aktualitātes
aktualitates.gif
2008(2)  2009(7)  2010(6)  2011(22)  2012(40)  2013(51)  2014(55)  2015(49)  2016(32)  2017(26)  2018(39)  2019(17)  
2015.22.12
Adventes sadraudzības diena vieno pasniedzējus, studentus un absolventus

21.decembris, 2015, 12:17

Tradicionālajā Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta (RARZI) rīkotajā Adventa pasākumā, kas šogad notika 19. decembrī Sv. Tērēzes no Bērna Jēzus draudzes mājā, institūta docētāji, darbinieki, studenti un absolventi pirmo reizi vienojās ar Rīgas Teoloģijas institūta (RTI) docētājiem un semināristiem un piedzīvoja patiesu kopību. Dienas gaitā Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs priecājās, ka kopā sapulcējies „Baznīcas komplekts” – kā garīdznieki un topošie garīdznieki, tā konsekrētās personas un laji. Turklāt viņš arī izteica īpašu gandarījumu, ka klātesošo vidū redz absolventus vēl no Katehētikas institūta laikiem.

No rīta lūgšanas līdz pat noslēguma svētībai ikviens klātesošais varēja pārliecināties par īstu kopības un sadraudzības atmosfēru, kas bija dabiska un nepiespiesta, turklāt pasākumu caurvija arī misijas gars. Gan jezuītu tēvs Jānis Meļņikovs savā konferencē „Laimīgā nelaime”, gan Z. Stankevičs Svētajā Misē un vēlakajā uzrunā, gan RARZI, Rīgas Garīgā semināra un RTI vadība uzsvēra žēlsirdību, rūpes par citiem un tuvākmīlestību. Tēvs Jānis Meļņikovs aicināja katru palūkoties uz savā dzīvē piedzīvotajām neveiksmēm no cita fokusa, pieņemt šīs neveiksmes un, piedzīvojot ciešanas, nevis noslēgties, bet atvērt savu sirdi uz citiem. Viņš atgādināja, ka tikai tad, ja mēs paši nokļūstam bezdibenī, varam sākt saprast citus cilvēkus un sākt uz viņiem lūkoties nevis tiesājoši, bet žēlsirdīgi. Savukārt Z. Stankevičs Svētās Mises sprediķī aicināja klātesošos uz garīgo auglību – dzemdēt savā dzīvē Jēzu, kas ir ieņemts kristībā, un palīdzēt Viņu ieņemt un dzemdēt arī citiem. Arhibīskaps skaidroja, ka tam ir nepieciešami trīs nosacījumi: uzticība, izturība līdz galam un nedalīta sirds (nešaubīga ticība tam, ka Dievam nav nekā neiespējama).

Pēc Svētās Mises savas uzrunas laikā arhibīskaps deva dažus praktiskus padomus, kā būt auglīgiem jau tagad – viņš aicināja ikvienu, kas var sniegt savu ieguldījumu, iesaistīties „Radio Marija” darbībā, jo saskaņā ar arhibīskapa vārdiem tas ir mūsu radio un lielisks veids, kā veidot dialogu ar sabiedrību. Arhibīskaps mudināja iespēju robežās izmantot to, kas atrodas rokas stiepiena attālumā. Viņš arī aicināja RARZI direktori Žaneti Narkēviču radio stāstīt par šo institūtu un RGS un RTI vadību – izplatīt informāciju par garīgo semināru, lai šādi veicinātu jaunus aicinājumus uz priesterību. Lai parādītu, cik daudz mums ir iespēju nest citiem Evaņģēlija vēsti un stāstīt par labo un skaisto, ahibīskaps arī pavēstīja, ka iepriekšējā dienā (18. decembrī) veicis savu pirmo ierakstu Twitter.

Jāpiemin arī, ka šī diena bija īpaši svarīga trim maģistra studiju programmas absolventiem – Valērijam Kudrjavcevam, Diānai Mekšai un Silvijai Ozoliņai –, jo pēc Svētās Mises viņi no arhibīskapa rokām saņēma maģistra diplomus. Apsveicam!

Kopumā jāatzīst, ka adventes lūgšanu un sadraudzības diena pagāja patiesā Svētā Gara gaismā, ar piedzīvotu tuvākmīlestību, prieku par redzēšanos ar sen nesatiktiem vai jauniepazītiem cilvēkiem, garīgo stiprinājumu liturģijā, prāta barību konferencē, diskusijā un uzrunās. Atliek cerēt un lūgties, ka šajā dienā iesētā sēkla nesīs bagātīgus augļus un par Jēzus piedzimšanu priecāsies arvien vairāk cilvēku.

Jūlija Garkuša,

OPS novice

RARZI maģistrantūras 2. kursa studente

{gallery}/2015/ADVENTA_pasakums{/gallery}

 

2015.18.12
Ziemassvētku apsveikums

2015.08.12
RARZI kapelāna vēstule

Dārgie RARZI studenti, pasniedzēji, darbinieki!

Žēlsirdīgi kā Tēvs!

Jēzus līdzjūtības izskats uzrunā. Jēzus spēks ir Viņa roku brūcēs.

Drīz Baznīca svinēs Žēlsirdības gadu. Tas ir svēts gads.

“Svētais gads tiks atklāts 2015. gada 8. decembrī Bezvainīgās ieņemšanas svētkos. Šie liturģiskie svētki parāda, kā Dievs darbojas kopš mūsu vēstures pirmsākumiem. Pēc Ādama un Ievas grēka Dievs negribēja atstāt cilvēci vienu ļaunā varā. Tāpēc Viņš izvēlējās Mariju, svētu un bezvainīgu mīlestībā (sal. Ef 1,4), lai viņa kļūtu par cilvēka Pestītāja Māti. Uz grēka smagumu Dievs atbild ar piedošanas pilnību.” (Francisks Misericordiae Vultus)

Dievs lepojas par savu žēlsirdību. Žēlsirdība, liekas, ir Dieva vispamatīgākā īpašība, jo tā, pēc Sv. Akvīnas Toma ieskatiem, atrodas katrā Dieva roku darba sākumā vai, citādi runājot, ir galvenais motīvs Dieva ārējai darbībai. Visi Viņa darbi ir vainagojušies ar žēlsirdību, un viena no žēlsirdības izpausmēm ir piedošana. “Žēlsirdība ir ceļš, kas vieno Dievu un cilvēku, jo atver sirdi cerībai vienmēr tikt mīlētam, neraugoties uz mūsu grēka robežām.” (Francisks Misericordiae Vultus)

Pāvests saka, ka Jēzus Kristus ir Tēva žēlsirdības vaigs. Un drīz Jēzus Kristus būs bērns, tātad mēs kontemplēsim Bērnā Tēva žēlsirdības vaigu. Kontemplēt Jēzu kā Bērnu ir patīkami, jo bērnus ir tik viegli mīlēt.

