aktualitātes
aktualitates.gif
2008(2)  2009(7)  2010(6)  2011(22)  2012(40)  2013(51)  2014(55)  2015(49)  2016(32)  2017(26)  2018(40)  
2012.14.12
„Nevis valsts nokļūst paradīzē, bet persona!”

Novembra nogalē Latvijā viesojās Baznīcas sociālās mācības speciālists, Itālijas Sophia Universitārā institūta Socioloģijas un komunikācijas profesors Bernārds Kalebo. Viņa lekcijas varēja klausīties gan RARZI studenti, gan citi interesenti. 29. novembrī profesors sniedza akadēmisko lekciju „Reliģija, kultūra, ekonomika un sabiedrība mūsdienās”, kurā aplūkoja to, kā pārdomas par Sv. Trīsvienību var mainīt mūsu izpratni sociālos jautājumos.

Pirmajā profesora Latvijas vizītes dienā KBV aicināja viņu uz nelielu sarunu par Baznīcas sociālo mācību. Meklējot informāciju par B. Kalebo internetā, pamanīju, ka viņš ir uzstājies konferencē par tēmu „pirmdienas rīta garīgums”. Arī viņš pats sarunā to pieminēja un skaidroja ar nepieciešamību uzsvērt, ka garīguma aktualitāte neaprobežojas ar svētdienu. Garīgumam ir jābūt visās nedēļas dienās, jo Jēzus Kristus bija 100% cilvēks, un tas nozīmē, ka pieskārās katram cilvēka dzīves aspektam. Svētajos Rakstos var atrast daudzas interesantas lietas par tādiem jautājumiem kā ekonomika, masu mediji, brīvais laiks, ģimene, māksla, sociālais taisnīgums, jo Jēzus dzīvoja sabiedrībā.

To, ka dzīves sociālajai pusei ilgstoši nebija pietiekami liela uzmanība pievērsta, profesors saista ar to, ka pirms kristietības bija izveidojusies izpratne par Dievu kā absolūto un vienīgo reālo. Līdz ar to viss, kas ir ārpus Dieva, ir sava veida ilūzija. Šāda veida reliģiskā domāšana, pirmkārt, nepieļāva dažādību Dievā, bet, otrkārt, cilvēku neuzskatīja par daļu no realitātes. Kristietībai vajadzēja 2000 gadus cīnīties ar tādām idejām, ka cilvēkam ir jāpamet pasaule, lai viņš varētu veidot attiecības ar Dievu. Pat ja atzina, ka Kristus ir Cilvēka dēls, tomēr bija tik grūti par to domāt šajā jaunajā, citādajā izpratnē par Dievu.

„Kas ir vispareizākais kristietības elements? Tā ir Trīsvienība, tas, ka Dievs ir viens, bet Viņā ir trīs Personas,” saka profesors B. Kalebo. „Tas nav politeisms. Ir trīs, kas ir viens Dievs. Viens Dievs trīs Personās. Tātad dažādība nav ārpus vienotības, bet dažādība ir pašā vienotībā. Jēzus kļuva par cilvēku. Ja Viņš kā Dievs varēja kā cilvēks dzīvot šo sociālo dzīvi, tad pasaules dzīvei ir tāda pati cieņa kā Dieva dzīvei Viņā pašā. Tāds ir vēstījums. Tas dod saskaņu visam, ko cilvēks var darīt un realizēt vēsturē. Šīs sociālās dzīves saskaņas dzimšana ir vissvarīgākā atslēga, kas ļauj saprast visu Baznīcas sociālās mācības attīstību.”

Profesors skaidro, ka reliģiskajās civilizācijās pirms kristietības politiskā funkcija bija palīdzēt organizēt pasauli tā, lai cilvēki varētu veikt garīgu ceļojumu uz Absolūto. Politikai vajadzēja cilvēku vest uz garīgu piepūli. Savukārt kristietība attīstīja ideju, ka tas, ko tu izdari vismazākajam, to tu izdari Jēzum. Tas nozīmē, ka katrs cilvēks ir svarīgs. „Un varam redzēt, ka 20 gadsimtu laikā šajā ir notikusi attīstība. Arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta tam, ko mēs saucam par sabiedrības sociālajiem aspektiem, nevis politikai un reliģijai.” Jautāts, vai demokrātija kā politiskā sistēma vairāk nekā citas atbilst kristīgajai domai, profesors piekrīt, norādot, ka par demokrātiju ir neiespējami runāt bez kristietības, jo tās saknes aug no tās vērtības, ko Kristus piešķīra katram cilvēkam. „Katrs indivīds ir neatkārtojama Dieva mīlestības izpausme, viņam ir kaut kas, ko teikt, un tam ir nozīme Jēzus acīs. Bet ja katram cilvēkam ir ko teikt, tad katram cilvēkam ir ko teikt sabiedriskajā dzīvē (..) Demokrātija pilnīgi noteikti ir kristietības auglis. Tai ir daudzas nepilnības, bet tā vēsturiski ir visattīstītākā forma, kurā mēģina novērtēt indivīda radošumu.”

Man ir stereotips, ka Baznīcas sociālā mācība ir kaut kas ļoti sarežģīts. Vai ir iespējams par to runāt vienkāršā veidā?

Jā, katoļu Baznīcas sociālā mācība ir tāds priekšmets, ko māca teoloģijas fakultātēs, universitātēs, līdz ar to tas ir arī kaut kas akadēmisks. Kad Jānis Pāvils II nolēma, ka labāko, kas ir sarakstīts par Baznīcas sociālo mācību, vajag apkopot Katoļu Baznīcas sociālās doktrīnas kompendijā, tad tas tika sagatavots kā teksts bīskapiem un universitāšu lektoriem. Līdz ar to Kompendijā ir šāda sarežģīta valoda. Bet mums ir jāizveido pedagoģija, ar kuras palīdzību šos jautājumus iztulkot, lai tie būtu viegli saprotami Dieva tautai. Vajag labus tulkus. Piemēram, žurnālistika ir tāda māksla, kas ļauj iztulkot sarežģīto valodā, kas pieejama lielai auditorijai.

Mācot šo priekšmetu, es saprotu, ka tas var šķist sarežģīti, jo Kompendijs ir gadsimtos iegūts dārgums, kas vienlaikus visu laiku ir attīstībā. Minēšu piemēru par nāves sodu. Morālajā domāšana ir tāds likums, ka, ja ir jāizvēlas starp diviem ļaunumiem, tad jāizvēlas tas, kas ir mazāk ļauns. Sabiedrībai ir tiesības sevi aizsargāt. Un daudzus gadsimtus viens no veidiem, kā to izdarīt, bija nāves sods. Mūsdienās pastāv reālas iespējas nodrošināt to, ka cilvēks visu mūžu atrodas cietumā. Baznīca uzskata, ka arī šis ieslodzītais cilvēks ir persona, arī viņš ir Dieva radīts un savā veidā Dieva mīlestības izpausme. Jā, viņš ir izdarījis noziegumu, kļuvis par nelietīgu cilvēku, bet viņš tik un tā ir cilvēks. Bet ja tiek izpildīts nāves sods, tad šim cilvēkam tiek liegta jebkāda iespēja attīstīties. Baznīca māca, ka ir jāatstāj šim cilvēkam kaut kāda iespēja mainīties. Protams, sabiedrībai ir tiesības sevi aizsargāt. Tāpēc ir ieslodzījums līdz mūža beigām, taču būtiski ir atstāt iespēju mainīties. Un 20 gadu laikā šis process, ka daudzas valstis atceļ nāves sodus, notiek, un tā ir kristīga iniciatīva.

Kas ir galvenais princips? Tā ir katras personas vērtība. Ir tāds komisks atgadījums. Pagājušā gs. franču katoļu filozofs Žaks Maritēns ārkārtīgi spēcīgi noprotestēja par kādu nekrologu, kurā bija rakstīts, ka mirušais bija labs valsts kalps. Maritēns teica: „Tas ir neiespējami! Jo valstij ir jākalpo personai, nevis personai valstij! Nevis valsts nokļūst paradīzē, bet persona!” Visa Baznīcas sociālā mācība ir par šo tēmu. Nekad nedrīkst mainīt šo perspektīvu, jo cilvēka cieņa ir saistīta ar Dievu.

Bet vai šo var izmantot kā argumentu arī tajā vidē, kur cilvēki netic Dievam?

Pirmā vērtība ir indivīds. Tas ir kopīgs pamats, arī diskusijā par cilvēktiesībām. Ir ideoloģiskas diskusijas par personas autonomiju. Šeit pilnīgi noteikti ir problēma, ka modernitāte attīstīja koncepciju par katra indivīda autonomiju. Pirms 300, 400 gadiem, ja kāds piedzima par zemnieku, viņš varēja kļūt tikai par zemnieku. Ja kāds bija muzikāls, tad viņam nebija iespēja attīstīt savu talantu, jo tuvumā nebija skolas, nebija skolotāju un patiesībā varbūt arī nebija iespēja uzzināt, ka ir talants. Rietumu ekonomiskajai attīstībai vajadzēja lielus talantus, līdz ar to tika uzsvērta izglītība. Arvien vairāk tika novērtēti individuālie talanti. Vēl pirms 60, 70 gadiem mani vecāki nevarēja īstenot savus talantus, tagad šajā virzienā ir notikusi ļoti pozitīva attīstība. Bet šī individualizācija, ja tā kļūst par ideoloģiju, tad ir slikti. Indivīds nevar dzīvot bez kopienas. Bez tās cilvēks nevar kļūt par sevi. Kā Dievs Tēvs nevar kļūt par Tēvu bez Dēla, tāpat arī mēs attiecībās ar citiem saprotam savus talantus, kas mēs esam. Individuālisma ideoloģija to atstāj ēnā. Tas ir viens ļoti liels mūsu laiku kārdinājums – nenovērtēt otra cilvēka nozīmi mūsu dzīvē.

Mēs piedzīvojam to, ka tiek šķīstīts Dieva tēls. Kad atklājās, ka Dievs ir trīs personās, tad Viņš caur to „teica”: Es esmu sociāla realitāte, jo mīlestība ir sociāla realitāte. Mīlestība nozīmē, ka cilvēks ir spējīgs iet pie citiem. Personai ir vajadzīga otra persona. Daļa no šķīstīšanās procesa ir tas, ka mums vēl arvien ir jācīnās ar to priekšstatu par Dievu, kāds bija pirms kristietības, kad vienība tika izprasta kā vienveidība. Bet Dievs ir mīlestības attiecības.

Atgriežoties pie jautājuma - ne vienmēr ir jāargumentē. Nav viegli atrast argumentus diskusijai šajā līmenī. Lai varētu diskutēt šai līmenī, tev ir jābūt ļoti labi izglītotam. Bet šīs lietas, pirmkārt, var parādīt pieredzē, iepazīstināt caur pozitīviem stāstiem. Piemēram, parādīt ģimenes, kurās ir bērni invalīdi, bet kur var just, ka šie cilvēki ir laimīgi. Iespējams, mūsdienās tas ir svarīgāk, nekā tikai diskusija. Protams, ir labi, ja ir labi argumenti, bet tam vajag kompetenci. Lai aizsniegtu vairāk cilvēkus, stāsti ir labāki. Un mūsdienu sabiedrībai arī vajag labas brilles, lai ieraudzītu daudzus labus stāstus, kas reāli ir. Tas ir žurnālistikas uzdevums. ASV žurnālistika ir ieviesusi to, ka mēs pievēršam lielāku uzmanību tam, kas ir kaut kas ekstrēms. Bet es atceros to laiku, kad vairāk pievērsa uzmanību tam, kas ir normāls. Es domāju, pievērst uzmanību tikai ekstrēmajam, nav īsti labi.

Es pēdējā laikā pētīju tādus jautājumus, kas saistīti ar ģimeni, seksualitāti. Bet mani interesēja, vai var atrast līdzīgus mehānismus arī ekonomikā. Vai vērtības, kuras ir iedvesmojusi kristietība, konkrēti – agape, mīlestība, par kuru Jēzus runā evaņģēlijā –var būt ekonomikas teorijas sirds? Vai tomēr ekonomika ir egoisma sintēze, kā to iedibināja Ādams Smits, un tikai tā tas funkcionē? Jo Ādama Smita antropoloģija bija tieši tāda – tev nav jābūt tikumīgam, lai dzīvotu ekonomiskās attiecībās. 18. gs. Itālijā bija izveidojusies cita skola, kas balstījās uz ideju, ka katrs cilvēks meklē laimi, un viņi attīstīja sabiedrības laimes teoriju. Šīs teorijas antropoloģija ir kristīgākā nekā Smita (lai gan pats Smits bija kristietis un ļoti morāla persona). Šī itāļu skola, kas palika nomaļus, jo pasaulē dominēja anglosakšu pieeja, iedvesmoja dažus pētnieciskus darbus. Vienā no zinātniskajiem rakstiem, kas tika izdots 2000. gadā, izmantojot spēles teoriju, tā autori mēģināja konstatēt, kāda ir efektivitāte, ja uzņēmējs rīkojas egoistiski, un kāda, ja rīkojas altruistiski. Izrādījās, ka tādā gadījumā, ja rīkojās egoistiski, tad tikai 30 – 33% vēlējās turpināt ekonomiskas attiecības. Savukārt, ja izturējās altruistiski, tad rezultāti bija divreiz labāki. Tātad ir izdevīgi dzīvot saskaņā ar dāvāšanas, savstarpējas uzticēšanās kultūru. Ir inteliģentāk būt altruistiskam nekā egoistiskam. Šis izraisīja lielu rezonansi.

