aktualitātes
aktualitates.gif
2008(2)  2009(7)  2010(6)  2011(22)  2012(40)  2013(51)  2014(55)  2015(49)  2016(32)  2017(26)  2018(40)  2019(6)  
2013.21.12
Novēlējums svētkos

2013.17.12
RARZI kapelāns

Rīgas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs ir nominējis pr. Alberto Sančesu-Leonu par RARZI kapelānu.

 

Priesteris Alberto Sančess-Leons (Alberto Sánchez León) dzimis 1978.g. 15. janvārī Spānijā Seviljas pilsētā. Ordinēts par priesteri Romā 2009. maijā. Studējis filozofiju, pedagoģiju, 2009. gadā ieguvis doktora grādu filozofijā Navaras universitātē (facultad eclesiástica de Filosofía de la Universidad de Navarra).

Strādājis gan kā pedagogs “Alhazier” vidusskolā Kordobā, gan profesors Spānijas Navaras universitātē. Sākot no 2002. gada publicējies avīzēs zinātniskos žurnālos un grāmatās, kā arī sagatavojis vairākas grāmatu recenzijas. Priesteris Alberto šobrīd ir "Opus Dei" apustuliskā darbībā Latvijā.

 

2013.05.12
Atklātā lekcija - Jesus final call to faith

 

Video

2013.29.11
RARZI studenti aicina no jauna atklāt cilvēka cieņu

26. novembrī Rīgas Augstākajā reliģijas zinātņu institūtā notika bakalaura darbu aizstāvēšana akadēmiskajā studiju programmā „Humanitāro zinātņu bakalaurs reliģijā". Darbu tēmas bija ļoti dažādas un interesantas.

Ķīmiķis Arnis Ludboržs savā darbā bija apņēmies pierādīt, ka DNS molekulā ir ietverts cilvēka dzīvības kods, skatot šo jautājumu ticības un zinātnes attiecību kontekstā. Šis bija šogad visaugstāk novērtētais bakalaura darbs.

Zinātnes tēmu aizskāra arī Edgars Svētiņš, kurš Ticības gadā bija vēlējās noskaidrot, kas priekš viņa īsti ir ticība. Par ceļvedi viņš izvēlējās Jozefa Racingera 1968. gadā izdoto grāmatu „Ievads kristietībā", kas joprojām nav tulkota latviešu valodā. E. Svētiņš norādīja, ka jautājums par ticību vienmēr ir būtisks, jo joprojām pastāv zināma spriedze starp ticību un zinātni, bet kā pieturas punkts šeit varētu būt šaubas, jo abi, gan ticīgais, gan neticīgais, mēdz šaubīties. Kā man šodien dzīvot un ticēt? - jautā E. Svētiņš, tūdaļ pat dodot atbildi - ticēt Svētā Gara vadītai Baznīcai, aiz kuras stāv pārcilvēciska patiesība, uzsverot, ka Baznīca nav „mana” vai „jūsu”, bet, pirmkārt, Kristus Baznīca.

Betānijas dominikāņu māsa Terēze ( Vita Zviedrāne) analizēja piedošanas tēmu sava ordeņa dibinātāja tēva Latasta sprediķos. Ņemot vērā to, ka tēvs Latasts strādāja ar ieslodzītām sievietēm, kuras kļuva par viņa dibinātā ordeņa pirmajām māsām, tad piedošanai viņa garīgumā ir īpaša vieta. Taču šī tēma ir aktuāla visos laikos. Māsa nonāca pie atziņas, ka ir svarīgi uz otru cilvēku raudzīties pēc Dieva attieksmes līdzības un nesteigties ar otra cilvēka notiesāšanu. Vienmēr jābūt gatavam piedot. Profesore Māra Kiope savā recenzijā piebilda, ka, ja cilvēks spēj piedot, viņš vairs nav noziedznieks. Aizstāvēšanos māsa beidza ar domu, ka katrā grēciniekā slēpjas ļoti liels potenciāls kļūt par lielu svēto.

Jēzus un Marijas dominikāņu misionāre māsa Helēna (Samanta Lācīte) aizstāvēja bakalaura darbu par nabadzības svētsolījuma tēmu. Šī tēma īpaši aktuāla, ņemot vērā pāvesta Franciska neseno pamudinājumu priesteriem ievērot pieticību. Māsai šis gads ir īpašs, jo viņa gatavojas mūža svētsolījumu salikšanai.

Inta Silanža pievērsās garīgajam tuksnesim, ko varētu dēvēt arī par garīgo klusumu. Mūsdienu kristieti skar tās pašas problēmas, kas visu pārējo sabiedrību, kā aizbēgt no stresa, lai atrastu laiku, ko pavadīt Dieva klātbūtnē? I. Silanža aicināja sekot Jēzum tuksnesī, kur, pretojoties kārdinājumiem un atsakoties no sava ego iekārēm, iespējams pietuvoties Dieva pazīšanai.

Andris Tomkus bija sagatavojis darbu par brīvās gribas tēmu Akvīnas Toma darbos. Viņš uzskata, ka ir nepieciešams vairāk iepazīstināt latviešu lasītāju ar šī lielā filosofa darbiem, ņemot vērā, ka tie joprojām nav tulkoti latviešu valodā.

Anna Kačāne pievērsās II Vatikāna koncila dokumentos atrodamajam vispārējam aicinājumam uz svētumu, jo, pēc viņas domām, Baznīcā joprojām ir daudz cilvēku, kas ir pārliecināti, ka svētums ir rezervēts tikai garīgajai kārtai.

Benita Blanka prezentēja darbu par Rožukroņa lūgšanu, raksturojot to kā ģimenes lūgšanu, jo lūdzoties izejam cauri svētās ģimenes dzīves notikumiem.

Olga Anspoka turpināja ģimenes tematiku, aplūkojot ģimeni kā mājas Baznīcu. Rakstīt šo darbu viņu pamudinājis Familiaris consortio 17. punkts: „Ģimene, esi kas tu esi!". Savā darbā viņa secināja, ka diemžēl mūsdienu kristīgo ģimeni ne vienmēr var nosaukt par mājas Baznīcu. Svētajos Rakstos lasām, ka pirmajos gadsimtos jaunkristītais atgriezās „ar visu savu namu". Vai tas tā notiek arī mūsu sabiedrībā? Aizstāvību O. Anspoka nobeidza ar aicinājumu vairāk uzmanības pievērst savu tuvinieku un ģimenes locekļu evaņģelizācijai.

Dace Kļaviņa savukārt uzsvēra Jāņa Pāvila II apustuliskā vēstījuma Christefideles laici 37. punktā izteiktā personas cieņas aicinājuma nozīmīgumu mūsdienu sabiedrībā, kas iegūst īpašu nozīmi neseno traģisko notikumu kontekstā. Mūsu sabiedrībai ir ārkārtīgi svarīgi no jauna atklāt ikviena cilvēka nemainīgo vērtību un cieņu, kas sakņojas tā radīšanas aktā, ko veicis Dievs. „Cilvēks savu cieņu var realizēt tikai attiecībās. Attiecības ar Dievu ir jāstiprina, tāpat kā attiecības ar cilvēkiem," savā aizstāvības runā teica D.Kļaviņa. „Dieva nākšana miesā paceļ cilvēka cieņu vēl nebijušos augstumos!" Svarīgi, lai pēc iespējas vairāk cilvēku uzzinātu Evanģēlija vēsti, jo bez Dieva pazīšanas cilvēks nezina savu cieņu, bet tas ir dārgākais, kas viņam pieder. Skaidri redzams, ka Latvijā cilvēks nav vērtība, taču jātic, ka viss nav tik slikti kā izskatās, jo traģisko notikumu laikā cilvēki izrādīja lielu savstarpēju solidaritāti.

Savu bakalaura darbu šai dienā aizstāvēja vēl vairāki studenti. Evitas Šņucinas darbs bija veltīts tēmai „Līdzjūtība Theravādas budismā un cilvēka žēlsirdība kristietībā: salīdzinošā analīze", Valentīnas Beitānes darbs bija par tēmu „Sirdsapziņas veidošana Katoliskās Baznīcas katehisma gaismā", bet Māris Rasa pētīja tēmu „Mīlestības pieredze ticības izpausmē Franciska enciklikas Lumen Fidei ietvaros.

Elvīra Bloma, RARZI 3. kursa studente

2013.26.11
Foto: Bakalaura darbu aizstāvēšana

26. novembrī RARZI M. Pils 2 Sv. Antona zālē notika akadēmiskās humanitāro zinātņu bakalaura programmas studentu bakalaura darbu aizstāvēšana.

Bakalaura darbu aizstāvēšanas tēmas

{gallery}/2013/bak_aizstav{/gallery}

2013.22.11
RARZI meklē jaunas formas skolu projekta turpinājumam

Novembra vidū noslēdzās Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta (RARZI) skolu projekts. Tā ietvaros institūta pasniedzēji, studenti un absolventi devās uz Rīgas skolām un ar bērniem un jauniešiem runāja par vērtībām.