Mums ir jājautā sev: ko Dievs vēlas no mums šajā Žēlsirdības gadā? Atbilde noteikti būs: atgriešanos. Dievs vēlas no mums īstu atgriešanos pie Viņa sirds (Metanoia grieķu valodā nozīmē atgriešanos, tiekšanos uz mērķi). Atgriezties - tas ir arī adventa aicinājums. Mēs varam būt tuvāki Dievam, ja mēs cenšamies dzīvot Viņa žēlsirdībā, tas ir, ja mēs mācāmies piedot, ja mēs mācāmies netiesāt, ja mēs cenšamies domāt labi par visiem cilvēkiem un, visbeidzot, ja mūsu sirds var nest Jēzus sirdi.

Vārdam "atgriešanās" jābūt kā adventa dziesmai mūsu sirdī. Lūk, ko saka Pāvests: Ir tik labi atgriezties pie Viņa, kad esam pazuduši! Es vēlreiz uzsveru: Dievs nekad nepagurst piedot ,,septiņdesmit reiz septiņas reizes” (Mt 18, 22), rāda mums piemēru: Viņš piedod septiņdesmit reiz septiņas reizes. Viņš atkal un atkal atgriežas, lai nestu mūs uz saviem pleciem. Neviens mums nevar atņemt cieņu, ko piešķir šī bezgalīgā un nesalaužamā mīlestība. (Francisks Evaņģēlija prieks, n. 3).

Dieva lielais spēks ir mīlestība. Tātad piedot vienmēr. Viņš mūs mīl tik ļoti, ka Viņa žēlsirdība darbojas, ja mēs Viņu atstājam darboties mūsos. Tas ir tas, kas patiešām uzvar pasauli. Nevis vardarbība vai egoisms, bet Dieva mīlestība. Viņa žēlsirdība izpaužas pie krusta. Caur krustu ir nākusi mūsu pestīšana. Dievs ir piedevis mums, lai mēs varētu mācīties piedot citiem. To pašu mēs sakām katru reizi, kad lūdzamies “Tēvs mūsu”. Tas ir avots, no kura nāk žēlsirdība.

Kalna sprediķī Jēzus māca dievišķo mīlestības bausli visiem, kas esam gatavi atvērt savu dvēseli un Viņu uzklausīt. Un beigās, it kā apkopojot iepriekš teikto, Viņš saka: “Mīliet savus ienaidniekus, dariet labu un aizdodiet, nekā par to negaidīdami! Un jūsu alga būs liela, un jūs būsiet Visaugstākā bērni, jo Viņš ir laipns pret nepateicīgajiem un ļaundariem. Tāpēc esiet žēlsirdīgi, kā jūsu Tēvs ir žēlsirdīgs!” (Lk 6, 35-36)

Žēlsirdība nav vienkārši līdzcietība. Žēlsirdība ir mīlestības pārpilnība, kas nes sev līdzi arī taisnīguma pārpilnību. Būt žēlsirdīgam nozīmē turēt sirdi dzīvu, tādu, kas cilvēciski un arī dievišķi pukst stiprā, upurgatavā un dāsnā mīlestībā. Lūk, ko par šo tikumu savā himnā mīlestībai saka svētais Pāvils: “Mīlestība ir pacietīga, laipna; mīlestība nav skaudīga, tā nerīkojas nekautrīgi, nav uzpūtīga. Tā nav godkārīga, nedzenas pēc sava, tā nedusmojas, tā nedomā ļaunu. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Tā panes visu, tā tic visu, visu cer, visu pacieš.” (1 Kor 13, 4-7).

Es Jums visiem novēlu šajā Adventā un arī Ziemassvētkos patiesu vēlēšanos atdarināt mūsu Kunga sirdi. Kāda ir Jēzus sirds? Žēlsirdīga. Mīloša. Mīlestība atmaksā tikai ar mīlestību. Mīlestība izpaužas darbos. Tāpēc pāvests mūs mudina uz žēlsirdības darbiem (septiņi dvēselei, septiņi miesai). Ar dvēseli saistītie žēlsirdības darbi: aizrādi tiem, kas grēko; pamāci nemācītos; dod labu padomu tiem, kas šaubās; iepriecini noskumušos; piedod tiem, kas tevi apvaino; pacietīgi panes netaisnības; lūdz Dievu par dzīvajiem un mirušajiem. Ar miesu saistītie žēlsirdības darbi: paēdini izsalkušos; padzirdini izslāpušos; apģērb kailos; uzņem ceļiniekus savās mājās; apmeklē cietumniekus; apraugi slimniekus; aproc mirušos.

Šie žēlsirdības darbi var īstenoties, ja mūsos mājo Dieva žēlsirdība, ja mēs cenšamies būt labi Dieva bērni.

Mēs būsim labi Dieva bērni, ja mēs būsim labi Marijas bērni. Vienmēr Marija. Nav cita ceļa. Lūk, viņas žēlsirdīgās acis! Tās mēs redzam, kad dziedam Salve Regina: Eia ergo, Advocata nostra, illos tuos misericordes oculos ad nos converte.

Salve Regina, Mater Misericordiae, lūdz par mums.

P.S: Ceru satikties ar Jums visiem nākamajā 19. decembrī, Adventa lūgšanu un sadraudzības dienā!

Pr. Alberto

2015.25.11
Adventa lūgšanu un sadraudzības diena

2015.17.11
Maģistru darbu aizstāvēšana

2015. gada 19. novembrī pl. 9.00 Klostera 4 Liepas zālē aicinām visus interesentus uz Profesionālās maģistra studiju programmas "reliģija" ar kvalifikāciju filozofijas, ētikas un kristīgās mācības skolotājs, maģistra darbu aizstāvēšanu.

 

2015.03.11
Kapelāna vēstule

Dārgie RARZI studenti, pasniedzēji, darbinieki!

Svētums sakņojas mīlestībā.

Sv. Jānis Pāvils II

Mūsu – divdesmit pirmajā gadsimtā mēs varam novērot, ka arvien vairāk cilvēku tiecas pēc garīgās dzīves, pēc pārdabiskām un noslēpumainām lietām, kā arī meklē atbildi uz jautājumu: Kas ir svētums?

Vērojot tehnikas un cilvēces straujo attīstību, jaunieši aizdomājas: vai šodien ir iespējams būt svētam, strādājot pie datora, atrodoties facebookā, pavadot vairākas stundas interneta pasaulē, skrienot un kārtojot savas darīšanas, braucot mašīnā un runājot pa mobilo telefonu?

Visu svēto svētkos, Baznīca aizvien no jauna aicina mūs pārdomāt par to, kas ir svētums. Svētums nav rezervēts tikai mūkiem vai garīdzniekiem, bet domāts ikvienam kristietim.

Jauniešu katehismā tiek uzdots jautājums: Vai mums visiem jākļūst svētiem?

Jā. Mūsu dzīves jēga ir sasniegt vienotību ar Dievu mīlestībā un pilnīgi atbilst Dieva vēlmēm. Mums jāļauj Dievam “dzīvot savu dzīvi mūsos (māte Terēze). Tas nozīmē būt svētam.