Varbūt Dievs radīja cilvēku un cilvēka laime ir labās attiecības, arī ekonomikā. Arī ekonomikai ir jābūt labākai dzīvei. Miers ir vajadzīgs ekonomiskai dzīvei. Mīlēt ekonomikā ir inteliģentāk nekā nemīlēt. Šāda veida argumentēšana ir labs darbs. Tikai tas ir zinātniski jāpierāda, bet līdz šim tas netika darīts. Tas ir akadēmisks darbs – nest šo intuīciju Dieva radītajā sabiedrībā; ka mīlestībai ir jābūt visa būtībai. Un ja tas ir no Dieva, tad tam ir „jāstrādā”. Protams, ne bez grūtībām. Baznīcas sociālā mācība neaizmirst, ka Jēzus teica: tev katru dienu ir jāņem konkrētās dienas krusts. Taču krusts nav pēdējā lieta. Ir arī augšāmcelšanās. Arī ekonomikā.

Ar šādu argumentēšanas darbu nodarbojas Baznīcas sociālās mācības speciālisti un tas kļūst par sava veida dialogu. Taču ļoti svarīga ir dzīves liecība, caur kuru inteliģenti pavairot labās prakses pieredzi, kas ļauj pārliecināties, ka šādi dzīvojot ir iespēja būt laimīgākam, nekā dzīvojot citādāk. Tie ir divi līmeņi, kuros varam darboties.

Pastāstiet par institūtu, kuru pārstāvat! Kas tam ir īpaši raksturīgs?

Mūsdienās izglītībā liela problēma ir fragmentārisms. Cilvēki ir specializējušies noteiktās jomās. Universitāte dod minimālu ieskatu tajā, kāda pasaule ir šobrīd. Bet to dot, protams, ir ļoti grūti, jo visa ir tik daudz. Bet katrai personai ir jāveic sintēze. Mēs neesam tikai ekonomisti, tikai žurnālisti, tikai ģimenes cilvēki, tikai ticīgie. Mums tas viss ir jāsintezē mūsu dzīvē. Līdz ar to ir nepieciešama sava veida starpdisciplināra pieeja, kas dod vismaz kaut kādu ieskatu svarīgākajās zināšanu jomās. Mēs savā institūtā to darām. Tas ir ļoti oriģināli. ASV un atsevišķās Eiropas valstīs ir daži institūti, kas dod kaut kādu starpdisciplināru ieskatu pirms vai pēc studijām. Mēs nolēmām to darīt maģistra līmenī. Tas nozīmē, ka ir 3 gadu studijas atbilstoši savam talantam un tad mēs piedāvājam maģistru, kas ir labi integrēts Boloņas sistēmā, tātad ir normāls diploms. Mēs visi mācāmies fundamentālu kursu ekonomikā, Bībelē, teoloģijā, filozofijā, u.c. un tad specializējamies, bet vienmēr tā, lai attīstītu spēju sasaistīt lietas vairāk, nekā līdz šim tas ir darīts. Visauglīgākā šī programma ir tiem cilvēkiem, kas nāk no eksaktajām, tehniskajām zinātnēm, kuriem nekad nav bijusi humānistiska pieeja, kuri nezina, kā lietas darbojas, jo nekad nav uzdevuši jautājumu kāpēc. Bet tas ir visa pamatā, jo sniedz atbildi uz jautājumu, no kurienes un uz kurieni mēs ejam.

Mūsu diploms ir diploms Vienības kultūras pamatos un perspektīvās (foundations and perspectives in culture of unity). Pamati, tas nozīmē, ka mēs iedziļināmies kristīgā stāstījuma tradīcijā, Bībelē. Tajā ir sava vīzija par cilvēku un Dievu un tas ir svarīgs avots visām specifiskākām zināšanām, kuras ir dzimušas no šī naratīvā koda. Mēs dodamies pie saknēm. Un perspektīvas - jo mēs zinām, ka vēsturei ir jēga, ka ir kaut kādas formālās beigas. Jēzus runāja par vienību un tā nav vienība, par kuru runāja pirms kristīgās civilizācijas. Tā ir tāda vienība, kādu to atklāja Evaņģēlijs. Perspektīva nevar būt tikai fragmentēšana. Mēs saprotam tagad, bet pēc 200 un 700 gadiem mēs sapratīsim vairāk.

Tas ir ceļš. Bet tajā ir kaut kāda gudrība. Tāpēc nosaukumā ir Sofija. Mums ir jāmeklē šī gudrība, lai tā atklāj kaut ko vairāk par to, kas ir persona. Persona ir vairāk nekā tikai ekonomika, politika, māksla... kas ir persona? Tā uzsvēršana apziņā baro mūsu attīstību. Mēs cenšamies piedalīties aktuālajās zināšanu debatēs, lai mums būtu pamatīgas zināšanas. Bet mūsu starpdisciplīna ir mīlestība – sava veida atslēga, kas palīdz turpināt būt arvien zinātkāriem. Mēs cenšamies zinātniski pierādīt, ka mīlestība ir šo zināšanu centrā. Piemēram, mēs sakām, ka mūsu programma ekonomikā ir dalīšanās programma, mēs runājam par politiku kontekstā ar brālību, agape rīcību socioloģijā. Mēs attīstām priekšstatus un tajā iedvesmojamies no Evaņģēlija. Mēs gribam par to runāt inteliģenti.

Turklāt mēs savā institūtā mēģinām cieši saistīt dzīvi un studijas. Tāpēc mums ir tāda lieta, kuru, domāju, nekur citur universitātēs nevar atrast. Trīs reizes nedēļā mums ir atvēlēta stunda laika, lai dalītos. Šogad mēs lasām pa mazam fragmentam lasām Vēstuli efeziešiem un dalāmies par to, ko saprotam, to, kas ir noticis iepriekšējās divās dienās. Un darām to tāpēc, lai attīstītos „kopīga runa” un dalīšanās pieredzē. Tajā piedalās visi – profesori, administratīvais personāls, studenti. Mēs cenšamies šādas attiecības attīstīt. Mēs lūdzam, lai Jēzus mūs iedvesmo. Uzskatu, ka tā ir ļoti interesanta pieredze. Mums ir kopīga pieredze un veidojas citādākas attiecības ar studentiem. Mēs jūtam, ka visi esam mācekļi, šeit nav skolotāju, mums ir jāsaņem vienam no otra Svētajā Garā. Tā ir sava veida mācīšanās runāt mīlestībā. Mēs mācāmies patiesa dialoga kvalitāti.

Vēl viens aspekts, ka mēs esam atvērts pāvesta institūts un tajā var mācīties visi labas gribas cilvēki, arī cilvēki no citām reliģijām, konfesijām, ja piekrīt, ka dalīšanās ir vissvarīgākā. Mēs uzskatām, ka cilvēks ir radīts, lai dzīvotu attiecībās, kā Dievs ir trīs personās, tātad dzīvotu daloties. Ja šī ir antropoloģija, ko cenšamies iemācīties un integrēt savā domāšanā, tad mēs arī to cenšamies praktizēt.

Mācīšanās procesā ir laiks, kad ir vieglāk, kad grūtāk. Institūts pastāv tikai piecus gadus un tas ir ļoti interesants izaicinājums. Mūsu studentu vidū ir viens budists, pareizticīgais un pārējie ir katoļi. Studenti nāk no ļoti dažādām pasaules valstīm, kultūrām.

Ingrīda Puce, publicēts laikraksta „Katoļu Baznīcas Vēstnesis” 2012. gada 8. decembra numurā

2012.04.12
RARZI kolektīvs sirsnīgi sveic Inesi Augškalni ar Pedagoģijas doktora grāda iegūšanu

Pirmdien, 3. decembrī Latvijas Lauksaimniecības universitātē savu promocijas darbu pedagoģijā „Profesionālo skolu audzēkņu pasaules uzskata izpēte” veiksmīgi aizstāvējusi RARZI lektore Inese Augškalne. Savā promocijas darbā Inese aplūkoja mūsdienu zinātnes un izglītības paradigmu nozīmi cilvēka pasaules uzskata veidošanā, pievēršoties tieši profesionālo skolu izglītības jomai. Līdzās tirgus ekonomikas principos balstītai izglītības koncepcijai, viņa analizēja humanitāro paradigmu, kura izceļ cilvēka vietu biosfērā un viņa sociālo atbildību. Darba autore aicināja pievērsties cilvēkam, viņa iekšējās pasaules izpētei un atklāt garīgās un morālās attīstības nozīmi cilvēka patības veidošanā.

2012.03.12
Aicinām apmeklēt viesprofesora V. Hrostovska (Polija) lekcijas

http://youtu.be/HVJv-y9d1BQ

 

Valdemārs Hrostovskis (Waldemar Chrostowski), Dr. theol. habil., Varšavas Kardināla Višinska universitātes Teoloģijas fakultātes Vecās Derības profesors docēs divus kursus Vecās Derības ekseģēzē:

Gudrības un dzejas grāmatas (16 st.)

7. decembrī - 17:30-20:50

8. decembrī - 9:00-12:20

14. decembrī - 17:30-20:50

15. decembrī - 9:00-12:20

Priesteris V. Hrostovskis ir ievērojams Polijas Vecās Derības ekseģēts. Viņš studēja Svētos Rakstus Bībeles Pontifikālajā Institūtā Romā un papildināja zināšanas Ebreju universitātē Jeruzalemē, iegūstot doktora  grādu Svētajos Rakstos Varšavas Katoļu teoloģijas akadēmijā. Profesors Hrostovskis izceļas ar lielu pasniegšanas pieredzi ASV akadēmiskajos centros un sinagogās. Daudzus gadus viņš bija Polijas kristiešu jūdu padomes vicedirektors. Viņam ir vairāk nekā 2000 zinātnisko un populārzinātnisko publikāciju teoloģijā un ekseģēzē.

 

Noteikumi par klausītājiem un viesstudentiem Rīgas Augstākajā reliģijas zinātņu institūtā

KLAUSĪTĀJA REĢISTRĀCIJAS VEIDLAPA KURSU APGŪŠANAI

2012.30.11
Erasmus nakts: izglītojoša piedzīvojumu spēle Latvijas augstskolu studentiem un personālam

 

Sīkāka informācija: Erasmus nakts

2012.24.11
Baznīcas sociālās mācības speciālista, profesora Bernārda Kalebo lekcija

Ceturtdien, 29. novembrī pl. 18.30 RARZI studiju telpās, M. Pils ielā 2

2012.08.11
Pirmie RARZI maģistrantūras augļi

 

Dārzu un lauku kopēji šoruden var būt priecīgi – Kungs ir devis labu ražu un Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles altāris bija greznots ar krāšņām Ražas svētku veltēm. Taču augstskolu ražas klēts ir to absolventi un šā gada 6. oktobrī, svētās Terēzes no Lizjē svētkos pirmos augļus ievāca Laterāna Pontifikālās universitātes filiāles Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta (RARZI) pirmās maģistra programmas „reliģija” ar kvalifikāciju „filozofijas, ētikas un kristīgās mācības skolotājs” pirmie absolventi.

RARZI svētās aizbildnes Terēzes no Lizjē svētki sākās  ar svēto Misi, ko katedrālē kopīgi svinēja  Institūta direktora p.i. Aleksandrs Stepanovs, Institūta sens draugs, benediktīniešu klostera abats Bernhards Nābers (Austrija), viesprofesors Svēto Rakstu ekseģēzē pr. Valdemārs Hrostovskis (Polija) un RARZI docētājs pr. Andris Kravalis. Uzrunu sacīja abats B. Nābers, bet par garīgajiem dziedājumiem rūpējās RARZI koris diriģentes Laines Taboras vadībā.

Pēc svētās Mises katedrāles Ražas svētku altāra ietvarā maģistra diplomi tika izsniegti Baibai Pikai, Nabadzīgā Bērna Jēzus kongregācijas māsai Inārai Krancānei no Rēzeknes un Stellai Jurgenai. Kopā ar pirmajām maģistrantūras absolventēm diplomus saņēma arī trīs II līmeņa profesionālās izglītības programmas absolventes – Marika Šķēle no Cesvaines, Ērika Korāte un Aija Niedola no Liepājas.

