jūtos kā pēc rekolekcijām,” dienas noslēgumā, pēc tam, kad eksperti bija devušies projām, atzina RARZI direktora p.i. priesteris Aleksandrs Stepanovs. Un iemesls tam bija ne tikai tas, ka līdz ar ekspertu vizīti ir noslēdzies intensīva darba periods. Šo īpašo iespaidu ir radījusi sadarbība un vienotība, kas 13. decembrī valdīja starp studentiem, pasniedzējiem, darba devējiem un visiem citiem šajā procesā iesaistītajiem.

Eiropas Sociālā fonda projekta mērķis ir izvērtēt un tādējādi uzlabot augstākās izglītības kvalitāti Latvijā. Lai gan RARZI kā Laterāna Pontifikālās universitātes filiāle tajā varēja nepiedalīties, šis izaicinājums tomēr tika pieņemts, kā rezultātā rudens mēneši augstskolas vadībai un administrācijai, kā arī pasniedzējiem pagāja saspringtā darbā, gatavojot pašnovērtējuma ziņojumus un citus nepieciešamos dokumentus. 13. decembrī RARZI uzņēma projekta finansētos ekspertus, kas sagatavos novērtējuma ziņojumu. Šīs dienas laikā ekspertiem bija noorganizētas vairākas tikšanās: ar RARZI administrāciju, pasniedzējiem, studentiem, absolventiem, kā arī darba devējiem, kuru vidū bija Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Liepājas un Kurzemes bīskaps Vilhelms Lapelis OP, Jelgavas bīskaps emeritus Antons Justs, Latvijas Onkoloģijas centra Paliatīvās aprūpes nodaļas vadītājs Vilnis Sosnārs, Skrīveru Vidusskolas direktors Aldis Rakstiņš, Iļģuciema sieviešu cietuma Sociālās rehabilitācijas daļas priekšniece Inna Zlatkovska, Rīgas Katoļu ģimnāzijas direktors Māris Ozoliņš, u.c. Pēdējā tikšanās bija veltīta studentu zinātniskajam un radošajam darbam, kurā eksperti tika iepazīstināti ar Katoļu studentu dienām, kā arī varēja noklausīties vairākas dziesmas RARZI un RTI kora izpildījumā.

Ekspertu vizītes noslēgumā komisijas vadītājs prof. Tonu Lehtsārs klātesošos iepazīstināja ar pagaidām neoficiālu komisijas viedokli, kas vēlāk tiks apkopots rakstiskā ziņojumā par RARZI. Gan viņš, gan citi komisijas locekļi atzina, ka augstskola viņiem bija sarūpējusi vairākus pozitīvus pārsteigumus. No vienas puses viņš atzina, ka, protams, augstskolai ir jāattīsta materiāli tehniskā bāze, bet sarunas ar administrāciju liecina par to, ka ir konkrēti plāni un ieceres. Tātad ar laiku tas tiks darīts. Tāpat arī ieteica veicināt RARZI studentu sadarbību ar citām, sekulārajām izglītības iestādēm. Savukārt, runājot par pozitīvo, viņš uzsvēra četras lietas. Pirmkārt, norādīja, ka RARZI mācību procesā ir labi integrētas teorētiskās zināšanas ar praksi. Otrkārt, atzinīgi novērtēja to, ka RARZI kā katoliska mācību iestāde būtisku nozīmi ir piešķīrusi ar garīgajai dzīvei – ir kopīgas lūgšanas, studentiem ir iespēja ar pasniedzējiem vai savā starpā dalīties par personīgo garīgo pieredzi, grūtībām.

Kā trešo pozitīvo aspektu prof. Lehtsārs izcēla mācību procesu. Profesors atzina, ka viņa sapnis par mācību modeli ir „Platona akadēmija”, kur ir pasniedzējs un ap viņu neliela grupa mācekļu, ar kuriem viņam ir personiskas attiecības un ar kuriem viņš diskutē. „Un šeit pirmo reizi es redzēju tādu „Platona akadēmiju” – jo ir mazas studentu grupas, personīgs kontakts gan starp studentiem, gan ar pasniedzēju, tostarp ir arī garīgs kontakts,” atzina prof. Lehtsārs.

Kā ceturto aspektu, kuru savā īsajā uzrunā izcēla arī Latvijas Universitātes eksperte S.Krūmiņa – Koņkova, viņš minēja akadēmiskā personāla augsto kvalifikāciju. Ja citās nelielās skolās par pasniedzējiem parasti strādā dažādu jomu praktiķi, tad RARZI ir ļoti spēcīgs pasniedzēju kolektīvs. Kad tikšanās laikā pasniedzēji iepazīstināja ar sevi, tad elpu aizraujoši bija dzirdēt, kādās augstskolās viņi ir aizstāvējuši savus zinātniskos grādus. Ar tādu pasniedzēju kolektīvu varētu pat atvērt doktorantūras studijas – piebilda prof. Lehtsārs. Noslēgumā viņš ar sirsnīgu smaidu piebilda, ka vēl nevienā akreditācijā viņam nav dziedājis koris. Savukārt S. Krūmiņa- Koņkova savā īsajā uzrunā izcēla arī RARZI studentu atvērtību.

Pēc vizītes RARZI direktora p.i. pr. A.Stepanovs atzina, ka šajā dienā starp visiem iesaistītajiem valdījusi īpaša sinerģija: „Mūsu institūts atveras uz āru. Tagad vajag turpināt uz šī viļņa un virzīties uz priekšu.” Priekam par Eiropas sociālā fonda projekta ekspertu pozitīvo vērtējumu pievienojas vēl viens prieks – pirms nedēļas RARZI saņēma apstiprinājumu, ka var piedalīties ERASMUS programmā, pateicoties kam varēs notikt apmaksāta studentu un pasniedzēju apmaiņa. „Gan studenti, gan pasniedzēji uz pusgadu varēs doties studēt vai arī praksē uz citām augstskolām,” teica pr. A.Stepanovs.

LRKB IC

 

Foto galerija

{gallery}2011/akred{/gallery}

2011.29.11
Tas ir jaunas žēlsirdības laiks...

2011.gada 25. ─ 26. novembrī Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja Kolonnu zālē notika pastorālajam darbam veltīta starptautiska ekumeniski teoloģiska konference „Tas ir jaunas žēlsirdības laiks“, kuru rīkoja Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts (RARZI) un Rīgas Teoloģijas institūts (RTI) sadarbībā ar Lutera Akadēmiju. Šāda konference notiek jau trešo gadu, kas liecina par ieskaņojušos tradīciju un šoreiz tās vadmotīvs bija Jēzus Kristus vārdi „Kā es jūs mīlēju, tā arī jūs mīliet cits citu” (Jņ.13,34). Pāvests Jānis Pāvils II Jēzus Mīlestības pavēli uzlūkoja kā mūsdienu pastorālā darba iedvesmas avotu, no kura var izaugt kalpošana, lūgšana un svētums.

Konference tika atklāta ar RTI audzēkņu dziedājumu „Veni Creator”, kam sekoja konferences vadītāja, pr. Andra Marijas Jerumaņa ievadvārdi, Romas pāvesta nuncija Baltijas valstīs Luidži Bonacci un kardināla Jāņa Pujata uzruna. Latvijas Pareizticīgās Baznīcas priesteris Jānis Dravants vadīja konferences atklāšanas lūgšanu, ko ar dziedājumu papildināja Liturģiskā kora grupa no Aleksandra Ņevska dievnama.

Ekumeniskās konferences darbu uzsāka Latvijas Pareizticīgās Baznīcas priesteris, Latvijas Kristīgās akadēmijas docētājs Jānis Dravants ar priekšlasījumuPastorālās kalpošanas izpratne Austrumu Baznīcas tēvu mantojumā”, izceļot pastorālā darba saknes Jēzus dzīvē un darbā, kā arī Baznīcas kalpotāju morālās skaidrības nepieciešamību.

Lugano Universitātes teoloģijas fakultātes profesors Dr. theol. pr. Andris Marija Jerumanis (Šveice) savā referātā Dieva žēlsirdības izpratne Katoliskās Baznīcas tradīcijā: Dieva žēlsirdība – cilvēces cerības avots” izgaismoja pāvesta Jāņa Pāvila II mācību Dieva žēlsirdībai veltītajā enciklikā „Dives in Misericordia" un izcēla vairākus svarīgus Dieva žēlsirdības aspektus, no kuriem mūsdienu pasaulē būtiskākais ir piedošana, kas atver ceļu Kunga žēlsirdībai.