Ikviens var sev vaicāt: “Kas es esmu, kāpēc esmu šeit, kā lai atrodu sevi? Ticība atbild: Tikai svētumā cilvēks kļūst par to, kā dēļ Dievs viņu ir radījis. Tikai tad, kad cilvēks ir svēts, viņš dzīvo patiesā harmonijā ar sevi un savu Radītāju. Taču svētums ir nevis pilnība, kas panākta saviem spēkiem, bet vienotība ar Kristu – ar Mīlestību, kas tapa Cilvēks. Tas, kurš šādā veidā iemanto jaunu dzīvi, atrod sevi un kļūst svēts. (YOUCAT, 342)

Svētā Lūkasa evaņģēlija piektajā nodaļā atrodam stāstu par brīnumaino zveju. Lūkass rakstīja: “Kad Sīmanis Pēteris to redzēja, viņš krita pie Jēzus kājām, sacīdams: Aizej no manis, Kungs, jo es esmu grēcīgs cilvēks! Jo izbrīna pārņēma viņus un visus, kas ar tiem bija, par zivju lomu, ko viņi bija izvilkuši; Līdzīgi notika arī Jēkabu un Jāni, Zebedeja dēliem, kas bija Sīmaņa biedri. Un Jēzus sacīja Sīmanim: Nebīsties, no šī laika tu zvejosi cilvēkus. Un viņi, laivas krastā izvilkuši, atstāja visu un sekoja Viņam” (Kad garām iet Kristus, 46).

Mēs visi esam aicināti sekot Kristum. Izturēsimies nopietni pret mūsu kristiešu aicinājumu būt tuviem Dievam, kas ir aicinājums uz svētumu.

Dievs mūs sauc vārdā. Būt svētam šodien ir tas pats, kas bija vakar un būs rīt. Mainīgajiem apstākļiem, tradīcijām, vēsturiskajam laikam, laikmetam un politiskajai iekārtai - nav nekādas nozīmes. Vienmēr un visur ir vienādi grūti - bez Dieva žēlastības pat neiespējami - nemīlēt sevi pāri visam, neatteikties no sava egoisma un savu dzīves plānu īstenošanas, nedomāt par to, ka viss pieder man kā "pasaules centram".

Bet ko par to saka Baznīca? Tās nostāja ir nepārprotama: "Visi, kas tic Kristum, neatkarīgi no kārtas vai stāvokļa, tiek aicināti uz kristīgās dzīves un mīlestības pilnību." (Lumen gentium, 40) "Kristīgās dzīves un mīlestības pilnība" nav nekas cits kā svētums, uz kuru Dievs aicina visus. Svētais Jānis Pāvils II teica ļoti nozīmīgus vārdus: "Svētums sakņojas mīlestībā". Tik īsa un vienkārša svētuma definīcija. Patiesībā svētums savā būtībā nav nekas cits kā parādīt cilvēka dzīvē to, ka viņš no paša radīšanas sākuma ir iekļauts Dieva nodomā.

Vienīgi cilvēks - kā lasām Radīšanas grāmatā - tika radīts pēc Dieva attēla un līdzības (sal. Rad 1, 26). Ja Dievs ir Mīlestība, kādam tad jābūt Viņa attēlam?

Svētums nav tikai mērķis, kurš mums ir jāsasniedz; bet gan vispirms un galvenokārt tas ir mērķis, kuru Dievs ir noteicis sev, lai to iegūtu priekš mums. Lūk, kāpēc mums nav jāskumst, kad pārņem vājuma sajūta. Mums vienmēr būs Dieva spēks, ja mēs vēršamies pie žēlastības avotiem: Euharistijas, grēksūdzes, lūgšanas. Ar šo “aizdevumu” mēs esam spējīgi svētdarīt darbu un atpūtu, ģimenes un sabiedrisko dzīvi, veselību un slimību.

Lai mēs būtu svēti, mums ir jāmīl. Ja mēs pieņemam, ka svētums sakņojas mīlestībā, tad visi ceļi uz svētumu, par kuriem tik daudz runā Baznīca, ir tiekšanās pēc mīlestības, proti, pēc tā, ko cilvēks visvairāk vēlas un meklē. Jo cilvēks ir radīts, lai mīlētu un būtu mīlēts.

Tajā nav nekā dīvaina, ja jau katrs cilvēks ir Trīsvienīgā Dieva attēls. Svētās Trīsvienības savstarpējās attiecības ir mīlestība un tāpēc katrs, kas "paliek mīlestībā, tas paliek Dievā un Dievs viņā." (1 Jņ 4,16)

Mīlestība - kā māca Vatikāna II koncils - nekad nav un nevar būt atdalīta no svētuma, tā drīzāk to veido. Mīlestība, kas ir pilnības saite un likuma piepildījums "vada un apgaro visus svētdarīšanas līdzekļus un aizved tos līdz galamērķim." (Lumen gentium, 42)

Esmu novērojis, ka, runājot par svētumu, dažiem uzreiz rodas smaids un viņiem ir jau gatava atbilde - tas nav priekš manis...

Svētums nav nekāds ideāls un nav arī ideālistu uzdevums. Svētums ir dzīve: patiesas, ikdienišķas attiecības starp cilvēkiem, kaut kas ļoti reāls. Varētu pat teikt, ka tikai tie, kuri ir brīvi no maldiem, dažādām ilūzijām un dzīvo reālā pasaulē, kļūst svēti.

Sapņotāji nav un nekad arī nav bijuši svētie. Droši vien daudzi no mums pat neapzinās, cik ļoti reāli un stabili svētie gāja pa zemi, cik labi viņi zināja vistumšākās šīs zemes dzīves puses, cik reāli novērtēja paši savas iespējas. Ne jau cilvēka vājums un ar to saistītās kļūdas ir šķēršļi ceļā uz svētumu. Dievs padarīja par svētiem vēl lielākus grēciniekus par mums. Galvenais šķērslis ceļā uz svētumu ir mūsu neticība.

Svētais Jānis Bosko reiz saviem audzēkņiem teica: "Jūs jautājat, kā kļūt svētam un domājat, ka jābūt bagātam, lai varētu dot lielas upurdāvanas, lai varētu mācīties, pārdomāt un kontemplēt. - Nē, tā nav patiesība!!! Nav nepieciešams būt bagātam vai izglītotam. Lai kļūtu svēts, vajag vispirms un pirmām kārtām to vienkārši gribēt. Jēzus mums teica: Jūs, kuri strādājat un ciešat grūtības, ja jūs meklējat neizsmeļamo apmierinājuma avotu, ja gribat būt laimīgi, jūs kļūstiet svēti". Kāds cits svētais pārliecinoši skaidroja: "Dievs grib, lai tu būtu svēts, ja tu gribi to, ko Dievs grib, tad tu būsi svēts".

Tu tik tiešām gribi kļūt svēts? Jebkurā mirklī esi gatavs pildīt kaut pašu maznozīmīgāko pienākumu. Dari to, kas jādara, un esi ar sirdi un dvēseli tajā, ko dari. (Ceļš, 815).