Kaut gan maģistra diplomi tika gaidīti pavasarī, tie no Romas atceļoja tikai rudenī un šis apstāklis rosināja pārdomāt, ka Dieva ieceres vienmēr pārspēj mūsu nodomus. Kungs uzdāvināja absolventiem svētkus – īpašus svētkus ar Institūta seniem draugiem, ar Viņa laicīgu un  garīgu dāvanu piepildītu katedrāli. Diplomu saņemšana zeltainā gaismā zaigojošā Ražas svētku altāra priekšā ļāva atskatīties gan uz Institūta, gan pašu absolventu noieto garo, reizēm arī visai smago un dažādu pretstraumju kavēto ceļu – ir īstenojies Institūta iepriekšējo direktoru pr. P.M. Jerumaņa un V.E.Rīgas arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča sapnis par maģistrantūru RARZI, pie kura viņi bija strādājuši ar lielu atdevi un entuziasmu. Šobrīd RARZI jau ir atvērta otra maģistra programma un tiek domāts par jaunām iespējām dažāda līmeņa studiju programmu piedāvājuma paplašināšanai un uzlabošanai.

Diplomu izsniegšanai sekoja RARZI asociētās profesores Baibas Brūderes referāts „No „es izvēlos visu” līdz „es atdodu visu”. Sv. Terēzes no Bērna Jēzus pieredze”. Tas klausītājiem ļāva izsekot svētās Terēzes garīgās izaugsmes ceļam līdz pat pilnīgai sevis atdošanai Dievam un apjaust viņas kalpojuma bezgalības dimensiju. Mazās, fiziski trauslās svētās lūgšana ir mīlestības ugunī rūdīts Vārda zobens, kas atbrīvo ceļu nākamo mīlestības kalpojuma aicinājumu piepildījumam, kuru saņem šie absolventi un saņems vēl daudzi pēc viņiem.

Institūta kopības svētki turpinājās ar studentu priekšnesumiem, kas atainoja svētās Terēzes dzīves notikumus, priekšplānā izvirzot tieši viņas pilnīgi atdevīgo mīlestību uz Kungu. Krāšņajās, mūžības gaismā starojošajās Dieva un svētās Terēzes mīlestības attiecībās vēl dziļāk mums ieiet ļāva RARZI studenta Jāņa Kurševa dziedājums. Bet, lai mēs šajā garīgajā ceļā fiziski nepagurtu, Institūts savai lielajai ģimenei  bija sarūpējis svētku galdu.

Svētki ir Tabora kalns, kas to dalībniekiem ļauj uz brīdi kļūt kā Kristus mācekļiem, kuri raugās Kunga godības atklāsmē (skat. Mt 17, 1-4), bet mācekļi kāpa lejup, lai kopā ar savu Mācītāju turpinātu ceļu, kas ved uz dalību Viņa nāvē un Augšāmcelšanās godībā.

RARZI maģistrantūras absolvente Stella Jurgena


2012.06.11
ERASMUS Ružomberokas Katoļu universitātē

Dārgie RARZI studenti un draugi, brāļi un māsas Kristū!

 

Pagājis vairāk kā mēnesis, kopš esmu apmaiņas programmas ERASMUS studente Ružomberokas Katoļu universitātes Teoloģijas fakultātē Košicē un vēlos ar jums dalīties savos iespaidos.

Pagaidām ne reizi neesmu nožēlojusi, ka pieteicos ERASMUS stipendijai, lai gan sākumā studijas ārvalstī mani biedēja. Tagad redzu, ka tas ir daudz vienkāršāk un interesantāk, nekā man likās. Nenožēloju, ka izvēlējos tieši Slovākiju, jo esmu pārliecināta, ka Dievs mani ir atvedis uz vietu, kas ir man vispiemērotākā. Studijas patīk, un dzīve šeit ir vienlaikus gan mierīga, gan interesanta, pagaidām nav bijis gandrīz nekādu nozīmīgu problēmu. Nemitīgi jūtu Dieva, sava Tēva aizgādību un aprūpi. Viņš par mani rūpējas kā par mazu bērniņu, apgādājot ar visu nepieciešamo! Slovākija ir valsts ar ārkārtīgi skaistu dabu, un tās iedzīvotāji lielākoties ir draudzīgi un labvēlīgi cilvēki.

Teoloģijas fakultāte kopā ar semināru un studentu kopmītni, kur es dzīvoju, atrodas galvenajā ielā – Hlavna cesta, no šīs vietas gandrīz viss šajā pilsētā atrodas rokas stiepiena attālumā.

Mācības ir interesantas, taču lekcijas šeit ir pieejamas tikai slovāku valodā, tāpēc man ir individuāls studiju plāns angļu valodā. Diemžēl šeit, Košicē, mums nav iespējas apgūt slovāku valodu kā atsevišķu mācību priekšmetu, lai gan studentiem Ružomberokā šāds mācību kurss ir pieejams.

Slovāku valodu cenšos apgūt pašmācības ceļā. Mazliet sāku saprast arī poļu valodu, jo bieži saskaros ar poļu studentiem, kas savā starpā sarunājas poliski.

Mācību procesā man vislabāk patīk rakstīt esejas, tāpēc esmu priecīga, ka morālteoloģijas un pastorālās psiholoģijas kursu apguvē man ir iespēja izpausties rakstiski. Morālteoloģiju pasniedz priesteris Jurajs Semivans. Rakstīšanas procesā izmantoju Katoliskās Baznīcas Katehismu un Ričarda M. Gulas grāmatu “Reason informed by faith”. Esejas temats ir morāles problēmas Latvijā, izdalot vienu, manuprāt, vissāpīgāko problēmu, analizējot tās iemeslus un piedāvājot risinājumus. Pagaidām vēl neesmu līdz galam izlēmusi, kas pēc manām domām, varētu būt šī visvairāk nomācošā problēma, bet domāju, ka latviešu tautai stipri kaitē tie noziegumi, kas skar ģimenes – šķiršanās, aborti, bērnu namos atstātie bērni, nepietiekama pabalstu sistēma ģimenēm, veci cilvēki, kas palikuši vieni, un tā tālāk.

Pastorālās psiholoģijas ietvaros izmantoju interesantu rakstu krājumu ar nosaukumu “Judeo – Christian Perspectives on Psychology. Human Nature, Motivation and Change” edited by William R. Miller and Harold D. Delaney. Priesteris Mareks Forgačs ir sastopams arī fakultātes pastorālajā centrā, ko dažreiz apmeklēju. Tur viņš ir pastorālais konsultants un daudz strādā ar studentiem, palīdzot viņiem psiholoģiskā ziņā.

Vecās Derības ekseģēzes kursā nākas papildināt savas zināšanas ebreju tautas vēsturē un Bībeles ekseģēzes vēsturē, kā arī pētīt ebreju vārdu etimoloģiju, izmantojot TDOT – Theological Dictionary of Old Testament, tas ir vairāksējumu must-have katram teoloģijas studentam. Labi noder grāmatas “The Exegesis of the Pentateuch” by Jean-Louis Ska un “Introduction to the Composition of the Pentateuch” by Alexander Rofe.

Eklezioloģijas kursa apguves gaitā pašlaik padziļināti iepazīstu dogmatisko konstitūciju “Lumen Gentium”. Ar dogmatikas pasniedzēju priesteri Vladimīru Juhāsu tiekos gandrīz katru nedēļu un uz šīm tikšanās reizēm dodos kā uz eksāmenu, jo nākas detalizēti atbildēt to, ko esmu izlasījusi nedēļas laikā. Nav viegli lasīt teoloģiska satura tekstus svešā valodā, tas aizņem apmēram divreiz vairāk laika nekā, ja es lasītu latviešu valodā, taču pamazām man iet arvien ātrāk.

Esmu pateicīga saviem kursa biedriem RARZI, kas ir palūguši atļauju ierakstīt dažas lekcijas RARZI un arī pasniedzējiem, kas to ir atļāvuši, jo tādējādi varu šeit sekot līdzi mācību procesam mājās.

Mums ir savi “eņģeļi”, divas pastorālā un sociālā darba slovāku studentes, kam uzticēts palīdzēt tikt galā ar mūsu ikdienas dzīves problēmām un parādīt kaut ko no Slovākijas. Meitenes ir ļoti jaukas un jau pirmajā dienā palīdzēja mums nokārtot piekļuvi internetam, kas mūs nodarbināja jau kopš atbraukšanas, jo mūsu istabiņās nebija interneta pieslēguma. Lai parunātu ar ģimeni un mācītos, mums nācās ņemt savu klēpjdatorus un doties uz ielas (kur pieejams bezmaksas interneta pieslēgums) vai arī doties uz fakultāti, bet abi šie varianti bija diezgan apgrūtinoši.

Anna, viena no slovāku meitenēm, kam uzticēts par mums parūpēties, ielūdza mūs uz svētdienas pusdienām savā ģimenē, kur mūs uzņēma ļoti viesmīlīgi. Slovākiem ir lielas ģimenes un jaunieši parasti pulcējas kādā no garīgo ordeņu celtajiem jauniešu centriem. Anna mani aizveda uz Saleziešu centru, Svētajā Misē bija ļoti daudz jaunu cilvēku. Vēlāk iepazinos ar dažiem no viņiem Saleziešu centra tējas istabā, kas patiesībā ir maza kafejnīca. Pie sevis domāju, vai Latvijā kādreiz būs tik daudz kristīgu jauniešu, kas piektdienu un sestdienu vakaros tik labprāt pulcētos garīga rakstura vietās? Aleksandra – mana dzīvokļa biedrene no Polijas apgalvo, ka šādi centri ir ļoti populāri arī Polijā, tādēļ viņai tas nav nekas jauns. Šajos centros jaunieši nelieto alkoholu un citas apreibinošas vielas, aizraujas ar dažādām sporta spēlēm un garīgo tēvu iespaidā vairāk rūpējas par savu garīgo dzīvi. Cerams, ka kādreiz tādas vietas būs pieejamas arī latviešu jauniešiem. Taču acīmredzot mums pašiem, kas studējam RARZI, tādas būs jāveido!

Viesojāmies arī pie Nikas ģimenes Levočā, kur viņiem pieder neliela un ļoti mājīga pansija. Jutāmies tur kā mājās.

Gribu iebilst tiem, kas apgalvo, ka labākais saldējums nopērkams Romā, jo cik zinu, visgaršīgākais saldējums atrodams Košicē un arī ne visur, bet gan tikai vienā vietā blakus semināram. Tur ir nopērkams izcils šokolādes saldējums. Lai gan es vispār neesmu saldējuma, kur nu vēl šokolādes saldējuma cienītāja, šis ir tik izcili garšīgs, ka vēl pirms neilga laika pirku to gandrīz katru reizi, kad gāju šai vietai garām. Taču Slovākijā vispār saldējums ir garšīgs un ļoti

lēts – tikai 30 līdz 40 centi.

Tiesa gan, pašlaik jau sākusies ziema un par saldējumu domāt vairs negribas. Pagaidām viss liecina par to, ka ziema Košicē būs daudz siltāka nekā Rīgā. Taču, kad došos uz Ružomberoku piedalīties braucienā, ko organizē Ružomberokā esošā ERASMUS koordinatore, man nāksies nodrošināties ar kārtīgiem ziemas apaviem un apģērbu, jo kalnos ziemas ir skarbākas.

Īstu rudeni tā arī neizbaudīju, jo Košicē laiks bija ļoti silts un brīžiem pat karsts, varu atsaukt atmiņā tikai pāris dienas, kad bija vēss  un lija lietus. Vienīgi pastaiga Slovāku paradīzē (tā dēvē Rietumu Karpatu kalnu masīva daļu, kas atrodas netālu no Spišas) ļāva man pilnībā izbaudīt rudens lietu un drēgnumu. Pēc šīs “pastaigas” jutos tik nogurusi, kā reti kad iepriekš savā dzīvē. Taču skaistie kalni, ūdenskritumi un ūdeņi atsvēra nogurumu, aukstumu un pat bailes no augstuma, ko man šī ceļojuma laikā nācās pārvarēt visai bieži.

Kopumā ļoti priecājos, ka esmu šeit un pēc mājām pagaidām pārāk neskumstu. Pateicos labajam Dievam par visu, ko Viņš man dāvājis! Visvairāk man pietrūkst sestdienu, kas pavadītas RARZI mājīgajās telpās un arī daži brāļu no mana kursa un kopienas, taču zinu, ka tāpat drīz atgriezīšos ar jauniem iespaidiem un pieredzi, ar ko varēšu dalīties gan institūtā, gan kopienā.

Lai top slavēts Jēzus Kristus!