LELB Lutera Akadēmijas docētājs, mācītājs Dr. theol. Guntis Kalme referātā Kristus „priekš mums” kā pastorālteoloģijas paradigma” atklāja kristoloģijas un pastorālteoloģijas ciešo saikni – pastorālteoloģija atklāj Kristu „priekš mums”, bet kristoloģija atklāj pastorālteoloģijas saturu – kas pastorālajā kalpojumā tiek atklāts – pats Kristus.

Konferences pirmā diena noslēdzās ar vesperēm katoļu Baznīcas pārstāvju vadībā un ar konferences vadītāja pr. Andra Marijas Jerumaņa svētību.

Otro konferences darba dienu ievadīja Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga uzruna, kurā viņš izcēla Labā Gana un derētā gana pretnostatījumu Jāņa evaņģēlijā (sal. 10, 11-18).

Ja konferences pirmajā dienā dažādie pastorālteoloģijas aspekti vairāk tika aplūkoti teorētiski, tad otrajā dienā referenti pievērsās pastorālā kalpojuma praktiskajai pusei. Otro konferences dienu ievadīja RARZI asociētā profesore, Dr. theol. Baiba Brūdere ar referātu Iepazīt Dieva žēlsirdību un kļūt žēlsirdīgiem. Iespēja, aicinājums vai izaicinājums. Sv. Terēzes no Lizjē pieredze.” Profesore B. Brūdere, meklējot atbildi uz jautājumu – kas ir Dieva žēlsirdība, atklāja, ka tā ir mīlestība, kas pārsniedz grēku. Viņa pievērsa mūsu uzmanību sv. Terēzes no Lizjē mistiskajam kalpojumam, kas norisinājās dziļā apslēptībā un tika izdzīvots kā veltīšanās Dieva žēlsirdīgajai mīlestībai, kurā sv. Terēze no Lizjē, vienojoties ar Kristu un ciešot kopā ar Viņu, spēja ieiet pasaules neticības tumsā. Tādējādi prof. B.Brūderes referāts klausītājus ieveda vēl dziļākā mīlestības būtības izpratnē: „Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu” (1 Kor, 13, 7).

RARZI un Latvijas Universitātes docētājs, Dr. hist. Eccl. pr. Andris Priede savā priekšlasījumā Žēlsirdības tikuma imperatīvs kristietības vēsturē” pievērsās žēlsirdības darbu izpratnei Viduslaikos, kad to nepieciešamība tika pamatota Svētajos Rakstos: „Jo Es biju izsalcis un jūs esat Mani paēdinājuši; Es biju izslāpis un jūs esat Mani dzirdinājuši; Es biju svešinieks un jūs esat Mani uzņēmuši. Es biju pliks un jūs esat Mani apģērbuši; Es biju slims un jūs esat Mani apmeklējuši; Es biju cietumā un jūs esat nākuši pie Manis” (Mt 25, 35-36) Pr. A. Priedes vēsturiskais atskats ļāva saskatīt paralēles ar mūsdienām, jo gan Viduslaikos, gan mūsdienās  ir nabagi un cietēji, kam ir ļoti nepieciešama fiziska un garīga  palīdzība, kā arī tādi, kas trūcīgā statusu izmanto bezdarbīga dzīvesveida piekopšanai.

Veronas Universitātes profesors (Itālija) Dr. paed. Klaudio Džirelli (Claudio Girelli) referātā „Pastorālais konsultants kā vienotības veicinātājs” izcēla kopienas nozīmi cilvēka audzināšanā – „ciemats vajadzīgs, lai uzaudzinātu bērnu”.

Ļubļinas Brīvprātīgo Centra vadītājs (Polija) pr. Mečislavs Puzevičs referātā Brīvprātīgais darbs – atbilde Kristus aicinājumam” mūs iepazīstināja ar brīvprātīgo darbu viņa vadītajā centrā un stāstījumu papildināja ar īsu filmu „Labestības republika”. Šie brīvprātīgie seko Mateja evaņģēlija 25. nodaļā iesakņotajam Viduslaiku žēlsirdības imperatīvam mūsdienu apstākļos, izvēršot savu darbību vairākos virzienos – kalpo cietumos, slimnīcās, dodas pie bēgļiem, psihiatrisko slimnīcu iemītniekiem, kā arī misiju darbā uz Āfrikas valstīm, lai savā kalpojumā apģērbtu kailos, apmeklētu cietumā ieslodzītos, svešiniekus, saskatot viņos Jēzu (skat. Mt 25, 35-46).

Kā atbilde uz jautājumu par valsts un Baznīcas sadarbības iespējām bija Rīgas Domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieka vietnieka Viestura Kleinberga priekšlasījums Laiks Sirds Darbam” jeb iespēja iesaistīties audžuģimeņu kustībā”, kurā tikām iepazīstināti ar situāciju Latvijas bērnunamos un iedzīvotāju iespējām dot tajos ievietotajiem bērniem, no kuriem lielākā daļa ir dzīvu vecāku bāreņi, ģimenes siltumu. V. Kleinbergs īsi iepazīstināja ar audžuģimeņu kustības darbības principiem un atzina, ka lielākā daļa tajā iesaistījušos audžuģimeņu ir kristieši, kā arī uzsvēra pilnas ģimenes nozīmi bērna personības formēšanās procesā.

Kā pēdējo dzirdējām Rīgas Stradiņa Universitātes docētāja, Valsts Hematololoģijas un Onkoloģijas centra sertificēta kapelāna Jura Meijera M.D. referātu Vārdi, kas dziedina – kā runāt ar slimniekiem”, kurā referents pievērsās slimnieka un medicīniskā personāla saskarsmes problēmām.

Referātiem sekojošajā paneļdiskusijā, izkristalizējās galvenā atziņa par to, ka Baznīca šobrīd vēl ir pārāk ieslēgusies sevī un tai pastorālajā kalpojumā jāatveras pret sabiedrību, lai tai šodien, šajā brīdī atklātu Kristu „priekš mums”.

Abas konferences darba dienas sakausējās vienotā veselumā, pateicoties konferences vadītāja pr. Andra Marijas Jerumaņa īsajam komentāram pēc katra referāta, izceļot svarīgākos elementus, kas tos saistīja ar citu referentu priekšlasījumiem. Tādējādi atklājām, ka tieši pastorālā kalpojuma jomā Latvijas vadošajām kristīgajām konfesijām ir daudz saskarsmes punktu un iespējama auglīga sadarbība.

Konferences laikā Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā bija apskatāma arī bērnu zīmējumu izstāde „Kā es jūs mīlēju, tā arī jūs mīliet cits citu", kura deva mums iespēju ielūkoties Kunga Mīlestības baušļa dziļumos ar dažādu Latvijas pilsētu bērnu acīm, kuri bija iesūtījuši savus darbus RARZI Katehēzes centram.

Konferences darbs noslēdzās jau Adventa noskaņās ar dziesmu, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Liepājas diecēzes bīskapa Pāvila Brūvera īsu  uzrunu un lūgšanu.

 

Stella Jurgena

RARZI 3.kursa maģistrante

Foto galerija

{gallery}2011/teol_konf{/gallery}

 

 

 

2011.17.11
Ekumeniski teoloģiska konference

25. un 26. novembrī notiks Ekumēniski teoloģiska konference

„Tas ir jaunas žēlsirdības laiks”

Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja Kolonnu zālē.

Jau trešo gadu Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts un Rīgas Teoloģijas institūts sadarbībā ar Lutera Akadēmiju rīko starptautisku ekumeniski teoloģisku konferenci.

Konference ir veltīta dziļākai pastorālā darba bībeliskai izpratnei un mūsdienu pastorālās darbības prioritātēm un aktualitātēm. Jānis Pāvils II norādīja uz dažām mūsdienu pastorālā darba prioritātēm, proti, svētumu, lūgšanu un kalpošanu, uzsverot, ka jaunās tūkstošgades pastorālā programma smeļas iedvesmu Jēzus Kristus vārdos „Kā es jūs mīlēju, tā arī jūs mīliet cits citu” (Jņ 13, 34).

Konferencē paredzēti ne tikai zinātniski referāti, bet arī lūgšanu brīži, diskusijas un pieredzes apmaiņa pastorālās darbības laukā.

Konferencē kā referenti piedalīsies Latvijas katoļu, pareizticīgo, luterāņu un baptistu Baznīcu pārstāvji, kā arī viesi no Itālijas un Polijas.

