aktualitātes
aktualitates.gif
2008(2)  2009(7)  2010(6)  2011(22)  2012(40)  2013(51)  2014(55)  2015(49)  2016(32)  2017(26)  2018(39)  2019(26)  2020(32)  
2012.25.05
Atveriet durvis Kristum!


Izdevniecība Vox Ecclesiae ir sagatavojusi jaunu grāmatu, kurā apvienoti divu pāvestu darbi, kas veltīti evaņģelizācijas un Baznīcas misijas tēmai, – Pāvila VI apustuliskais pamudinājums Evangelii nuntiandi un Jāņa Pāvila II enciklika Redemptoris missio. Šie dokumenti attīsta 1965. gadā Vatikāna II Koncila izdotajā dekrētā Ad gentes formulētās nostādnes par Baznīcas misionāro darbību.

esmit gadus pēc Vatikāna II Koncila, 1975. gada 8. decembrī, Pāvils VI izsludina apustulisko pamudinājumu Evangelii nuntiandi, kurš tiek dēvēts par viņa pastorālo novēlējumu Baznīcai. Šis darbs top kā pāvesta atbilde evaņģelizācijas jautājumiem veltītās Bīskapu Sinodes lūgumam izstrādāt Sinodes darbu rezumējošo dokumentu: 1974. gadā Sinodes noslēgumā bīskapi nolēma aizsākt jaunu tradīciju, uzticot savu pārdomu augļus pāvestam, lai tie kalpotu par pamatu apustuliskam pamudinājumam.

Arī šodien šim dokumentam ir nozīmīga loma Baznīcas centienos sludināt Evaņģēliju visām tautām. Tas no jauna liek meklēt atbildi uz trim nozīmīgiem jautājumiem, kurus uzstāda Pāvils VI:

• Kas mūsdienās ir noticis ar Labajā Vēstī apslēpto spēku, kurš spēj dziļi ietekmēt cilvēka sirdsapziņu?

• Cik daudz un kā šis Evaņģēlija spēks spēj patiesi pārveidot šī gadsimta cilvēku?

• Kādas metodes, sludinot Evaņģēliju, ir jāizmanto, lai tā spēks varētu īstenoties?

Apustuliskais pamudinājums Evangelii nuntiandi mudina apzināties evaņģelizācijas īsteno mērķi – visas cilvēces atjaunotni: „Evaņģelizācija ir Labās Vēsts nešana visiem sabiedrības slāņiem, lai tās ietekmē pārveidotu no iekšienes un atjaunotu pašu cilvēci: “Lūk, es visu daru jaunu” (Atkl 21,5). Taču jauna cilvēce neveidosies, ja vispirms neradīsies jauni, Kristības atjaunoti cilvēki, kuri dzīvo saskaņā ar Evaņģēliju. Evaņģelizācijas mērķis ir tieši šī iekšējā pārmaiņa” (18).

Savukārt Jāņa Pāvila II enciklika Redemptoris missio iznāk 1990. gada nogalē, kad aprit divdesmit pieci gadi kopš Koncila noslēguma un Dekrēta par Baznīcas misionāro darbību Ad gentes publicēšanas, kā arī piecpadsmit gadi kopš pāvesta Pāvila VI apustuliskā pamudinājuma Evangelii nuntiandi izdošanas. Enciklikā Jānis Pāvils II aicina Baznīcu atjaunot misionāro darbību, jo tā „atjauno Baznīcu, nostiprina ticību un kristīgo identitāti un sniedz kristīgajai dzīvei jaunu entuziasmu un impulsu. Ticība tiek stiprināta tad, kad tā tiek nodota tālāk!” (2). Ar lielu spēku tajā izskan pāvesta aicinājums: „Visas tautas, atveriet durvis Kristum! Viņa Evaņģēlijs nekādā ziņā neierobežo cilvēka brīvību un nemazina cieņu, ko pelnījusi ikviena kultūra, un nenoniecina to, kas ir labs ikvienā reliģijā” (3).

Grāmatu publicēšanai sagatavojuši: pr. Pauls Kļaviņš, Dr.theol., Baiba Brūdere, Dr.theol., Astra Feldmane, Biruta Krivteža, m. Meinarda (CSCIJ), Žanete Narkēviča Dr.phil., Arturs Hansons.

Izdevniecības Vox Ecclesiae vadītājaŽanete Narkēviča

 

2012.24.05
Iznācis reliģiski zinātniskā žurnāla „Terra Mariana” trešais numurs

 

Klajā nācis ikgadējais reliģiski zinātniskais žurnāls „Terra Mariana", kas ir Laterāna Pontifikālo filiāļu Rīgas Teoloģijas institūta (RTI) un Rīgas Augstākā Reliģijas zinātņu institūta (RARZI) izdevums. Trešais „Terra Mariana" numurs atšķirībā no pirmajiem diviem, kas bija veltīti ekumeniski teoloģiskām konferencēm, ir rakstu krājums vārda vistiešākajā nozīmē, jo ietver rakstus par dažādām tēmām.

„Ar šo numuru īstenojies kādreizējā žurnāla „Ejiet un māciet" uzstādījums un abu Laterāna Institūtu RTI un RARZI mērķis: piedāvāt lasītājiem kvalitatīvus zinātniskus rakstus par daudzpusīgiem aspektiem kristīgā un sabiedrības dzīvē," atzīst „Terra Mariana" galvenais redaktors pr. Pauls Kļaviņš, Dr. theol.

Jaunais „Terra Mariana" numurs piedāvā rakstus dažādās zinātnes nozarēs - teoloģijā, reliģijzinātnē, filozofijā un psiholoģijā. Lai lasītājam palīdzētu orientēties plašajā zinātnes laukā, pie katra raksta ir norāde ar attiecīgās nozares nosaukumu: piemēram, „eklezioloģija", „teoloģijas antropoloģija", „Baznīcas sociālā mācība" u.c.

 

Divi no žurnālā ietvertajiem rakstiem pārstāv psiholoģijas nozari: Ineses Lietavietes, Mag. psych., raksts attīstības psiholoģijā „Attīstība, kas nebeidzas: personības izaugsmi veicinošas pieredzes analīze" un Ingrīdas Trups-Kalnes, Dr. psych., raksts kognitīvajā psiholoģijā „Morālās spriešanas spēju, morāles intuitīvo pamatu, politiskās orientācijas un reliģiozitātes mijsakarību psiholoģiskie aspekti", kas ir fragments no autores šogad aizstāvētā promocijas darba.

 

Pr. Andra Priedes, Dr. hist. eccl., raksts Baznīcas vēsturē „Tuvākmīlestības imperatīvs vēlo viduslaiku Baznīcas vēsturē" palīdz saprast, kā agrāk cilvēki īstenoja tuvākmīlestību un mācīties no vēsturiskās pieredzes šodien. Žēlsirdības tēmu aktualizē Baibas Brūderes, Dr. theol., raksts „Iepazīt Dieva žēlsirdību un kļūt žēlsirdīgiem: iespēja, aicinājums vai izaicinājums? Svētās Terēzes no Bērna Jēzus un Svētā Vaiga pieredze". Šo abu rakstu pamatā ir autoru sacītie referāti III Starptautiskajā ekumeniski teoloģiskajā konferencē „Tas ir jaunas žēlsirdības laiks", ko pērn 25. - 26. novembrī organizēja RARZI un RTI sadarbībā ar Lutera Akadēmiju.

 

Reliģijzinātni žurnālā pārstāv Elizabetes Taivānes, Dr. theol., raksts „Starptautiskā kristīgās meditācijas kopiena: tradicionālās kristietības transformācija". Autore piedāvā zinātnisku skatījumu uz aktuālu tēmu - tradicionālās kristīgās mācības un reliģiskās prakses transformāciju kristīgās meditācijas kontekstā.

 

Žurnāla redkolēģijas locekle Māra Kiope, Dr. phil., Artūra Logina rakstu „Dievs - pierādījums un varbūtība" vērtē kā „pilnīgu avangardu filozofijā". Raksta anotācijā autors raksta: „Šī raksta galvenais jautājums, vai iespējams pierādīt Dieva esamību, var šķist naivs, atspēkots vai pat neatbildams. Taču, pretēji skeptiskajām un pesimistiskajām jaunlaiku atbildēm, šī raksta galvenā tēze ir, ka Dieva esamība ir pierādāma, ja ar pierādījumu tiek saprasts induktīvs, veiksmīgs, mūsdienu varbūtības teorijā balstīts arguments."