 

 

Elvīra Bloma,

RARZI 2. kursa studente

 

 

2012.01.11
Ticības gads ‑ Jubilejas gads

Laterāna Pontifikālās Universitātes filiālei Rīgas Augstākajam reliģijas zinātņu institūtam 20 gadu jubileja

Viņa svētība Romas pāvests Benedikts XVI, kurš vienlaikus ir jebkuras pontifikālās, tai skaitā arī mūsu, Laterāna Pontifikālās Universitātes (LPU), augstākais vadītājs, apustuliskajā vēstulē „Porta Fidei” („Ticības durvis”) 2011. gada 17. oktobrī izsludināja Ticības gadu, kas sākas 2012. gada 11. oktobrī un noslēdzas Kristus Karaļa svētkos, 2013. gada 24. novembrī. Pāvests vēstulē norāda, ka kristieši daudz vairāk nekā par ticību ir sākuši rūpēties par sociālo, kultūras un politisko jomu, turpinot uzskatīt, ka ticība pašsaprotami ir sabiedrības dzīves priekšnoteikums. Taču realitātē tas tā nav, turklāt bieži ticība sabiedrības dzīvē vispār tiek noliegta. Tāpēc, kā pāvests Benedikts XVI raksta „Porta Fidei” 14. paragrāfā: „Pasaulei mūsdienās jo īpaši ir vajadzīga ticama liecība, ko sniegtu cilvēki, kuru prātu un sirdi ir apgaismojis Kunga Vārds un kuri spētu daudziem atvērt sirdis un prātus ilgām pēc Dieva un patiesas dzīves – dzīves, kas nekad nebeidzas.”

Pāvesta nostādnes 2012. gada jūnijā, iepazīstinot presi ar Ticības gada zīmolu, papildina arhibīskaps Rino Fizikella, kas ir bijis iepriekšējais LPU rektors un tagad pilda Jaunās evaņģelizācijas veicināšanas pontifikālās padomes prezidenta pienākumus. „Ticības gada norise ir skatāma plašākā kontekstā, ko raksturo vispārējā krīze, kas skar arī ticību. Ticības krīze ir tās antropoloģiskās krīzes dramatiska izpausme, kas cilvēku ir ierobežojusi līdz viņa [kā bioloģiskas būtnes] iespējām. Mums ir jāpārvar garīgā nabadzība, kas ietekmē tik daudzus mūsu laikabiedrus, kuri vairs neuztver Dieva trūkumu dzīvē kā tukšumu, kas ir jāpiepilda. Tādējādi Ticības gads ir iespēja, ko kristticīgo kopība piedāvā daudziem cilvēkiem, kas izjūt ilgas pēc Dieva un vēlas Viņu atklāt no jauna.” Tiesa, Ticības gada moto ir ņemts no Apustuļu darbiem 14, 26, kur lasām: „Tur nonākuši un draudzi sapulcinājuši, tie stāstīja, cik daudz Dievs ir tiem darījis un kā Viņš pagāniem atvēris ticības durvis.” Kā redzam, te runa ir par pagāniem. Taču neļausimies pašapmierinātībai! Ticības kongregācijas publicētajās vadlīnijās Ticības gada svinēšanai ir uzsvērts, ka šis gads ir iespēja katoļiem veikt konversiju jeb patiesu atgriešanos pie Kunga, lai izveidotu ar Viņu daudz dziļākas attiecības, tai skaitā lūdzot piedošanu un gandarot par grēkiem pret ticību, kas ir lieliska iespēja Latvijā izlīdzināties ar Kungu gan par ateisma desmitgadēm, gan par posmu pēc neatkarības atgūšanas. Patiesi, Ticības gada centienu viduspunkts ir katoļu evaņģelizācija visā pasaulē, paaugstinot katehēzes kvalitāti, lasot, skaidrojot un saprotot Vatikāna II koncila dokumentus un „Katoļu Baznīcas katehismu”, kura izdošanas 20 gadu jubileja tiks svinēta 2013. gada 29. septembrī ar katehētu tikšanos Romā. Diecēžu līmenī Vatikāns aicina uz atjaunotu ticības un prāta dialogu, kurā iesaistāmi mākslinieki, zinātnieki, kultūras un izglītības darbinieki.

Tāpēc ar lielu prieku var vien piekrist viduslaiku filozofiem, kas apgalvoja, ka nejaušības pastāv tikai cilvēka prātā – tā patiesi ir nozīmīga saskaņa, ka Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts svin savu 20. jubileju „reizē ar” vai varbūt pat „kā” Ticības gadu.

Fundamentālajā darbā „Latvijas Romas katoļu Baznīcas vēstures materiāli” bīskaps Jānis Cakuls raksta, ka trijām paaudzēm skolas gadi un pēc tam arī studiju laiks augstskolās bija jāpavada karojošā ateisma apstākļos, kur mācībās patiesībā galvenā vieta bija ierādīta ateisma propagandai. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, paredzot, ka bērnus atkal varēs mācīt kā draudžu skolās, tā arī vispārizglītojošās skolās, Baznīcas vadībai vajadzēja domāt par kvalificētu ticības mācības skolotāju sagatavošanu.

Par institūta aizsākumu ir uzskatāmi skolotāju kursi, kas pirmoreiz tika rīkoti 1990. gada vasarā, kad bīskaps J. Cakuls bija aicinājis draudžu prāvestus izraudzīties kandidātus, ko sūtīt uz katehētu kursiem Rīgā. Par spīti dažādām grūtībām, kas radās tāpēc, ka kursos Rīgā bija jāpavada trīs nedēļas, 11. jūnija rītā Garīgajā seminārā bija ieradušies vairāk nekā 80 klausītāju. No tiem 32 bija pedagogi, pārējie dažādu citu profesiju pārstāvji. „Pirmajās dienās klausītāji bija klusi, nopietni un it kā nedaudz bailīgi. Bet tas ātri pārgāja, mūsu sirdis iesila, un drīz vien varējām priecīgi iesaukties: „Mums šeit ir labi!”” raksta kursu studente Tekla Vanaga – māsa Mirjama PIJ. Nebija nevienas piektdienas, kad gados cienījamā māsa nebūtu braukusi garo ceļu no Varakļāniem uz Rīgu, lai klausītos lekcijas, un, kad institūts jau kļuva par augstskolu, māsa, lai saņemtu godam pelnīto diplomu, pabeidza arī vakara vidusskolu, tādējādi iegūstot attiecīgo diplomu, ko viņai pirms daudziem gadu desmitiem padomju skola liedza, zinot, ka viņa izvēlējusies veltīt sevi klosterdzīvei.

Taču par institūta dibināšanas laiku ir jāuzskata 1992./93. mācību gads, kad mācības sāka notikt regulāri – četras dienas vakaros un visu dienu sestdienā. No šā laika var runāt par Katehētikas institūtu (KI) kā tagadējā RARZI pirmsākumu, par kuru priesteris Jānis Budkāns, kas sākotnēji bija KI students un vēlāk ilggadējs mācībspēks, reizēm jokoja: „Slavenais Katehētikas institūts, pie kura atrodas Rīgas pilsēta.” Vienlaikus tika rīkoti katehētu kursi Rēzeknē, Liepājā, Jelgavā, Kuldīgā un Daugavpilī. Katehētikas institūts bija Garīgā semināra (GS) struktūra, tā jau GS toreizējā rektora Andra Jerumaņa laikā ieliekot pamatu topošo priesteru un katehētu sadarbībai, kas Jaunās evaņģelizācijas misijas izpildei ir būtiska.

Pirmajos gados klausītāju Katoļu ielas mājā ik vakaru bija ļoti daudz – daudz vairāk nekā imatrikulēto studentu, kuru vidū arī, piemēram, tagadējā cietumu kapelāne Daina Strelēvica, katehēti Staņislava Jostsone, Ēriks un Taisija Eglīši, tagadējās RARZI docētājas Inese Augškalne un Lolita Ērgle. Pirmo gadu studenti lielākoties bija jau ar iegūtu augstāko izglītību un lielu darba pieredzi, daudzi arī nopietna brieduma gados, taču viņi bija tik ļoti izsalkuši pēc dievzināšanas, ka patiesā upurgarā pārvarēja visas grūtības un turpināja studijas.

„Te tiek klāts Dieva Vārda galds,” kādā no sarīkojumiem par institūtu teica ilggadējais ievērojamais GS garīgtēvs un KI kapelāns tēvs Viktors Pentjušs, MIC. Un te ir bijusi arī iespēja klausīties pasaulslavenā latviešu un brazīliešu filozofa, Svētā Toma Pontifikālās Zinātņu akadēmijas īstenā locekļa Staņislava Ladusāna, SJ lekcijas, savas zināšanas studentiem te dāvāja trimdā augsti izglītotie un Latvijā atgriezušies tagadējie bīskapi Andrejs Ārvaldis Brumanis un Antons Justs; te ieradās arī katehētikas speciālisti no Francijas, ASV, Lielbritānijas; te ir uzstājusies izcilā reliģijas pedagoģijas profesore Glorija Durka, kura kā profesore mācīja virkni Latvijas maģistrantu un doktorantu Fordama universitātē ASV, lielais Latvijas draugs Altetingas klostera Austrijā ilggadējais abats Bernhards Nābers, beļģu misionārs Žozefs Bastēns un vēl, un vēl...

Institūtu no tā sākumiem līdz pat gadsimtu mijai vadīja Maneta Anšēvica, jau no pašiem sākumiem, balstoties uz tēva Viktora Pentjuša kā garīgtēva gudrību, institūtā galveno vērību pievēršot garīgās dzīves attīstībai, kurā sakņojās Latvijas Baznīcas atdzimstošā katoliskā inteliģence. Tāpēc nevietā ir reizēm dzirdēti nezinošu cilvēku augstprātīgi pārmetumi par „intelektuālismu, kas atrauj no ticības”. Tieši otrādi, Latvijā ticību drīzāk pat apdraud māņticība, jo, kā ir rakstījis pāvests Jānis Pāvils II enciklikā „Fides et ratio”, tur, kur ticība vairs nav sapratnīga ticība, ieviešas fideisms un māņticība. Tas pat ļoti attiecas uz Latviju, kur pusgadsimtu bija pārtraukta teoloģiskās izglītības un kultūras attīstība. Tāpēc jau KI statūtos no paša sākuma ir bijis norādīts, ka „audzēkņiem, smeļot spēku Kristus mīlestībā, ir jāizmanto laiks, to pilnīgi atdodot Dievam un līdzcilvēkiem, savu mīlestību uz Kristu izpaužot visā savā dzīvē un darbā”. Tikai šā mīlestības kalpojuma īpašā iezīme ir intelekta nostrādināšana, lai spētu saprast, skaidrot, tulkot dzīvi Svēto Rakstu ticības gaismā, mācītos dievišķo pedagoģiju, stāvot uz ceļiem lūgšanā un pacietībā nesot upurus, un palīdzētu līdzcilvēkiem, izstarojot Kristus mīlestības smaržu katrā dzīves brīdī. Mūsu līdzcilvēkiem, reiz teica tēvs Viktors Pentjušs, vairāk par visu ir vajadzīga mīlestība, tas sirds siltums, kas mums ir tāpēc, ka tas nāk no Kristus.

1995. gada rudens pusē kļuva skaidrs, ka ir jāvirzās uz augstskolas statusa iegūšanu, un nelielā darba grupa, var teikt, no nulles punkta ķērās pie darba, izzinot, kas vispār ir akreditācija, veidojot nepieciešamo dokumentāciju un pārvarot arī savējo cilvēku neticību katoliskai augstskolai Latvijā. Visu šo laiku nepārtrauktu atbalstu un iedrošinājumu institūtam bija sniedzis un turpināja sniegt Rīgas arhibīskaps metropolīts Jānis Pujats, kuram institūts vienmēr ir bijusi sirdslieta. Tepat, Katoļu ielā, stingrs atbalsts bija toreizējais GS prefekts monsiņjors Oļģerts Daļeckis, kas nemitējās aizlūgt, organizēt, uzmundrināt un visiem iespējamiem veidiem virzīt uz priekšu augstskolas tapšanu. GS rektors bīskaps Antons Justs savukārt smagi strādāja diplomātiskajā un politiskajā līmenī, virzot katoļu augstskolas ideju.

Tas bija ļoti grūts laiks. Mūsu tagadējie izcilie docētāji vēl tikai turpināja studijas ārzemēs, lai parasti jau Latvijā iegūtajai augstākajai izglītībai pievienotu teoloģijas dažādu nozaru bakalaura, maģistra vai licenciāta un beidzot arī doktora grādu. Baznīcas politika 1990. gadu sākumā sūtīt Latvijas cilvēkus studijās uz Itāliju, Franciju, ASV u.c. XXI gadsimta sākumā, var teikt, ir vainagojusies ar izcilu guvumu – RARZI izceļas ar to, ka te strādā pēc vidējā vecuma daudz jaunāki pasniedzēji nekā citās Latvijas augstskolās, lielākajai daļai no tiem ir starptautiski prestižās ārzemju augstskolās iegūti doktora grādi, un tas ir ļāvis katoliskajai teoloģijai Latvijā pēc pusgadsimtu ilgušā ateisma režīma iekļauties mūsdienu akadēmiskajā līmenī. Tāpēc tagad mēs varam jau virzīties uz doktorantūras atvēršanu un starptautiskas zinātniski pētnieciskās darbības attīstību.