Noslēdzoties projektam, daži lektori atzīst, ka skolēni ir auguši un kļuvuši atvērtāki. Arī paši lektori ir kļuvuši pieredzējušāki un stāsta, ka tā viņiem bijusi iespēja iepazīt reālo situāciju, kāda valda sabiedrībā. Piemēram, Madara Jauģiete, kas ir ne tikai RARZI studente, bet arī „Kremerata Baltica" vijolniece, atminējās, ka kādā klasē, runājot par valsti un sabiedrību, viena trešdaļa bērnu pacēla rokas, apstiprinoši atbildot uz jautājumu, vai gatavojas pamest Latviju.

RARZI pasniedzēja, kustības „Par dzīvību" pārstāve Diāna Staņko, kas skolās runāja par attiecībām, secināja, ka, iespējams, nākotnē stundas būtu jārīko atsevišķi zēniem un meitenēm. Katrā ziņā nav šaubu, ka attiecību jautājumi bērniem ir aktuāli. Turklāt ar četrām nodarbībām ir par maz, lai visu tēmu aptvertu. Laika jautājumu pieminēja arī M. Jauģiete, kura sacīja, ka bērni vairāk atveras tieši uz nodarbības beigām. 40 minūtes paskrien vēja spārniem un laika diskusijai, kad bērni tai gatavi, nemaz neatliek.

RARZI students un Nacionālo Bruņoto spēku virsnieks Mareks Savickis, kas jau otro gadu dodas pie vidusskolēniem, uzskata, ka projekts būtu jāturpina, jo jaunieši patiesi klausās. Viņš stāstīja, ka bijuši gadījumi, kad pirmajā nodarbībā klase ir bijusi patukša, bet nākamajā rindas kļuvušas pilnākas. Tāpat dzirdēts, ka jaunieši par stundā runāto pēc tam starpbrīdī diskutējot.

Skolotāju attieksmi lektori vērtē dažādi. Ir skolas, kurās projekts uzņemts ar prieku, taču šogad vairāk nācies saskarties arī ar dažādām grūtībām. RARZI Katehētikas centra vadītāja un šī projekta virzītāja Lolita Ērgle pastāstīja, ka bijis grūtāk vienoties par sadarbību, jo skolas ir pārpludinātas ar dažādiem projektiem un skolēni ļoti noslogoti citās aktivitātēs. Lai gan kopumā projekts īstenots veiksmīgi, tomēr, analizējot problēmsituācijas, izkristalizējās atziņa - jārod jaunas dinamiskākas sadarbības formas, kur skolēni mazāk ir pasīvi klausītāji, bet vairāk iesaistās paši un spriež par vērtībām.

L. Ērgle domā, ka viena no turpmākajām sadarbības formām varētu būt divu dienu seminārs nedēļas nogalē. „Skolēni jau iepriekš zina semināra tēmu un ir tai sagatavojušies. Semināra tēma tiek aktualizēta ne tikai lekciju veidā, bet gan ļoti daudzveidīgās formās: dziesmā, dejā, drāmā, plakāta, instalācijas mākslā... Pēc tam notiek diskusijas. Beigās jaunieši kopā ar vadītājiem nonāk pie kādas kopīgas atziņas," atzīst L. Ērgle.

RARZI direktora p.i. Aleksandrs Stepanovs pastāstīja, ka vēlas rīkot braucienu uz Poliju, lai uzzinātu, kā vērtībizglītības projekts tiek organizēts tur. Par vērtībām visi cenšas runāt, bet būtu jāpiedāvā konkrēta programma, uzskata Stepanovs. Ir ļoti svarīgi, ka šajā RARZI skolu projektā tika izstrādāti materiāli, kurus pēc tam varēs izmantot citās izglītības programmās. Tāpat viņš uzskata, ka projektu varētu turpināt īstenot skolās ārpus galvaspilsētas.

Projekta „Es ģimenē un sabiedrībā: ticības, cerības un mīlestības loma cilvēka, ģimenes un sabiedrības saliedēšanā un valstiskās piederības stiprināšanā" ietvaros bērniem un jauniešiem bija iespēja noklausīties lekcijas par tādām tēmām, kā „Cilvēciskā identitāte un tās būtiskākās izpausme - cieņa un brīvība"; „Es ģimenē - mīlestība un atbildība"; „Es sabiedrībā - piederības izjūta un solidaritāte"; „Kristīgās vērtības - ticība, cerība un mīlestība". Projekts tika īstenots ar Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta finansiālu atbalstu.

 

LRKB IC

2013.21.11
Tiek izsludināts konkurss Erasmus studentu mobilitātes stipendijai 2013./2014. studiju gadā.

Pieteikšanās uz ERASMUS programmu

2013.07.11
Prelāta Ādolfa Grosberga piemiņas stipendiju fonds

2009. gada vasarā Latvijā darbu uzsāka Prelāta Ādolfa Grosberga piemiņas stipendiju fonds, kas līdz šim bija aktīvi darbojies ASV. Fonda mērķis ir atbalstīt trūcīgus latviešu katoļu studentus, kas tiecas iegūt izglītību, kā arī saglabāt prelāta Ādolfa Grosberga piemiņu.

Izcilais latviešu garīdznieks un sabiedriskais darbinieks Ādolfs Grosbergs, dzimis 1910. gada 2.decembrī, Bruknas pagastā Zemgalē, lauksaimnieka ģimenē. Pēc Aglonas ģimnāzijas beigšanas 1931.gadā sācis studijas Romas katoļu teoloģijas augstskolā Rīgā. Studijas nobeidzot Rīgas arhibīskaps Antonijs Springovičs viņu iesvēta par priesteri 1936.gada 21.maijā.

Pirmos divus gadus jaunais priesteris darbojās Rēzeknes un Cēsu draudzēs. Ar 1938.gada  oktobri Liepājas bīskaps Antonijs Urbšs aicina Ādolfu Grosbergu uz Liepājas bīskapiju, uzticot viņam Kūrijas sekretāra pienākumus. Viņš arī apkalpo katoļus Vaiņodes, Priekules un Sakas draudzēs, reizē strādādams arī skolās un jaunatnes audzināšanas darbā.

Trimdas posmu Vācijā pēc Otrā pasaules kara vadīja Bavārijas dienvidos, veikdams latviešu katoļu garīgo aprūpi Memmingenā, Fissenē, Virtzburgā un Ansbachā.

Amerikā Ā. Grosbergs 29 gadus veica latviešu kotoļu garīgo aprūpi Indianas štatā. Pārvaldīdams vairākas svešvalodas, viņš Indianapolē palīdzēja aprūpēt arī vairāku citu Eiropas zemju emigrantus.

Katoļu literatūras laukā sakārtojis un izdevis lūgšanu grāmatu „Slavēsim Kungu”. Tāpat sakārtojis un izdevis katoļu garīgo dziesmu grāmatu četrbalsīgā sakārtojumā. Tulkojis un izdevis Svēto rakstu liturģiskos tekstus visu gada svētdienu lasījumiem un izdevis arī Romas Misāli. Pāvests Pijs XII 1958. gadā viņu paaugstināja par monsinjoru un Pāvests Pauls VI 1963. gada viņu iecēla prelātu kārtā.

Prelāts Ādolfs Grosbergs vienmēr ir rūpējies par latviešu jaunatni. Ilgus gadus viņš pildīja Latviešu Katoļu Studentu un Akadēmiķu Apvienības DZINTARS kapelāna pienākumus. Savos rakstos viņš allaž ir uzsvēris: „Mana sūtība ir kalpot Dievam un latviešu tautai.”

Prelāts Ādolf Grosbergs mira  1979.gada 1.oktobrī. Viņa piemiņai ir nodibināts „Prelāta Ādolfa Grosberga piemiņas  stipendiju fonds”.

Prasības stipendijas pretendentiem

Stipendiju piešķir šādās grupās:

1. Stipendija piešķirama studentiem, sākot ar otro mācību gadu, kas studē kādā no akreditētajām Latvijas augstskolām un akreditētām programmām pamatstudijās, izvērtējot pirmā gada studiju sekmes. Studiju joma un līmenis nav ierobežots;

2. Studentiem - sociālo un studiju procesa vajadzību segšanai, tai skaitā studiju maksas segšanai;

3. Studenta aktīva līdzdarbošanās Latvijas Katoļu Baznīcas, jaunatnes vai sabiedriskajā darbā;

4. Studentam/ei  jāpieder kādai Katoļu Baznīcas draudzei Latvijā;

5. Pēc studiju beigšanas stipendiātam ir morāls pienākums aktīvi atbalstīt Katoļu Baznīcas darbu Latvijā.

Stipendijas piešķiršanas noteikumi

Stipendijas piešķiršanā tiek izvērtēta pretendentu atbilstība šādiem kritērijiem:

1. līdzdalība un aktivitāte Latvijas Katoļu Baznīcas dzīvē;

2. sekmība studijās - vērtējamas sekmes visā iepriekšējā studiju periodā;

3. studējošā materiālais stāvoklis;

Pieteikuma vēstulē ir jāpievieno klāt sekojoši dokumenti:

1.      aizpildīta pieteikuma veidlapa;

2.      rekomendācija no draudzes prāvesta;

3.      CV;

4.      izziņa par studijām un sekmēm no augstākās mācību iestādes, kurā stipendijas pretendents studē.