 

Izpildredaktore Ingrīda Puce ir gandarīta, ka, publicējot itāļu sociālās ētikas un politikas filozofijas profesora Antonio Marias Badžo rakstu Baznīcas sociālajā mācībā „"Caritas in veritate" un kompleksitātes domāšana", ir izdevies īstenot vēlmi žurnālā ietvert kvalitatīvu augsta līmeņa ārvalstu autora rakstu. „Tā ir vērtīga publikācija, kas varētu interesēt ne tikai teologus un kristiešus, jo vairāk zinot to interesi, kuru A. M. Badžo lasītā lekcija šoziem izraisīja Rīgā," atzīst I. Puce.

 

Vēl bez iepriekš minētajiem žurnālā ir lasāms pr. Paula Kļaviņa, Dr. theol., raksts eklezioloģijā „Kalpojums in persona Christi", Annijas Veitneres, Bc. rel., raksts „Euharistijas notikuma mistagoģija - jauns ceļš Kunga reālās klatbūtnes izpratnē", māsas Sofijas (Irēnas Ošmjanskas), Mg. theol., raksts teoloģijas antropoloģijā „Filiācijas žēlastības īstenošana kristieša morāliskajā dzīvē t. Anzelma Gondeka OCD darbos", Agneses Mariannas Miķelsones, Mag.geol., Bc.sc.rel., raksts trinitārajā teoloģijā „Kenoze un perikorēze Trīsvienības noslēpuma kontekstā", RTI studenta Rodiona Doļas raksts garīgajā teoloģijā „Skatīšanās spogulī (1 Kor 13, 12 un 2 Kor 3,18) saiknē ar kontemplatīvo lūgšanu" un raksti filozofijā - Žanetes Narkēvičas, Dr. phil., raksts „Draudzība svētā Akvīnas Toma dzīvē un mācībā", Vsevoloda Kačana, Dr. phil., raksts "Psihofizioloģiska problēma cilvēkā un personības integritātes ideja".

 

„Šoreiz izdevums ir par trešdaļu biezāks nekā iepriekš. Autori bija atsaucīgi, kas ir laba zīme tam, ka katoliskā inteliģence aug un ir materiāli, ko publicēt akadēmiski zinātniskā žurnālā," secina I. Puce. „Terra Mariana" ir izvēlēts vizuāli askētisks noformējums, tādējādi uzsverot, ka tas ir akadēmisks žurnāls.

 

„Šis izdevums liecina par to, ka ticības pamatotais skatījums var ietiekties lielos sirds dziļumos un prāta plašumos. Cerams, ka šie raksti palīdzēs daudziem izvērtēt savas attiecības ar Dievu, Viņa Vārdu un Kristus Baznīcu," atzīst galvenais redaktors pr. P. Kļaviņš.

 

Žurnālu „Terra Mariana" var iegādāties Rīgas Garīgā semināra grāmatu galdā Katoļu ielā 16 un RARZI birojā Klostera iela 4.

 

Pārpublicēts no

LRKB IC

2012.22.05
„Būt, zināt, gribēt Kunga gaismā”


4.katoļu studentu dienas 2012.gada 11.-12.maijā

Šā gada 11.-12. maijā katoļu studenti atkal pulcējās kopā jau par tradīciju kļuvušajās  4. katoļu Studentu dienās. Arī šogad svētku divu dienu pasākumos studenti un pasniedzēji vienojās sadraudzībā kopīgās lūgšanās, muzikālos priekšnesumos un kultūras aktivitātēs, kā arī akadēmiskos priekšlasījumos zinātniskajā konferencē.

Studentu dienu neformālā daļa šogad notika Rīgas Katoļu ģimnāzijā, bet zinātniskās konferences priekšlasījumi klausītājus pulcēja Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūtā.

Studentu dienas sākās 11. maijā ar vesperēm sv. Terēzes no Bērna Jēzus draudzes baznīcā, kur svētku dalībniekus uzrunāja abu katolisko mācību iestāžu vadītāji – Rīgas Katoļu ģimnāzijas direktors Māris Ozoliņš un RARZI direktora p.i. pr. Aleksandrs Stepanovs.

Šogad Apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs V.E. Luidži Bonacci studentus sveica audioierakstā atsūtītā vēstījumā. Viņš pievērsa uzmanību mūsdienu patērētājsabiedrībā dominējošam kārdinājumam nodot savu esmi, lai pievērstos darbībai, jo tā ļauj gūt tūlītējus rezultātus, aizrauj ar savu dinamismu. V.E. L.Bonacci norādīja, ka tā darbojoties, cilvēks sevi pazaudē ārējās lietās, atstāj novārtā savu dziļāko realitāti un veidojas plaisa starp to, kas cilvēks  ir, un to, ko viņš dara. Patērētājsabiedrība uzspiež savu neapturamo ritmu, kura ideāls  ir efektivitāte, precizitāte, ātrums. Nav svarīgi, kas cilvēks ir, ne arī attieksme, ar kādu viņš darbojas; svarīgi ir darīt aizvien vairāk. Ikvienam ir jāuzliek sava maska un labi jāizpilda sava loma. Nuncijs norādīja uz sekām, kādas izraisa mākslīga identificēšanās ar sociālo lomu – tā ir dažādu neirožu avots. Kristieši tāpat ir pakļauti kārdinājumam padoties darbošanās hipnozei, kas nebalstās esmē. Nuncijs aicināja Studentu dienu dalībniekus atrast savu esmi – “Būt Kristū. Būt Kristum un darīt tos pašus darbus, ko darīja Kristus: tāds ir kristieša brīnišķīgais piedzīvojums.”

Austuliskā nuncija uzrunai sekoja Studentu dienu kultūras daļas programma, kuru iesāka RTI audzēkņi ar nelielu meditatīvu pantomīmu, kurā atainoja cilvēka ceļu no aktīvas rosīšanās un nepārtrauktas darbības līdz esmei Kungā. Neformālā gaisotnē pasākuma dalībnieki iebaudīja jau tradicionālo Studentu dienu zupu un saldumus, noklausījās koncertu, kurā  muzicēja  Rīgas svētā Jēkaba katedrāles jauniešu ansamblis „Ex Animo”, kā arī grupa „The One” un citi.

Šā gada Studentu dienu zinātniskā konference 12.maijā sākās ar Svēto Misi Rīgas sv. Jēkaba katedrālē, ko celebrēja kardināls V.E. J.Pujats kopā ar RARZI un Rīgas Teoloģiskā institūta (RTI) mācībspēkiem ─ priesteriem. Svētās Mises dziedājumus izpildīja RTI un RARZI apvienotais koris diriģentes Laines Taboras vadībā, bet muzikālo pavadījumu atskaņoja ērģelniece  Ilva Lempa.

Savā uzrunā kardināls J. Pujats pievērsa uzmanību sirds izglītības nepieciešamībai, norādot uz publicistes Andas Līces rakstā atklāto morālo vērtību trūkumu mūsdienu sabiedrībā, kas īpaši izpaužas virtuālajā vidē. No kardināla teiktā varējām secināt, ka pat  ļoti labas teooģijas zināšanas un visu Semināra bibliotēkas grāmatu izlasīšana vēl nesniedz sirds izglītību un šīs atziņas sasaucās ar iepriekšējā dienā dzirdētā V.E. L.Bonacci vēstījumā ietverto aicinājumu īstenot savu esmi Kristū.

Studentu dienu konferenci atklāja RARZI asociētā profesore, Baiba Brūdere, Dr. theol. Viņa rosināja atšķirt svētkus no izklaides un mācīties svinēt, būt kopā. Bieži mums patīk svinēt antisvētkus – vientulības, depresijas svētkus, kas nav saskaņā ar Dieva plānu. Katoļu studentu dienas bija tādi svētki, ko mēs varējām pavadīt kopā, bagātināties paši un bagātināt citus, nododot tālāk un pavairojot tos talentus, ko Dievs mums katram piešķīris.

Uzrunai sekoja jaunākā izglītojoši reliģiskā žurnāla “Terra Mariana” numura prezentācija, kurā žurnāla izpildredaktore Ingrīda Puce iepazīstināja ar tā saturu, kā arī  izmaiņām materiāla atlases principos un  vizuālajā noformējumā.