Ielūgums

Programma

Apustuliskā Nuncija Baltijas valstīs uzruna

Foto galerija

{gallery}2011/teol_konf{/gallery}

2011.09.11
Apvienotā pasaules latviešu zinātnieku 3. kongresa un Letonikas 4. kongresa Reliģijzinātņu sekcijas sēde RARZI

25. oktobrī RARZI pirmoreiz uzņēma starptautiska zinātniskā kongresa dalībniekus. Pasākums notika sv. Akvīnas Toma zālē. Tas bija nozīmīgs notikums ne vien RARZI, bet arī LU Filozofijas un socioloģijas institūta reliģijpētniekiem, kas pirmoreiz rīkoja patstāvīgas sekcijas darbu, jo līdz šim tie bija iekļāvušies Letonikas kongresa filozofijas sekcijas darbā. Sekcijas zinātniskā vadītāja bija FSI vadošā pētniece Solveiga Krūmiņa-Koņkova.

Sekcijas darbu ievadīja V. E. Zbigņevs Stankēvičs, izvirzot jautājumu par globālās krīzes cēloņiem. Viņš norādīja, ka krīzes pamatā ir svētuma dimensijas slāpēšana kultūrā, kas sarauj cilvēka dziļāko saikni ar Dievu. “Tagad valda miesa, bet gars ir nomākts”, teica arhibīskaps. Viņš norādīja, ka Zinātņu akadēmijas, parlamenta un citu institūciju uzdevums ir atgādināt sabiedrībai par gara primaritāti. Vajadzība pēc Dieva ir realitāte, kas dominē personā, tāpēc ir nepieciešams atjaunot kultūrā saikni starp zinātni, reliģiju un dzīvi.

Par filozofijas un teoloģijas tuvināšanās tendenci pasaules akadēmiskajā domā runāja Kristīgās akadēmijas profesors, filozofs Jānis Vējš, īpaši pievēršoties analītiskajai tradīcijai, kas meklē humanitāro zinātņu zinātniskuma pamatojumu polemikā ar scientismu, kas pārspīlē zinātnes lomu. LU Filozofijas doktorantūras studente Māra Grīnfelde aplūkoja jaunākās filozofiskās nostādnes reliģijas fenomena pētniecībā. LU Ģeogrāfijas fakultātes docents un publicists Juris Paiders analizēja iedzīvotāju reliģiskā sastāva ģeogrāfiskā izvietojuma izpētes problēmas un argumentēti parādīja, ka krievu preses izdevumos uzsāktajai kampaņai pret katoļu baznīcas celtniecību Ķengaragā nav nekāda pamatojuma. LU FSI vadošā pētniece, LU docētāja Inese Runce piedāvāja valsts un Baznīcas attiecību modeļu apskatu, kādi ir pastāvējuši cilvēces vēsturē un no sava pētījuma skatpunkta analizēja aktuālos procesus mūsdienu pasaulē.

Asas iebildes izsauca LU Teoloģijas fakultātes profesora Valda Tēraudkalna referāts, kurā viņš ieskicēja paralēles starp Ulmaņa autoritārisma un Staļina režīma attieksmi pret reliģiju. Kā netieša atbilde sekoja nākamais priekšlasījums.

RARZI direktora pienākumu izpildītājs priesteris Aleksandrs Stepanovs prezentēja pētījumu par Jēzus Kristus tēlu Latvijas katoļu Baznīcas vajāšanu laikā. Priesteris uzsvēra, ka padomju režīma mērķis patiesībā bija nevis sociālisma celtniecība, bet “jauna cilvēka” – cilvēka bez Dieva, bez individualitātes, bez nācijas ‑ konstruēšana. Šīs konstruēšanas iznākums ir – ievainots, ieļaunots cilvēks. Šajā kontekstā priesteris pamatoja, kāpēc padomju režīma laikā atbilstīgi vajātās Baznīcas dzīvē priekšplānā bija izvirzījies cietošā Kristus tēls. Perspektīvā skatoties, pēc dzelzs priekškara krišanas, īpaši aktuāls ir universālās Baznīcas piedāvājums, kas izceļ Jēzu Kristu kā patieso jauno cilvēku, tā dziedinot antropoloģisko kaitējumu, kas ticis nodarīts cilvēkiem, lai komunikācijā ar Kristu kā jauno cilvēku, ieejot Vissvētākās Trīsvienības noslēpumā, cilvēks atjaunotu dzīves spēkus un jēgu.

Tālākā sekcijas darba gaita virzījās uz reliģiski vēsturisko fenomenu izpētes rezultātu apspriešanu. Vēsturniece Kristīne Ante pievērsās irvingiešu draudzēm Jelgavā un Liepājā XIX gs. beigās, un Maija Grizāne apskatīja dažu pilsonisko un dievkalpošanas tiesību dāvāšanas procesu XIX gadsimtā tagadējā Daugavpils novada teritorijā. Latviskās reliģiozitātes pētījumu tematiku pārstāvēja filologa Gata Ozoliņa apskats ar dievturību, FSI vadošās pētnieces pazīstamās folkloristes Aīdas Rancānes latvisko gadskārtu svētku prakses izvērtējums un LU docētājas FSI pētnieces Agitas Misānes alternatīvais skatījums uz kapu svētku aizsākumu Latvijā.

Par Austrumu reliģiju ietekmi Latvijā runāja LU Teoloģijas fakultātes docētāja Elizbete Taivāne, kura atklāja kristīgās meditācijas prakses sakņotību austrumu reliģiju teoloģiskajās nostādnēs, un  FSI vadošā pētniece Solveiga Krūmiņa-Koņkova, kura sniedza pirmskara laika Jogas biedrības reliģisko uzskatu un prakšu analītiku.

Konfesionālo pētījumu tematiskajā grupā uzstājās franču pētnieks Sebastians Rimestads, aplūkojot Latvijas pareizticīgo Baznīcu laikposmā no 1915. līdz 1926. gadam un Jeļena Avanesova, analizējot pareizticīgās Baznīcas lomu krievu identitātes veidošanā. Vecticībnieku pētniecības tradīciju pārstāvēja mākslas zinātņu doktore Nadežda Pazuhina, sniedzot vecticības kultūrvērsturiskās pieredzes analīzi XX gadsimta Latvijā. Ģeogrāfijas bakalaurs Krišjānis Zeļģis, iepazīstināja klātesošos ar ticības telpiskā izvietojuma metodoloģijas pārvaldīšanu, īstenojot pētījumu par Jaunpagasta vecticībniekiem 1925.-1935. gadā.

Sekcijas darba noslēgumā uzmanība tika pievērsta reliģijas un audzināšanas jautājumu mijsakarībām. FSI vadošā pētniece RARZI asociētā profesore Māra Kiope pievērsās slavenā latviešu filozofa jezuītu tēva Staņislava Ladusāna nācijas audzināšanas projektam ar filozofijas starpniecību. LU psiholoģijas doktorante RARZI lektore Ingrīda Trups-Kalna iepazīstināja ar oriģinālo pētījumu par psiholoģijas metodikām personas moralitātes mērījumos. Autores secinājums bija pārsteidzošs: liberālās paradigmas ietvaros izstrādātajos mērījumos reliģiozi cilvēki uzrāda zemākus rezultātus par vidējiem, un tas ir tāpēc, ka liberālisma morāliskos priekšstatos netiek ņemti vērā visi morālisko spriešanu veidojošie aspekti. LU teoloģijas fakultātes docētāja, pedagoģijas doktore Laima Geikina atklāja ateisma reliģisko būtību, parādot, kā padomju audzināšanas procesā tika iesaistīti no reliģijas pārņemti un līdz nepazīšanai pārveidoti kristīgās reliģijas elementi.

Kopsavilkumā var teikt: gan Latvijas reliģijpētnieki, gan RARZI kopā bija paveikuši nozīmīgu darbu zinātnes, reliģijas un dzīves saistīšanā Latvijas kultūrā.

Pateicība sv. Jēkaba katedrāles prāvestam Jurim Jalinskim, diakonam Gunāram Kontantinovam, LKSAA “Dzintars”, RARZI vicedirektorei Lolitai Ērglei, administratorei Aivai Katlai, studiju metodiķim Valērijam Kudrjavcevam un studentam Sandijam Volinskim par ieguldījumu šīs konferences sekmīgā norisē!