Pieteikumu jānosūta elektroniski uz adresi: fonds.grosbergs@inbox.lv  līdz 2013.gada 5.decembrim. Fonda valde izsludinās konkursa rezultātus triju nedēļu laikā pēc dokumentu iesniegšanas termiņa beigām.

Plašāka informācija pieejama: Ieva Pētersone

Epasts: fonds.grosbergs@inbox.lv vai 29532069 (Ieva Pētersone)

 

pieteikuma veidlapa

 

 

 

 

2013.06.11
ERASMUS programma piedāvā - Spert soli pretim nezināmajam.

Doma par mācībām ārzemēs mani bija vilinājusi jau sen. Likās, ka šī iecere paliks tikai manā prātā, jo darbs un mācības bija ierāvušas savā ikdienas rutīnā. Kādas darba dienas pēcpusdienā negaidīti piezvanīja skolas direktors ar priekšlikumu pieteikties ERASMUS apmaiņas programmai. Tā kā pieteikšanās termiņi nebija tālu, tad atbildi, bija jāsniedz nekavējoties. Lai gan šaubījos par to vai spēšu sakārtot sava darba un dzīvokļa jautājumu, tomēr saņēmos un teicu „jā” studijām ārzemēs.

Dokumentu un formalitāšu pildīšana un sūtīšana norisinājās ļoti veikli. Neilgi pēc tam arī tika saņemta apstiprinoša atbilde, par manu uzņemšanu universitātē. Un tā, 2013. gada sākumā, ar vēl diviem kursa biedriem, devāmies uz Poliju, precīzāk, Varšavu, lai otro semestri varētu pavadīt Kardināla Stefana Višinska (Cardinal Stefan Wyszyński University) universitātē.

Universitāte bija nodrošinājusi mums kopmītnes, par kurām nevarēja sūdzēties. Tā bija pirmā iepazīšanās ar Varšavu pēc tālā ceļa. Kopmītnes bija dzīvokļa tipa. Katrā dzīvoklītī bija divas līdz trīs istabas, kuras bija divvietīgas, kā arī duša, tualete un maza virtuvīte. Līdz ar to viss bija ļoti kompakti un ērti. Nevajadzēja domāt par rindām uz dušu vai par to, kad atbrīvosies virtuve, jo visu iedzīvi dalījām mēs trijatā - es, kursa biedrene Anna no Latvijas un meitene vārdā E’bru no Turcijas. Kopmītnēs, kurās es dzīvoju bija daudz ERASMUS studentu, līdz ar to veidojās skaistas draudzības ar interesantiem cilvēkiem jau pašā semestra sākumā.

Pēc ierašanās Polijā lekcijas uzreiz nesākās. Pirmā nedēļa bija „orientācijas” nedēļa, kurā ERASMUS studenti ar saviem mentoriem mēģināja iepazīt viens otru un iepazīties ar jaunajiem apstākļiem. Šī bija adaptācijas nedēļa, lai mēs labāk spētu iejusties jaunajā dzīves un mācību vietā. Tika organizētas interesantas ekskursijas pa Varšavu, muzeju apmeklējumi, sporta aktivitātes un sadraudzības vakari. Kā arī noderīgas tikšanās ar universitātes atbildīgajiem, kas izskaidroja, kādi ir skolas un mūsu kā studenta pienākumi, lai veiksmīgi noslēgtu šo mācību gadu.

Tā pienāca laiks arī pašām mācībām. Mana teoloģijas fakultāte atradās meža vidū. Kādu 15 minūšu attālumā no tuvākām pieturām. Bieži vien iešana uz fakultāti izvērtās par pastaigām svaigā gaisā un dabas apbrīnošanu. Tā savā ziņā bija, kā atslodze ikdienai, jo Varšava ir diezgan industriāla un ar maz zaļās zonas platībām. Uzsākot mācības biju nedaudz nobažījusies par savu angļu valodas līmeni, par to vai spēšu visam izsekot līdz, bet jau no pirmajām lekcijām sapratu, ka viss būs kārtībā. Mācība spēku kompetence un pasniegšanas metodes bija aizraujošas. Sapratu, ka izsekot vielai nevajadzētu radīt lielām grūtībām. Pasniedzēji šajā universitātē bija ļoti atsaucīgi un pretim nākoši, it īpaši pret ārvalstu studentiem. Viņi vienmēr pārliecinājās vai studenti saprot jauno vielu un, ja nē, tad centās izskaidrot ar vienkāršākiem vārdiem vai piemēriem. Mani pārsteidza pasniedzēju interese par ārvalstu studentiem. Viņu dzīvi jaunajos apstākļos, par to vai nekas netrūkst un vai students jūtas labi kopumā. Tas radīja tādu mājīgu gaisotni. Tā kā mēs nebijām daudz ERASMUS studentu mūsu izvēlētajā programmā - vispārējā teoloģija, tad lekcijas mums bija kopā ar vietējiem studentiem no Polijas. Domāju, ka tas bija pluss, jo, pateicoties jaunajiem kursa biedriem, es labāk iepazinu Polijas kultūru un tās iedzīvotājus.

Kopumā poļi ir atvērti un pozitīvi cilvēki. Šajā laikā es ne tikai studēju, bet arī labāk iepazinu Poliju arī ģeogrāfiskā ziņā. Bija iespēja doties ekskursijās uz citām Polijas pilsētām un redzēt daudz ko jaunu un skaistu.

ERASMUS programmas ietvaros es paplašināju savu redzesloku; Uzlaboju labāk savas angļu valodas zināšanas; Stiprināju savas patstāvības prasmes; Iepazinu jaunu kultūru un ieguvu jaunus draugus. Es sapratu to, ka cilvēkam vajag atsaukties uz izaicinājumiem un spert soli pretim nezināmajam, jo tieši šādi soļi veido cilvēku personību.

Kristīne Jakovļeva, Rīgas Augstākais reliģijas un zinātņu institūts

ERASMUS: 2013. gads, Kardināla Stefana Višinska universitāte (Cardinal Stefan Wyszyński University), Polija

Tiek izsludināts konkurss Erasmus studentu mobilitātes stipendijai 2013./2014. studiju gadā.

PIETEIKŠANĀS UZ ERASMUS programmu

 

 

 

 

 

2013.06.11
Konference “Vērtību brīvība modernā sabiedrībā”

Flyer Ru

2013.05.11
KRISTĪGĀS MĀCĪBAS SKOLOTĀJI PILNVEIDO SAVAS PROFESIONĀLĀS KOMPETENCES

 

Spraigā un draudzīgā noskaņā skolēnu brīvlaika pirmajās trijās dienās Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūtā noritēja pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides kursi „Profesionālās meistarības pilnveide kristīgās mācības skolotājiem izglītības satura īstenošanai pirmsskolā un pamatskolā.” Kursu mērķis bija pilnveidot kristīgās mācības skolotāju kompetenci, piedāvājot daudzveidīgas metodes un metodiskos paņēmienus kristīgās mācības stundās, lai veicinātu vispusīgu pieeju bērna harmoniskas attīstības sekmēšanā un aktīvu mācīšanos kristīgās mācības stundās.

Pedagogu rakstītais kursu izvērtēšana anketās ļauj droši apgalvot, ka izvirzītais mērķis tika sasniegts. Pedagogi atzinīgi novērtēja kursu nodarbībās gūto, proti, tas lieti noderēšot turpmākajā darbā. Iezīmējās arī turpmākās sadarbības iespējas – tikties vēl reizi šajā mācību gadā kristīgās mācības skolotāju rekolekcijās. Tā būtu iespēja padziļināt un stiprināt garīgo dzīvi, jo kristīgās mācības skolotājam ir jābūt ne tikai labam profesionālim savā jomā, bet pirms un pāri visam dziļi un patiesi garīgi nobriedušai personībai. Šī skolotāju iniciatīva iepriecina, un mēs mēģināsim rast iespējas, lai pavasara pusē pulcinātu kristīgās mācības skolotājus rekolekcijās.