Kā pirmais ar savu referātu uzstājās RARZI direktors Aleksandrs Stepanovs runāja par tautas dievbijību, kas iemieso kristīgo vēsti un palīdz izdzīvot ticību. Rīgas Biznesa skolas profesors Klaudio Rivera ievadīja pasniedzējus un arī pašus studentus mūsdienu jaunatnes izglītošanas specifikā, jo jaunieši, kas uzauguši jauno tehnoloģiju laikmetā dzīvo it kā divās pasaulēs – reālajā un virtuālajā.  Šo paaudzi profesors Rivera nodēvēja par “millenium (tūkstošgades) paaudzi”, ko plenārsēdes vadītāja, RARZI profesore Māra Kiope latviskoja kā “milēņu paaudzi”. Internetā ir pieejama gandrīz visa iespējamā informācija, ļoti plašas izvēles iespējas un iespējas attīstīties, bet vienlaikus jauniešiem arī trūkst pacietības un spēju izvēlēties to, kas tiešām nepieciešams. Profesors Rivera min, ka pasniedzējs vairs ne tik daudz pilda informācijas devēja funkciju, cik horeogrāfa pienākumu – pasniedzējam ir jāpalīdz studentam mācīties patstāvīgi domāt un izdarīt pareizas izvēles. Patiesi svarīga misija!

Ar pieredzi dalījās studenti, kas piedalījās Eiropas universitāšu katoļu studentu sanāksmē Romā, kuras temats bija “Jaunais humānisms”. Plenārsēdes dalībniekus īpaši ieinteresēja portugāļu profesora Žao Luisa Cezara Das Neves prezentācija par universitāti kā dārzu, kurā atlasīts viss labākais un skaistākais, ko cilvēks ir domājis un atklājis, un kam būtu jākalpo studenta attīstībai.

 

Visi referāti tika dalīti trīs sekcijās vadoties pēc referātu tematikas – Teoloģijas, teoloģijas un humanitāro zinātņu un sociālo zinātņu sekcijās. Referāti bija daudzveidīgi, tajos lielākoties tika pārspriestas tēmas, kas kristiešiem pašlaik ir aktuālas. Referātus lasīja gan  pasniedzēji, gan absolventi, gan paši studenti. Teoloģijas sekcijā: Stella Jurgena parādīja, kur Jāņa atklāsmes grāmatā atrodamas septiņas svētības, Anna Mežiniece salīdzināja radīšanas stāstus, īpaši tika pārspriests jautājums par liturģisko mūziku, kas bija Annijas Veitneres referāta tēma, tādēļ, ka vieglās mūzikas atskaņošana Baznīcā ir izņēmums, kas kļuvis par normu. Priesteris Mihails Volohovs runāja par mimēzi kā izšķirošo jēdzienu mistagoģijā, Dace Bergmane – par glosolālijām, kas, kā daudzi to nezināja, ir zinātnisks apzīmējums runāšanai mēlēs. Humanitārajā sekcijā: Agnese Miķelsone parādīja, ka Junga arhetipu teoriju ir iespējams šķīstīt un pielietot teoloģijā, Edgars Svētiņš nonāca pie secinājuma, ka ja nav savas kultūridentitātes, tad ir tieksme pieslieties citām kultūrām, bet katras tautas raksturu nosaka reliģija, ko tā piekopj. Elvīra Bloma palīdzēja nonākt līdz secinājumam, ka garīguma izpratnes formas, kas iestrādātas sabiedrībā, daudziem traucē tuvoties Dievam. Vēl tika paspriesti tādi svarīgi, gan sāpīgi, gan gluži vienkārši interesanti jautājumi kā aborti, tēvišķība, taisnīgais karš, filosofijas profesionalizācija. Psiholoģijas sekcijā: ar referātu uzstājās Inta Poudžiunas, lai runātu par dusmām, no kurām kristiešiem ir tendence baidīties. Ierosinājums – nebaidīties, bet pieņemt dusmas kā vajadzīgu emociju un atrast adekvātus veidus, kā šo emociju izpaust. Daina Strelēvica nojauca stereotipus par kalpošanu sieviešu cietumā un parādīja, cik svarīgi, lai šī kalpošana būtu kompleksa, jo sievietēm cietumā nepieciešama palīdzība gan fiziskā, gan psihiskā, gan garīgā aspektā. Ieva Rudzīte runāja par savu pētījumu, kurā noskaidrojās, ka daudzas reliģiozas sievietes, kas aktīvi iesaistās draudzes kalpošanā, bieži vien savus bērnus atstāj novārtā. Liene Sudrabiņa pievērsās cilvēkiem ar depresiju, kas noveda pie secinājumiem, ka cilvēki ar depresiju netiek īsti apzināti un nesaņem palīdzību.

4. katoļu Studentu dienu zinātniskā konference noslēdzās ar sekciju darba kopsavilkumu, ko sniedza sekciju vadītāji, kopīgu Katoļu Studentu dienas himnas atskaņošanu un lūgšanu. Kuplais zinātniskās konferences apmeklētāju skaits – ap 100 cilvēku, liecina par katoļu inteliģences dzīvotspēju, potenciālu un vieš cerības, ka Baznīcas darbā iesaistīsies arvien vairāk akadēmiski izglītotu cilvēku, kuri tajā pašā laikā savu esmi izdzīvo  Kristū kā zari pie īstā Vīnakoka.

Katrs, kas piedalījās katoļu studentu dienās, noteikti ieguva kaut ko priekš sevis, uzzināja kaut ko jaunu, paraudzījās mazliet savādāk uz jau zināmo vai varbūt vienkārši izbaudīja laiku kopā ar brāļiem un māsām Kristū, jo vairāk par visu šajā pasākumā bija jūtams vienotības Gars, kas patiesi ir liela dāvana mums visiem!

Apskatu sagatavoja RARZI abslovente Stella Jurgena un bakaluara 1.kursa studente Elvīra Bloma

2012.16.05
Katoļu Studentu dienas 2012 foto reportāža

 

 

 

 

 

 

 

 

2012.16.05
Katoļu studentu dienas – Rīgā, 2012. gada 11.-12. maijā Apustuliskā Nuncija Luidži Bonacci (Luigi Bonazzi) vēstījums

Dārgie katoļu studenti,

 

Es ļoti vēlējos būt kopā ar jums, lai piedalītos jūsu Studentu dienās. Man ļoti patika arī temats, ko esat izvēlējušies: “Būt, zināt, gribēt Kunga gaismā!” Nav šaubu, – ja kristietis ir patiess Jēzus Kristus māceklis, viņš kļūst līdzīgs Jēzum, kļūst par “zemes sāli un gaismu pasaulei” (Mt 5, 13-14). Līdzīgs Jēzum un kopā ar Jēzu – tieši tā: ‘kopā ar Jēzu’, jo bez Viņa mēs neko nespējam darīt (sal. Jņ 15,5) – kristietis kļūst spējīgs nest gaismu tumsā, cerību tur, kur ir izmisums, prieku – skumjās, patiesību tur, kur valda maldi. Ar vienu vārdu sakot: viņš kļūst spējīgs dot piepildītas, autentiskas dzīves liecību pasaulei, kura bieži vien ir pazaudējusi dzīves jēgu un prieku. Tomēr, lai kristietis būtu dzīva persona, tāda, kas dāvā dzīvību, viņam ir ‘jābūt’ patiesam kristietim. Par šo tematu vēlējos runāt ar jums personīgi, taču šoreiz uzrunāšu jūs ar video starpniecību. Pārdomu temats ir:

Vispirms ‘būt’, tad ‘darīt’:

Darbība izriet no mūsu esmes, būtības

 

Dārgie jaunieši,

Cilvēka lielākais kārdinājums ir nodot, kļūt neuzticīgam savai esmei, lai galvenokārt pievērstos darbībai. Iemesls ir vienkāršs: runāt, sevi parādīt, darboties ir vieglāk nekā ‘būt’. Turklāt darbošanās ļauj izbaudīt konkrētuma pievilcību, tā apžilbina ar savu dinamismu, garantē tūlītējus rezultātus. Tāpēc daudzi ļaujas šai burvībai un sāk ticēt, ka, lai celtu, pietiek tikai darboties. Un te aizsākas darbošanās histērija.

Cilvēks sevi pazaudē ārējās lietās un atstāj novārtā savu dziļāko realitāti. Tādējādi veidojas plaisa starp to, kas viņš ir, un to, ko viņš dara: un šī darīšana neatklāj to, kas viņš ir. Šādas situācijas sekas ir atsvešinātība: izrādīties nevis būt, klausīties nevis sadzirdēt, gribēt nesaprotot, izplūst vārdos bez saiknes ar dzīvi.