Bet toreiz, deviņdesmito gadu vidū, nācās staigāt un staigāt „no Poncija pie Pilāta”, deldējot Izglītības un zinātnes ministrijas sliekšņus, laiku, spēku un nervus, neskaitāmas dienas un nakts stundas arvien no jauna pārstrādājot dokumentāciju, programmas, meklējot optimālos risinājums un nereti saņemot maldinošus norādījumus vai pat naidīgus uzkliedzienus, bet arī brīnumainu un negaidītu palīdzību. Turklāt institūta darba grupa strādāja arī pie tā, lai Garīgais seminārs kļūtu par augstskolu. Savukārt Latvijas vadošās augstskolas vai nu atrada ieganstus, kā atteikt katoliskas fakultātes izveidi vai, tieši otrādi, saredzēja izdevīgus savu problēmu risinājumus katoliskās akadēmiskās vienības asimilācijā savā struktūrā. Protams, ka neviens no šiem variantiem nederēja, jo bija jādomā par to, kā saglabāt katolisko augstākās izglītības autonomiju un neatkarību no aizvien pieaugošā sekulārisma iespaida. Grūti klājās arī studentiem, kas centās pacietīgi izturēt ieilgušās studijas neakreditētā mācību iestādē. Beidzot neapšaubāmi kļuva skaidrs, ka uz atbalstu varam cerēt tikai Romā, kur Vatikāna Izglītības kongregācija, izskatot institūta dokumentāciju, piedāvāja iekļauties Laterāna Pontifikālajā Universitātē. Dekrēts par institūta afiliāciju Laterāna Pontifikālās Universitātes Teoloģijas fakultātē tika izdots 2000. gada 22. janvārī, un tāpēc KI kļuva par RARZI jeb Rīgas Augstāko Reliģijas zinātņu institūtu. Citiem vārdiem sakot, mēs varējām iekļauties Laterāna lielajā saimē kopā ar citiem ARZI, kas ir LPU struktūrvienības visā pasaulē.

Institūta vadību uzņēmās priesteris Paskāls Marija Jerumanis, kurš milzīgu darbu ieguldīja institūta kā pasaulē slavenas augstskolas filiāles attīstībā, tai skaitā izmantojot kādreiz iegūtās inženiera zināšanas, nepārstājot lasīt lieliskās lekcijas Svēto Rakstu teoloģijā mūsu studentiem, taču arī padarīja RARZI pazīstamu Latvijas sabiedrībā, ar savu diplomātiju, intelektuālo spozmi un manierēm pārsteidzot un panākot atvērtību Latvijas akadēmiskajā un, kas nebūt nav mazāk svarīgi, ierēdņu sabiedrībā.

Izveidojās un nostiprinājās darbinieku komanda, kurus zinām, mīlam un cienām kā institūta balstu joprojām.

RARZI vārds atkal jo skaļi izskanēja Latvijas sabiedrībā, kad 2010. gada vasarā sabiedriskās plašsaziņas līdzekļi iepazīstināja ar jaunā Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča biogrāfiju. Pēc doktora grāda aizstāvēšanas Romā, Laterāna Pontifikālajā Universitātē, un atgriešanās Latvijā priesteris Zbigņevs bija uzņēmies RARZI direktora pienākumus, izvedot institūtu no briestošas krīzes situācijas. Un priesteris Zbigņevs, būdams RARZI direktors, bija veicis vēl kaut ko pavisam īpašu, kā Viņa Ekselence pats saka: „No jauna interpretēju gregoriskās Svētās Mises teoloģiju un tās noturēju nodomā, lai visiem, kas saistīti ar institūtu, būtu mūžīgā dzīvība.” Tiešām institūts ļoti pievelk, sirdi pārņem prieks, ka jau atkal jāiet uz nodarbībām – lasīt lekcijas vai tās klausīties. Kāds tam varētu būt izskaidrojums? Tikai tas pats, kas apustuļiem – Kungs, pie kā lai mēs ejam, jo tikai Tev ir mūžīgā dzīvība.

Šais gados vairāki studenti un absolventi ir devušies „svētlaimīgā redzējuma katehēzē”, ja tā to varētu nosaukt, – viņi stāv Dieva priekšā un aizlūdz par mums, kas vēl esam šīszemes institūtā. Viņiem šogad piepulcējās arī mūsu institūta absolvents, fizikas zinātņu doktors, kādreizējais Katoļu ģimnāzijas direktors, pastāvīgā diakonāta kandidāts Jānis Fomins.

Pēc darbinieku un docētāju rekolekcijām 2010. gada Ziemassvētkos, ko vadīja pāvesta nuncijs Baltijas valstīs arhibīskaps Luidži Bonacci, jaunā direktora Dr. Theol. priestera Aleksandra Stepanova vadībā institūta virzība apzināti tiek balstīta kopībā Kristū, savstarpējā draudzīguma un ģimeniskuma attiecību stiprināšanā. Vienotība Svētajā Garā ir tas spēks, kas mūsu institūtam ļaus kļūt par Latvijas sabiedrības kristīgas atjaunotnes nozīmīgu centru.

Tāpēc, svinot RARZI 20 gadu jubileju 2012./2013. mācību gadā, aicinām visus, kas ir bijuši un ir, un varbūt būs saistīti ar RARZI, sekot informācijai RARZI mājaslapā un katoliskajos plašsaziņas līdzekļos un piedalīties šajos Ticības gada svētkos – RARZI jubilejā.

Publikāciju sagatavojusi
Māra Kiope,
RARZI absolvente un asociētā profesore

 

2012.31.10
Jubilejas gadā RARZI piedāvā apmeklēt viesprofesoru lekcijas

 

2012./2013. studiju gadā, kurā RARZI svinēs savas pastāvēšanas 20 gadu jubileju, visi interesenti tiek aicināti apmeklēt sešu slavenu vieslektoru lekcijas.

1. Andris Marija Jerumanis, Dr. Med., Dr. Theol., Lugano Teoloģijas fakultātes morālteoloģijas profesors docēs fundamentālteoloģijas kursus:

 

Katoļu teoloģijas pamatkursā (16 st.)

17. novembris - 9:00-12:20

1. decembris - 9:00-12:20

5. janvāris - 9:00-12:20

12. janvāris - 13:00-16:15

 

Bakalaura studiju programmā (16 st.)

1. daļa (turpinājums nākamajā semestrī)

17. novembrī - 13:00-16:15

1. decembrī - 13:00-16:15

5. janvārī -13:00-16:15

12. janvārī - 9:00-12:20

Priesteris Andris Marija Jerumanis ir medicīnas zinātņu un teoloģijas doktors, kas ir studējis Luvenas un Frīburgas universitātēs, kā arī Laterāna Pontifikālajās universitātes Alfonsianum akadēmijā. Viņam ir plaša pieredze bioētikas jautājumu pētīšanā, jau 14 gadus viņš ir docētājs Lugano teoloģijas fakultātē Šveicē. Profesora Jerumaņa stiprā puse ir spēja piemērot Rietumeiropas kultūras zināšanas Latvijas sabiedrības un Baznīcas dzīves kontekstam.


2. Valdemārs Hrostovskis (Waldemar Chrostowski), Dr. theol. habil., Varšavas Kardināla Višinska universitātes Teoloģijas fakultātes Vecās Derības profesors docēs divus kursus Vecās Derības ekseģēzē:

5 Mozus grāmatas (16 st.)

5. oktobrī - 17:30-20:50

6. oktobrī - 9:00-12:20

26. oktobrī - 17:30:20:50

27. oktobrī -  9:00-12:20

 

Gudrības un dzejas grāmatas (16 st.)

7. decembrī - 17:30-20:50

8. decembrī - 9:00-12:20

14. decembrī - 17:30-20:50

15. decembrī - 9:00-12:20

 

Priesteris V. Hrostovskis ir ievērojams Polijas Vecās Derības ekseģēts. Viņš studēja Svētos Rakstus Bībeles Pontifikālajā Institūtā Romā un papildināja zināšanas Ebreju universitātē Jeruzalemē, iegūstot doktora  grādu Svētajos Rakstos Varšavas Katoļu teoloģijas akadēmijā. Profesors Hrostovskis izceļas ar lielu pasniegšanas pieredzi ASV akadēmiskajos centros un sinagogās. Daudzus gadus viņš bija Polijas kristiešu jūdu padomes vicedirektors. Viņam ir vairāk nekā 2000 zinātnisko un populārzinātnisko publikāciju teoloģijā un ekseģēzē.


3. Juzefs Zabelskis (Józef Zabielski), Dr. Theol. habil., Varšavas Kardināla Višinska universitātes Teoloģijas fakultātes Baznīcas sociālās mācības, morālteoloģijas katedras vadītājs lasīs lekcijas morālteoloģijas kursa ietvaros:

Fundamentāla morālteoloģija (8 stundas)

27.oktobrī -13:00-16:15 (Dievišķais likums - mūžīgais, dabiskais un pozitīvais likums. Cilvēciskais likums – Baznīcas likums un civilais likums. Vecās Derības likums un Kristus likums).

17.novembrī - 9:00-12:20 (Sv. Rakstu mācība par grēku. Grēka definīcija un iedalījums. Grēka dimensijas. Atgriešanās un gandarīšana).

 

Priesteris Juzefs Zabelskis studēja teoloģiju Ļubļinas Katoļu universitātē, kur arī pabeidza pēcdiploma studiju programmu  konsultēšanā un psihoterapijā garīdzniekiem. Viņš papildināja savas zināšanas un veica pētniecisko darbu Parīzes Katoļu institūtā un Sorbonā, kā arī veica pētniecisko darbu vairākos Vācijas akadēmiskajos centros. Kopš 1988. gada pasniedz ētiku un morālteoloģiju dažādos Polijas Garīgos semināros un teoloģiski pastorālajos izglītības centros. Prof. Zabelskis ir daudzu grāmatu un vairāk nekā 250 rakstu autos par bioētikas, morālteoloģijas un sabiedriskās dzīves tēmām


4. Mareks Tatars (Marek Tatar), Dr. Theol., Varšavas Kardināla Višinska universitātes Teoloģijas fakultātes garīgās dzīves teoloģijas profesors lasīs lekcijas garīgās dzīves teoloģijā. Tēma: Sv. Akvīnas Toma antropoloģijas salīdzinājums ar sv. Jāņa no Krusta antropoloģiju. (8 st.)

19. oktobrī - 13:00-16:15 .

20. oktobrī - 9:00-12:20

 

Priesteris M. Tatars studēja Ļubļinas Katoļu universitātē un Varšavas Kardināla Višinska Universitātē. Viņš papildināja savas zināšanas veicot pētniecisko darbu Hisropas Koledžā Anglijā un Oksfordas universitātē. Prof. Tatars specializējās kristīgā garīguma teoloģijā. Kopš 2003.gada viņš lasa lekcijas par Baznīcas tēvu garīgumu un kristīgo mistiku, laju garīgumu, kristīgā garīguma vēsturi un kristīgā garīguma antropoloģiju.

 

5. Bernārds Kalebo (Bernhard Callebaut), Dr. SSc, Itālijas Universitārā institūta Sophia socioloģijas un komunikācijas profesors lasīs lekcijas Baznīcas sociālās mācības kursa ietvaros bakalaura studiju programmā.

 

(29. septembrī 14:40-16:15 ievadlekcijas – pr. O. Jabloņskis: obligātas tiem, kuri klausās prof. Kolebo) (12 st.)

23. novembrī - 17:30-20:50

24. novembrī -  9:00-12:20

30. novembrī - 17:30-20:50

1. decembrī - 9:00-12:20

(15. decembrī 14:40-16:15 noslēguma lekcijas – pr. O. Jabloņskis)

 

Profesors B. Kalebo ir studējis tiesību zinātnes un politiskās zinātnes Luvēnas universitātē Beļģijā, bet doktora grādu sociālajās zinātnēs ieguvis Sv. Akvīnas Toma Pontifikālajā universitātē Romā. Viņam ir 35 gadu pasniedzēja darba pieredze dažādās augstskolās un akadēmiskajos centros Beļģijā, Šveicē un Itālijā.


6. Piters Hokens (Peter Hocken), Dr. theol., vadīs meistardarbnīcu profesionālajā maģistra studiju programmā “Pastorālais konsultants”. Tēma: Vasarasvētku kustība stiprās un vājās puses: salīdzinājums ar Katoliskās Baznīcas mācību un darbību.

28. septembrī - 13:10-16:30 (4 st.)

 

Priesteris Piters Hokens ir Katoļu harismātiskās atjaunotnes un Vasarsvētku protestantu kustības divdesmitā gadsimta vēsturnieks. Viņš ir aizstāvējis doktora darbu Birmingemas universitātē par harizmātiskās atjaunotnes vēsturi Anglijā. Kopš 1971.g. viņš ir aktīvs harizmātiskās atjaunotnes kustībā un ir kalpojis kā izpilddirektors Vasarsvētku studiju sabiedrībā (1988.-1997.). No 1997. līdz 2000.g. viņš ir bijis Northemptonas (Northampton) bīskapa sekretārs.