Pr. Alberto

RARZI kapelāns

2015.29.10
Baklaura darbiem RARZI studenti šogad izvēlējušies ar savu personību saistītas tēmas


Aizvadītās darba nedēļas beigās 16 Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta (RARZI) studenti veiksmīgi aizstāvēja savus bakalaura darbus. Un, kā atzina pasniedzēji, tas ir liels skaits. Lai iegūtu bakalaura grādu, viņiem atlicis pēdējais, bet ne jau mazāk svarīgais solis – bakalaura tēžu eksāmens. RARZI direktore Žanete Narkēviča, kura bija arī bakalaura darbu aizstāvēšanas komisijā, sacīja, ka bakalauru aizstāvēšana zināmā mērā ir svētki un kulminācija studijās, neskatoties uz to, ka tēžu eksāmens vēl priekšā.

Lielu prieku komisijai sagādāja tie studenti, kas dažādu iemeslu dēļ studijas bija pametuši, bet tomēr pēc ilgāka pārtraukuma atgriezās un tagad gatavojas gala eksāmenam. Ņemot vērā, ka daudzi no studentiem paralēli arī strādā, darba rakstīšana viņiem bija liels izaicinājums, tomēr ar to visi vieksmīgi tikuši galā.

Ž. Narkēviča arī novēroja, studenti kļūst arvien prasīgāki tēmu izvēlē. Viņus interesē tēmas, kas var aizsniegt cilvēkus. Viņus interesē tas, lai Baznīca nebūtu nošķirta no sabiedrības. Tāpēc līdzās savā ziņā klasiskajiem darbiem, piemēram, ekzeģēzē, Baznīcas dokumentu analīzē, šogad arī patristikā, bija arī uz sabiedrību vērstas tēmas. Komisijas pārstāves asociētās profesores Baiba Brūdere un Māra Kiope tāpat arī atzina, ka studenti izvēlējās ne tikai interesantas un aktuālas, bet arī katram personiski svarīgas tēmas. Viņi tiešām centušies īstenot institūta misiju, tas ir, iegūt zināšanas, lai tās izmantotu ne tikai sevis pilnveidošanai, bet arī palīdzētu citiem. Ņemot vērā, ka studenti strādā kā katehēti, kapelāni, žurnālisti, kā arī valsts sektorā un citās jomās, tad arī tēmas nereti bija saistītas tieši ar viņu profesionālo darbību.

Piemēram, Ainārs Vanags kalpo kā cietumu kapelāns un savā bakalaura pētījumā centās izzināt, kādā veidā mīlestība ir pamudinājums kalpošanai, Liāna Davļetgarijeva, kura strādā skaistumkopšanas salonā, rakstīja par sievietes cieņu un aicinājumu Jāņa Pāvila II apustuliskajā vēstulē “Mulieris dignitatem”, jo salonā novērojusi, ka sievietes ir nelaimīgas, neizprotot savu aicinājumu.

Turpretī Ineta Prancāne strādā ziedu veikalā, un viņas darbs “Augu simboliskā nozīme un loma liturģijā Vatikāna II koncila konstitūcijas “Sacrosanctum concilium” 11. un 24. artikula gaismā” pārsteidza, jo skaidroja simbolus, kam ikdienā uzmanību nepievēršam. Tas bija kaut kas jauns un vēl nepētīts RARZI diplomdarbos. Kā paskaidroja pati I. Prancāne, darbā viņa galvenokārt uzskaita augus un to simbolisko nozīmi, piemēram, īzaps ir saistīts ar pazemību un grēku nozēlu, palmu zari simbolizē uzvaru pār nāvi, augšāmcelšanos, moceklību. Pietiek vien ieskatīties Svētajos Rakstos, lai ieraudzītu, cik dažādām nozīmēm bagāta ir augu valsts. Šie simboli ir izmantoti ne tikai liturģijā, bet arī sakrālajā mākslā. Viņasprāt, simbolu pazīšana palīdz dziļāk izprast un izdzīvot liturģiju.

Līdz šim nebijis darbs bija arī Ērikam Heinsbergam. Pētījumā “Cēlonība fizikālisma, Vigenšteina metafizikas kritikas un Hota evolūcijas teoloģijas gaismā kā Dieva apredzības aspekts” Ē. Heinsbergs analizēja reliģijas un zinātnes attiecības. Tāpat līdz šim nepētīta bija Vitas Štokmanes izvēlētā tēma. Darbā “Īpašumtiesību raksturojums un restitūcijas pienākums priestera Viktora Pentjuša MIC grāmatā “Dieva baušļu izklāsts”” tā autore pētīja vienu no baušļa “Tev nebūs zagt” aspektiem, skaidrojot, ko praksē nozīmē nezagt. Viņa nonāca pie secinājuma, ka, saskaņā ar morālteoloģiju, privatizācijas laikā nelikumīgi un negodīgi piesavinātie īpašumi ir jāatdod to īpašniekiem.

M. Kiopei kā “deserts” šķitis studentes Daces Stirānes darbs “Sociālās komunikācijas līdzekļu loma stereotipu veidošanā par katoļiem”. Studente sākumā izskaidroja komunikācijas jēdziena rašanos. Ja arī to uzskatām par mūsdienu terminu, Jēzus kā labākā komunikatora tēls eksistē jau sen. Šis jēdziens ir radies jau viduslaikos - Jēzus kā tas, kurš vēlas dalīties ar visu, kas viņam pieder. Pēc tam sekoja arī praktisks pētījums par stereotipiem, secinot, ka katoļi paši bieži vien par sevi domā daudz sliktāk, nekā tie, kas uz viņiem skatās no malas. Lai lauztu stereotipus, ļoti svarīgi ir komunicēt, piedāvāt informāciju par ticību, par to, kas notiek, nevis norobežoties, tādā viedā tikai veicinot stereotipu attīstību.

Pēc darbu aizstāvēšanas daži studenti pozitīvi novērtēja Liepas zāles telpas, uzsverot, ka bija patīkama un pat svinīga sajūta, šajā svarīgajā brīdī esot ārpus ierastajām studiju telpām. Tāpēc Ž. Narkēviča pateicas priesterim Andrim Kravalim par pretimnākšanu, kā arī komisijai par lielo padarīto darbu.

LRKB IC; FOTO: Liene Martuzāne

{gallery}/2015/bak_aizst{/gallery}

2015.27.10
Aizlūgumi par mirušajiem

Novembris ir mirušajiem veltīts mēnesis, tāpēc, kā RARZI kapelāns, es vēlētos, lai visas RARZI Svētās Mises, kas tiks svinētas novembrī tiktu veltītas jau mūžībā aizgājušiem RARZI studentiem un docētājiem, kā arī Institūta studentu, absolventu un darbinieku mirušajiem tuviniekiem.

Lai to īstenotu, katru novembra piektdienu Svētā Mises tiks svinēta šādā nodomā:

®    6. Novembrī Svētā Mise tiks svinēta par visiem mirušajiem RARZI studentiem, par visu RARZI programmu pirmo kursu studentu mirušajiem radiniekiem, kā arī par mūžizglītības studentu mirušajiem radiniekiem.