Māra Kiope

Foto galerija

{gallery}2011/kongress{/gallery}

2011.28.10
Skolotāju kursi

Pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides kursi

“Morāles jautājumi audzināšanas darbā vispārizglītojošās skolās”

Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāle Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts aicina apmeklēt Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātus pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides kursus “Morāles jautājumi audzināšanas darbā vispārizglītojošās skolās” (A kursi, 36 st., saskaņojuma ar IZM Nr. 126, 02.09.2011.).

Kursu programmas saturu sastāda 3 moduļi:

1. modulis. Morāles jautājumi audzināšanas darbā vispārizglītojošās skolās. (12 st.)

2. modulis. Audzināšanas darbs ar skolēniem ar uzvedības traucējumiem. Morālo vērtību integrēšana audzināšanas darbā. (12 st.)

3. modulis. Manipulāciju ētiski psiholoģiskie aspekti. Audzināšanas darba problēmas ar bērniem un jauniešiem, kas kļūst par manipulācijas objektu (12 st.)

 

Kursi notiks no 29.10. – 01.11. 2012.g. Rīgā, M. Pils ielā 2.

Kursus ievada dievkalpojums 29.10. pl. 10.00 sv. Marijas Magdalēnas baznīcā.

29.10. nodarbību sākums pl. 11.00 – 17.30

30.10.- 01.01.  nodarbību sākums pl. 9.00. -16.30

 

Maksa par kursiem Ls 10.00 Kursos ir iekļautas kafijas pauzes.

Pieteikšanās kursiem līdz 20. oktobrim pa e-pastu rarzi@apollo.lv vai tel. 67223598 vai mob. tel. 29527064, norādot savu vārdu, uzvārdu, tālruņa numuru un e pasta adresi, kā arī skolu, kurā strādājat.

Ir iespējamas naktsmājas (par ziedojumu) Betānijas dominikāņu māsu klosterī Rīgā, Drustu ielā 23 (līdzi jāņem gultas veļa).

 

Programmas nosaukums: Morāles jautājumi audzināšanas darbā vispārizglītojošās skolās.

Pedagogu tālākizglītības satura modulis: 4. Modulis Izglītības procesa vadības kompetenču modulis, 4.3. apakšmodulis Vērtībizglītības vadība

Programmas mērķauditorijas pedagoģisko vajadzību pamatojums: Mūsdienu situācija arvien vairāk pieprasa audzināšanas darbības satura pilnveidošanu, tāpēc programmas nozīmība un aktualitāte ir saistīta ar audzināšanas darbību skolā. Programma dod iespēju vispārizglītojošo skolu dažādu priekšmetu skolotājiem iepazīties ar kristīgo morāli kā pamatu morāles jautājumu izskatīšanai audzināšanas darbībā skolā. Tā dod iespēju ne tikai analizēt skolēnu rīcības un uzvedības modeļus un atpazīt to dziļākos cēloņus, bet arī piedāvā dažādas stratēģijas, kuras var bagātināt un sekmēt audzināšanas darbību skolā. Audzināšanas jautājumi tiks apskatīti no filozofijas, psiholoģijas, mūzikas psiholoģijas un kristīgās antropoloģijas skatu punkta. Iegūtās teorētiskās zināšanas sekmīgi izmantot audzināšanas darbībā palīdzēs programmā iekļautās praktiskās nodarbības.

 

 

 

Programmas mērķauditorija: Dažādu mācību priekšmetu vispārizglītojošo sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas skolotāji, kristīgās mācības skolotāji, klašu audzinātāji, direktora vietnieki audzināšanas darbā.

Programmas mērķis: Iepazīstināt skolotājus ar kristīgās morāles pamatojumu un iespējām morāles jautājumu mūsdienīgai integrēšanai audzināšanas darbā.

Plānotie rezultāti (iegūtās un pilnveidotās kompetences):

  • iepazīstināt pedagogus ar kristīgo antropoloģiju kā ētisko principu pamatu;
  • padziļināt pedagogu – audzinātāju zināšanas filozofijā, psiholoģijā un kristīgajā antropoloģijā..
  • pilnveidot audzinātāju darbības kompetences;
  • aktualizēt pedagogu prasmes izmantot personisku pārdzīvojumu un refleksiju morālo vērtību veidošanā skolēniem.

Kvalitātes nodrošināšanas pasākumi (atgriezeniskā saikne, programmas apguves vērtēšana): diskusijas un programmas apguves izvērtēšanas anketa.

Morāles jautājumi audzināšanas darbā vispārizglītojošās skolās

3. modulis.Manipulāciju ētiski psiholoģiskie aspekti. Audzināšanas darba problēmas ar bērniem un jauniešiem, kas kļūst par manipulācijas objektu (12 st.)

Skolotāju kursu norises gaita 04.01.12.-05.01.12.

Trešdiena 4. janvāris.

10.00-10.40 Arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča uzruna par skolotāja lomu sabiedrības atveseļošanās procesā.

10.45 -12.15 Reliģijas un psiholoģijas mijiedarbība un attiecības , Inese Lietaviete, Mag. Psych.

Ieskats reliģijas psiholoģija nozarē, uzsverot tās saistību ar teoloģijas nozarēm un atziņu integrācijas un pielietošanas iespējām mācību, audzināšanas un katehēzes darbā. Reliģiskā un psiholoģiskā izaugsme – līdzīgais un atšķirīgais. Reliģiskās motivācijas veidi un to korelācija ar psiholoģisko labbūtību un personības funkcionēšanas aspektiem.

Metodes: galveno teorētisko pieeju izklāsts, grupas diskusija, True or False? metode

 

12.15-13.00 Kafijas pauze

13.00 – 14.30 Jaunieši un jaunās reliģiskās kustības, Inese Augškalne,  Mag.paed.  LLU Pedagoģijas fakultātes doktorante

Kāpēc jaunieši iesaistās jaunās reliģiskās kustībās.

JRK darbība jauniešu piesaistīšanai. Manipulācijas ar jauniešiem. Kāpēc jaunieši kļūst par manipulāciju objektu. Ģimenes un skolas iespējas jauniešus pasargāt no nokļūšanas JRK ietekmē. Kritiskās domāšanas attīstīšana kā viens no prevencijas pasākumiem.

14.40- 16.10 Kā strādāt ar jauniešiem, kas ir kļuvuši par JRK manipulāciju objektu, Inese Augškalne,  Mag.paed.  LLU Pedagoģijas fakultātes doktorante

Personisko attiecību nozīme. Dabiskie un pārdabiskie līdzekļi. Profesionālās palīdzības nepieciešamība un organizēšana. Ģimenes loma. Palīdzība sociālo kontaktu atjaunošanā un nodibināšanā.

 

Ceturtdiena 5. janvāris

9.00-10.30 Manipulācija masu medijos, Ingrīda Puce, Dr. theol

1. Masu mediju ietekme uz sabiedriskās domas veidošanos un vērtību sistēmu.

2. Manipulācija kā pārkāpums pret patiesību. Manipulācijas jēdziens un metodes.

10.40 – 12.10 Manipulācija masu medijos, Ingrīda Puce, Dr. theol

3. Divpadsmit galvenie manipulācijas „grēki” masu medijos.

4. Ieteikumi, kā aizsargāt sevi pret manipulāciju masu medijos.

12.10-13.00 Kafijas pauze.

13.00 – 14.30 Kādas iespējas morālā izglītība piedāvā mūsdienu pusaudžiem un jauniešiem, pr. Andris Marija Jerumanis, Dr. theol

14.30-15.00 Muzikāls lūgšanu brīdis.

15.00 Apliecību izsniegšana.

Paziņojums:

Kursos kristīgās mācības skolotāji un citi interesenti varēs iegādāties karti "Jēzus dzīve un darbība Svētajā Zemē"
Kartes cena Ls 8.00

Karti var apskatīt dokumenta pielikumā.

  1. Reliģijas un psiholoģijas mijiedarbība un attiecības (2 st.).

Ieskats reliģijas psiholoģija nozarē, uzsverot tās saistību ar teoloģijas nozarēm un atziņu integrācijas un pielietošanas iespējām mācību, audzināšanas un katehēzes darbā. Reliģiskā un psiholoģiskā izaugsme – līdzīgais un atšķirīgais. Reliģiskās motivācijas veidi un to korelācija ar psiholoģisko labbūtību un personības funkcionēšanas aspektiem.