Šodien šie draudi ir pastiprinājušies. Mūsu tehnoloģiskā, dinamiskā patērētāju sabiedrība uzspiež savu neapturamo ritmu. Tās ideāls ir efektivitāte, precizitāte, ātrums. Nav svarīgi, kas tu esi, ne arī attieksme, ar kādu darbojies; svarīgi ir, lai tu darītu aizvien vairāk.

Ikvienam ir jāuzliek sava maska un labi jāizpilda sava loma.

Taču šī identificēšanās ar sociālo lomu ir dažādu neirožu avots. Cilvēks nevar nesodīti atbrīvoties pats no sevis, atmest sevi par labu kādai mākslīgai personībai.

Tātad, ikviena darbība, kas nav cilvēka patiesās būtības izpausme, izraisa atsvešināšanos un neirozes. Šajā gadījumā persona līdzinās uz sienas zīmētai viltus ainai: ja to uzlūko no attāluma, var saskatīt gaismas, dārzus, rotājumus. Bet pietuvojoties sienai un tai pieskaroties, pamani, ka viss ir šķietamība: tā ir tikai siena.

Tikai dzīvība dzemdē dzīvību, pilnība rada jaunu pilnību. Tādēļ, ja vēlies vairāk ‘darīt’ (šī vārda patiesajā nozīmē), ir jātiecas lielākā mērā ‘būt’.

 

Kristieša kārdinājums

Kristietis dzīvo pasaulē, kaut arī nav no pasaules. Tādēļ viņš sevī izdzīvo mūsdienu cilvēku nemieru (lacerazioni) un konfliktus un ir pakļauts sabiedrības, kurā dzīvo, ietekmei.

Mūsdienu kristieša lielākais kārdinājums ir padoties darbošanās hipnozei. Tādā veidā dzimst darbība, iespējams, cēlu nodomu rosināta, taču bieži (pārāk bieži) tā nebalstās esmē, būtībā. Tiek runāts par taisnīgumu, bet netiek ievērota taisnība pret tiem, kuri dzīvo līdzās; tiek sludināta nabadzība, bet nedzīvojam nabadzīgi, jo pieķeramies savām idejām; tiek sludināts Dievs, Viņu personiski neiepazīstot.

Šāda dzīvesveida sekas agrāk vai vēlāk ir krīze.

Jēzum ir citāds dzīvesveids. Viņš nevis saka vārdus, bet pats ir Vārds; Viņš nevis runā par dzīvību, bet pats ir Dzīvība; Viņš nevis sludina ciešanu vērtību, bet ļauj sevi piesist krustā.

Tādēļ ir nepieciešams atgriezties pie tādas darbošanās, kas izriet no esamības, no mūsu esmes. Citiem vārdiem runājot: ir nepieciešama autentiska dzīve, kas būtu autentiskas liecības avots. Kristietis ir autentiska persona, ja viņš ir patiess Kristus māceklis, ja ir īsts Kristus draugs, tāds, kas visās dzīves situācijās reaģē saskaņā ar vārdiem, kurus Pēteris teica Jēzum: “Kungs, pie kā lai mēs ejam, tikai tev ir mūžīgās dzīves vārdi” (sal. Jņ 6,68).

Starp citu, Jēzus mums skaidri teica: “Bez manis jūs nekā nespējat darīt” (Jņ 15,5). Kristiešu filozofs Žaks Maritēns (Jacques Maritain) precizē: “Bez manis jūs spējat darīt neko” (Īss traktāts par eksistenci un eksistējošo, izd. Morcelliana, 1965, lpp.74).

Taču Jēzus arī saka: “Kas paliek manī un Es viņā, tas nes daudz augļu” (Jņ 15,5). Mūsu dzīves auglība, mūsu spēja būt par sāli un gaismu citiem ir atkarīga no tā, kādā pakāpē esam pieredzējuši Dievu, un kāda ir mūsu vienotība ar Jēzu.

Jēzus ir kopība ar brāļiem

Arī cilvēks ir kopība ar citiem. “Neviens nav vientuļa sala”. Vēl jo vairāk tas attiecas uz kristieti. Darbošanās, neesot vienotībā ar citiem, ir tukša un pretrunīga. Tādēļ Jēzus iesaka: ja tu kaut ko dari un saproti, ka neesi pilnīgā kopībā ar kādu no saviem brāļiem, ir labāk visu pārtraukt un vispirms iet un izlīgt ar brāli (sal. Mt 5, 23-24). Patiešām, darbošanās ārpus kopības ir veltīga, jo tā neatklāj mūsu – t.i. personu, kas aicinātas dzīvot kopībā - dabu.

Jēzus ir iemiesotā Mīlestība

Jēzus Kristus ir Mīlestība, Dieva Vārds, kas kļuva miesa, “miesa, līdzīga grēcīgajai miesai” (Rm 8,3), tas ir, mūsējai. Pieņemot miesu, Jēzus apskāva un ņēma uz sevis ikvienu un visu cilvēku, ar visām viņa vērtībām, bet arī ar visu viņa negatīvismu un grēka nastu.

Arī kristietis ir aicināts savā darbībā ‘iemiesoties’, tas ir, nostāties blakus brāļiem un mīlēt viņus, tādus, kādi viņi ir. Līdzīgi Jēzum un kopā ar Jēzu kristietis uzņemas pienākumu radikāli pieņemt otru, kļūt viens ar šo otru, lai viņu sajustu kā ‘savējo’. Kristietis mēģina otru uzklausīt, nenosodot; dot, negaidot neko pretī; kalpot, nepārmetot.

Jo jebkura pārākuma attieksme, pašapliecināšanās, citu nosodīšana patiesībā ir neirotiska sevis meklēšana.

Bet tādā gadījumā ir patiess arī pretējais apgalvojums: kļūt nabadzīgiem, lai otru bagātinātu, vai klusēt, lai otru pieņemtu, tas viss dara mūsu darbību patiesu un dod tai spēku, darot mūs par zīmi, par Mīlestības-kas-kļūst-miesa dzīvo liecību.

Jēzus ir Mīlestība krustā

Jēzus mūs mīlēja ‘līdz galam’, tas ir, līdz pat krustam (sal. Jņ 13,1). Tādēļ ir būtiski, lai arī kristieša dzīvei būtu krusta dimensija, tas ir, upura dimensija, bez kuras nav iespējama patiesa mīlestība. Pretstatā hedonistiskajai kultūrai, patiesas mīlestības mērs meklējams tieši upura garā.

Taču cilvēka dabiskā nepatika pret ciešanām savienojumā ar patērētāju sabiedrības tieksmi pēc labsajūtas dzemdina prasību pēc vieglas kristietības. Mēs vēlamies Jēzu, taču bez krusta. Un praktiski uzvedamies kā “Kristus krusta ienaidnieki” (Fil 3,18).

Turpretī īsts māceklis nebaidās ‘atteikties no sevis’ un katru dienu ņemt ‘savu krustu’, lai sekotu Jēzum (sal. Lk 9,23). Jo tikai tad, ja kviešu grauds satrūd un nomirst, tas var nest daudz augļu (sal. Jņ 12,24). Pretendēt uz augļu nešanu, nesatrūdot kā sēklai, ir ontoloģiska kļūda, tas nozīmē, neņemt vērā dabas likumus.

Uz Dieva Valstību neved ‘autostrādes’ – ieejas durvis ir palikušas tās pašas šaurās, no Jēzus laikiem.

 

Jēzus ir augšāmcēlusies Mīlestība

Jēzus mirst pie krusta, bet arī augšāmceļas. Viņš ir dzīvs un ir kopā ar mums “visās dienās” (Mt 28,20) ar savām dāvanām: “mīlestību, prieku, mieru, pacietību, labvēlību, uzticību, labestību, maigumu, savaldību” (Gal 5,22).

Kristietis, kurš ir vienots ar Kristus nāvi, kurš izdzīvo krusta neprātu un pieņem savu vājumu, ņem dalību arī Kristus augšāmcelšanā. Viņš ir dzīva persona, kas nes daudz augļus un ir spējīgs darīt darbus, kurus darīja Kristus. Šai sakarā Jēzus mums atklāj neticamu lietu: “Kas man tic, darīs tos darbus, ko es daru, un vēl lielākus par tiem darīs” (Jņ 14,12).

Taču, atkārtoju, pirmā lieta, kas ir jādara, ir ‘būt/palikt’ Kristū. Patiesā kristiete svētīgā Māte Terēze no Kalkutas savas dzīves jēgu izteica šādi:

“Jēzus ir

vārds, ko vēlos teikt,

patiesība, ko vēlos sludināt,

ceļš, ko vēlos staigāt,

gaisma, ko vēlos iedegt,

dzīve, ko vēlos dzīvot,

mīlestība, ko vēlos izstarot

laime, ko vēlos dāvāt,

miers, ko vēlos nest”.