®    13. Novembrī Svētā Mise tiks svinēta par visu RARZI programmu otro kursu studentu mirušajiem radiniekiem.

®    20. Novembrī Svētā Mise tiks svinēta par RARZI trešo kursu studentu un absolventu mirušajiem radiniekiem.

®    27. Novembrī Svētā Mise tiks svinēta par RARZI docētāju un darbinieku mirušajiem radiniekiem.

RARZI kapelāns

T. Alberto

2015.22.10
Bakalaura darbu aizstāvēšana

Ir sākusies bakalaura darbu aizstāvēšana, visi interesenti laipni aicināti.

Bakalaura darbu aizstāvēšanas grafiks

 

 

2015.13.10
Kapelāna vēstule

Dārgie RARZI studenti, darbinieki, pasniedzēji un absolventi!

Šomēnes gribētu Jums rakstīt par diviem jautājumiem. Viens - par sinodi, otrs - par rožukroni, jo ir zināms, ka oktobris ir Rožukroņa mēnesis.

Kas vispār ir sinode? Pāvests uz šo jautājumu atbild tā:

Sinode ir eklesiāls izteiksmes veids – tā ir Baznīca, kas iet kopā, lai raudzītos uz realitāti ar ticības acīm un to izprastu ar Dieva sirdi; tā ir Baznīca, kas izvērtē savu uzticību ticības depozītam, kas nav nekāds muzejs, ko var aplūkot, ne arī ko tai vajadzētu tikai saglabāt, bet kas ir dzīvais avots, kuru Baznīca izmanto, lai remdētu savas slāpes un veldzētu un apgaismotu dzīves mantojumu.”

Mēs arī zinām, ka sinodēs nevalda demokrātijas principi, jo tie ir principi, ko pārvalda tauta. Tomēr Baznīca pieder nevis tautai, bet Kristum. Tieši tāpēc Baznīcai ir hierarhiska struktūra. Un pāvests ir Kristus vietnieks uz zemes.

Tad, ja esam pilnīgi vienoti ar Kristu gan Sakramentos, gan lūgšanā, mēs varam teikt, ka arī esam Baznīca, varam teikt, ka Viņa ir mūsu Māte, ka mēs esam Baznīcas bērni.

Baznīcai ir vajadzīga mūsu lūgšana par sinodi. Pāvests pats ir aicinājis ticīgos intensīvi lūgties par sinodes norisi. Ko tu esi darījis, lai īstenotu pāvesta vēlējumu? Mēs neesam tikai skatītāji, bet arī Baznīcas bērni, kas ir ļoti aktīvi ar savām lūgšanām un ar saviem upuriem par labu mūsu ģimenei - Baznīcai.

Mēs ļoti labi zinām, ka Svētais Gars vada Baznīcu, un zinām arī, ka Baznīca ir svēta nevis tāpēc, ka visi tās locekļi būtu svēti, bet tāpēc, ka Dievs ir svēts un tajā darbojas. Tātad uzticēsimies Baznīcai, bet ar darbīgu ticību, tas ir, ar lūgšanu un upuriem. Un lūgšana vienmēr ir auglīga, jo Dievs nevar neieklausīties savos bērnos, lai arī Viņš ne vienmēr dod mums to, ko mēs gribētu, jo ne vienmēr tas mums ir vajadzīgs.

Mēs esam Rožukroņa mēnesī. “Svētā rožukroņa lūgšana ar noslēpumu apcerēšanu, ar “Tēvs mūsu...” un “Esi sveicināta, Marija...” atkārtošanu, ar Svētās Trīsvienības slavinājumiem un pastāvīgo vēršanos pie Dievmātes – tas ir nepārtraukts ticības, cerības un mīlestības, pielūgsmes un gandarīšanas akts”[1].

Tēvs Viktors Pentjušs rakstīja šos iedvesmojošos vārdus: “Rožukroņa lūgšana ir saistīta ar lielu garīgu spēku. To saņem visi tie, kas dievbijīgi skaita Rožukroni. Sveicināt Jaunavu Mariju ir debesu eņģeļa darbība. Tā Viņu sveicināja Dieva sūtnis erceņģelis Gabriels. Eņģeļa sveicinājuma pirmavots ir pats Dievs, jo Viņš sūtīja savu eņģeli, lai tas nodotu ziņu Viņa vārdā. Erceņģelim Gabrielam bija uzticēts sevišķs goda pienākums nest Marijas sveicienu un nosaukt Viņu par žēlastības pilno. Vai tad mums nav gods uzrunāt Jaunavu Mariju ar Dieva uzdotiem un augstā eņģeļa izteiktiem vārdiem? Kad lūdzamies Rožukroni, tad mēs uzrunājam Dievu un Jaunavu Mariju. Ar kādu dievbijību un cienību jāskaita Rožukroņa lūgšanu vārdi... Ar naidīgu un paviršu Rožukroņa lūgšanu mēs pelnām pārmetumus, par ko runā Svētie Raksti, -,, šī tauta godina mani tikai ar lūpām, bet tās sirds ir tālu no manis” (Mt, 15, 8)[2]”.

Lūk, ko saka Sv. Hosemarija: ”Rožukronis ir ļoti efektīvs tiem, kas kā ieroci izmanto prātu un zināšanas: tad, kad viņi lūgšanā piesauc Dievmāti, šis šķietami monotonais veids, kā bērni runā ar savu Māti, viņos iznīcina katru godkāres un lepnības aizmetni.” (Vaga, n. 474)

Es Jūs visus aicinu šajā mēnesī lūgties Rožukroni ar noslēpumu apcerēšanu. Iegansts var būt gan personisks (mūsu rūpes, mūsu vajadzības utt.), gan plašāks (par mieru pasaulē, par Bīskapu sinodes norisi, par pāvesta nodomiem, par bīskapiem, priesteriem utt.).

Svētais Hosemarija saka: Vēlies mīlēt Svēto Jaunavu? Tad iepazīsti viņu! – Kā? – Labi lūdzies mūsu Valdnieces Rožukroni.

Bet, skaitot Rožukroni...vienmēr sakām vienu un to pašu! - Vienmēr vienu un to pašu? Bet vai tad mīlētāji viens otram nesaka vienmēr vienu un to pašu? Vai tik tavs Rožukronis nav vienmuļš tādēļ, ka tā vietā, lai izrunātu vārdus kā cilvēks, tu izdod skaņas kā dzīvnieks, kamēr tavas domas atrodas ļoti tālu no Dieva. Turklāt ievēro: pirms katrām desmit “Esi sveicināta...” nosauc noslēpumu, kuru apcerēsi. (Svētais rožukronis.)

Ak, Marija, prieka, sāpju un debesu godības Māte. Tik bieži es esmu skaitījis svēto Rožukroni izklaidīgi un bez noslēpumu apceres. Māci mani lūgties un sekot Tavam un Tava Dēla dzīves paraugam.

Pr. Alberto

 


[1] Sv. Hosemarija Eskriva, Svētais rožukronis, Zvaigzne, Rīga, 2011, 21 lp.