Metodes: galveno teorētisko pieeju izklāsts, grupas diskusija, True or False? Metode

 

Kursa nosaukums "Manipulācija masu medijos"

Anotācija: Masu medijiem mūsdienu sabiedrībā ir arvien lielāka loma sabiedriskās domas veidošanā un būtiska ietekme uz iedzīvotāju vērtību sistēmu. Šīs jomas profesionāļu rīcībā ir daudzas manipulācijas metodes, kuru izmantošana lielā mērā ir atkarīga no viņu sirdsapziņas un vērtību sistēmas. Diemžēl daudzi gadījumi liecina, ka manipulācija tiek izmantota, bet aizsargāt sevi pret to var tie iedzīvotāji, kas izprot masu mediju darbības un informācijas vākšanas un izplatīšanas principus. Šī kursa mērķis ir iepazīstināt ar atsevišķām manipulācijas metodēm un to, kā sevi un citus aizsargāt pret tām. Kursa ietvaros tiks analizēti gadījumi un veidota diskusija ar kursa dalībniekiem.

 

Tēmas

1. Masu mediju ietekme uz sabiedriskās domas veidošanos un vērtību sistēmu.

2. Manipulācija kā pārkāpums pret patiesību. Manipulācijas jēdziens un metodes.

3. Divpadsmit galvenie manipulācijas „grēki” masu medijos.

4. Ieteikumi, kā aizsargāt sevi pret manipulāciju masu medijos.

  1. Jaunieši un jaunās reliģiskās kustības

Kāpēc jaunieši iesaistās jaunās reliģiskās kustībās.

JRK darbība jauniešu piesistīšanai. Manipulācijas ar jauniešiem. Kāpēc jaunieši kļūst par manipulāciju objektu. Gimenes un skolas iespējas jauniešus pasargāt no nokļūšanas JRK ietekmē. Kritiskās domāšanas attīstīšana kā viens no prevencijas pasākumiem.

 

Kā strādāt ar jauniešiem, kas ir kļuvuši par JRK manipulāciju objektu.

Personisko attiecību nozīme. Dabiskie un pārdabiskie līdzekļi. Profesionālās palīdzības nepieciešamība un organizēšana. Gimenes loma. Palīdzība sociālo kontaktu atjaunošanā un nodibināšanā.

 

 

No 24.-26. oktobrim Rīgas Augstākajā reliģijas zinātņu institūtā (jeb īsāk RARZI) notika Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprināti pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides kursi Morāles jautājumi audzināšanas darbā vispārizglītojošās skolās (24.st.) Kursus apmeklēja 65 dažādu mācību priekšmetu skolotāji no daudziem Latvijas reģioniem.

Kursus ievadīja S. Mise sv. Marijas Magdalēnas baznīcā.

Kursu gaitā morālās dabas jautājumi tika aplūkoti no teoloģijas, filozofijas, psiholoģijas un pedagoģijas skatu punkta. Kursu programmu bagātināja ērģeļmūzikas koncerts. Sv. Jēkaba katedrālē, kura laikā pedagogi varēja pārdomāt kursos iegūtās atziņas, kā arī vienkārši baudīt brīnišķīgo mūziku un sv. Jēkaba katedrāles noskaņu.

Pedagogi kursus augsti novērtēja, līdz ar to apstiprinot kursu nozīmīgumu pedagogu personības bagātināšanā un morālās situācijas uzlabošanā skolās.

2012.gada 4. janvārī RARZI īstenos šo kursu 3. moduli Manipulāciju ētiski psiholoģiskie aspekti. Audzināšanas darba problēmas ar bērniem un jauniešiem, kas kļūst par manipulācijas objektu (12 st.).

Foto galerija

 

{gallery}2011/sk_kursi{/gallery}

 

2011.28.10
2. līmeņa profesionālās izglītības studiju programma “Reliģija” ar kvalifikāciju “ētikas un kristīgās mācības skolotājs” Diplomu izsniegšana

Foto galerija

{gallery}2011/2_liim{/gallery}

2011.28.10
RARZI piedāvā itāļu valodas nodarbības

no 09.11.2011 - trešdienās no pl.18.45 - 20.20 Mazā pils iela 2

par vienu stundu  (45 min.) 1.50 lati

un par vienu pāri (2 stundām 90. min) 3 lati

pieteikties RARZI birojā             67223598       mob.             29524484

2011.28.10
Laterāna Pontifikālās universitātes Teoloģijas fakultātes Asociēto institūtu komisijas lēmums par RARZI humanitāro zinātņu bakalaura un maģistra programmu gala pārbaudījumu norisi

Roma, 30. septembris 2011.

1. Izmaiņas Nolikuma īstenošanas noteikumos (regolamento) un praksē stājas spēkā no 2012.gada 1.janvāra.

2. Jauno eksāmenu norises procedūru apstiprina Teoloģijas fakultāte “ad triennium” (uz trim gadiem) un “ad experimentum” (uz pārbaudes laiku).

3. Par jauno procedūru nekavējoties un atbilstošā veidā jāinformē Institūta studenti.

 

Bakalaurs Reliģijas zinātnēs:

 

- rakstiskais darbs: jāizstrādā saskaņā ar Institūtā pielietoto zinātnisko metodoloģiju; darba apjoms – apmēram 30 lappuses; darbu vērtē divi docētāji (vadītājs un oponents); gadījumā, ja darbs netiek aizstāvēts kāda semināra ietvaros, tas ir jāaizstāv gala eksāmenā* un galīgajā redakcijā, ko jau ir novērtējuši divi docētāji, jāiesniedz Komisijai un mutiskā eksāmena sākumā īsumā jāprezentē;

 

- gala eksāmena tēzes: Fakultāte ir apstiprinājusi 16 tēzes, kuras Institūta vadība iesniedza Fakultātei 2011. gada 22. septembrī; jebkādas eventuālas izmaiņas apstiprinātajā tēžu sarakstā ir jāiesniedz Fakultātē līdz kārtējā gada 15. septembrim;

 

- mutiskā gala eksāmena norise: 24 stundas pirms eksāmena katrs students izvelk vienu tēzi. Tēze jāizklāsta Komisijas, kuru veido 3 docētāji un tās priekšsēdētājs, priekšā; Komisijas locekļiem ir tiesības uzdot jautājumus par tēzi, kā arī īsi par kādu citu tēzi pēc viņu izvēles; eksāmens ilgst apmēram 30 minūtes;

 

- gala atzīmes aprēķināšana (90 ballēs, bez desmitdaļām): aprēķināšana notiek šādi:

vidējā svērtā curriculum atzīme sastāda 5/6 no gala atzīmes; mutiskā gala eksāmena atzīme sastāda 1/6 no gala atzīmes.

 

Maģistrs Reliģijas zinātnēs:

 

- rakstiskais darbs: darba apjoms apmēram 100 lappuses, izstrādāts saskaņā ar Institūtā pielietoto zinātnisko metodoloģiju; to vērtē 3 docētāji (relators un divi oponenti) (relatore e due correlatori);

 

mutiskais gala eksāmens: ilgst vismaz 30 minūtes, tas notiek Komisijas, kuru veido 3 docētāji (relators un darba oponenti) (relatore e correlatori della tesi), kā arī Komisijas priekšsēdētājs, priekšā;

 

- gala atzīmes aprēķināšana (90 ballēs, bez desmitdaļām): vidējā svērtā divgadīgā kursa (Biennio) curriculum atzīme sastāda 2/3 no gala atzīmes, bet rakstiskā darba aizstāvēšana sastāda 1/3 no gala atzīmes.

 

 

Teoloģijas fakultātes Dekāns                                        Renco Gerardi

 

* RARZI bakaura darba aizstāvēšana ir daļa no gala eksāmena. (RARZI administrācijas paskaidrojums)

2011.12.10
Katehētu tikšanās „Garīgais impulss”

No 23. līdz 25. septembrim Dzintaros notika seminārs katehētiem - “Garīgais impulss”, ko organizēja Rīgas Augtākais reliģijas zinātņu institūts (RARZI).

Semināra mērķis bija veicināt katehētu savstarpējo vienotību, pilnveidot katehētu pedagoģiskās prasmes un garīgo dzīvi. Uz semināru bija ieradušies katehēti no visiem Latvijas novadiem. Triju dienu tikšanās aizsākās ar Svēto Misi, ko celebrēja RARZI direktora v.i. priesteris Aleksandrs Stepanovs. Pēc tam notika katehētu savstarpēja iepazīšanās un dalīšanās kalpošanas pieredzē.