Par viesprofesoru lekciju apmeklējumu

RARZI visu studiju programmu studenti, konsekrētās personas un priesteri vieslektoru lekcijas var klausīties bez maksas.

Pārējie interesenti tiek aicināti iepazīties ar RARZI noteikumiem klausītājiem un pieteikties RARZI biroja darba laikā vismaz vienu dienu pirms attiecīgā vieslektora lekcijām. Samaksa par viesprofesoru lekciju klausīšanos saskaņā ar RARZI maksa pakalpojumu cenrādi. Samaksu var veikt skaidrā naudā pirms lekciju sākuma sekretārei kasierei Aivai Katlai M.Pils 2 vai ar pārskaitījumu uz RARZI kontu, norādot klausītāja vārdu uzvārdu un izvēlēto lekciju kursu. Ejot uz lekcijām jāņem līdzi maksājumu apliecinoša dokumenta izdruka.

 

 

2012.30.10
Sv. Terēzītes svētku foto atskats

 

2012.12.10
Šogad – pa Salacu! RARZI 20. jubilejas gada laivu brauciens

2012. gada 30. septembrī 34 studenti un viņu draugi no Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta un Rīgas Garīgā semināra turpināja pagājušajā gadā iesākto

tradīciju – braukt ar laivām pa kādu no Latvijas upēm.

Brauciens aizsākās agrā rītā, labā noskaņojumā par spīti pelēkajām debesīm un vēsajam vējam. Skanot „Tavā patvērumā” lūgšanai, sākām ceļu uz Mērniekiem.

Pa ceļam piestājām Saulkrastu luterāņu baznīcā, kur agrajā rīta stundā mūs sagaidīja draudzes mācītājs Ivo Pavlovičs, pērminderis, pazīstamais ķirurgs Gunārs Purmalis, kā arī draudzes locekle Līvija Purmale. Savukārt Saulkrastu katoļu baznīcā sastapām draudzes prāvestu Agri Klovānu, kas pastāstīja par baznīcu un pavadīja ceļā. Pēc tam apskatījām Liepupes luterāņu baznīcu, kas ir viena no Latvijas Apgaismības laikmeta celtnēm, ar kanceli, kas atrodas tieši virs altāra. Paldies priesterim Andrim Priedem par izglītojošajiem stāstiem!

Braucot ar laivām no Mērniekiem līdz Vecsalacas tiltam, varējām aplūkot skaistos Salacas krastus ar koku dzeltenajām un sarkanajām lapu cepurēm. Šajā ceļā mūs aplaimoja arī „laimes lietus” – lietus kopā ar sauli, lai pēc brīža no paša upes vidus varētu parādīties varavīksne. Ar to gan diemžēl, lietus nebeidzās – ik pa brīdim mūs mazliet pamērcēja diezgan strauja lietusgāze. Par spīti lietum, kas īpaši spēcīgs bija pusdienu vietā, joki turpināja sprēgāt.

Par pusdienām ir īpašs stāsts – priesteris Andris Priede ļoti rūpējās par mums un, kopā ar diakonu Renāru, labprātīgi atsakoties no pirmspusdienu laivošanas, sagādāja sausus zarus, uzturēja lietū uguni un izvārīja siltu putru ar speķi un sīpoliem. Tā tika vārīta lielā katlā, ko no Skultes luterāņu draugiem sarūpēja RARZI students Ģirts. Tikām arī pie karstas un spēcinošas tējas. Pa to laiku daži semināristi – paši pēc savas vēlēšanās – izpeldējās Salacā. Teica, ka ūdens esot bijis silts. Citi gan nemēģināja!

Pēc pusdienām ceļš pa upi turpinājās. Nokļuvuši galā, bijām laimīgi par mūsu silto autobusu, kas jau gaidīja.

Tālāk ceļš veda uz Salacgrīvas katoļu baznīcu, kur mūs draudzīgi sagaidīja draudzes cilvēki, kas bija ļoti priecīgi par iespēju lūgties kopā ar mums un piedalīties svētdienas Svētajā Misē, ko celebrēja priesteris A. Priede, piedaloties diakoniem R. Birkovam un I. Zvirgzdiņam, semināristiem un ministrantiem.

Salacgrīvas draudzes viesmīlīgie cilvēki bija arī sarūpējuši karstu zāļu tēju, mājās gatavotus salātus un cepumus. Liels paldies viņiem!

RARZI 20. jubilejas gada laivu brauciens izdevās godam. Ceram turpināt tradīciju!

Paldies visiem, kas piedalījās!

Fotografējuši: Inese, Irēna, Aivars, Māris

 

RARZI maģistrante Liene

2012.06.10
Informācija Latvijas katehētēm!

 

Tā kā seminārā Garīgais Impulss 2 tika lemts par katehētu savstarpējas sazināšanās nepieciešamību, ir izveidota e-pastkastīte, kura nodrošinās katehētu savstarpēju saziņu: idejas, ierosinājumi, domu apmaiņa, informācija par notikumiem, foto, apsveikumi uc.

e-pasta adrese: katehets@gmail.com

parole: apskavabernu

Lai piereģistrētos, ir jāveic šādas darbības:

  1. Ieiet GOOGLE sākumlapā;
  2. Nospiest ikonu Gmail
  3. Piereģistrēties, ievadot e-pasta adresi katehets@gmail.com un paroli apskavabernu.

2012.03.10
Absolventu tikšanās pārcelta!

 

2012. gada 06. oktobrī paredzētais RARZI absolventu, bijušo docētāju un darbinieku salidojums ir pārcelts uz 2013. gada 09. februāri.
Atvainojamies par sagādātajām neērtībām.
RARZI vadība

 

2012.28.09
Pārdomas par katehētu semināru “Garīgais impulss 2” Bruknas muižā

 

Teici to Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis! Viņš mani vada pie skaidra ūdens. Viņš atspirdzina manu dvēseli. (Ps.103:2; 23:2, 3)

Šāds dvēseles noskaņojums un dziļa pateicība ir sirdī, atceroties izdzīvoto laiku katehētu seminārā.

Daudz un dažādos veidos Dievs cenšas mūs iepazīstināt un vadīt sadraudzībā ar sevi. Mīlestība ir vairāk nekā emocijas un daudz vairāk nekā labas sajūtas. Šo mīlestību mēs piedzīvojām Bauskas novada Bruknas muižā, kur no 21. līdz 23. septembrim notika seminārs katehētiem - „Garīgais impulss 2”, ko organizēja Rīgas Augtākā reliģijas zinātņu institūta Katehēzes centrs.

Semināra mērķis bija Katehētu garīgās dzīves padziļināšana un profesionālo prasmju pilnveidošana, katehētu un svētdienas skolu skolēnu dažādu sadarbības formu apzināšana bērnu un jauniešu apzinīgai un aktīvai iesaistīšanai Baznīcas dzīvē.

Triju dienu tikšanās aizsākās ar Svēto Misi Bruknas pils lūgšanu kapelā, ko celebrēja RARZI direktora p.i. priesteris Aleksandrs Stepanovs. Pēc Svētās Mises pils zālē pulcējās 38 katehētes un pasniedzēji no dažādiem Latvijas novadiem, lai iepazītos un dalītos kalpošanas pieredzē.

Semināra otrā diena ritēja spraigā darba atmosfērā. Rīta agrumā jau pulcējāmies kapelā un vienojāmies klusajā lūgšanā un rīta lūgšanā Laudes. Nodarbības ievadīja tēvs Sergejs Ivanovs O.P., skaidrojot katehēta aicinājuma nozīmību, īpaši uzsverot šī aicinājuma cēlumu. Noskaidrojām, ka tieši katehēti palīdz spert pirmos soļus bērnu, jauniešu, pieaugušo ticības audzināšanā, kas satur kristīgās doktrīnas mācīšanu ar nolūku ievadīt ticīgos kristīgās dzīves pilnībā. Katehētu uzdevums ir attīstīt to, ko cilvēks ir saņēmis kristības sakramentā. Māsa Marija Stefana ir teikusi, ka veidot cilvēka dvēseles dzīvi tas ir lielākais mākslas darbs. Mērķis ir ne tikai satikties ar Dievu, bet piedzīvot dziļu draudzību ar Dievu visas dzīves laikā. Pr. S. Ivanovs citēja māsas Marijas Stefanas rakstīto, mīlestība ir tā, kas padara visu vērtīgu.

RARZI Katehēzes centra vadītāja Lolita Ērgle skaidroja bērnu reliģiskā potenciāla iezīmes un īpatnības 3-6 g. un 6-12 g. vecumā, akcentējot, cik svarīgi ar bērnu darboties jau no triju gadu vecuma. Reliģiozitāti neieliek, bet ar to jau piedzimst. Šajā vecuma posmā bērni ir atvērti garīgai pasaulei un Dievam. Bērna pirmajai Dieva pieredzei ir jābūt mīlestības un prieka pieredzei. Lektore skaidroja, cik svarīgi ir izvēlēties bērnu vecumposmam atbilstošas mācību organizācijas formas un metodes. Vissvarīgākā metode ir pozitīva attieksme pret bērniem, līdzcilvēkiem un sabiedrību. Negācijas ir tās, kas iznīcina un visļaunākais pakalpojums bērniem ir pateikt, ka dzīvojam ļaunā pasaulē! Lolita uzsvēra arī to, ka īpaši svarīgi ir ieklausīties bērnos un viņu jautājumos.

Pēc Svētās Mises un garšīgām pusdienām sekoja brīvais laiks. Varējām apskatīt muižu un izbaudīt tās brīnišķi majestātisko apkārtni. Mūsu uzmanības un apbrīnas pilnus skatienus izpelnījās Kalnu kopienas piederošās muižas sakoptā apkārtne. Īpaši uzmanību piesaistīja ierīkotais dārzs, kas nedaudz līdzinās Rundāles pils dārzam. Ziedu vietā šeit estētisko baudījumu sniedza gaumīgi sastādītie un praktiskai lietošanai tik nepieciešamie dārzeņi un garšaugi.

Māsa Inese Lietaviete deva metodiskos piemērus kā katehēzes nodarbībās novērst bērnu uzvedības traucējumus. Māsa Inese norādīja, ka skola bez disciplīnas ir kā dzirnavas bez ūdens. Lai izprastu bērna uzvedības traucējumus, ir jāmēģina noskaidrot šo traucējumu cēloņus. Atmiņā ir iespiedies lektores teiktais, ka katehētam jābūt cietam kā dimantam un jūtīgam kā mātei.

Savukārt māsa Diāna sniedza interaktīvās metodes katehēzes nodarbībās un uzsvēra, ka interaktivitāte vajadzīga vispirms Dieva un mūsu attiecībās. Metodēm jābūt saistītām ar tās paaudzes dzīvi, kuras apmācībai tās tiek lietotas, ar šo cilvēku nemieru, jautājumiem, cīņām un cerībām. ..saviem spēkiem mēs nespējam iegūt cilvēkus. Mēs viņus saņemam no Dieva un atdodam Dievam, tā māsa Diāna citēja pāvesta Benedikta XVI vārdus.

Māsa Sofija mūs iepazīstināja ar Lūgšanas metodi ar Dieva vārdu jauniešiem, vienlaicīgi uzsverot klusās lūgšanas kā katehēzes nodarbības pamatelementu. Nodarbībā apgūtās teorētiskās zināšanas izmantojām praktiski Dieva Vārda apcerē kapelā. Vēlāk darba grupās pārrunājām gūtās atziņas.

Gluži kā Jēzus, kas centās paēdināt vairākus tūkstošus cilvēku, tā ar lielu gādību un mīlestību Kalnu kopienas ļaudis aprūpēja semināra dalībniekus. Gaumīgi noformētais garais saimes galds un laipnie apkalpotāji, radīja tik svarīgo ģimenisko atmosfēru. Īpaši atmiņā palicis sestdienas vakars ar smaržīgi kūpošām pankūku bļodām, kas sekoja viena otrai. Katehēti savu pateicību saimniekiem izteica ar pateicības dziesmām. Daudziem pārsteigumu izraisīja viens no pavāriem, kas pats būdams ratiņkrēslā tik pašaizliedzīgi kalpoja citiem, nenogurstoši cepot pankūkas. Pēc vakariņām daudzas no mums ar saviļņojuma asarām acīs devāmies uz kapelu, lai pateiktos Dievam par visu piedzīvoto, iegūto un citiem iedoto.

 

Pateicoties semināra vadītāju prasmīgi sastādītai programmai, seminārs savu kulmināciju sasniedza svētdienas rītā. Īpaši sajūsmināja tēva Sergeja vadītā Sv. Mise, kur katrs no dalībniekiem bija sprediķa teicējs. Svētajā Misē piedalījās arī kopienas pārstāvji. Šī kopības sajūta spēcīgi uzrunāja un dziļi palika mūsu sirdīs.