Būt Kristū. Būt Kristum un darīt tos pašus darbus, ko darīja Kristus: tāds ir kristieša brīnišķīgais piedzīvojums.

Taču, dārgie jaunieši, jūsu sirdīs var mosties bailes. Vai tad katrā no mums zināmā mērā nemājo bailes no tā, ka – ja ļausim Kristum pilnīgi ienākt mūsos, ja pilnībā atvērsimies Viņam, tad Viņš var kaut ko atņemt mūsu dzīvei? Vai mēs nebaidāmies atteikties no kaut kā liela, neatkārtojama, kas mūsu dzīvi dara tik skaistu? Vai nebaidāmies riskēt būt ierobežoti, zaudēt brīvību?

Dārgie jaunieši, atbildēšu jums ar pāvesta Benedikta XVI vārdiem: “Nē! Kas ļauj ienākt Kristum, nezaudē neko, absolūti neko no tā, kas mūsu dzīvi dara brīvu, skaistu un lielu. Nē! Tikai šajā draudzībā plaši atveras dzīvības durvis. Tikai šajā draudzībā reāli atklājas cilvēka lielais potenciāls. Tikai šajā draudzībā mēs izdzīvojam to, kas ir skaists, kas atbrīvo” (sal. Homīlija 2005.gada 24.aprīlis).

Šodien kopā ar pāvestu Benediktu XVI vēlos ar lielu spēku un nelokāmu pārliecību teikt jums, dārgie jaunieši: nebaidieties no Kristus! Viņš neatņem neko, bet dāvā visu. Kas sevi atdod Viņam, saņem simtkārtīgi.

Jā, dārgie jaunieši, atveriet, plaši atveriet durvis Kristum! Tad Viņš ienāks jūsos un jūs ieiesiet Viņā. Ieiesiet Esmes, kas ir Mīlestība, mājoklī un tur atradīsiet patieso dzīvi.

2012.18.04
Svētais Augustīns un hobita gredzens RARZI bakalaura studiju 3.kursa noslēguma rekolekcijās


Tieši šādu pirmajā acu uzmetienā akadēmiskai augstskolai šķietami pat neatbilstošu garīgā mantojuma un pieredzes daļu ─ svētā Hiponas bīskapa Augustīna „Atzīšanās” fragmentus, kā arī epizodi no fantāzijas literatūras aizsācēja literatūrā Džona Ronalda Rūela Tolkīna populārā darba „Gredzenu pavēlnieks” ekranizācijas ─ studiju noslēguma rekolekcijās septiņām Rīgas augstākā reliģijas zinātņu institūta (RARZI) 3.kursa studentēm pārdomām piedāvāja teoloģijas zinātņu doktori, profesori un šo rekolekciju vadītāji – augstskolas direktors priesteris Aleksandrs Stepanovs un Baiba Brūdere, lai pilnveidotu izpratni par atbildību par to kā tiek izmantotas no Dieva saņemtās dāvanas un žēlastības.

 

Rekolekcijas

Notikums, kas apzīmēts ar vārdu rekolekcijas, katoļiem, kuri uzticīgi seko Kristum un ņem līdzdalību Baznīcas dzīvē šķiet samērā pašsaprotams un vitāli nepieciešams attiecību atjaunošanai un stiprināšanai ar Dievu un tuvāko. Varbūt mazliet neierasti ir ieraudzīt šādu pasākumu augstskolas studiju plānā, taču trīs gadu studiju laikā RARZI ir paredzēti divi šādi mazāk akadēmiski, bet garīgo dzīvi bagātinoši notikumi. Pirmais no tiem risinās pirmā studiju gada rudens semestrī, kad students sāk iet šo izaicinājumu pilno prāta un sirds izglītošanas ceļu. Savukārt 3. kursa pavasara semestrī tiek piedāvāta iespēja Dieva klātbūtnē „brīvprātīgi obligāti” atskatīties uz jau noieto ceļa posmu un iekšēji atjaunoties, kā arī sakopoties nākamajam posmam.

 

Sv.Augustīnsa laika izpratne, hobiti un dzīves uzticēšana Jēzum

Noslēguma rekolekcijas  kā pateicības laiks Dievam par studiju laikā saņemtajām žēlastībām, par Viņa plāna un nodoma īstenošanu katras studentes dzīvē, kā kopīgas liturģiskās svinības, semināri, uzturēšanās laiks kapelā, lai Vissvētākā Sakramenta klātbūtnē labāk izprastu Viņa gribu, un arī kā „eksperimentāla laboratorija” – mēģinājums izmēģināt savus spēkus, lai studiju laikā iegūtās zināšanas saprotamā veidā izstāstītu citiem, un, protams, kā sadraudzība starp studentiem un pasniedzējiem, nepilnas divas dienas - 13. un 14.aprīlī - risinājās Māsu kalpoņu klosterī Ķīpsalā.

 

Piektdienas vakarā laiks tika pavadīts, daloties un liecinot par to, ko Dievs darījis ikvienas studentes dzīvē, kā Kristus klātbūtne, spēks un mīlestība studiju laikā ir pārveidojušas skatienu gan uz studiju priekšmetiem, pasniedzējiem un kursabiedriem. Sestdien B.Brūdere piedāvāja pārdomāt Augustīna atziņas par laiku, par tā nozīmi ikviena dzīvē, aicinot to izdzīvot un novērtēt.

 

Savukārt, pr.Stepanovs, izmantojot Tolkīna varoņa mazā hobita Frodo tēlu un viņa uzdevumu un misiju gredzena glabāšanā, mudināja neaizmirst par Dieva ikvienam no mums uzticēto atbildību, sirds nostāju pildot uzdevumu būt par Kristus lieciniekiem pasaulē. Viņš arī minēja vairākus piemērus tam, kā Kristus iepazīšana cilvēkus atraisījusi radikālai savas dzīves pārmainīšanai, kas ļāvis viņiem kļūt par svētību citiem. „Ja jūs neko nedarīsiet, nenotiks nekas slikts, taču noteikti nenotiks arī daudz kas labs,” skatu nākotnes perspektīvā vērsa un pamudinājumu rīkoties sniedza RARZI direktors.

 

Ko par to saka dalībnieces?

Dažas dienas pēc rekolekcijām vaicāju studentēm, kā viņas vērtē rekolekcijas un tajās piedzīvoto, lūk, ko viņas par to saka:

 

Jolanta: „Jauki jau bija tas, ka pirmo reizi pa šiem trīs gadiem bijām pilnā sastāvā. Bet, ja godīgi, vairāk arī neko sakarīgu pateikt nevaru L viss jau it kā bija ok, bet tā īpaši kaut ko izdalīt nevaru”.

Dana: „Man patika pabūt kopā ar visām māsām, priesteriem un profesoriem draudzīgā kopienā. Ļoti patika vērsties pie Dieva ar psalma vārdiem (..) un dalīties un klausīties citās meitenēs. Es sajutos tuvāka ar jums un jutu maigu mīlestību. Protams, man kā vienmēr ir arī daudz domu un priekšlikumu, ko es vēl būtu gribējusi un kas pēc manām domām nebija līdz galam izdomāts un sagatavots, bet par to citreiz”.

Aija: „Rekolekcijas kā parasti bija kaut kas labs... Pirmkārt, jau attiecībās ar Dievu.. saņēmu atrisinājumu dažiem saviem līdz šim neatrisinātajiem jautājumiem.. Visvairāk priecēja, ka saņēmu tādu pamatīgu mieru un stiprinājumu attiecībā uz studijām RARZI un cerību šogad tomēr pabeigt. J Patika, ka bija iespējams tuvāk iepazīt gan kursabiedrenes, gan dažus pasniedzējus J Tas lika augt manai mīlestībai uz šiem cilvēkiem J Tas arī īsumā viss”.

Silvija: „Man patika šī kopība, šī komūnija. Arī ar pasniedzējiem, ko klausāmies lekcijās un no kuriem smeļamies gudrību. Kad viņi dalījās ar to, kā viņi nonākuši pie ticības un kā viņiem gājis, kā, piemēram, Baiba, likās, ka viņi kādu ceļa gabalu ir mums priekšā. Patika miers klostera mājā, ne steidzīgums, Mise. Domāju, ka šāds pasākums ir vajadzīgs ne tikai trešajam kursam. Patika, ka varēja dalīties ar to, ko pats domā, un kā pasniedzēji, kuri trīs gadus šajā studiju procesā mūs ir vērtējuši, kā viņi redz, kur students varētu būt noderīgs”.