Kursu vadītāja Lolita Ērgle

 

{gallery}/2013/A_kursi{/gallery}

2013.22.10
Arhibīskaps aicina atbalstīt iniciatīvu "Viens no mums"

Līdz 1. novembrim, kad noslēgsies parakstu vākšana iniciatīvai „Viens no mums" (One Of Us), ir palikusi tieši viena nedēļa. Eiropas pilsoņu iniciatīvas mājas lapā (http://www.oneofus.eu/situation-per-country/) redzams, ka līdz 23. oktobrim Latvijā bija savāktas 6190 balsis, bet nepieciešamais skaits ir 6750 balsis. Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs aicina visus labas gribas cilvēkus atbalstīt šo iniciatīvu, kuras mērķis ir ierosināt, ka Eiropas Savienības likumdošanā ir aizliegts no tās budžeta finansēt darbības, kuru īstenošanā tiek iznīcināti cilvēku embriji, piemēram, embrionālo cilmes šūnu pētniecību, kā arī abortus Āzijas, Āfrikas un Latīņamerikas valstīs.

Iniciatīvu „Viens no mums" parakstīt iespējams internetā: https://ec.europa.eu/citizens-initiative/ECI-2012-000005/public/index.do?lang=lv (elektroniskais paraksts NAV nepieciešams) vai uz veidlapām dažādās Latvijas draudzēs. Atbalstīt akciju var ikviens Latvijas pilsonis, kurš sasniedzis pilngadību.

Rīgas arhibīskapa-metropolīta Zbigņeva Stankeviča komentāru par iniciatīvu „Viens no mums" skatieties šeit: http://ejuz.lv/319bd

Plašāku informāciju par iniciatīvu „Viens no mums" latviešu valodā atradīsiet mājas lapā: http://www.draugiem.lv/viensnomums/

Informācija parakstu vācējiem: aizpildītās iniciatīvas veidlapas līdz 1. novembrim jānosūta uz adresi:

Biedrība "Krīzes Grūtniecības Centrs"

Tērbatas iela 38-4

Rīga, Latvija

LV 1011

Ar norādi "Eiropas Pilsoņu Iniciatīvai"

 

LRKB IC

2013.15.10
Dvēseles dziedināšans dienas

Programma

2013.10.10
Vispasaules svētdarīšanas diena

 

2013.08.10
Bīskaps Sloskāns – cilvēks, kuram nebija naida sēklas pret saviem mocītājiem

„Šodien Rīgas Katoļu ģimnāzijai ir svētki," ar šiem vārdiem ceturtdienas, 3.oktobra, pēcpusdienā Rīgas Katoļu ģimnāzijas (RKĢ) direktors priesteris Māris Ozoliņš sāka svinīgo pasākumu, kura laikā pie skolas tika atklāta godināmā bīskapa Boļeslava Sloskāna vārdā nosauktā iela. Pirms ielas atklāšanas RKĢ skolēni bija sarīkojuši viesiem koncertu, kurš bija veltīts godināmā bīskapa 120. jubilejai un kura laikā izskanēja godināmā bīskapa atmiņas un atziņas, bet sākumskolas bērni pastāstīja stāstus, kurus kopīgi bija radījuši, uzzinot par dažādiem bīskapa dzīves notikumiem.

Svinīgajā ielas atklāšanas pasākumā piedalījās un uzrunas teica Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas vēstnieks pie Svētā Krēsla Einars Semanis un Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane. Tāpat piedalījās vairāki ārvalstu viesi, dažādu kristīgo konfesiju garīdznieki un citi interesenti.

Z.Stankevičs pirms ielas atklāšanas uzsvēra, ka apbrīnojam tos, kas, neskatoties uz briesmām, bija gatavi dot liecību patiesībai, kuru bija atraduši un saskaņā ar kuru dzīvoja un mācīja arī citus tā darīt. Ar tādiem cilvēkiem nevarēja manipulēt, un tas bija bīstami toreizējai varai. „Drosme un spēks sekot savai pārliecībai, neapcietinot savu sirdi, ir pārlaicīgas vērtības, kurām nav noilguma. Tāds bija arī bīskaps B. Sloskāns. Pārstāvēto vērtību dēļ viņš pieder mums visiem - Rīgai un visai sabiedrībai. Tāpēc apsveicama ideja, ka Rīgas dome nolēma nodēvēt viņa vārdā ielu, kas ved uz ēku kompleksu, kur bīskaps vairākus gadus dzīvoja un darbojās pēc atbrīvošanas no padomju cietumiem," norādīja Z. Stankevičs.

E. Semanis pauda pārliecību, ka bīskaps ir simbols daudzu ciešanām, kā arī simbols tai vērtību skalai, kas ir pamats katra indivīda un sabiedības pastāvēšanai. Un šīs vērtības ir aktuālas arī šodienas Latvijā. E. Aldermane turpināja, ka bīskaps ir bijusi apbrīnojama personība, savu garaspēku dāvājot arī citiem, kas toreiz bija kopā ar viņu. Tāpēc, pēc viņas domām, arī šādas ielas atklāšana ir svētība sabiedībai.

Pēc ielas atklāšanas viesi devās uz RKĢ ēku, kur arhibīskaps iesvētīja Vajātās Baznīcas mocekļu un ticības liecinieku piemiņas istabu. Tajā ir izveidoti stendi, kas ilustrē dažādus bīskapa B. Sloskāna dzīves posmus. Tur ir iespējams apskatīt arī viņa fotogrāfijas un personīgās lietas. Tāpat pie sienas ir to katoļu, pareizticīgās, luterāņu un baptistu baznīcas garīdznieku saraksts, kas arī padomju gados savu dzīvību atdeva ticības dēļ.

Priesteris Andris Marija Jerumanis, kurš ir viens no muzeja idejas autoriem, klātesošajiem pastāstīja par muzeja ideju: „Muzejs ir simbols, kas ieved pagātnē, lai izjustu, kas notika. Tas ir arī simbols, kas atver uz nākotni." Viņš arī sacīja, ka muzeja vieta nav nejauša, jo šeit (toreiz te bija garīgais seminārs) Latvijas brīvvalsts gados bīskaps bija strādājis un audzināja Latvijas inteliģenci. Turklāt arī šodien šeit ir skola, un bērni ir tie, kuriem nepieciešams šis vēstījums un vērtības, jo muzejs ne tikai liecina par pagātni, bet arī parāda ceļu uz nākotni.

Stāstot par muzeja simboliem, priesteris A. M. Jerumanis sākumā norādīja uz logiem, aiz kuriem ir režģi. Pēc viņa sacītā šie režģi simbolizē nebrīvi, kurai bīskaps gāja cauri, būdams brīvs savā iekšējā būtībā. Arī kādam savam mocītājam uz jautājumu, kāpēc bīskaps smaida, viņš atbildēja: „Es esmu brīvs, bet tu - nē!"

„ Jūs redziet šeit ķieģeļu sienu, kas simbolizē Solovku klosteri," turpināja A. M. Jerumanis. „Tā bija viena no svētākajām vietām pareizticībai, bet 1917. gadā tā kļuva par vēzi visā Krievijā, Padomju Savienībā un skāra arī Latviju." Vispirms tur tika izsūtīti garīdznieki. Izrādās, ka V. I. Ļeņins kādā slepenā vēstulē pauda savus ļaunos nodomus. Tajā viņš aicināja iznīcināt garīdzniecību, lai dotu mācību visiem ticīgajiem uz vairākiem gadu desmitiem. Priesteris tāpat paskaidroja, ka arī itāļu vēsturnieks Rikardi teicis, ka tā ir bijusi lielākā kristiešu vajāšana vēsturē, jo par ticību Padomju Savienībā mira pusotrs miljons cilvēku.

Virs loga piemiņas telpā atrodas baļķis ar naglām un āķiem. Pēc priestera Jerumaņa teiktā, vispirms šis baļķis ir atgādinājums par Solovkiem, kur ieslodzītie zāģēja kokus. Pie baļķiem tika arī piesieti tie, kuri vēlējās bēgt. Dažu stundu laikā viņi mira no aukstuma vai odu kodieniem. Naglas norāda uz mocībām. Tai pat laikā koks ir dzīvības simbols, jo caur krusta koku mēs tikām pestīti. Nepabiegtā muzeja grīda simbolizē Ļubļankas grīdas, kur Sloskāns tika pieķēdēts un kur viņu spīdzināja. Ieejot telpā, varēja dzirdēt skanām A. Vivaldi mūziku, kas norāda uz prieku un uzvaru, jo visi mocekļi patiesībā ir uzvarējuši, mūzikas nozīmi skaidroja muzeja idejas autors.

Pasākums noslēdzās ar ekumenisku dievkalpojumu RKĢ kapelā, kurā piedalījās evaņģēliski luteriskās, pareizticīgās un baptistu baznīcas pārstāvji. Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags pauda prieku par to, ka tagad būs iela kādam ievērojamam katoļu garīdzniekam. Viņš aicināja klātesošos, lai šī iela kļūst par meditācijas ceļu, pa kuru staigāt un kļūt tuvāk Kristum. Baptistu draudžu savienības bīskapa vietnieks Pēteris Eisāns pauda cerību, ka arī mūsu rindās šodien reiz būs ticības varoņi. Pareizticīgās baznīcas priesteris Jānis Dravants uzsvēra bīskapa B. Sloskāna spēju iet savu ciešanu ceļu bez naida, bet, tieši otrādi, pat ar lielu mīlestību pret tiem, kas darīja viņam ļaunu.