 

Praktiskajā nodarbībā Deja kā lūgšana māsa Diāna atklāja deju kā vienu no lūgšanu veidiem. Tas bija dziļi emocionāls pārdzīvojums, īpašs semināra noslēgums. Māsas Diānas vadītā nodarbība- deja kā lūgšana bija emocionāli piepildīta un apbrīnas vērta. Daudzas semināra dalībnieces ar to saskārās pirmo reizi. Pils greznajā zālē, izbaudot dejas soļus un ieklausoties mūzikas skaņās, mēs jutāmies kā Dieva princeses. Deja, kā lūgšanas metode, īpaši uzsver cilvēcisko būtību- gan sievišķo, gan vīrišķo. Tās centrā ir Svētie Raksti.

 

Noslēgumā bija Lolitas Ērgles uzruna un katehētu pārdomas par semināru, akcentējot vārdu, kurš visdziļāk uzrunājis semināra laikā.

Katehētes izteica dažādas idejas un ieteikumus svētdienas skolu sadarbības projektu realizēšanai. Izteiktajām atziņām caurvijās doma, ka seminārs ir kļuvis par sava veida rekolekcijām, un pilnīgi attaisnojis savu nosaukumu Garīgais impulss.

Pateicība Dievam un organizatoriem par šo brīnišķīgo semināru. Tas tiešām bija zināšanām, praktiskām nodarbībām un lieliskām idejām piesātināts garīgs impulss turpmākam darbam. Šī nedēļas nogale Bruknas muižā bija garīgi aktīva relaksācija un brīnišķīgs ceļojums Dievam par godu.

 

Lai Dievs svētī Kalna kopienu un semināra organizatorus par ieguldītajām pūlēm!

 

Cilvēkam lūdzot, Dievs atklājas. Viņš neslēpj savu mīlestību. Viņš savu mīlestību pie sevis netur. Dievs ir labums, kurš nespēj citādi kā savā labumā dalīties. Dievs ir mīlestība, kas nespēj citādi kā savu mīlestību dāvāt.

Viļakas, Šķilbēnu, Balvu, Baltinavas katehētes

 

2012.24.08
RARZI Katehēzes metodiskā centra sveiciens jaunajā mācību gadā

SĒJAS LAIKS IR SĀCIES

Brāļi, kas skopi sēj, tas skopi pļaus, bet, kas sēj bagātīgi, tas arī pļaus bagātīgi. Katrs lai dara, tā, kā viņa sirds liek, neskumstot un nejūtoties piespiests, jo priecīgu devēju mīl Dievs. Bet Dievs ir spējīgs jums bagātīgi dot visādas žēlastības, lai jūs vienmēr būtu visā pārtikuši un bagāti ar ikvienu labu darbu. (2 Kor 9, 6-8)

Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta Katehēzes metodiskais centrs uzsāk jauno mācību gadu rosīgā svētku noskaņā. Institūta pastāvēšanas 20 gadu jubileja sakrīt ar pāvesta Benedikta pasludināto Ticības gadu, kurš sāksies šī gada 11. oktobrī. Ticības gads būs labvēlīgs laiks, lai mēs – ticīgā tauta dziļāk un pamatīgāk izprastu kristīgās ticības pamatu, kas ir sastapšanās ar Notikumu, Personu, kura piešķir mūsu dzīvei jaunus apvāršņus un izšķirošu virzienu. (Ticības doktrīnas kongregācija, Pastorālie ieteikumi ticības gadam, 6. janvāris, 2012. gads)

Tieši šī notikuma priekšvakarā 6. oktobrī Terēzes no Lizjē svētku noskaņā RARZI aicina visus RARZI un Katehētikas institūta tagadējos un bijušos darbiniekus, pasniedzējus, absolventus un studentus uz svētku pasākumu, lai kopīgi pateiktos Dievam par Institūta 20 gadu darbības laiku, dalītos atmiņās un arī saredzētu Institūta  perspektīvas un izaicinājumus.

Ticības gads sakrīt ar divu Katoļu Baznīcā ievērojamu notikumu jubilejām - Vatikāna II koncila atklāšanas Pētera bazilikā 1962.gada 11.oktobrī 50 gadadienu un Katoļu Baznīcas Katehisma izsludināšanas 1992. gada 11.oktobrī 20 gadadienu.

Tik bagātīgā nozīmīgu jubileju gadā arī Katehēzes metodiskais centrs vēlas pasniegt dāvanu Baznīcai – mācību līdzekļu komplektu mācību grāmatu – darba burtnīcu „Gandarīšanas un Euharistijas sakramenta saņemšana 8-10 gadus veciem bērniem”. Tas būs šāda veida pirmais mācību līdzeklis Latvijā, ne tulkots, ne adaptēts, bet pašmāju radīts, līdz ar to mūsu Latvijas bērnu situācijai, apstākļiem un pieredzei atbilstošs. Mācību līdzekļa atvēršanas svētki ir paredzēti nākamā gada septembrī, jaunā katehēzes mācību gada sākumā. Lai šī iecere varētu īstenoties, mums ir ļoti nepieciešamas jūsu lūgšanas.

Lieliska dāvana Jubilejas gadā ir arī Katehētu kurss RARZI mūžizglītības programmas ietvaros, kurš sasaucas ar Institūta pirmsākuma - katehētu izglītošanas - uzdevumu.

Jubilejas gadu Katehēzes metodiskais centrs ievadīs ar otro katehētu semināru “Garīgais Impulss 2”, kurš šoreiz aicinās katehētus no visiem Latvijas reģioniem pulcēties Bruknā, lai sadraudzībā, lūgšanās un interaktīvās nodarbībās saņemtu impulsu un stiprinājumu jaunajam katehēzes mācību gadam. Ceru, ka semināra gaitā saņemsim Svētā Gara iedvesmu kāda projekta dzimšanai, kas sekmēs mūsu bērnu un jauniešu iespējas labāk iepazīt un aktīvāk iesaistīties savas draudzes un visas Baznīcas dzīvē.

Katehēzes metodiskais centrs dod pienesumu ne tikai bērnu izglītošanā Baznīcas ietvaros, bet arī nes kristīgās vērtības vispārizglītojošās skolās, šobrīd īstenojot Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta līdzfinansētu projektu „Kristīgo vērtību un tradīciju integrācija izglītošanas un audzināšanas darbībā Rīgas vispārizglītojošās skolās”, kurš turpināsies līdz šī gada 15. novembrim.


Secinājums ir viens – darba pilnas rokas.

 

Tāpēc būsim ļoti priecīgi, ja atbalstīsiet Katehēzes metodiskā centra ieceres un darbus ar lūgšanām, padomiem, ierosinājumiem un praktisku līdzdarbību, tādējādi attīstot un pilnveidojot katehēzi, kuras mērķis ir „novest līdz vienotībai ar Jēzu Kristu: vienīgi Viņš var vest pie Tēva mīlestības Svētajā Garā un darīt mūs par līdzdalībniekiem Svētās Trīsvienības dzīvē” (Jānis Pāvils II, Ap. pamud. Catechesis tradendae, 5).

 

Nāciet talkā šajā svarīgajā darbā! Katehēzes centrs var kļūt par jūsu kalpošanas vietu.

 

Lai svētīgs un ražens jaunais mācību gads!

 

Lolita Ērgle

RARZI Katehēzes metodiskā centra vadītāja

 

2012.24.08
“Garīgais impulss 2” – seminārs katehētiem jaunā katehēzes mācību gada sākumā

 

Katehētu semināra mērķis: Katehētu garīgās dzīves padziļināšana un  profesionālo prasmju pilnveidošana,  katehētu un svētdienas skolu skolēnu dažādu sadarbības formu apzināšana bērnu un jauniešu apzinīgai un aktīvai iesaistīšanai Baznīcas dzīvē.

Katehētu semināra uzdevums:

-          pateikties un lūgt Dieva svētību jaunajam katehēzes mācību gadam;

-          pārdomāt un apzināties katehēta aicinājuma nozīmi Baznīcas misijā un saskatīt  katehētu un svētdienas skolu skolēnu sadarbības iespējas;

-          pilnveidot katehētu pedagoģiskās prasmes un padziļināt garīgo dzīvi;

-          dalīties pieredzē, savstarpēji bagātinot vienam otru;

-          iedrošināt, stiprināt un iedvesmot katehētus jaunajam mācību gadam.

 

Semināra programma:

Piektdiena 21.09.12.

17.00 Izbraukšana ar autobusu uz Bruknu no Rīgas centrālās stacijas (pie veikala Origo)

18.30 Reģistrācija

19.00 Svētā Mise

20.00 Vakariņas

20.40 – 22.00 Iepazīšanās, pieredzes apmaiņa un liecības

22.00 Vakara lūgšana: Adorācija

 

Sestdiena 22.09.12.

8.00-8.50 Laudes un klusā lūgšana

9.00 -9.40 Brokastis

9.45-10.45 Katehēta aicinājums (t. Sergejs Ivanovs O.P.)

11.00-12.00 Bērnu reliģiskā potenciāla iezīmes un īpatnības  3-6 g. un 6-12 g. vecumā. Bērnu vecuma posmam atbilstošu mācību organizācijas formu un metožu izvēles nozīmība (Lolita Ērgle)

12.15-13.15 Svētā Mise

13.15-14.00 Pusdienas

14.00-15.15 Brīvais laiks

15.15-16.15 Bērnu uzvedības traucējumi un risinājums katehēzes nodarbībās (māsa Inese Lietaviete)

16.30-17.30 Interaktīvās metodes katehēzes nodarbībās (māsa Diāna)

17.45-18.45 Lūgšanas metode ar Dieva vārdu jauniešiem teorija (māsa Sofija)

19.00-19.30 Vesperes

19.30 -20.10 Vakariņas

20.15-21.15 Lūgšanas metode ar Dieva vārdu jauniešiem prakse (māsa Sofija)

21.15 -22.00 Domu apmaiņa: pārrunas, jautājumi un atbildes, secinājumi.

22.00-22.30 Vakara lūgšana: Adorācija

 

Svētdiena 23.09.12.

7.30-8.30 Svētā Mise

8.30-9.10 Brokastis

9.15-10.15 Deja kā lūgšana- praktiski teorētiska nodarbība (māsa Diāna)

10.30-11.00 Ieteikumu par svētdienas skolu sadarbības projektu apspriešana, izvērtēšana un lēmuma pieņemšana.

11.00-11.30 Semināra noslēgums.

 

Līdzi jāņem:

-          gultas veļa,

-          mājas apavi,

-          zeķes vai vieglas čībiņas nodarbībai Deja kā lūgšana

 

 

Semināra rīkotājs: Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta Katehēzes centrs

Semināra norises vieta: Bauskas novads, Bruknas muiža

Semināra norises laiks: 21.09.12. plkst. 18.30 - 23.09.12. plkst.11.30 (Izbraukšana no Rīgas plkst.17.00)

Semināra dalības maksa Ls 10.00  Dalības maksā ietilpst ēdināšana un nakšņošana.

Ceļa nauda Ls 2.00 īrētam autobusam Rīga-Brukna un Brukna- Rīga

Dalības maksa ir līdzfinansējums RARZI visu semināra rīkošanas izmaksu segšanai.

 

Pieteikšanās semināram un sīkāka informācija: tālr. 29527064; lolita_ergle@inbox.lv

Piesakoties, noteikti norādīt autobusa Rīga – Brukna izmantošanas nepieciešamību.

Pieteikšanās līdz 18.09.12.

 

 

Lūdzam draudžu prāvestus atbalstīt katehētu dalību seminārā!

2012.09.08
Aicinājums studēt RARZI

Rīgas Arhibīskapa-metropolīta, RARZI direktora un RARZI studiju programmu direktores aicinājums 2012./2013. akadēmiskajā gadā uzsākt studijas RARZI

2012.03.08
Arhibīskapa uzruna, gaidot jauno mācību gadu

Rīgas Arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs īsumā raksturo katolisko izglītību un aicina interesentus to iegūt kādā no Rīgas katoliskajām mācību iestādēm – Rīgas Katoļu ģimnāzijā vai Laterāna Pontifikālās Universitātes filiālēs – Rīgas Augstākajā reliģijas zinātņu institūtā un Rīgas Garīgajā seminārā (Rīgas Teoloģijas institūtā).

 

2012.12.07
Biroja darba laiks vasarā

Skatīt informāciju pie kontaktiem.

2012.26.06
RARZI velo svētceļojums

2012.21.06
Tēva Žana Dominika Bartelemī grāmatas „Dievs un tā tēls atvēršanas svētki

Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts lasītājam sagatavojis Tēva Žana Dominika Bartelemī (1921–2002) grāmatu „Dievs un tā tēls. Bibliskās teoloģijas uzmetums”.