[2] Tēvs Viktors Pentjušs, Dieva gudrība, Viļāni, 2011, 167. lp.

2015.07.10
Svētās Terēzes no Bērna Jēzus un Svētā Vaiga svētki RARZI

6.oktobris, 2015, 16:11

Ticības apliecinājumā Credo sakām, ka ticam svēto sadraudzībai. Un tiešām, viņi ir tie, kuri iedvesmo un dāvā dedzību daudzu ticīgo sirdīs. Raugoties svēto piemērā un dzīves liecībā, varam atrast kādu īpašu veidu jeb garīgumu, kā iepazīt Dievu un sekot Viņam. Svētā Terēzīte no Bērna Jēzus un Svētā Vaiga, kura ir viena no pazīstamākajām svētajām visā pasaulē, ir viena no šāda veida “ceļa rādītājiem”. Ne velti viņa ir arī RARZI aizbildne, līdz ar to, kā katru gadu, vēlamies viņu pieminēt un godināt.

Svētā Terēze mums māca vienkāršo un paļāvības pilno Dieva bērna ceļu. Arī vienā no kopīgā Rožukroņa lūgšanas meditācijām dzirdējām aicinājumu: “Atvērsimies uz Dieva bērnības garu!” Vienmēr palikt mazai un upurēt savu vājumu, cerot uz Dieva bezgalīgo Žēlsirdību - šis pārdrošais veids bija viņas mīlestības apliecinājums Kungam. Mīlēt To, kurš ir pati Mīlestība un pati Žēlsirdība, ir viņas lielākais prieks, un šis prieks rodas, atzīstot sevi kā neko Tajā, kurš var visu.

Svētajā Misē, ko celebrēja priesteris Andris Kravalis, bija izvēlēti īpaši svētkiem paredzēti lasījumi. 131.psalma dziedājumā varējām dzirdēt vārdus:

“Kungs, mana sirds nav lepna, 
un manas acis nav augstu paceltas.
Es netiecos pēc lielām lietām, 
ne pēc tā, kas pārsniedz manus spēkus.”

Šie vārdi ir aktuāli, jo sasaucas ar svētās garīgumu un arī mums māca pazemības vērtīgumu mūsu dzīves ceļā.

Kā sprediķī norādīja A. Kravalis, lai labāk izprastu svēto Terēzi, ir jāraugās uz viņas ģimeni, īpaši vecākiem, kas bija kā laba augsne, kura dāvāja visu nepieciešamo, lai “mazais ziediņš” augtu un pilnveidotos. Kā zināms, šogad 18. oktobrī svētīgos vecākus Luiju Martēnu un Zēliju Gerēnu pāvests Francisks pasludinās par svētajiem.

Pēc Svētās Mises klausījāmies RARZI acos. prof. Baibas Brūderes referātā "Neko neatteikt Jēzum (sv. Terēze no Bērna Jēzus, VS 27)”. Lai gan vienmēr pamanām svēto izcilību, pilnību un cēlumu, tomēr mēdzam neaizdomāties par to, cik daudz atteikšanās un upurgatavības tas no viņiem ir prasījis, kad dažkārt šķitis, ka daudz vieglāk būtu izteikt atbrīvojošo “nē” un padoties. Vēstulēs savām māsām mazā Terēze bieži norādījusi uz savu vēlmi - neko neatteikt Jēzum. Viņai tas nozīmē censties atbildēt Dieva mīlestībai tikpat lielā nesavtībā. Tāpat svarīgi šajā “mazajā misijā” ir arī pazemības un pacietības tikumi, jo teikt “jā” nozīmē arī pieņemt katru dienu un visu to, ko tā dāvā, arī ikkatru žēlastību, kura var nebūt tik viegli saprotama un drīzāk uzskatāma par ciešanu pilnu krustu, tomēr, cik daudz labuma tā dāvā, var ieraudzīt tikai tad, kad nesam šo krustu kopā ar Kungu. To apstiprina arī svētās vārdi: “Jēzu, es izvēlos visu, ko Tu gribi.”

Profesore Baiba Brūdere pievērsa uzmanību svētās Terēzes aicinājumam neapstāties tikai sajūtu un emociju līmenī, bet dzīvot ticībā, kas ir kā gaisma pasaules tumsā un dvēseles noguruma brīžos. Kā raksta arī apustulis Pāvils vēstulē Romiešiem: „Es domāju, ka šī laika ciešanas ir nenozīmīgas, salīdzinot ar nākamo godību, kas atspīdēs pār mums.”

Lai šī svētās Terēzītes paraugs iedvesmo mūs tiekties pēc svētuma, kas ir mūsu visu aicinājums, kuru varam īstenot ik dienu, atveroties Dieva prieka un žēlastību straumēm!

RARZI 1. kursa studente Paula Anna Beloglazova

{gallery}/2015/terezite{/gallery}

2015.29.09
„Garīgais Impulss 4”- šogad Skrīveros!

No 18. līdz 20. septembrim Skrīveros norisinājās RARZI Katehēze centra organizētais seminārs katehētiem un kristīgās mācības skolotājiem par tēmu „Esi Dieva žēlsirdīgās mīlestības liecinieks”.

Lai piedzīvotu„ garīgu impulsu”, bija ieradušies 37 katehēti un skolotāji no visiem  Latvijas reģioniem.

Pirmais vakars bija veltīts savstarpējai sadraudzībai un, lai sirsnīgā gaisotnē, dalībnieki viens otru iepazītu. Patiesu jautrību nodrošināja atraktīvais reliģijas pedagoģijas speciālists no Vācijas Matias Heins ( Matthias Hein) ar dažādām spēlēm. Visiem bija pārsteigums, kad spēle komandās beidzās absolūti kristīgi-neizšķirts. Pirms naktsmiera dalībnieki devās uz Skrīveru dievnamu Vissvētākās Jaunavas Marijas- Miera Karalienes godam, kur sveču gaismā, ērģeļu un ģitāras mūzikai skanot, Dievam tika veltītas slavēšanas un pateicības lūgšanas.

Otrā diena – kārtīga darba diena. Vispirms pasniedza lekciju un savā pieredzē dalījās Latvijas Universitātes pasniedzēja Dr. psych., prof. Lūcija Rutka par tēmu „Pedagogu psiholoģiskās kompetences un radošums to veicināšanā”. Pēc pusdienām notika ekskursija uz Skrīveru Dendroloģisko parku gides Dainas Vancānes- Viļumas vadībā.  Dienas otrā puse tāpat bija pārsteigumu pilna, iegūstot jaunu ieskatu un padziļinot izpratni par Dieva Vārdu-Svēto Rakstu studijās par žēlsirdīgo samarieti (Lk. 10., 25.-37.), kuras pasniedza Dr. theol. Terēze Druka. Vakarā  katrs varēja  piedzīvot īstu, bērnišķīgu prieku, piedaloties katehēzē pēc Godly Play metodes, RARZI maģistrantes Regīnas Paegles vadībā, par Dieva tautas izceļošanu, un izplaucēt brīnišķīgu Jērikas rozi. Diena noslēdzās ar lūgšanu un slavēšanu baznīcā.