Ekumeniskā dievkalpojuma laikā klātesošos uzrunāja arī bīskapa B. Sloskāna audzēknis bīskaps Antons Justs. Viņš pauda pārliecību, ka pirmie ekumeniskie dievkalpojumi radās jau toreiz, kad garīdznieki bija apcietinājumā, jo viņi kopīgi lūdzās un svinēja dievkalpojumus.  Bīskaps A. Justs, kuram B. Sloskāns bija skolotājs un garīgais tēvs trimdas seminārā Beļģijā, atceras savu skolotāju kā spēcīgu lūgšanu cilvēku, kuram nebija „naida sēklas pret saviem mocītājiem", kurš ar lielu mīlestību svinēja ikdienas Svēto Misi un pacietībā spēja pamācīt savu audzēkņus. Joprojām bīskaps ļoti labi atceras dienu, kad no B. Sloskāna rokām saņēma priestera svētības.

„Bīskaps ļāvās pazemojumiem un spaidiem. Saprata, ka līdzīgi Kristum viņam sava dzīve jāupurē par brāļiem un māsām. Viņš bija gatavs mirt par Kristu," stāstīja A. Justs. Tāpat viņš pieminēja B. Sloskāna nerismtošo cerību, ka reiz Latvija būs brīva valsts. „Mums šodien līdzīgi kā bīskapam jācer, ka Latvija piedzīvos ziedu laikus," savas uzrunas noslēgumā aicināja bīskaps A. Justs.

Ārzemju viesu vidū no Beļģijas bija ieradies monsinjors Stefans van Kalsters, bīskapa B. Sloskāna vicepostulātors, kurš bija atbildīgs par B. Sloskāna beatifikācijas procesam nepieciešamo materiālu apkopošanu. Viņš arī personīgi pazina bīskapu un atceras, ka lūgšanu brīžos kapelā esot novērojis bīskapa lūgšanas garu. Viņš nekad neesot redzējis nevienu tā lūdzamies. Jau dzīves laikā daudzi viņā saskatīja svēto. Monsinjors cer, ka nākotnē bīskaps B. Sloskāns tiks iecelts svēto kārtā.

LRKB IC

Godināmā latviešu bīskapa Boļeslava Sloskāna 120 gadu jubilejas pasākumu kalendārs

Ceturtdiena, 3.oktobris

15.00  Rīgas Katoļu ģimnāzijas skolēnu uzvedums par bīskapu B. Sloskānu, Rīgas Katoļu ģimnāzijā

17.00 Bīskapa Boļeslava Sloskāna ielas atklāšana Rīgas Katoļu ģimnāzijas teritorijā. Piedalās ev.lut., pareizticīgās un baptistu baznīcas pārstāvji. Atklāšanas uzrunas teiks

Pr. Māris Ozoliņš, RKĢ direktors, V.E. Zbigņevs Stankevičs, Rīgas arhibīskaps – metropolīts, V.E. Einars Semanis, Latvijas vēstnieks pie Svētā Krēsla un Nils Ušakovs, Rīgas Domes priekšsēdētājs.

17.45 Vajātās Baznīcas mocekļu un ticības liecinieku piemiņas istabas atklāšana Rīgas Katoļu ģimnāzijā. Piedalās ev.lut., pareizticīgās un baptistu baznīcas pārstāvji.

Atklāšanas uzrunas teiks Pr. Andris Kravalis, Rīgas diecēzes ģenerālvikārs un Pr. Andris Marija Jerumanis, teoloģijas zinātņu doktors un bīskapa Boļeslava Sloskāna fonda Latvijā vadītājs.

19.00 Ekumenisks dievkalpojums Rīgas Katoļu ģimnāzijas kapelā. Piedalās ev.lut., pareizticīgās un baptistu baznīcas pārstāvji. Komponista Riharda Dubras skaņdarbus, kas veltīti bīskapam Sloskānam, atskaņos Sv. Marijas Magdalēnas draudzes koris un mūziķi.

Piektdien, 4. oktobrī

4. oktobrī (Svētā Franciska dienā) plkst. 11.00 Sv. Mise Franciska baznīcā ar Latvijas bīskapu un ārvalstu viesu dalību - piedalīsies arhimandrīts Sergio Gajeks, grieķu katoļu apustuliskais vizitators Baltkrievijā un bīskaps Leons Mali, Ļvovas palīgbīskaps, Ukrainas Bīskapu Konferences pārstāvis.

Plkst. 16.00 Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē notiks konference „Patiesība un Piedošana"

„Latviešu tauta varēs pastāvēt vienīgi kā ticīga tauta ar augstu morāli, kāda bija mūsu tautai cauri gadu simtiem. Ne ienaidnieki iznīcina tautu, bet tauta pati sevi iznīcina, kad morāle pagrimst", rakstīja bīskaps Boļeslavs Sloskāns. Konference iecerēta, lai ar dvēseles acīm un caur bīskapa dzīves prizmu saskatītu savu stāju kā tautai un sabiedrībai un censtos noformulēt, kas veido mūsu nācijas gara kodolu.

Konferencē piedalīsies Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis, Tieslietu ministrs Jānis Bordāns, V.E. Rīgas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs, B. Sloskāna fonda Latvijā vadītājs, teoloģijas zinātņu doktors Andris Marija Jerumanis, Okupācijas muzeja direktora vietnieks, vēstures zinātņu doktors Ritvars Jansons, represētā Lidija Doroņina - Lasmane, A.Meņa labdarības fonda vadītāja Natālija Boļšakova,  kinorežisore Dzidra Smiltēna, dzejniece Anna Rancāne un ārvalstu viesi.

Uzstāsies pianists Vestards Šimkus un Rīgas Latviešu biedrības kamerkoris „Austrums”.

Konferences vadītāji literatūrzinātnieks un filozofs Edgars Mucenieks un priesteris Andris Kravalis

Konferences kārtība

plakāts

 

 

2013.01.10
RARZI un RTI studentu laivu brauciens “ekstremālos” laika apstākļos

Laikā, kad Vidzemes tīrumos zemkopji steidz novākt pavasarī iesēto ražu, mācības Latvijas izglītības iestādēs ir tikko atsākušās. Augļus teoloģiskajā izglītībā parasti mēdz plūkt akadēmiskā gada beigās pavasarī, tādēļ abu Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāļu - RARZI un RTI studentu pašpārvaldes maģistrantes Lienes Sudrabiņas un Garīgā Semināra seniora Jura Skuteļa vadībā vienojās par nu jau tradicionālo kopīgo izbraucienu ar laivām agrā rudenī. Šoreiz izvēle vedināja sēsties laivās un airēt pa rudens pieskāriena apgleznoto Gaujas senleju, lai tikpat vienoti, īsti katoliskā garā, turpinātu airēties tālāk nu jau metaforiskās laivās un abos institūtos iegūtās zināšanas un pieredze ar Dieva dāvātās žēlastības palīdzību ļautu izmest tīklus dvēseļu zvejā.

Svētdien, agrā 22. septembra rītā ar vairāk nekā trīsdesmit studentiem pildītais autobuss izbrauca no Rīgas uz Cēsīm, kur bija ieplānota pirmā apstāšanās. Senajā Livonijas ordeņa mestra rezidences pilsētā tikāmies ar Cēsu Kristus Karaļa draudzi un tās prāvestu Bernardu Kublinski, lai kopīgi dziedātu Dievam Rīta slavas dziesmas jeb Laudes un no prāvesta rokām izlūgtos Dieva svētību gaidāmajam braucienam. Studentiem bija patīkams pārsteigums, ka sirmais prāvests, kas pēc mēneša Dievam pateiksies par dvēseļu zvejā aizvadītiem 60 darba gadiem, katru svētdienu sāk ar Vissvētākā Sakramenta adorāciju un tad kopīgi ar draudzi dziedātām Laudēm. Sanāca tā, ka vēlējāmies iepazīstināt Cēsu draudzi ar Garīgā Semināra regulā paredzēto Stundu liturģijas praksi, bet tā vietā draudze stiprināja klēriķus uzticībā lūgšanu pienākumam un dāvanai.

Lai gan apmākušās debesis, laika prognozes un labi domājošo mājās palicēju prātīgie padomi atturēties doties uz Gauju ne pa jokam pārbaudīja ceļotāju apņēmību, tomēr pēc sēšanās kanoe laivās visu sejās bija novērojams studentisks gandarījums un aizrautība. Pēc iepriekš izplānota maršruta laivotāji ceļu no Cēsīm līdz finiša punktam Līgatnē veica trīs posmos ar divām apstāšanās vietām - Kvēpenes pilskalnā un iepretim Ķūķu klintīm. Pēc pirmā posma pārvarēšanas, kas bija atzīstams par patīkamu iesildīšanos, jo nemitīgi piesauktās lietavas likās ciemojamies visur citur, tikai ne uz Gaujas, laivotāji kāpa krastā un devās uz svētdienas liturģiskās dzīves kulmināciju, uz Mises svinībām. Misi celebrēja priesteris Andris Priede kopā ar kalpojošiem diakoniem Pēteri Skudru un Aivaru Līci, piekalpoja Semināra pirmā kursa klēriķi. Mise tika svinēta atklātā laukā, seno latgaļu pilskalnā, kura nogāzē jau vairākus gadsimtus aug viens no kuplākajiem ozoliem Latvijā - Kvēpenes dižozols, kas ir pieredzējis pirmās kristīgās ticības liecības Latvijā un kam ir otra lielākā vainaga projekcija pēc Mēru dižozola Smiltenes novadā (28,5x30,5 m).