Semināra otrā diena pagāja spraigā darba atmosfērā. Māsa Sofija (Mag. theol.) savā lekcijā katehētiem atklāja kluso lūgšanu kā pamatelementu katehēzes nodarbībās. Lekcijas iesākumā m. Sofija atgādināja, ka katehēzes centrā ir nevis likums, bet Dievs, kas Svētajā Garā cilvēku dara līdzīgu Kristum un, ka kristieša morāliskā rīcība ir atbilde Dieva mīlestībai. M. Sofija mudināja katehētus nodarbībās apmēram 10 minūtes veltīt klusajai lūgšanai. Viņa dalījās savā pieredzē par bērnu atvērtību klusajai lūgšanai. Bērns vieglāk nekā pieaugušie spēj iekšēji noklust un sakoncentrēties, lai pielūgtu Dievu, kas mīt viņa dvēseles dziļumos. Lai katehēts savās nodarbībās varētu mācīt kluso lūgšanu, nepieciešams, lai viņš pats to praktizētu.

Turpinājumā sekoja drāmas pedagoģes Ingas Krišānes lekcija par iespējām katehēzes nodarbībās pielietot drāmas metodi. Tā var palīdzēt veidot gan savstarpējas uzticēšanās gaisotni, gan izspēlēt kādu notikumu vai stāstu, kas bērniem labāk palīdzētu uztvert sniegto vēstījumu. Katehētam ir svarīgi būt kompetentam un skaidri apzināties, kādi ir drāmas metodes pielietošanas mērķi, lai varētu sasniegt pozitīvu rezultātu. Lekcijas laikā bija iespēja iemācīties vairākas drāmas metodes.

Priesteris Aleksandrs Stepanovs (Dr. Theol) lekcijā par Svēto Rakstu pielietošanu katehēzes nodarbībās, piedāvāja Sv. Ignācija no Lojolas pieeju. No sākuma tiek aplūkota izvēlētā fragmenta darbības vieta, pēc tam - „ieklausīšanās” tajā, kas notiek, ko Jēzus saka, un tad – ko dara fragmentā klātesošās personas. Svēto Rakstu lasītājs, klausītājs pats mēģina būt šajā situācijā klātesošs – sajust atmosfēru, redzēt, dzirdēt.

Pr. Stepanovs arī norādīja, ka katehēze ir jāuzsāk ar galveno vēsti - ka Dievs mīl, un tikai tad seko pārējās patiesības. Tāpēc arī jaunās Katehēzes burtnīca aizsākas ar Dieva mīlestības tēmu.

Šajā semināra dienā katehēti tika iepazīstināti arī ar jauno katehēzes burtnīcas projektu „Gandarīšanas un Euharistijas sakramentu saņemšana 8-10 gadus veciem bērniem”. Noritēja intensīvs grupu darbs, kura laikā katehēti analizēja katehēzes burtnīcas saturu un vēlāk izteica savu vērtējumu un priekšlikumus.

Pēdējo šīs dienas nodarbību vadīja mākslas pedagoģe Ilze Možeika. Viņas vadībā katehēti radoši darbojās, veidojot kolāžas par kristīgo simbolu tēmu.

Visa semināra laikā svarīga loma bija ierādīta klusajai lūgšanai, Vissvētākā Sakramenta adorācijai un Euharistijas svinībām. Otrā diena noslēdzās ar īpašu priestera svētību un lūgšanu par katru no katehētiem.

Semināra pēdējā diena aizsākās ar svētdienas Euharistijas svinībām. Tām sekoja RAZI Katehēzes centra vadītājas Lolitas Ērgles (Mag.rel.paed.) lekcija, kurā tika izklāstīta jaunās katehēzes burtnīcas koncepcija. Lolita Ērgle atgādināja, ka katoliskās izglītības pamatā ir veseluma pieeja. Tas nozīmē, ka tiek ņemts vērā garīgais, fiziskais, emocionālais, kā arī sociālais aspekts. Tāpēc ir svarīgi bērnam palīdzēt attīstīties gan kognitīvi, gan emocionāli, jo šīs sfēras viena otru ietekmē.

Seminārs noslēdzās ar katehētu dalīšanos savos iespaidos par gūto šajās dienās. Daudzus katehētus bija īpaši uzrunājusi lekcija par kluso lūgšanu, kas dod iedrošinājumu pamēģināt to darbā ar bērniem. Izteiktajām pārdomām caurvijās doma, ka seminārs tiešām ir attaisnojis savu nosaukumu un kļuvis par garīgu impulsu visiem tā dalībniekiem.

 

Ingrīda Burģe

(Liepāja)

2011.05.10
25. septembrī aizsākās jauna divu Laterāna Pontifikālās universitātes filiāļu – Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta (RARZI) un Rīgas Teoloģijas institūta (RTI) tradīcija

Saulainā 25. septembra svētdienā, Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta (RARZI) un Rīgas Teoloģijas institūta (RTI) studenti kopā ar priesteri Andri Priedi devās ceļojumā pa Gauju. Brauciena moto: ,,Ja esat iekāpuši, tad ārā nekāpiet!” Kopā 11 laivās bijām vairāk kā 40 dalībnieki – semināristi, pasniedzēji, studenti, draugi un ģimenes locekļi.

 

Anna Kačāne, RARZI studente

2011.04.10
Svētās Terēzes no Lizjē svētki Rīgas Augstākajā reliģijas zinātņu institūtā

Kā dedzināmais upuris Tavai žēlsirdīgajai mīlestībai...

Šie vārdi vienā teikumā raksturo RARZI aizbildnes, svētās Terēzes no Bērna Jēzus un Svētā Vaiga dzīvi un aicinājumu. 1.oktobrī – svētās Terēzes piemiņas dienā RARZI studenti un pasniedzēji pulcējās svētku pasākumā, lai ielūkotos dziļāk viņas īsās, bet Dieva mīlestībā iesakņotās dzīves noslēpumā.

RARZI maģistrante Stella Jurgena

2011.25.09
2011./2012. Studiju gada grafiks

2011.09.09
Nekāpsim ārā no Jēzus laivas

RARZI uzsāk 2011./2012. mācību gadu

Ar prieku un cerību 2. septembrī Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāle Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts (RARZI) uzsāka jauno, 2011./2012. studiju gadu. Institūtā mācības uzsāka 35 studenti: 20 ─ pamatstudiju programmā „Humanitāro zinātņu bakalaurs reliģijā"; 15 ─ profesionālajās maģistra studiju programmās, lai iegūtu pastorālā konsultanta vai filozofijas, ētikas un kristīgās mācības skolotāja kvalifikāciju. Jāatzīmē, ka pastorālā konsultanta profesija Latvijā ir jauna, un RARZI šobrīd ir pirmā augstskola, kas piedāvā studiju programmu šajā specialitātē.

Stella Jurgena, RARZI maģistrante

2011.30.08
RARZI telts Aglonā

Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku svinības Aglonā ik gadus pulcē ticīgos un Kristus mīlestību meklējošos svētceļniekus, kuri uztic savas sirds ilgas un lūgšanas Dievmātes patvērumam. Arī Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta pasniedzēji un studenti pievienojās lielajam svētceļnieku pulkam.

Žanete Narkeviča, RARZI lektore

2011.08.08
Sv. Pāvila kurss

No 8. līdz 17. jūlijam TPP dalībnieki Polijā piedalījās evaņģelizācijas rekolekcijās – „Sv. Pāvila kurss”, ko vadīja Sv. Pāvila evaņģelizācijas kopiena (Koinonia św. Pawła)

Ingrīda Burģe, RARZI absolvente

2011.30.07
Pieteikšanās studijām RARZI

Ingrīda Trups-Kalne, RARZI Studiju programmu direktore

2011.05.06
Izlaidumi Rīgas Augstākajā reliģijas zinātņu institūtā 2010.g. 17.decembrī un 2011.gada 25.martā

Augstskolu ražas laiks, kad studenti saņem diplomus, parasti ir reizi gadā vasaras sākuma, bet Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāles Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta (RARZI) docētāji un Akadēmiskā bakalaura studiju programmas „Humanitāro zinātņu bakalaurs reliģijā” absolventi, sakarā ar izmaiņām studiju programmās, dažreiz ražu ievāc vairākas reizes gadā.

Stella Jurgena, RARZI maģistrante

2011.21.05
Atskats uz TPP rekolekcijām

No 13. – 15. maijam Ventspils novada Lakšos notika Ticības padziļināšanas programmas (TPP) gadskārtējās rekolekcijas.