Benita: „Pirmkārt, patika klostera gaisotne kā tāda, Svētā Gara apņemta, Dieva klātbūtnes pilna, adorācija, Baibas komentāri... Pilnīgi viss patika, tas, ka atvērāmies, attiecības ar Dievu. Žēl, ka rekolekcijas ir vienu reizi, žēl, ka tādas nebija ātrāk”.

Ligita: „Rekolekcijām bija izvēlēta brīnišķīga, klusa vieta. Slava Kungam par Viņa klātbūtni un Viņa bezgalīgo mīlestību. Tās man palīdzēja nedaudz vairāk iepazīt savu tuvāko un sevi pašu”.

P.S. – Lai gan tikai skopos vārdos aprakstīts, šis iekšēji nebūt ne vieglais, bet auglīgais laiks nebūtu bijis iespējams bez Māsu kalpoņu viesmīlības un Tamāras kalpošanas „pie katliem un pannām” virtuvē un viņas gardajiem ēdieniem, kā arī bez sirsnīgajām pasniedzēju un RARZI darbinieku rūpēm un gādības. Par to viņiem liels paldies.

 

RARZI 3. kursa studente D.Tomsone

Agape jeb vakariņas – miesas stiprinājums garīgo ceļojumu iesākot

 

“Es pacelšu svētības kausu un piesaukšu Tā Kunga vārdu” (Ps 116,13)

Pateicības mirklis

 

Slavējot Kungu un pateicoties viņam par RARZI laikā iegūtajām žēlastībām

 

Gatavošanās brīdis īstenot praksē RARZI lekcijās apgūto

 

Profesori B.Brūdere, A.Stepanovs un 3.kurss, noslēdzot rekolekcijas Ķīpsalā

2012.17.04
O.Vācieša ielā 6 veidosies katoliskās izglītības attīstības centrs

13. aprīlī Rīgas Katoļu ģimnāzijas (RKĢ), Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta (RARZI), Rīgas Garīgā semināra un Viktora Pentjuša fonda pārstāvji, kā arī Rīgas Metropolijas kūrijas ekonomisti un Rīgas arhibīskaps - metropolīts Zbigņevs Stankevičs vienprātīgā gaisotnē pārrunāja jautājumu par katoļu izglītības attīstības centru un pieņēma lēmumu RARZI pārcelt no telpām Vecrīgā uz RKĢ veco ēku O. Vācieša ielā 6.

 

Praktiski pārmaiņas nenotiks uzreiz, jo vispirms ir jāizstrādā vecās ēkas rekonstrukcijas projekts, jāpiesaista līdzekļi un jāīsteno pati rekonstrukcija, kas prasīs laiku. Tāpēc RARZI direktors pr. Aleksandrs Stepanovs uzsver, ka 2012./2013. mācību gads pilnīgi noteikti sāksies vecajās telpās Klostera ielā 4 un Mazā Pils ielā 2. Tomēr lēmums par RARZI pārcelšanu ir ļoti nozīmīgs, jo skaidri iezīmē divas lietas. Pirmkārt, virzienu, kādā institūts attīstīsies - līdzās atrodoties vidusskolai un augstskolai, veidosies laba sinerģija. Otrkārt, šis lēmums norāda uz to, ka Baznīca katoliskās izglītības attīstību šobrīd uzskata par ļoti būtisku uzdevumu.

„Nav runa tikai par pārcelšanos un savas vietas iegūšanu. Svarīgs ir kopskats, katoliskās izglītības attīstības vīzija. Šādam lēmumam ir ļoti daudzi plusi. Piemēram, RARZI īsteno vairākas skolotāju programmas, bet ģimnāzijā mācās jaunieši. Topošie pedagogi varēs tur gūt praksi. Tas dos sava veida stabilitāti arī katoļu ģimnāzijas audzēkņu vecākiem, jo parādīs, ka Baznīcai tik tiešām ir nodoms tajā investēt,” atzina RARZI direktors pr. A. Stepanovs.

Pirms lēmuma pieņemšanas RARZI veica studentu un pasniedzēju aptauju, kas parādīja, ka viedokļi ir atšķirīgi. Tiesa, visi RARZI pasniedzēji piekrita, ka attīstība ir nepieciešama - tikai vieni to vairāk saistīja ar Rīgas Garīgo semināru, bet citi ar RKĢ. „Taču svarīgākais - mēs vēlējāmies iet tajā virzienā, ko grib Baznīca, mēs meklējām Dieva gribu. Tāpēc sapulce iesākās ar Svētā Gara piesaukšanu, ar Veni Creator. Noslēgumā arhibīskaps arī uzsvēra to, ka, ja mēs piesaucām Svēto Garu, tad sapulcē pieņemtais lēmums ir Dieva griba. Tik tiešām bija šī apziņa, ka tas ir pareizs solis. Par šo vienprātību ir liels gandarījums,” pēc sapulces dalījās pr. A. Stepanovs.


Jautāts, kāds ir katoliskās izglītības uzdevums, RARZI direktors teica: „Interpretēt vēsturi un sociālo dzīvi, pamatojoties uz katoliskās izglītības tradīciju, kas ir ļoti vispusīga un balstās uz kristīgo antropoloģiju, t.i. uz kristīgu izpratni par cilvēku. Ko tas nozīmē? To, ka katoliskā izglītība aptver visas cilvēka jomas, tostarp arī viņa garīgo sfēru. Kristīgā izglītība ticības gaismā skatās uz pasauli, kur ir Dievs. Kā pāvests Benedikts XVI teica Meksikas apmeklējuma laikā: Pasaule, kur nav Dieva, kļūst nepiemērota dzīvei. Katoliska izglītība nav tikai ticības mācība. Katoliskā izglītība piedāvā tādu skatījumu, kas izriet no Atklāsmes. Taču tas nenozīmē, ka mācību priekšmeti tāpēc zaudē savu zinātniskumu vai izglītības jomā pieņemtos standartus.”

13.04.2012.

LRKB IC

2012.16.04
Vatikāna Radio raidījums – Kristīgā vēsts Rīgas skolās

{music}images/audio/kristiga_vests_skola{/music}

2012.04.04
Studiju programmas direktore Ingrīda Trups-Kalne iegūst doktora grādu

19. martā Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta (RARZI) pasniedzēja Ingrīda Trups-Kalne LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē aizstāvēja disertāciju psiholoģijas dokora zinātniskā grāda iegūšanai „Morālās spriešanas spēju, morāles intuitīvo pamatu, politiskās orientācijas un reliģiozitātes saistība".

Promocijas darba mērķis bija izpētīt morālās spriešanas spēju, morāles intuitīvo pamatu, politiskās orientācijas un reliģiozitātes savstarpējās sakarības. Pētījuma teorētiskais pamats bija kognitīvi racionālā pieeja morāles psiholoģijā (Linda morāles divu aspektu teorija) un sociāli intuitīvā pieeja morāles psiholoģijā (morāles intuitīvo pamatu teorija). Pētījums ir teorētisks un empīrisks mēģinājums izpētīt abu morālās psiholoģijas pieeju - kognitīvi racionālās un sociāli intuitīvās - saskares punktus, sevišķi tos, kas attiecas uz morāles kognitīvo un afektīvi intuitīvo aspektu mērījumu savstarpējām attiecībām. Promocijas darba pētījumos meklēti psiholoģiskie mehānismi, kas varētu izskaidrot konservatīvisma, reliģiozitātes un morālās spriešanas spēju negatīvo saistību.
Pētījuma rezultāti norāda, ka, aplūkojot morāles psiholoģijas neskaidros jautājumus gan no kognitīvi racionālās, gan sociāli intuitīvās pieejas pozīcijām, var nonākt pie dziļākas indivīda morālās funkcionēšanas psiholoģisko mehānismu izpratnes, kas palīdzētu uzlabot politisko dialogu sabiedrībā un morālās audzināšanas mērķus un metodes izglītībā.
Promocijas darba vadītājs bija asociētais profesors Ģirts Dimdiņš, Ph.D. recenzenti - LU profesors Viesturs Reņģe, Dr. psych., Daugavpils Universitātes profesore Anita Pipere,Dr.psych., un Stokholmas Universitātes profesors Henrijs Montgomerijs, Ph.D.
Skaisti, ka zinātniskā darba ievadā autore raksta: „Vēlos pateikties Dievam par iespēju studēt doktorantūrā Latvijas Universitātē, par visiem brīžiem, kad cilvēciski nekas gandrīz vairs nebija iespējams, taču aizvien pavērās jaunas iespējas, pateicos par šiem skaistajiem un vērtīgajiem gadiem!"
Ar Ingrīdas Trups-Kalnes doktora darbu „Morālās spriešanas spēju, morāles intuitīvo pamatu, politiskās orientācijas un reliģiozitātes saistība" var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulv. 4 un
šeit.
Foto: promocijas darba zinātniskais vadītājs asoc. prof. Ģirts Dimdiņš, darba autore Ingrīda Trups-Kalne un psiholoģijas nozares promocijas padomes priekšsēdētāja prof. Ārija Karpova.
LRKB IC

 

 

 

 

2012.31.03
Konkurss ERASMUS programmai

Tiek izsludināts konkurss Erasmus studentu mobilitātes stipendijai 2012./2013. studiju gadā.