Mises sākums likās daudzsološs, plašo apvārsni zeltīja saules stari, taču pēc ūdens svētīšanas rita Mises dalībniekus turpināja slacīt debesīs uzpeldējis pelēks mākonis. Diakona Pētera rūpīgi sagatavotais sprediķis uz salijušās lapiņas viņam pašam kļuva knapi salasāms, liekot komplicēto Kristus līdzību par negodīgo mantas pārvaldnieku skaidrot vairāk saviem nekā iepriekš uzrakstītiem vārdiem. Taču diakonam Pēterim studiju gados jau ir izkopts savs sprediķošanas stils, kas ir mazliet familiārs un bagātīgi ilustrēts ar personiskās dzīves piemēriem. Tāpēc viņš neapjuka un pat centās improvizēt dialoģēta sprediķa formu. Katrā ziņā diakona un klausītāju pašaizliedzību atalgoja panākumi - kad svētruna beidzās, pārstāja arī līt. Svētdienas Mise ar vīraku, dziedāšanu un klātesošo komūniju varēja norisināties bez kavēkļiem, likās - visa Dieva daba vēlās piedalīties vispilnīgākajā slavas upurī.

Taču pēc Mises pelēkais mākonis par mums neaizmirsa. Tikko nofotografējāmies zem dižozola, atgriezāmies krastā un sakāpām laivās, tā krāšņās Gaujas ainavas pārklājās ar lietu. Tomēr nākamā pieturvieta vairs nebija tālu - pēc sešiem kilometriem laivas apstājās pie Ķūķu klintīm. Tur labiekārtotā Gaujas nacionāla parka piknika vietā pēc pacietīgas ugunskura iekurināšanas izdevās izvārīt lielu grāpi ar miežu putru un pannā aizdaram sacepināt kraukšķīgu speķi un sīpolus. Galda lūgšanu teica diakons Aivars Līcis, kura pacietību lietus jau bija pārbaudījis līdz tādam mēram, ka lūdzējs, apvaicājās, vai nevarētu reiz mitēties līt. Galda lūgšana tika uzklausīta, putras grāpi varējām iztukšot bez auksta ūdens piedevām savos šķīvjos, un daži drosminieki pat devās peldēties. Lai nu kā, bet nevienam neienāca palūgt diakonu Aivaru svētīt tālāko ceļu un palūgt vēl kādu atelpas brīdi, jo, kāpjot atpakaļ šaurajās kanoe laiviņās, tās kopā ar pasažieriem atkal uzņēma lietus mākoņa dāsnās šaltis.

Veltīgi izmēģinājuši ar krūzītēm atsmelt lieko ūdeni no laivām, ceļotāji devās uz svētdienas izbraukuma galapunktu Līgatni. Klintis un ieži Gaujas krastos, lietus plīvura noslēpti, laivotāju acīm pavērās no īpaši noslēpumaina rakursa, tāpēc virs ūdens ik pa brīdim varēja saklausīt izsaucienus - "cik skaisti", "paskaties atpakaļ" vai "vareni!". Galamērķi pie Līgatnes pārceltuves sasniedzām neilgi pirms vakara krēslas iestāšanās. Kā pēdējais labais darbs dienas finālā bija ābolu vākšanas talka Semināra pagrabam viesmīlīga divu skautu tēva lauku mājās Līgatnē. Mājupceļā uz Rīgu diakons Aivars vēl noorganizēja kopīgu Rožukroņa dziedāšanu un, kad izmirkušie ceļotāji autobusa solos jau bija iesnaudušies, semināristi mazā pulciņā vēl paguva palūgties Vesperes. Kad Rīgā cits pēc cita tuvāk savām mājām izkāpa RARZI studenti, entuziasma pilna atvadīšanās un nākamā izbrauciena plānošana liecināja, ka, par spīti izmirkušām drēbēm un nosalušām rokām, Kristus ir pāršķīris jaunu lappusi abu Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāļu studentu un mācībspēku savstarpējās sadraudzības un vienotības vēstures grāmatā.

Vincents Tabors, pr. Andris Priede, foto no laivotāju personīgā arhīva

{gallery}/2013/laivu_brauciens{/gallery}

2013.24.09
Mana Pirmā Svētā Komūnija

Ir iznākušas grāmatas "Mana Pirmā Svētā Komūnija - katehēze Gandarīšanas un Euharistijas sakramenta saņemšanai", interesējaties savos draudžu grāmatu galdos.

2013.18.09
Katehēze kā svētceļojums pie Dieva

 

Trīs dienas - no 13. septembra vakara līdz 15. septembra pusdienlaikam - Latvijas Kristīgo nometņu centrā "Gančauskas", Līgatnes pagastā, Cēsu novadā, risinājās Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta (RARZI) Katehēzes metodiskā centra rīkotais seminārs katehētiem. Šāds seminārs katehēzes mācību gada iesākumā tiek rīkots jau trešo gadu pēc kārtas, var teikt, ka tā jau ir tradīcija - katehētiem no visas Latvijas sanākt kopā, lai saņemtu stiprinājumu, ierosmes un Dieva svētību nākamajam mācību cēlienam.

Skaistā un klusā semināra vieta netālu no Gaujas bija izvēlēta ļoti atbilstoši, jo tieši "Gančauskās" šovasar notika kristīgā nometne 120 bērniem, kuri gatavojās Pirmajai Svētajai komūnijai. Kaut arī ierodoties visus sagaidīja pārsteigums - lūgšanām un Svētās mises svinēšanai atvēlētā telpa izrādījās sen neapmeklēta, pieputējusi un nemājīga - tomēr kopīgiem spēkiem īsā laikā tā pārvērtās līdz nepazīšanai par sakoptu, ziediem rotātu, glītu baznīcu. Jau šis pirmais kopīgais veikums ieskicēja, ka seminārs būs darbīgs un auglīgs, ka ikviens ir gatavs sniegt savu ieguldījumu, lai tas izdotos.

Seminārs, kurā piedalījās RARZI pasniedzēji un 40 katehēti, iesākās ar Sv.Mises svinēšanu, kuru celebrēja Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, koncelebrējot priesteriem Aleksandram Stepanovam un Sergejam Ivanovam OP. Savā sprediķī arhibīskaps atzīmēja, ka 13. septembris ir svētā Jāņa Hrizostoma (Jāņa Zeltamutes) piemiņas diena, kura aizbildniecību varam lūgt Dieva vārda sludināšanai un skaidrošanai. Viņš arī norādīja, ka dienas Evaņģēlija lasījums ļoti saskan ar pasākuma mērķi - katehēta garīgās dzīves padziļināšanu. Vārdi "vai tad aklais var vest aklo" skaidri pasaka, ka vispirms katehētam jākļūst "redzīgam", lai varētu mācīt un "vest" bērnus ticības ceļā. Katehēts var mācīt tikai to, kāds viņš pats ir, tādēļ vispirms jāatbrīvojas no "baļķa" savā acī, jāļauj, lai Dievs vispirms attīra, "samaļ" visu nepatieso, nevajadzīgo viņā. Lasījumā no Sv .Pāvila pirmās vēstules Timotejam apustulis runā par Evaņģēlija - Labās vēsts - nodošana tālāk. Rīgas arhibīskaps akcentēja, cik svarīgi ir apzināties, ka visi esam uz šo kalpojumu aicināti. Noslēgumā arhibīskaps deva svētību pasākuma dalībniekiem un novēlēja radošas semināra dienas. Paldies arhibīskapam, kurš savā aizņemtībā atrada laiku, lai atklātu un svētītu semināru, un vēlu vakarā pienākumu saukts atgrieztos galvaspilsētā.