Šis Vecās Derības ekseģēzei veltītais darbs ir sarakstīts 1955. gadā, tulkots dažādās valodās un piedzīvojis atkārtotus izdevumus.

Kāds ir patiesais Dieva tēls un kā to atklāt Vecajā Derībā, kur Dieva vaigs parādās bieži vien pārsteidzošā un pretrunīgā gaismā? Vai šim Dievam ir kāds sakars ar Jaunās Derības mīlošo un žēlsirdīgo Dievu? Kā lasīt Svētos Rakstus, kuru autora iecere ir, lai „Jaunā Derība tiktu apslēpta Vecajā un Vecā Derība tiktu atklāta Jaunajā”? Tie ir jautājumi, uz kuriem grāmatā tiek piedāvāta atbilde. Autors mums atklāj šos senos tekstus kā elkdievības, Dieva viltojumu atmaskošanu un vienotu Dzīvā Dieva meklējumu, kura rokās mēs varam nodot savu dzīvi.

Dominikāņu tēvs Bartelemī (1921–2002) visu savu dzīvi veltījis Svēto Rakstu, it īpaši Vecās Derības grāmatu studijām. Viņš bija Vecās Derības profesors Katoļu teoloģijas fakultātē Fribūras Universitātē Šveicē, Pontifikālās Bībeles komisijas loceklis un Jeruzalemes Franču Bībeles un Arheoloģijas skolas loceklis. Dominiks Bartelemī kļuva pazīstams ar Kumrānas manuskriptu pētījumiem. Bartelemī galvenais darbs ir Vecās Derības tekstu kritika, ar ko viņš kļuva slavens visā zinātniskajā pasaulē. Kopš 1970. gada viņš piedalījās “Ebreju Vecās Derības tekstu projektā”, Bartelemī ir viens no Bībeles ekumēniskā franču tulkojuma veidotājiem (TOB). Tie ir tikai daži fakti no viņa biogrāfijas, kas palīdz labāk saprast šīs grāmatas zinātnisko vērtību.

Kā latviešu izdevuma ievadvārdos raksta pr. Andris Marija Jerumanis Vecās Derības tekstu lasīšana ir process, kurā vārds pakāpeniski atklāj savas iekšējās iespējas, kas tajā ir klātesošas iedīgļa veidā. Viņš mūs aicina kopā ar tēvu Dominiku iepazīt šo Vārdu, jo nepazīt Rakstus nozīmē nepazīt Kristu. Prof. Jerumanis ir pārliecināts, ka tēva Bartelemī darbs palīdzēs katram Svēto Rakstu lasītājam no jauna iemīlēt Vecās Derības grāmatas un neapstāties pie atsevišķām pretrunām un tekstu interpretācijas grūtībām. Šī izcilā zinātnieka pavadībā lasītājs varēs gūt jaunu drošības pieredzi, lasot Rakstus kā iedvesmotu Dieva vārdu, un augt savās teoloģiskajās un garīgajās zināšanās. Tiem, kas pirmoreiz atvērs Veco Derību, Bartelemī darbs var kļūt par vērtīgu vade mecum – pavadoni, lai nenomaldītos Vecās Derības bagātībās, bet atrastu pērles, kas kristiešiem tiek atklātas Kristus gaismā. Reliģijas zinātņu pētniekiem šī grāmata var radīt skaidrību par teoloģiskajām idejām, kas caurstrāvo Veco Derību un tiek integrētas Jaunajā – kristīgajā– Derībā.

Grāmatu no franču valodas tulkojusi Agnese Gaile-Irbe, Dr. philol.

Zinātniskais konsultants: Jānis Priede, Dr. theol.

Ievadvārdu autors: pr. Andris Marija Jerumanis, Dr. theol.

Maketētājs un korektors: Arturs Hansons, Mag. theol.

Grāmatas atvēršana notiks piektdien, 29. jūnijā,

Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā pēc Sv. Mises, kas sāksies plkst. 16.30.

(celebrēs arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs)

Visi laipni aicināti!

Žanete Narkēviča

2012.13.06
Rīgas skolēni iepazīst kristīgās tradīcijas un diskutē par vērtībām

Skolās beidzoties mācību gadam, noslēdzas arī Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta (RARZI) īstenotā projekta „Kristīgo vērtību un tradīciju integrācija izglītošanas darbībā Rīgas vispārizglītojošās skolās" pirmais posms, kas sākās š.g. martā. Projekts tiek realizēts sešās Rīgas skolās - 25. vidusskolā, 41. vidusskolā, 49. vidusskolā, Teikas vidusskolā, Itas Kazakēvičas Poļu vidusskolā un Rīgas Kristīgajā vidusskolā.

Piedaloties cikla „Nāc, svinēsim svētkus!" jeb „Latvijā nozīmīgāko svētku kristīgās tradīcijas" nodarbībās, 1. - 3. klašu skolēni vairāk uzzināja par Lielā Gavēņa, Lieldienu un Vasarsvētku svinēšanu. Dominikāņu māsa Diāna Cērmane nodarbībās par Gavēni ar bērniem pārrunājusi atteikšanos. Atklājums skolēniem bijusi Kristus Augšāmcelšanās svētku vigīlija. Aplūkojot fotogrāfijas, bērni Lieldienu vigīliju jaukuši ar Jāņiem, jo vakarā pirms Kristus Augšāmcelšanās svētkiem baznīcās tiek svētīta uguns, kas atgādina Jāņu ugunskuru, - stāsta māsa Diāna Cērmane. Bērni uzzinājuši arī, ka Vasarsvētki, kas nosaukuma dēļ saistās ar vasaras iestāšanos, Baznīcā ir Svētā Gara izliešanās svētki. Tāpat skolēni uzdevuši jautājumus par dzīvi klosterī un klostermāsas tērpu, kas daudziem bijis kas jauns. „Tikties ar bērniem bija ļoti interesanti, jo viņi ir patiesi. Tu redzi, kāda ir viņu pasaule, un piedāvā viņiem savu pasauli. Līdzīgi kā „Alisē Brīnumzemē", - katram ir sava Brīnumzeme, un tās saliekot kopā, veidojam kopīgu Brīnumzemi," saka māsa Diāna Cērmane.

RARZI vicedirektore Lolita Ērgle, Mag.rel.paed., stāsta, ka 1.-3. klašu skolēni viņas vadītajās nodarbībās dalījušies par mīlestību. Uz jautājumu: „Vai mīlēt ir viegli vai grūti?" viņi atbildējuši, ka tas ir grūti. Viens no mājas darbiem bijis konkrēti parādīt mīlestību tētim un mammai. Mājas darbs ticis izpildīts dažādi: kāds uztaisījis tēju, cits nopircis dāvaniņu vai nomazgājis traukus.

7.- 9. klašu skolēniem cikla „Kā veidot attiecības starp zēnu un meiteni?" jeb „Zēna un meitenes cieņas un dzīvības vērtību apliecinošas attiecības" ietvaros tika runāts par pašvērtējumu un to, kā sevi jāsaredz, lai būtu labas attiecības ar citiem. Viens no uzdevumiem bijis zēniem uzrakstīt, kādas meitenes viņiem patīk, savukārt meitenēm bijis jāatbild par zēniem. „Interesanti, ka meitenes minējušas dažādas īpašības - sportisks, gudrs, nav centrēts uz sevi, džentlmenis, bet zēniem svarīgs šķitis mtikai meitenes ārējais izskats," stāsta projekta dalībniece psiholoģe Diāna Staņko, Mag. psych.

Nodarbībās skolēni uzzināja, ka seksualitāte nenozīmē tikai seksuālas attiecības, jo bērns kā seksuāla būtne jau sāk veidoties, attīstoties mātes miesās. Seksualitāte ietver sevis uztveri kā vīrieti vai sievieti, izturēšanās veidu, ģērbšanās stilu u.c. Noskatoties ultrasonogrāfijas video, kurā bija dzirdami sirdspuksti, skolēni pārliecinājās, ka embrijs jau ir cilvēks, un mainīja attieksmi pret abortu veikšanu. Skolēniem interesanta šķitusi arī filmiņa par spermatozoīda un olšūnas saplūšanu un ieligzdošanos dzemdē; tā vizuāli parādīja, ka mūsu dzīvība sākas jau no ieņemšanas brīža. Rudenī tiks turpinātas sarunas par seksuālām attiecībām - kāpēc jaunieši tās uzsāk, kādas tam ir sekas un kāds ir ieguvums, ar tām nogaidot.

Savukārt 10.-12. klašu skolēni tika aicināti uz „Sarunām par eksistenciāliem jautājumiem". Uz jautājumu par to, kas ir laime, jaunieši atbildējuši, ka laime ir ģimene, būt mīlētam, kopības sajūta, veselība, būt kādam vajadzīgam, - stāsta NBS Aviācijas bāzes Ieroču nodaļas virsnieks Mareks Savickis. Savukārt runājot par labo un ļaunu - cilvēks izvēles priekšā, kas bija otrās nodarbības tēma, jaunieši ļoti dažādi izvērtēja galveno varoņu rīcību filmas „Sala" fragmentā, kuru kopīgi skatījās stundas laikā. Dažās klasēs jaunieši bez kavēšanās negatīvi novērtēja kurinātāja gļēvo un nodevīgo rīcību, savukārt citās minstinājās sniegt skaidru vērtējumu, meklēdami dažādus attaisnojumus. M. Savickis uzskata, ka kopumā jauniešu vidū dominē viedoklis, ka nav vienas patiesības, - katram ir savas vērtības, un tā kā dzīvojam demokrātiskā valstī, tad katrs pēc saviem ieskatiem var izvēlēties, kā rīkoties. Savukārt RARZI pasniedzēja Ingrīda Puce, Dr.theol., kas arī bija M.Savicka komandā, ar prieku konstatēja, ka vidusskolēni ar lielu interesi sekoja un līdzi domāja uzdotajiem jautājumiem un iesaistījās aizraujošās diskusijās. Turklāt katrā skolā aktuāls bija kāds cits tēmas aspekts un atbildes arī bija diezgan atšķirīgas.

Projekta ietvaros nodarbības Rīgas skolēniem vada arī RARZI direktora vietas izpildītājs priesteris Aleksandrs Stepanovs, Dr. theol., RARZI lektori - priesteris Sergejs Ivanovs, Mag. theol., Terēze Druka, Lic. theol., Ingrīda Trups-Kalne, Dr. psych.; ziņu portāla „Delfi" redaktors Marks Jermaks, Bc. pol., Rīgas Katoļu ģimnāzijas direktora vietniece audzināšanas darbā Diāna Mekša, mūziķis Jānis Kurševs u.c.

Projekta „Kristīgo vērtību un tradīciju integrācija izglītošanas darbībā Rīgas vispārizglītojošās skolās" otrais posms sāksies nākamā mācību gada septembrī un ilgs līdz š.g. novembrim. Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

 

2012.08.06
Katoļu Akadēmiskais Ārzemnieku Dienests piešķir stipendijas

Katoļu Akadēmiskais Ārzemnieku Dienests (KAAD) piešķir stipendijas uzturēšanās laikam Vācijā. Stipendiju saņemšanai nav specialitāšu ierobežojuma. Stipendijām var pieteikties kristīgie studentie (pēc 6. studiju semestra), augstskolu absolventi un zinātnieki.

Austrumeiropas programmas ietvaros divas reizes gadā (martā un septembrī) tiek piešķirtas stipendijas studijām, zinātniskās kvalifikācijas celšanai vai pētījumu projektiem. Interesenti var brīvi izvēlēties savu studiju/pētniecības vietu pie vācu akadēmiskajām augstskolām, pētījumu institūtiem, arhīviem, klīnikām u.c.

Stipendijām var pieteikties divas reizes gadā vasarā un rudenī. Visi studiju pieteikuma dokumenti jāiesniedz līdz 15. jūnijam /5. janvārim KAAD partnerim: www.kaad.de

Uzziņas un pieteikumu iesniegšana Latvijā: iveta.leitane@yahoo.de.

Papildu informācija: šeit

 

2012.31.05
Jaunās studiju programmas akreditācija

Ar prieku paziņojam, ka 2012. gada 31. maijā Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības akreditācijas komisijas sēdē tika pieņemts lēmums akreditēt uz 6 gadiem RARZI profesionālo maģistra studiju programmu reliģijā ar kvalifikāciju pastorālais konsultants.


Pateicībā Dievam,

RARZI vadība

2012.29.05
Kornelijs Konseks RARZI Katoļu studentu dienas 2012

Būt Kunga gaismā

 

 

Zināt Kunga gaismā

 

Gribēt Kunga gaismā

 

 
1 lapa no 2
 

APTAUJA


Institūta svarīgākā misija ir?
skolot ticības mācības skolotājus un kapelānus
evaņģelizēt neticīgos
veicināt sabiedrībā integrālu skatījumu uz cilvēku
sekmēt studentu izpratni par teoloģiju

PARTNERI

 


.