Konkursa nolikums un iesnieguma forma atrodama RARZI mājas lapā, sadaļās Partneri/Erasmus vai Studijas/Mūžizglītība.

2012.20.03
Bernārs Sesbuē „Marija ticības gaismā”

Lai palīdzētu izkopt izpratni par Dievmātes godināšanu Latvijā, Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts lasītājiem piedāvā jezuītu tēva Bernāra Sesbuē grāmatu „Marija ticības gaismā”. Grāmatas autors ir Sevras centra dogmatikas profesors, ekumenisma speciālists un padomdevējs Vatikāna Kristiešu vienotības veicināšanas sekretariātā. Šis darbs mums liek no jauna pārdomāt Marijas nozīmi kristietībā un meklēt atbildi uz jautājumu par to, kāds ir Marijas godināšanas pamatojums. Tajā tiek atklāta polemika un aizspriedumi, kas radušies no pārspīlējumiem un pārpratumiem Marijas godināšanā. Bernārs Sesbuē skaidro jauno doktrinālo situāciju, kas izveidojusies pēc Vatikāna II koncila, un atklāj Marijas nozīmi Kristus un Baznīcas noslēpuma gaismā. Tāpat viņš aplūko ar Marijas teoloģiju saistītos jautājumus kristiešu ekumeniskā dialoga perspektīvā, analizējot 1997. gadā tapušo Dombas grupas dokumentu par Jaunavu Mariju. Kā grāmatas ievadvārdos raksta priesteris Andris Marija Jerumanis: „Šī grāmata mums liks saprast, ka Marijas nozīme kristietībā nav otršķirīgs jautājums, ko var atstāt novārtā savstarpējas tuvināšanās procesā starp konfesijām. Tā mums var palīdzēt labāk izprast Marijas lomu liturģiskajā dzīvē un kristīgās tautas dievbijībā.”

Bernāra Sesbuē darba „Marija ticības gaismā” izdevumu latviešu valodā sagatavojuši:

 

Tulkotāja: Kristīne Ķirule

Literārā redaktore: Aija Balode

Teoloģiskais konsultants un ievada autors: priesteris Andris Marija Jerumanis, Dr. theol.

Makets un noformējums: Arturs Hansons

2012.13.02
Prelāta Ādolfa Grosberga piemiņas stipendiju fonds

aicina latviešu katoļu studentus pieteikties studiju atbalsta stipendijai

2009. gada vasarā Latvijā darbu uzsāka prelāta Ādolfa Grosberga piemiņas stipendiju fonds, kas līdz šim aktīvi darbojās ASV. Fonda mērķis ir atbalstīt trūcīgus latviešu katoļu studentus, kas tiecas iegūt izglītību, kā arī saglabāt prelāta Ādolfa Grosberga piemiņu. 2009./2010.gadā tika piešķirtas divas stipendijas, kuras par izcilību studijās un aktīvo dalību Katoļu Baznīcas dzīvē ieguva Digna Tarvida (LLU/Jelgavas diecēze) un Sanita Jeromane (RA/Rēzeknes - Aglonas diecēze), bet 2011. gadā stipendijas ieguva Lelde Balode (Rīgas Celtniecības koledža/ Rīgas arhidiecēze) un Baiba Lībe (LLU/ Jelgavas diecēze).
Izcilais latviešu garīdznieks un sabiedriskais darbinieks Ādolfs Grosbergs, dzimis 1910. gada 2. decembrī, Bruknas pagastā Zemgalē, lauksaimnieka ģimenē. Pēc Aglonas ģimnāzijas beigšanas 1931. gadā viņš uzsāka studijas Romas katoļu teoloģijas augstskolā Rīgā. Pēc studiju beigšanas 1936. gada 21. maijā Rīgas arhibīskaps Antonijs Springovičs viņu iesvētīja par priesteri.
Pirmos divus gadus jaunais priesteris darbojās Rēzeknes un Cēsu draudzēs, bet 1938. gada oktobrī Liepājas bīskaps Antonijs Urbšs aicināja Ādolfu Grosbergu uz Liepājas bīskapiju, uzticot viņam Kūrijas sekretāra pienākumus. Viņš arī apkalpoja katoļus Vaiņodes, Priekules un Sakas draudzēs, kā arī strādāja skolās un jaunatnes audzināšanas darbā.
Trimdas posmu pēc Otrā pasaules kara Ādolfs Grosbergs pavadīja Vācijā, Bavārijas dienvidos, veikdams latviešu katoļu garīgo aprūpi Memmingenā, Fissenē, Vircburgā un Ansbahā.
Divdesmit deviņus gadus prelāts Grosbergs veica latviešu katoļu garīgo aprūpi Indianas štatā, Amerikā. Pārvaldīdams vairākas svešvalodas, viņš Indianapolē palīdzēja aprūpēt arī vairāku citu Eiropas zemju emigrantus.
Tāpat Ādolfs Grosbergs sniedza nozīmīgu ieguldījumu katoļu literatūras laukā: sakārtoja un izdeva lūgšanu grāmatu „Slavēsim Kungu” un garīgo dziesmu grāmatu četrbalsīgā sakārtojumā; tulkoja un izdeva Svēto Rakstu liturģiskos tekstus visu gada svētdienu lasījumiem; izdeva Romas Misāli.
Pāvests Pijs XII 1958. gadā viņu paaugstināja par monsinjoru un Pāvests Pauls VI 1963. gadā viņu iecēla prelāta kārtā.  
Prelāts Ādolfs Grosbergs ir vienmēr rūpējies par latviešu jaunatni. Ilgus gadus viņš pildīja Latviešu Katoļu Studentu un Akadēmiķu Apvienības DZINTARS kapelāna pienākumus. Savos rakstos viņš allaž ir uzsvēris: „Mana sūtība ir kalpot Dievam un latviešu tautai”.
Prelāts Ādolfs Grosbergs mira 1979. gada 1. oktobrī. Viņa piemiņai ir nodibināts „Prelāta Ādolfa Grosberga piemiņas stipendiju fonds”.

Prelāta Ādolfa Grosberga stipendiju fonds izsludina pieteikšanos stipendijām 2011/2012. mācību gadam
Prasības stipendijas pretendentiem:
1. Stipendija piešķirama studentiem, sākot ar otro mācību gadu, kas studē kādā no akreditētajām Latvijas augstskolām, akreditētā programmā pamatstudijās, izvērtējot pirmā gada studiju sekmes. Studiju joma un līmenis nav ierobežots;
2. Studentiem ─ sociālo un studiju procesa vajadzību segšanai, tai skaitā studiju maksas segšanai;
3. Studenta aktīva līdzdarbošanās Latvijas Katoļu Baznīcas, jaunatnes vai sabiedriskajā darbā;
4. Studentam/ei jāpieder kādai Katoļu Baznīcas draudzei Latvijā;
5. Pēc studiju beigšanas stipendiātam ir morāls pienākums aktīvi atbalstīt Katoļu Baznīcas darbu Latvijā.

Stipendijas piešķiršanas noteikumi

Stipendijas piešķiršanā tiek izvērtēta pretendentu atbilstība šādiem kritērijiem:
1. līdzdalība un aktivitāte Latvijas Katoļu Baznīcas dzīvē;
2. sekmība studijās ─ sekmes tiek vērtētas visā iepriekšējā studiju periodā;
3. studējošā materiālais stāvoklis.