Otrās semināra dienas galvenais notikums bija katehēzes mācību komplekta "Mana Pirmā Svētā Komūnija - katehēze Gandarīšanas un Euharistijas sakramenta saņemšanai" atvēršana. Pateicību par ļoti gaidītās un Latvijas Baznīcai tik vajadzīgās mācību grāmatas un darba burtnīcas izdošanu autoru kolektīvam skaļiem aplausiem un sveicieniem pauda visi klātesošie, kuri uz šo izdevumu 8-10 gadu vecu bērnu sagatavošanai sakramentiem bija cerējuši jau vairākus gadus. Atsevišķi paldies tika teikts klātesošajiem mācību līdzekļa autoriem - māsai Diānai Cērmanei OP, priesterim Aleksandram Stepanovam, Lolitai Ērglei, Ingrīdai Trups-Kalnei, teoloģiskajam konsultantam - priesterim Sergejam Ivanovam OP, kā arī māsai Sofijai Irēnai Ošmjanskai CSCIJ, Ivetai Gailei un māksliniecei Dinai Ābelei, maketētājam Mārtiņam Krūklim neklātienē. Lai jaunā katehēzes mācību grāmata kalpotu kā iecerēts, autoru kolektīvs iepazīstināja ar mācību komplekta saturu, struktūru un tā pielietošanas metodiku. Jāsaka, ka vēl tiek gaidīta iznākam trešā mācību līdzekļa daļa - grāmata katehētam. Kā skaists vainagojums grāmatas atvēršanai sekoja pateicības Svētā Mise Svētā krusta pagodināšanas svētkos.

Pēcpusdiena tika veltīta katehētu garīgās dzīves padziļināšanai - priesteris Sergejs Dominiks OP aicināja ikvienu personīgi klusumā pārdomāt aicinājumu sekot Kristum - aicinājumu uz svētumu: "Jēzus - ceļš uz svētumu", izmantojot Svēto Rakstu fragmentus. Tad sekoja priestera Aleksandra Stepanova lekcija "Svētie - mūsu paraugs ceļā uz svētumu", kuras laikā iejutāmies un reflektējām sv. Franciska, sv. Terēzes no Bērna Jēzus un sv. Faustīnes piedzīvoto dažādās dzīves situācijās ceļā uz svētumu. Kulminācija bija vakara adorācija, pēc kuras īpašo katehēta svaidījumu ar eļļām saņēma katrs semināra dalībnieks. Par ikkatru tikta nodziedāta "Esi sveicināta!", kura atskanēja un atbalsojās jau naksnīgajās debesīs vairāk nekā četrdesmit reižu, jo lūgšanā tika ietverti arī mājas palikušie vai aizbraukušie katehēti.

Svētdien pēc rīta lūgšanas māsa Diāna iepazīstināja ar klusuma un sajūtu vingrinājumiem bērna garīgās pieredzes ceļā, atgādinot, ka tie ir līdzeklis, ne mērķis, ceļā uz kluso lūgšanu. Kā patiesi Dieva bērni klātesošie arī veica šos klusuma un sajūtu vingrinājumus, pārsteigti atklājot sev ko jaunu, ieejot mistagoģiskā katehēzē. Atsaucoties uz Martina Bubera teikto, māsa Diāna akcentēja: "Nav runa par reliģijas iemācīšanos, zināmas un pazīstamas kārtības iegaumēšanu. Runa ir par reliģijas pamodināšanu bērnos un jaunatnē, gatavību pieskarties nenoteiktajam un nezināmajam. Nav jēgas sludināt, kas ir un kas nav atklāsme, bet parādīt, ka katra lieta var kļūt par atklāsmes trauku" ("Atgriešanās", Heidelberga, 1965). Kā noslēgums un ilustrācija teiktajam sekoja praktiska nodarbība - deja ka lūgšana, kurā visi bija vienoti.

Tā nemanot bija pagājušas šīs dienas, necerēti bagātas un piepildītas. Pēc svētdienas Svētās Mises, sanākot uz apaļo galdu izvērtēt "Garīgais impulss - 3" semināru, katehēti izteica atziņas, ka semināra dalībnieku starpā visu laiku vadīja brīnišķīga kopības sajūta, ir stiprināta katehētu misijas apziņa, ka arī profesionālā jomā katehēti ir bagātināti un jūtas kompetentāki, ar iegūto stiprinājumu un saņemto svētību katehēti ir iedvesmoti uzsākt jauno mācību gadu. Pateicība visiem semināra organizētājiem, īpaši Lolitai Ērglei, RARZI pasniedzējiem, priesteriem, ērģelniecēm, ziedu kārtotājām, saimniecēm un ikvienam dalībniekam!

Semināra dalībniece katehēte Anna Jermakoviča

 

{gallery}/2013/katehetu_garigais_impuls3{/gallery}

 

2013.13.09
IKONOGRĀFIJAS NODARBĪBAS

Praktiskās nodarbības trešdienās un sestdienās no pl. 10.00 pie Sv.Alberta baznīcas,  Alfa kursa telpās.

Informācija pie  Lekt. Ņina Skangale-Začeste Mag. theol. - nina.skangale@inbox.lv

2013.07.09
RARZI uzsāk jauno studiju gadu

 

{gallery}/2013/jaunais_studiju_gads{/gallery}

2013.05.09
RARZI atsākas Svēto Rakstu senebreju valodas fakultatīvās nodarbības

Visi, kuri vēlās iesākt un arī turpināt mācīties Vecās Derības senebreju valodu, tiek laipni aicināti uz pirmo jaunā studiju gada pulcēšanos trešdien, 11.09.2013., pulkst., 18:00 Klostera ielā 4 RARZI telpās.

Telefons informācijai: 26402708

2013.04.09
RARZI jubilejas gada rekolekcijas

Oficiāli mācību gads Rīgas Augstākajā reliģijas zinātņu institūtā (RARZI) sāksies šodien 06.09.  plkst. 17 ar Rīgas arhibīskapa-metropolīta Zbigņeva Stankeviča svinētu Svēto Misi Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē. Taču neoficiāli vai varbūt drīzāk garīgi tas sākās nedēļu iepriekš, no 29. augusta līdz 1. septembrim, kad 35 RARZI pasniedzēji un studenti izbrīvēja laiku, lai piedalītos institūta jubilejas gada rekolekcijās. Tās notika Baltrišķos (Lietuvā) Tiberiādas kopienas skaisti izveidotajā koka baznīcā un draudzes namā un bija veltītas tēmai „Kā ieiet Dieva noslēpumā šodien?". To vadītājs bija priesteris Vilfrīds Hagemans no Fokolare kustības.

Rekolekciju kārtība bija ļoti vienkārša. No rīta Laudes, brokastis, meditācija, tai sekoja stundu gara adorācija, tad vēl viena meditācija, tad atkal laiks adorācija, Sv. Mise, pusdienas, laiks sadraudzībai, kafijai. Tad atkal meditācija un tai sekojoša stundu gara adorācija, bet pēc vakariņām dalīšanās. Tēvs Vilfrīds rekolekciju dalībniekus aicināja meditāciju un adorācijas laikā ievērot klusumu, lai Dievs mūs tajā varētu uzrunāt. Savukārt ēdienreižu laikā mudināja sarunāties un dalīties, jo tad Dievs mūs uzrunā caur otru cilvēku. Tieši tā rekolekciju dalībnieki arī darīja. Adorācijas laikā valdīja pilnīgs klusums. Tie, kas vēlējās pieiet pie grēksūdzes vai aprunāties ar kādu no rekolekcijās esošajiem priesteriem, devās pa meža ceļu tur, kur viņus neviens nedzird. Savukārt ēdienreižu laikā draudzes namā un saules pielietajā pagalmā valdīja draudzīga rosība.

Tēvs Vilfrīds aicināja ieiet Dieva noslēpumā, lūkojoties uz Mariju. Kopumā bija četras tēmas: „Marija, kas uzņem Vārdu", „Marija un viņas „brīnumu" lūgumi", „Marija un Dēla zaudējums" un „Marija un Svētā Gara nonākšana". V. Hagemans katrai no tēmām deva rūpīgi sagatavotu meditācijas plānu. Vispirms viņš tajā ievadīja, mudinot iejusties, kā Marija izdzīvoja šos savas dzīves notikumus. Bet tad aicināja lūgšanas laikā to visu vēlreiz pārdomāt, lasot kādus no norādītajiem Svēto Rakstu fragmentiem, kā arī piedāvāja dažādus jautājumus, uz kuriem rast atbildes iekšējā dialogā ar Dievu. Piemēram, pirmajā meditācijā viņš aicināja pārdomāt: kas man sludināja Evaņģēliju? Kādā brīdī Dievs bija īpaši tuvs man? Par ko Dievs šodien runā ar mani? Kāda ir mana atbilde?

Kad sestdienas vakarā RARZI studenti un pasniedzēji dalījās piedzīvotajā, daudzi atzina, ka visvairāk viņi ir mācījušies no meditāciju laikā pr. Hagemana sniegtajiem piemēriem no dzīves. Visvairāk, šķiet, viņa stāstītajā uzrunāja tas, cik brīnišķīgi Svētais Gars viņu vadījis, palīdzot pamanīt citu vajadzības, izvēloties vārdus, kas ļauj otram cilvēkam atklāt Dieva tuvumu un mīlestību.