Mārtiņš Krūklis, RARZI sabiedrisko attiecību veidotājs

2011.12.05
Atskats uz Katoļu studentu dienām 2011

Ticīgo pulks bija viena sirds un viena dvēsele“ (Apd 4, 32a)

Pirms diviem gadiem sētais sinepju graudiņš jau dzen kuplas atvases un šā gada 6.-7. maijā katoļu studentu saimi kopā pulcināja jau 3. Katoļu Studentu dienas. Divu dienu pasākumos studenti un pasniedzēji vienojās sadraudzībā kopīgās lūgšanās, sporta spēlēs, muzikālos priekšnesumos un akadēmiskos priekšlasījumos zinātniskajā konferencē.

Stella Jurgena, RARZI maģistrante

2011.27.03
TPP rekolekcijas

Gaidāmas TPP rekolekcijas no 13. līdz 15. maijam.

Mārtiņš Krūklis, RARZI sabiedrisko attiecību veidotājs

2011.18.03
Terra Mariana 800’: spilgtas domas par ticības un sabiedrības dialogu no konferences

29.maijs, 2015, 18:30

Piektdien ar izstādes „Svētlaimīgu mani teiks visas paaudzes (Lk 1,48) - Dievmātes tēls Latvijā" atklāšanu aizsākās Laterāna Pontifikālās Univrsitātes filiāļu Rīgas Teoloģijas institūts (RTI) un Rīgas Augstākais reliģisko zinātņu institūta (RARZI) rīkotā starptautiskā zinātniskā konference „Terra Mariana 800: ticības un sabiedrības dialogs”. Pirmajā konferences dienā un tās pirmajā daļa, kas noritēja Rīgas domē, ievadvārdus teica Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Latvijas pareizticīgās baznīcas virspriesteris Jānis Dravants, referātus nolasīja RTI rektors Pauls Kļaviņš Dr.theol., Lugano Teoloģijas fakultātes profesors pr. Andris Marija Jerumanis Dr. theol. un citi.

Z. Stankevičs, atklājot konferenci, teica: „Dialogs starp ticību un sabiedrību notiek jau 800 gadus. Saknes ir tas labais, ko Evaņģēlijs nesis Latvijai. (..) Svarīgi, lai kristīgais mantojums nav muzeja eksponāts, bet dzīve aktualitāte. Lai konference palīdz ieraudzīt, ka Evaņģēlijs ir atbilde uz mūsdienu sabiedrības izaicinājumiem.”

Priesteris J. Dravants norādīja, ka katra zeme ir Dievmātes zeme. „Vēl Tertuliāns ir teicis, ka katra cilvēka dvēsele ir kristiete un tās uzdevums ir uzmeklēt Kristu, pa īstam, lai Kristus to varētu darīt pietiekami svētku. (..) Šajā ceļā nav izslēdzama Jaunavas Marijas aizstāvība.”

Jānis Vanags atsaucās uz Vecās Derības sākumā minēto stāstu, ka Dievs veda Ādama priekšā dzīvniekus un viņš tiem piešķīra vārdus. „Vārdu piešķiršana ir ļoti svarīga mūsu identitātes veidotāja. Tā arī mūsu zemei Terra Mariana ir piešķīrusi būtisku identitāti. Ko tas nozīmē?” jautāja J. Vanags. Atbildot, kā pirmo viņš minēja faktu, ka piešķīra Eiropas identitāti, jo iesaistīja plašākā Eiropas saimē. Otrkārt, Dievmātes misija bija nest Miera Ķēniņu. Mūsu kontinents ir grūti cīnījies par to un arī mūsu zemē to ir bijis grūti sasniegt, vienlaikus tomēr jāatzīst, ka Eiropa ir daudz sasniegusi miera centienos. Kā trešo aspektu J. Vanags minēja to, ka Kristus Māte ir simbols mūžīgai jaunavībai, šķīstībai. „Eiropai ar šo aspektu šobrīd ļoti grūti klājas. Mūsu īpašais uzdevums ir Eiropai atgādināt par šķīstības nozīmi,” atzina arhibīskaps.

Publicējam vēl vairākus spilgtus un uz pārdomām rosinošus fragmenti no konferencē dzirdētā:

Pr. P. Kļaviņš: "Izskaust vardarbības iedīgļus mūsu prātos - lūk, paradigmas maiņa! (..) Pāreja no vardarbības uz žēlsirdību ir kā pāreja no Vecās Derības cilvēka uz Jaunās Derības cilvēku, no korumpētas sirds uz atvērtu un līdzcietīgu sirdi, no noslēgšanās sevī uz dialogu un sabiedrību. Tā ir nepieciešamā paradigmas maiņa visā cilvēces vēsturē. (..) Un šī maiņa īstenojas, pateicoties Dieva žēlastībai."

Pr. A. M. Jerumanis: "Kristietim nav jāatstāj pasaule, bet viņš atšķiras. Atšķirība nenozīmē atdalīšanos, vienaldzību vai bailes, vai nicināšanu. Nē, kristietis vēlas dalīties ar saņemto žēlastību. Viņš apzinās, ka ir saņēmis Atklāsmes dāvanu. Dalīties nozīmē komunicēt ar otru. Kristietis apzinās, ka pats Dievs ir iesācis komunikāciju ar cilvēku, un Kristū šis dialogs ir sasniedzis jaunu dimensiju. Pāvils VI šo dialogu ir nosaucis par atpestīšanas dialogu. Kristietis, kas vadās pēc Dieva atpestīšanas dialoga, kļūst par šī dialoga starpnieku pasaulē. Ko nozīmē šis dialogs? Pāvests Pāvils VI atgādina, ka atpestīšanas dialogs, ko kristietis veic ar pasauli, ir komunikācijas garīgā māksla. To vispirms raksturo skaidrība. Mūsu valodai jābūt skaidrai. Otrkārt, tai jābūt pazemīgai. Tā nevar būt uzbrūkoša, aizskaroša. Treškārt, dialogu raksturo uzticība, paļāvība uz otru. Ceturtkārt, garīgās komunikācijas māksla ietver apdomību. Tā pedagoģijas dēļ ņem vērā otra cilvēka morālisko un psiholoģisko stāvokli. Dialogā apvienojas patiesība ar mīlestību. Draudzība ir dialoga gaisotne." Top of Form

Kardināls Jānis Pujats: „Satraucoši ir tas, ka mūsu sabiedrībā visi cer uz nebūtību... Lai gan ir dzirdējuši, ka ir elle un debesis, bet visas kārtis liek uz trešo, nedrošāko. Manuprāt, tas ir liels grēks, ka par šīm lietām nediskutē. Visi akli iet uz to, ka viņiem dzīve beigsies kapā. Bet kas tālāk? Vajadzētu tomēr dot iespēju, lai cilvēki brīvi diskutē par to, un daudziem cilvēkiem tad atvērtos acis.”

Pr. Pauls Kļaviņš: „Mums mūsu mariāniskajā dievbijībā vajag no vienas puses integrēt to specifisko, kas ir mūsu kultūrā, bet arī to, kas ir vispārējā Baznīcā. Šeit ir vēl ceļš ejams uz izpratni par Marijas lomu cilvēces pestīšanas vēsturē. Es domāju mēs neesam apzinājušies to, ko nozīmē Marija - Baznīcas Māte un kādas ir Marijas attiecības ar Baznīcu.”

Sestdien ar akadēmiskiem priekšlasījumiem un pārdomām turpinājās Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāļu Rīgas Teoloģijas institūts (RTI) un Rīgas Augstākais reliģisko zinātņu institūts (RARZI) rīkotā starptautiskā zinātniskā konference „Terra Mariana 800: ticības un sabiedrības dialogs”. Konferences otrajā dienā, kas noritēja Rīgas domē, ar referātiem uzstājās Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Igaunijas apustuliskais administrators bīskaps Filips Žurdēns un Pontifikālās kultūras padomes Zinātnes departamenta vadītājs mons. Tomašs Trafnijs. Ievadvārdus teica apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs arhibīskaps Pedro Lopess Kintana.

"Ir daudz problēmu, kas jārisina, bet tās nevar tikt atrisinātas, ja Dievs netiek nolikts visas dzīves un visu problēmu centrā,” teica apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs arhibīskaps Pedro Lopess Kintana.