Pieteikuma vēstulē ir jāpievieno klāt šādi dokumenti:

1.    aizpildīta pieteikuma veidlapa;
2.    rekomendācija no draudzes prāvesta;
3.    rekomendācija no mācību iestādes rektora, dekāna, profesora vai pasniedzēja
4.    CV;
5.    izziņa par studijām un sekmēm pēdējā semestra laikā no augstākās mācību iestādes, kurā stipendijas pretendents/e studē;
6.    izziņa par trūcīgās ģimenes statusu (vēlama, bet nav obligāta).

Pieteikumu jānosūta elektroniski uz adresi: fonds.grosbergs@inbox.lv  līdz 2012. gada 6. martam. Fonda valde izsludinās konkursa rezultātus mēneša laikā pēc dokumentu iesniegšanas termiņa beigām.

Plašāka informācija pieejama pie Ineses Runces, Dr.hist.:
E pasts:
fonds.grosbergs@inbox.lv
inese.runce@lu.lv
tālrunis: 26810848


2012.01.02
Profesionālās maģistra studiju programmas "Reliģija" ar kvalifikāciju filozofijas, ētikas un kristīgās mācības skolotājs, maģistra darbu aizstāvēšana

Pirmie augļi

Profesionālā maģistra studiju programmas "Reliģija" ar kvalifikāciju "filozofijas, ētikas un kristīgās mācības skolotājs" maģistra darbu aizstāvēšana
2012.g. 26.janvārī redzamus augļus nesa vairāku iepriekšējo RARZI vadītāju ilgi lolotā iecere - RARZI gala pārbaudījumu komisija profesora pr. Aleksandra Stepanova vadībā vērtēja pirms divarpus gadiem atvērtās profesionālā maģistra studiju programmas pirmo trīs studenšu maģistra darbus, kuri saņēma pozitīvu novērtējumu un līdz ar to darbu autores - maģistra grādu.
Visas studentes, strādājot skolā vai draudzē jau ir uzkrājušas zināmu pieredzi pedagoģiskajā darbībā un daļēji tā izpaudās arī aizstāvētajos maģistra darbos.
Baibas Pikas aizstāvētā maģistra darba temats bija „Dieva Vārds kā ticības sēkla Mk 4, 3-9 10-16 gadus vecu pusaudžu katehēzē”, kurā viņa bija pievērsusies evaņģelizācijas un Dieva Vārda sludināšanas iespējām dzīves pabērnu vidū. Savā empīriskajā pētījuma daļā B. Pika bija apkopojusi datus, kuri iegūti, katehizējot daudzbērnu ģimeņu bērnus un bērnus no sociāli nelabvēlīgas vides Mātes Terēzes no Kalkutas Žēlsirdības misionāru mājā, kā arī pētījusi ticības attīstīšanas iespējas Strazdumuižas internātvidusskolas attīstības centra vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem skolēnu grupās. Tādējādi studentes maģistra darbs atklāj lauku, kurš gaida Dieva Vārda sēklu, kā arī plašu pētniecības jomu nākamajiem RARZI studentiem.
Māsa Anna Marija (Ināra Krancāne) savā maģistra darbā „Lieldienu noslēpuma atklāsme – Jāņa evaņģēlijā 20, 11-18 Lectio Divina jeb garīgā lasīšana jauniešu katehēzes grupā” atklāja savā ziņā unikālu iespēju – kā piedāvāt mūsdienu nemierīgajiem jauniešiem ļoti  senu Dieva Vārda lasīšanas veidu. Māsa savā darbā uzsvēra Svēto Rakstu nozīmi jauniešu garīgajā formācijā un viņas pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka arī mūsdienu jaunieši ir izslāpuši pēc Dieva Vārda, ieinteresēti veidot grupas, lai kopīgi lasītu Svētos rakstus un dalītos savā pieredzē.  
Savukārt Stella Jurgena savā maģistra darbā „Laika zīmes Jāņa Atklāsmes grāmatā un dotās tēmas katehēze Bībeles studiju grupā pieaugušajiem” vairāk izcēla izvēlētās tēmas teoloģisko aspektu, veicot laika un zīmes jēdziena Svētajos Rakstos analīzi, kā arī analizējot svarīgākos Jāņa Atklāsmes grāmatas fragmentus, kuri atklāj procesus cilvēces vēsturē kā Dieva Valstības nākšanas lieciniekus, kas ļauj Bībeles pēdējo grāmatu uzlūkot kā cerības vēstnesi. Šobrīd šī tēma ir ļoti būtiska, jo dažādie dabas un politiskie procesi rosina cilvēkus gaidīt nākamās katastrofas un pat pasaules bojā eju, šādus pieņēmumus nereti maldīgi saistot ar Jāņa Atklāsmes grāmatu. Šādos apstākļos ir ļoti svarīgi autentiski skaidrot tajā atklāto Dieva Vārdu Baznīcas mācības ietvaros draudzes vidū.
Šis profesionālo maģistra studiju programmu beigušo skaits var likties niecīgs, bet jebkura straume sākas ar nelielu kalnu strautu augstienēs. Trīs aizstāvētie maģistra darbi bija pietiekami daudzveidīgi gan izvēlēto tematu, gan pētīšanas metožu un pētāmo grupu izvēles ziņā. Jāatzīst, ka komisijas vērtējums un oponentu objektīvie, izsvērtie spriedumi skaidri norādīja uz šo formālās izglītības posmu kā jaunas pakāpes sākumu, kas aicina jaunos kalpošanas ceļos cilvēkiem un Baznīcai, neizslēdzot tālākas studijas.

Stella Jurgena,
profesionālās maģistra studiju programmas absolvente

Foto galerija

{gallery}2012/mag.aizstav{/gallery}

2012.01.02
Prof. Antonio Badžo (Antonio Baggio) Dr. phil. akadēmiskās lekcijas foto galerija

“EIROPAS KULTŪRAS VĒRTĪBAS SABIEDRĪBĀ, VĒSTURĒ, IZZIŅĀ: KOMPLEKSITĀTES IZAICINĀJUMS”

Foto galerija

{gallery}2012/Prof.A.Baggio.lekc{/gallery}

2012.15.01
Prof. Antonio Badžo (Antonio Baggio) Dr. phil. akadēmiskā lekcija

“EIROPAS KULTŪRAS VĒRTĪBAS SABIEDRĪBĀ, VĒSTURĒ, IZZIŅĀ: KOMPLEKSITĀTES IZAICINĀJUMS” un paneļdiskusija
Pēc Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta (RARZI) uzaicinājuma 25. janvārī Rīgas Domes konferenču zālē ar akadēmisko lekciju uzstāsies “Sophia” universitārā institūta (Lopiano, Itālija) profesors politiskajā filozofijā un Gregora Pontifikālās universitātes (Roma) asociētais profesors sociālajā ētikā Antonio Badžo.
Prof. Badžo pievērsīsies mūsdienu sabiedrības sociālās un politiskās realitātes kompleksitātes analīzei, parādot, ka galvenie kultūras orientieri, kas sabiedrībā dominē kopš Franču revolūcijas, nespēj izprast mūsdienu sabiedrības komplekso raksturu. Īpaši tas attiecas uz tradicionālo ideoloģiju vēstures interpretācijām, kuras redukcijas un vienkāršošanas ceļā, izkropļo realitātes izpratni. Antonio Badžo iezīmēs jaunas domāšanas aprises, kas nepieciešama, lai pārvarētu šauri redukcionistisku skatījumu uz sabiedrību, vēsturi, izglītību un veidotu izpratni par mūsdienu situāciju visā tās kompleksitātē un bagātībā. Lekcijā tiks aktualizēts jautājums par Eiropas kultūras vērtībām un aplūkots kristīgā humānisma modelis kā iespējamā atbilde mūsu laikmeta kompleksitātei.
Lekcijai sekos paneļdiskusija, kurā aicināti piedalīties V.E. arhibīskaps-metropolīts, prof. Zbigņevs Stankevičs Dr.theol., Prof. Antonio Badžo Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka padomnieks Ainārs Baštiks Mag.hist. un citi sabiedriskie darbinieki. Diskusiju vadīs RARZI docente Žanete Narkēviča Dr.phil.
Pasākums notiks Trešdien, 25. janvārī
Rīgas Domes (Rātslaukums 1) sēdes zālē, plkst.16.00.

 
2 lapa no 2
 

APTAUJA


Institūta svarīgākā misija ir?
skolot ticības mācības skolotājus un kapelānus
evaņģelizēt neticīgos
veicināt sabiedrībā integrālu skatījumu uz cilvēku
sekmēt studentu izpratni par teoloģiju

PARTNERI

 


.