Arī svētdienas rīts bija ļoti darbīgs, jo vajadzēja pabeigt iesāktās Sv. Rakstu studijas un piedalīties praktiskā nodarbībā , kuras vadīja Matias Heins. Ik katrs pedagogs varēja justies kā skolnieks, aprakstot bildes un Mikelandželo Merīzi da Karavadžo gleznu ”Svētā Mateja aicinājums”. Tas patiesi bija mazliet noslēpumaini un ļoti aizraujoši.

Seminārs noslēdzās ar Svēto Misi, kuru celebrēja priesteris Pēteris Skudra, uzsverot, ka bērni savā dzīvē noteikti sastaps daudz tādu skolotāju, kuri tikai māca, bet, lai kristīgie pedagogi pirmkārt būtu tie, kas mīl.

Lai Dievs bagātīgi aizmaksā, īpaši semināra organizatorei  Lolitai Ērglei, un visiem, kas kalpoja, pasniedza lekcijas un nodarbības, ēdināja un guldināja. Visiem mīļš paldies!

Nobeigumā pievienoju dažas atsauksmes:

Anna Vilcāne raksta: "Seminārs tika organizēts, domājot ne tikai par mūsu katehētu un kristīgās mācības skolotāju zināšanu padziļinātu izpratni teoloģiskā aspektā un interaktīvu metožu jomā, bet arī sniedzot iespēju iepazīt kultūrvēsturisko mantojumu Skrīveru novadā. Aizraujošs ceļojums Skrīveru dendroloģiskajā parkā kopā ar ļoti zinošo , atraktīvo gidi Dainu Viļumu-Vancāni, par ko lielu lielais paldies.

Sirsnīgs paldies visiem, kas bija kopā ar mums- gan kā pasniedzēji, gan rūpējoties par garšīgām ēdienreizēm, gan telpu nodrošinājumu, uzsverot skolas direktora personisko ieinteresētību semināra sekmīgai norisei.”

Monika Skutele dalās savos iespaidos: "Nedēļas nogale no 18. -20. septembrim Skrīveros izvērtās vareni jauka un informācijas bagāta. Redzētais un dzirdētais lika ieklausīties un aizdomāties. Ikviena lekcija bija vērtīga un rosinoša. Gan Reliģijas pedagoģijas pasniedzējs Matiasa Hein, aizrautīgais stāstījums par attēlu (mākslas darbu) vērošanas metodi, gan R. Paegles izspēlētā iziešana no Ēģiptes, izmantojot Godly Play metodi. Pirmo reizi klausījos tik izsmeļošu Bībeles skaidrojumu. Terēze Druka padziļināti izskaidroja visus notikumus, kas saistīti ar izvēlēto tēmu no Lūkasa evaņģēlija- līdzība par žēlsirdīgo samarieti. Noteikti jāpiemin arī psiholoģes Lūcijas Rutkas vērtīgie ieteikumi. Pamatīgu skābekļa devu un zināšanas  saņēmām Skrīveru dendroloģiskā parka apmeklējuma laikā, kuram ir ļoti unikāla vēsture un koki ap 300 sugām no visas pasaules. Apskatījām stafileju, sudraba liepu, klinšu ozolu, pūķu egli, lapsu vīnkoku, plūmlapu ābeli, kailo kastani, utt. Liels paldies pr. Pēterim Skudrai par  pamācošiem sprediķiem un stāstiem  no dzīves.

Anita Skrinda: "Paldies Dievam un visiem cilvēkiem, kuri organizēja vērtīgo semināru. Tas patiesi deva jaunu impulsu gan skolas darbā, gan mājās. Uz brīdi apstājāmies, lai ieraudzītu Dieva darbu mūsos un apkārtējā vidē, lūkotos uz Jēzu kā vislabāko Skolotāju un ņemtu piemēru no Viņa. Seminārā smēlāmies jaunas idejas, izjutām apkārtējās dabas skaistumu un sadraudzībā bagātinājām viens otru.”

Ilona Rektiņa:” Pateicība dievam par garīgo impulsu iesākot jauno mācību gadu!

Radošums un inovācija pedagoģiskajā darbībā priekš manis ir aktuāla tēma, jo skolā nostrādāti jau 10 gadi.

Dažādu mācību metožu demonstrējumi rosina daudzveidīgi darboties.

Īpašs paldies lektorei T.Drukai par žēlsirdības tēmas aktualizēšanu un kopīgu” ceļojumu” žēlsirdīgā samarieša pēdās. Žēlsirdīga rīcība, žēlsirdīgs vārds un žēlsirdīga lūgšana- tas mūsdienās ir ļoti nepieciešams visās dzīves jomās. Ir svarīgi apzināties, ka personiskas attiecības ar Dievu un sadraudzība vienam ar otru vairo kopējo labumu.

Paldies L. Ērglei par viesmīlīgo uzņemšanu un vēlu visiem svētīgu šo mācību gadu!”

Informāciju un atsauksmes apkopoja semināra dalībniece katehēte Māra Levela.

{gallery}/2015/impuls4{/gallery}

2015.25.09
Latvijas baroka arhitektūra un māksla - lekciju kurss

2015.25.09
Svētās Terēzes no Bērna Jēzus un Svētā Vaiga svētki RARZI

2. oktobrī RARZI svin savas aizbildnes Svētās Terēzes no Bērna Jēzus un Svētā Vaiga svētkus

Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā:

16.00 Rožukronis kopā ar sv. Tērēzi no Bērna Jēzus (Priecīgie noslēpumi)

16.30 Svētā Mise (vada pr. A. Kravalis)

RARZI asoc. prof. Baibas Brūderes referāts "Neko neatteikt Jēzum (sv. Terēze no Bērna Jēzus, VS 27)"

Agape Svētās Ģimenes mājā

 

Visās oktobra piektdienās pl. 16.00 Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā RARZI studenti, docētāji, darbinieki un visi ticīgie aicināti lūgties Rožukroni RARZI nodomos ar sv. Tērēzes no Bērna Jēzus meditācijām

2.10. un 30.10 - Priecīgie noslēpumi

9.10. - Gaismas noslēpumi

16.10 - Sāpīgie noslēpumi

23.10 - Augstās godības noslēpumi

 

2015.08.09
Svētā Mise latīniski

Šo piektdien 11. septembrī Svētā Mise Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā notiks latīniski pl. 16.40, visi laipni aicināti.