Runājot par vīriešu un sieviešu vienlīdzības vērtības nostiprināšanos Eiropā, arhibīskaps Z. Stankevičs saka: „Jaunava Marija ir pielikusi savu roku pie tā. Katoliskajā Baznīcā tagad ir maija mēnesis un mēs lūdzamies Jaunavas Marijas litāniju, kur cita starpā ir tāds lūgums: „Visu svēto Karaliene, lūdz par mums!” Karaliene pāri visiem svētajiem, arī pār Pēteri, Pāvilu – pāri visiem vīriešiem. Baznīca tātad viņu paceļ augstāk par visiem vīriešiem. (..) Dievs radīja vīrieti un sievieti, tas nozīmē, ka viņi savstarpēji viens otru papildina. Abi ir cilvēki, bet cilvēcības pilnība viņiem ir tikai kopā. Vīrietim ir savi cilvēciskie parametri un sievietei savi, gan fiziskā, gan psiholoģiskā līmenī. Šajā viņi papildina viens otru un viens bez otra nav pilnīgi. Ja viņi tiek pretnostatīti, tad ir problēmas. Dieva plānā ir paredzēts, ka viņi ir sadarbības partneri.”

"Mana pārliecība, ka šobrīd Eiropas uzdevums ir veicināt harmonisku un daudzpusīgu attīstību un vairot kopējo labumu. Daudzpusīga attīstība nav tikai ekonomiskā, bet arī cilvēku dvēseles un miesas vienības attīstība. (..) Kad Latvijas Universitātes (LU) Padomnieku konventā vienojāmies, kādas prasības vajadzētu izvirzīt nākamajam LU rektoram, tad es ierosināju, ka viņa pienākums ir rūpēties arī par garīgo attīstību gan studentiem, gan visiem universitātes darbiniekiem, par vispusīgu attīstību," Z. Stankevičs.

„Igaunijā mēdz teikt: „Ja tev ir problēmas ģimenē, maini ģimeni, nevis sevi.” Bet mums jāsaka tieši pretējais: „Ja tev ir problēmas ģimenē, maini sevi, bet nevis ģimeni.” Pāvests Francisks aicina ģimeni likt cilvēka prieka un arī bēdu centrā. Likt ģimeni cilvēka dzīves centrā,” tā bīskaps F. Žurdāns.

Mons. T. Trafnijs uzrunā norādīja, ka zinātnes koncepcija šobrīd mainās. Iepriekš tā savu uzdevumu formulēja kā novērot un aprakstīt dabas procesus. „Jaunās zinātnes vārds ir „pārvaldīt”. Mēs nevis pētām, bet vēlamies būt dabas procesu noteicēji. Tas noved pie jautājuma, cik tālu varam to nošķirt no tradicionālās Radīšanas teorijas un kurš ir īstais Radītājs.”

„Šodienas zinātne orientējas uz bezgalīgo, sevis realizēšanu, nemirstības iegūšanu. Nemirstība vairs nav tikai reliģijas koncepts, bet arī zinātnes jautājums,” uzrunas noslēgumā teica mons. T. Trafnijs.

Konferences noslēgumā arhibīskaps Z. Stankevičs: "Inkarnēsimies šīs pasaules reālijās! (..) Uzlocīsim piedurknes un ķersimies pie darba! Aicinu smelt spēku lūgšanās, bet neatmest savu cilvēcisko darbību. Nepaliksim malā - ceru uz to šī konference mūs iedvesmos!"

LRKB IC

{gallery}/2015/TM800konfernce{/gallery}

{gallery}/2015/TM800konf{/gallery}


Starptautiskā zinātniskā konference „TERRA MARIANA 800: ticības un sabiedrības dialogs"

2015. gadā apritēs 800 gadi, kopš pāvests Inocents III Laterāna IV vispārējā koncilā oficiāli pasludināja Livoniju par Vissvētākajai Jaunavai Marijai veltītu zemi (Terra Mariana). Lai atzīmētu šo nozīmīgo notikumu Latvijas vēsturē, Laterāna Pontifikālās universitātes filiāles ‑ Rīgas Teoloģijas institūts (RTI) un Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts (RARZI) rīko starptautisku zinātnisko konferenci “Terra Mariana 800: Ticības un sabiedrības dialogs”.

Tā ir iespēja Latvijas sabiedrībai izvērtēt kristietības garīgo, antropoloģisko, kultūras un izglītības, kā arī sociālo un politisko nozīmi mūsu zemes pagātnē un tagadnē. Konference ļaus labāk apzināties kristietībā ietverto humānisma potenciālu, ko tā piedāvā mūsdienu pasaulei un ikvienam cilvēkam.
Pasākumā piedalīsies viesi no dažādām Eiropas zemēm – Itālijas, Lietuvas, Polijas, Vācijas, Šveices, kā arī mūsu kaimiņu zemes Igaunijas, kurai ar Latviju ir kopīgas kristīgās saknes: pirms 800 gadiem mūsu zemes un tautas tika veltītas Vissvētākās Jaunavas Marijas aizbildniecībai. Tāpat uz šiem svētkiem ir aicināti – Svētā Krēsla pārstāvis, Apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs V. E. arhibīskaps Pedro Lopess Kintana, Igaunijas Apustuliskais administrators V. E. bīskaps Filips Žurdāns, Latvijas bīskapi, Latvijas kristīgo konfesiju vadītāji, Latvijas inteliģences pārstāvji.
Konferences dienās Rīgas domē būs apskatāma Terra Mariana jubilejas gadam veltīta izstāde „Senākie Dievmātes tēli Latvijā”. Savukārt pasākuma otrās dienas noslēgumā Kūrijas dārzā (Mazā Pils iela 2A) notiks jauno grāmatu - Pāvests Benedikts XVI „Svētais Pāvils Apustulis”, Guljelmo Džakvinta „Samariešu sacelšanās”, kā arī Reliģiski zinātniskā žurnālaTerra Mariana jaunā numura atvēršanas svētki. Svētku kulminācija būs Svētā Mise Sv. Jēkaba katedrālē pl. 16.00.

Programma

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


IV ekumeniski teoloģiskā konference "VĀRDS, LŪGŠANA, KALPOŠANA: KRISTĪGIE IDEĀLI MŪSDIENU PASAULĒ"K

Pieteikšanās ekumēniskai konferencei

https://docs.google.com/forms/d/1J4Nc6k6fh_LnYR4gdplinusd2BnOUfcKXBuYhQt0m5c/viewform

TIEŠRAIDE

 


 

 

Starptautiska zinātniska konference „TICĪBA 21. GADSIMTĀ: JAUNĀ ANTROPOLOĢIJA TREŠAJAM GADU TŪKSTOTIM”

2013. gada 14.-16. martam Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts (RARZI) un Rīgas Teoloģijas institūts (RTI) sadarbībā ar Rīgas arhidiecēzi rīko Ticības gadam un RARZI divdesmitajai gadadienai veltītu starptautisku zinātnisko konferenci „TICĪBA 21. GADSIMTĀ: JAUNĀ ANTROPOLOĢIJA TREŠAJAM GADU TŪKSTOTIM”.

 

Konferences mērķis ir pārdomāt kristīgās ticības būtību un atgādināt par tās garīgo, eksistenciālo un sociālo nozīmi izpratnē par cilvēku. Ticība ir nozīmīga daudziem, kas meklē patiesību par sevi un pasauli. Šie patiesības meklējumi ir autentisks ievads ticības laukā, jo ticība nav pretrunā ar cilvēka racionalitāti. Gluži pretēji, ticības pamatu pazīšana prasa visu cilvēka radošo spēju – prāta, gribas un jūtu iesaistīšanos, lai viņš spētu nonākt pie patiesības par sevi pašu.

Tāpat ticība nav reducējama uz šauri personisko sfēru, tai ir nozīmīga sociālā dimensija. Tieši tāpēc, ka ticība pamatojas brīvā izvēlē, tā prasa arī sociālu atbildību par to, ka mēs ticam. Ticība var palīdzēt mūsdienu apjukumā par cilvēka izpratni: kā to parāda depersonalizāijas iezīmes, cilvēks tiek reducēts uz lietu, pazūd atšķirības starp vīrieti un sievieti, pastāv dažādas izpratnes par ģimeni.

Turklāt jāatdzīst, ka ticība nav nošķirama no mīlestības: ticība bez tuvākā mīlestības nenes augļus. Tāpēc patiesas kristīgās mīlestības liecība ir labākais veids, kā liecināt par ticību un padarīt to ticamu.

 

Konferences pirmās dienas norisi varēs noskatīties tiešraidē Rīgas domes mājas lapā.

 

konferences programma

konferences programma buklets


Konferences referenti:

 

 

 

 
 

APTAUJA


Institūta svarīgākā misija ir?
skolot ticības mācības skolotājus un kapelānus
evaņģelizēt neticīgos
veicināt sabiedrībā integrālu skatījumu uz cilvēku
sekmēt studentu izpratni par teoloģiju

PARTNERI

 


.