Skaists bija ar rekolekciju noslēgums svētdien. Tā kā pr. Vilfrīds Hagemans ir labs apustuliskā nuncija Baltijas valstīs Luidži Bonaci draugs, tad uz noslēguma Sv. Misi RARZI studentus un pasniedzējus apmeklēja šis augstais viesis. Pēc Sv. Mises Luidži Bonaci uzrunāja visus rekolekciju dalībniekus. RARZI direktora p.i. pr. Aleksandrs Stepanovs atzina, ka viņu īpaši uzrunājuši nuncija vārdi, ka Baznīcu neveido tik daudz ar diskusijām un spriedumiem, bet caur kopienu. „Turklāt viņš uz mums runāja kā uz tādiem, kas ir atbildīgi par Baznīcu. Viņš teica, ka RARZI ir svarīgs instruments un atjaunotnes avots katoļu Baznīcā Latvijā. Norādīja, ka mums ir jābūt vienotiem ar bīskapiem," atzina pr. A. Stepanovs.

Runājot par citiem iespaidiem, A. Stepanovs norādīja, ka visi priecājušies par to, ka rekolekcijās piedalījās gan pasniedzēji, gan studenti. Tāpat ļoti uzrunājoša bijusi cilvēku atsaucība, sadalot visus mazos darbiņus. „Mēs bijām kā ģimene. Nebija nekādas pretestības, nevienu nebija jāpārliecina. Tas ir labs rādītājs tam, kas notiek augstskolas iekšienē. Mani ļoti uzrunāja arī cilvēku laipnība un lūgšanas, kuras par mums veltīja gan Tiberiādas brāļi, gan māsas karmelītes, gan arī vēl daudzi citi, par kuriem zinu, ka viņi lūdzās. Tas veido tādu neredzamu vienotības tīklu. Es ceru, ka tas atstās pozitīvu iespaidu uz visu mūsu akadēmisko kopienu."

Līdz šodienai RARZI jaunajā mācību gadā nolēmuši pievienoties un savu lēmumu ar konkrētu dokumentu iesniegšanu apstiprinājuši 13 bakalaura programmas studenti un 21 mūžizglītības students. Taču, ja kāds vēlas pievienoties šai katoļu akadēmiskajai kopienai, tad šodien to vēl var izdarīt.

Noslēgumā pieminēšu atziņu, kuru no rekolekcijām Baltrišķos ir atvedusi RARZI Studiju programmu direktore Ingrīda Trups-Kalne: „Jo tuvāk mēs esam Dievam, jo tuvāk cilvēkam. Tas bija laiks, lai tuvotos Dievam. Un caur to mēs būsim tuvāki cilvēku vajadzībām."

Ingrīda Puce, RARZI docētāja

{gallery}/2013/Rekolekcijas/1_diena_rekolekcijas{/gallery}

 

{gallery}/2013/Rekolekcijas/2_diena_rekolekcijas{/gallery}

{gallery}/2013/Rekolekcijas/2_diena_rekolekcijas/otra_diena/{/gallery}

{gallery}/2013/Rekolekcijas/3_diena_rekolekcijas{/gallery}

 

2013.27.08
“Garīgais impulss 3” – seminārs katehētiem jaunā katehēzes mācību gada sākumā

KATEHĒZE KĀ SVĒTCEĻOJUMS PIE DIEVA

Katehētu semināra mērķis: Katehētu garīgās dzīves padziļināšana, profesionālo prasmju pilnveidošana un sadraudzības veicināšana. Katehēzes mācību komplekta „Mana Pirmā Svētā Komūnija” atvēršana.           

Katehētu semināra uzdevums:

-          pateikties un lūgt Dieva svētību jaunajam katehēzes mācību gadam;

-          pārdomāt un apzināties katehēzes nozīmību Baznīcas misijā;

-          iepazīstināt ar katehēzes mācību komplektu „Mana Pirmā Svētā Komūnija” un tā pielietošanas metodiku katehēzes nodarbībās;

-          iedrošināt, stiprināt un iedvesmot katehētus jaunajam mācību gadam.

 

Semināra rīkotājs: Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta Katehēzes metodiskais centrs

Semināra norises vieta: Latvijas Kristīgo Nometņu centrs, „Gančauskas”, Līgatnes pagasts, Cēsu rajons (skaista, klusa vieta netālu no Gaujas)

Semināra norises laiks: 13.09.2013. plkst. 19.00 – 15.09.2013. plkst.12.00 (pulcēšanās Siguldas dzelzceļa stacijā pie pulksteņa plkst.18.30, no kurienes ar autobusu nokļūsim līdz semināra norises vietai „Gančauskām”.

Semināra dalības maksa Ls 10.00  Dalības maksā ietilpst ēdināšana un nakšņošana.

Dalības maksa ir līdzfinansējums RARZI visu semināra rīkošanas izmaksu segšanai.

Lūdzam draudžu prāvestus atbalstīt katehētu dalību seminārā!

Semināra programma:

Piektdiena 13.09.13.

18.30 Izbraukšana no Siguldas dzelzceļa stacijas uz „Gančauskām”.

19.00 Reģistrācija

19.30 Svētā Mise

20.30 Vakariņas

21.15 Īsa dalībnieku prezentācija par aizvadītā gada katehētiskajām aktivitātēm

22. 45 Vakara lūgšana

23.00 Naktsmiers

Sestdiena 14.09.13.

8.00 Rīta lūgšana

8.30 Brokastis

9.15- 11.45 Katehēzes mācību komplekta „MANA PIRMĀ SVĒTĀ KOMŪNIJA  - Katehēze Gandarīšanas un Euharistijas sakramenta saņemšanai” atvēršana.

-          mācību komplekta saturs, struktūra un tā pielietošanas metodika (autoru kolektīvs pr. Aleksandrs Stepanovs, pr. Sergejs Ivanovs OP, māsa Diāna Cērmane OP), Ingrīda Trups-Kalne, Lolita Ērgle)

-          vecāku atbildība kristīgajā audzināšanā un katehēze saistībā ar mācību komplekta daļu „Vēstules vecākiem” (Lolita Ērgle)

-          garīdznieka loma katehizācijas procesā (pr. Sergejs Ivanovs OP)

-          katehēta kalpojums bērna garīgajā formācijā (māsa Diāna Cērmane OP)

-          debates

12.30 Svētā Mise

13.30 Pusdienas un brīvais laiks

15.00 Pedagoģiskā un psiholoģiskā kompetence katehēta kalpojumā (Ingrīda Trups-Kalne, Dr. psych.)

16.00 Jēzus ceļš uz svētumu (pr. Sergejs Ivanovs OP, Mag. theol.)

17.00 Svētie – mūsu paraugs ceļā uz svētumu (pr. Aleksandrs Stepanovs, Dr. Theol.)

18.00 Vakariņas

19.00 Vingrinājumi un sajūtu pieredzes bērnu garīgajā pieredzē ( māsa Diāna Cērmane OP)

20.00 Katehēzes paraugstunda – mācību līdzekļa „Mana Pirmā Svētā Komūnija” izmantošana katehēzes nodarbībā.

21. 15 Vakara lūgšana, liecības

23.00 Naktsmiers

Svētdiena 15.03.13.

8.00 Rīta lūgšana

8.30 Brokastis

9.15 Deja kā lūgšana- praktiski teorētiska nodarbība (māsa Diāna OP)

10.30 Apaļais galds – izvērtējums: secinājumi un ieteikumi turpmākai sadarbībai

11.15 Svētā Mise

12.15 Semināra noslēgums un mājupceļš

Līdzi jāņem:

-          možs noskaņojums

-          gultas veļa,

-          mājas apavi,

-          zeķes vai vieglas čībiņas nodarbībai Deja kā lūgšana

Pieteikšanās semināram un sīkāka informācija: tālr. 29527064; lolita_ergle@inbox.lv (

Pieteikšanās līdz 07.09.12.(Piesakoties norādiet personas kodu, adresi, tālr. nr., e-pasta adresi un savu draudzi).

2013.27.08
Apmācības veselības aprūpes iestāžu kapelāniem

 

Latvijas Profesionālo veselības aprūpes kapelānu asociācija sadarbībā ar Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Garīgās aprūpes dienestu piedāvā 10 nedēļu apmācības kursu "Ievads klīniskajā pastorālajā aprūpē" no šī gada 14. oktobra līdz 20. decembrim.

Pieteikšanās termiņš 15. septembris. Informācija par kursu, to, kā pieteikties, kā arī lejupielādējami dokumenti pieejami www.lpvaka.lv

 

2013.24.08
Papilduzņemšana visās RARZI studiju programmās

Dokumentu iesniegšana turpinās līdz 5.septembrim pl. 17.00 ieskaitot (Biroja darba laikā). Iestājpārrunas 5. septembrī 17.00 Klostera 4-35 Tālrunis uzziņām 67223598 29524484.

 
1 lapa no 3
 

APTAUJA


Institūta svarīgākā misija ir?
skolot ticības mācības skolotājus un kapelānus
evaņģelizēt neticīgos
veicināt sabiedrībā integrālu skatījumu uz cilvēku
sekmēt studentu izpratni par teoloģiju

PARTNERI

 


.