2015.05.09
Senebreju valodas fakultatīvās nodarbības

Visi interesenti, kuri vēlas apmeklēt senebreju valodas fakultatīvās nodarbības var pieteikties un iegūt informāciju pie RARZI studiju programmu metodiķa Valērija Kudrjavceva. Tel.: 26402708

v.kudrjavcevs@rarzi.lv

2015.04.09
Tēva Viktora Pentjuša MIC 100-gades svinības Viļānos š.g. 7.septembrī

Cien. RARZI absolventi, pašreizējie un kādreizējie studenti, darbinieki, pasniedzēji,

Tiekat laipni aicināti piedalīties svētceļojumā uz tēva Viktora Pentjuša MIC 100-gades svinībām Viļānos š.g. 7.septembrī.
Svinību programmā:

plkst.11.00 - rožukronis

plkst.11.30 - grāmatas "Ceļā ar krustu pie Jēzus" prezentācija

plkst.12.00 – Svētā Mise


Viena no braukšanas iespējām (no Rīgas):
plkst.6.30 - pulcēšanās pie sv. Alberta baznīcas,
plkst.7.00 - pulcēšanās Satekles ielā aiz "Origo" veikala, netālu no dzelzceļa stacijas (kādreizējā pasta atrašanās vietā)
apm. plkst.18 -19.00 - atgriešanās Rīgā
Maksa par braucienu - 10 eiro.
Pieteikšanās pie Janīnas: tel. 27163998.

5.septembrī plkst. 18.00 Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcā notiks mariāņu t. Viktora Pentjuša MIC 100. dzimšanas dienas atcerei veltīts dievkalpojums, kuru vadīs V. Em. kardināls Jānis Pujats un
7. septembrī plkst. 8.00 - Rīgas sv. Jēkaba katedrālē.

Dievs mani ir aicinājis varonīgi cīnīties pret grēku, pret katru grēku parādību

t. V. Pentjušs

Visi laipni aicināti!

 

2015.03.09
Jaunas grāmatas atklāšana

Vispārējais katehēzes direktorijs

Sākoties akadēmiskajam gadam, Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts atklāj jaunu grāmatu „Vispārējo katehēzes direktoriju”- Baznīcas dokumentu, ko 1997. gadā izdeva Pontifikālā Klēra kongregācija. Tā apkopo visus pēc Vatikāna II koncila publicētos dokumentus par katehēzi un atklāj katehizāciju kā kristīgās ticības patiesību padziļinātu skaidrojumu ar mērķi personiski iepazīt Kristu un sekot Viņam.

Šo darbu tulkojis pr. Sergejs Ivanovs OP, zinātniskais redaktors – pr. Mihails Volohovs, literārā redaktore – Astra Feldmane. Grāmatu izdošanai sagatavoja RARZI grāmatu birojs.

Grāmatas atklāšana 4. septembrī, svētās Marijas Magdalēnas baznīcā uzreiz pēc Svētās Mises, kas sāksies 16.30

Visi laipni aicināti,

Rarzi direktore

Žanete Narkēviča

2015.02.09
Studiju gada grafiks

2015./2016. studiju gada grafiks

2015.01.09
Kapelāna vēstule

Dārgie RARZI studenti, darbinieki un pasniedzēji!

Šo pēdējo dienu laikā, ko Baznīca veltīja Dievmātei, ir bijušas vērtīgas svētības un žēlastības. Mariāniskās žēlastības - tā varētu teikt. Vienmēr Marijas svētkos mūsu Māte spīd kā saule, bet viņa grib spīdēt arī mūsu dvēselēs, lai mēs caur viņu varētu būt labāki Dieva bērni.

Aglonā var sajust, kā mūsu Māte darbojas dvēselēs. Droši vien, ka jums katram ir tāda pieredze: kad biji viens pats, tu nespēji paveikt itin neko...Bet, kad vērsies pie Dievmātes, izrādījās, ka viss izdarāms tik viegli!

Kā RARZI kapelāns es Aglonas Dievmātes rokās atstāju visas Jūsu katra raizes: Jūsu projektus, Jūsu ģimenes, galu galā ... Jūsu dzīvi. Mēs esam Terra Mariana, bet arī mūsu dvēselēm ir jābūt Terra Mariana, pa kuru mūsu Māte mūs vada.

Līdz septembra beigām es būšu ārpus Latvijas. Taču savā ceļojumā paņemšu līdzi Jūsu bažas, lai turpinātu lūgties par Jums.

Nākamajā kursā es mainīšu savu grafiku. Principā kā vienmēr es būšu Jūsu rīcībā piektdienās pirms Mises un Mises laikā, būšu biktskrēslā un pēc tam RARZI birojā līdz 19:30, lai sarunātos garīgās vadības laikā ar katru, kas to gribētu.

Arī sestdienās es būšu Jūsu rīcībā no 9:30 līdz 12:30.

Ja ir kāds, kas gribētu runāt ar mani citā laikā, lūdzu, rakstiet e-pastu uz adresi asanleo@gmail.com, un mēs kopīgi atradīsim iespēju, kā to īstenot.

Pr. Alberto

RARZI kapelāns

2015.29.08
Jaunā akadēmiskā gada atklāšana

 

Rīgas Augstākajā reliģijas zinātņu institūtā

4. septembrī ar Svēto Misi, ko sv. Marijas Magdalēnas baznīcā svinēs V. E. arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, tiks atklāts jauns studiju gads Rīgas Augstākajā reliģijas zinātņu institūtā. Svētās Mises sākums plkst. 16.30.

Pēc Svētās Mises tiks atvērta jauna grāmata „Vispārējais katehēzes direktorijs” – nozīmīgs Baznīcas dokuments, ko 1997. gadā izdeva Pontifikālā Klēra kongregācija. Tā apkopo visus pēc Vatikāna II koncila publicētos dokumentus par katehēzi un atklāj katehizāciju kā kristīgās ticības patiesību padziļinātu skaidrojumu ar mērķi personiski iepazīt Kristu un sekot Viņam. Šo darbu tulkojis pr. Sergejs Ivanovs OP, zinātniskais redaktors – pr. Mihails Volohovs, literārā redaktore – Astra Feldmane. Grāmatu izdošanai sagatavoja RARZI grāmatu birojs.

Uzsākot jauno studiju cēlienu, RARZI gaida savus studentus un docētājus. Tāpat arī aicinām visus interesentus, kam tiek piedāvāta iespēja brīvklausītāju statusā apmeklēt atsevišķus lekciju kursus teoloģijā, filozofijā, psiholoģijā, pedagoģijā, mākslas vēsturē, itāliešu un senebreju valodās. (Brīvklausītājiem lūgums pieteikties RARZI birojā. Samaksa par viena kredītpunkta apguvi 25.00 €. RARZI absolventiem atsevišķo kursu apmeklējums bez maksas.)

Šogad pirmo reizi kristīgās mākslas vēstures cikla ietvaros ar lekciju kursu „Latvijas baroka arhitektūra un māksla Eiropas māksliniecisko ideju kontekstā” viesosies Latvijas Mākslas akadēmijas asociētā profesore, mākslas vēsturniece Kristīne Ogle. Latvijā Kristīne Ogle ir pazīstama ar saviem pētījumiem par baroka mākslu un jezuītu ieguldījumu Latvijas arhitektūras un tēlotājas mākslas mantojumā.

Ar šo mācību gadu aizsākas jauna sadarbība starp abām katoliskajām augstskolām – RARZI un Rīgas Teoloģijas institūtu. Šogad tiks veidoti kopīgi kursi Svēto Rakstu un Reliģijas pedagoģijas studijās. Savukārt aprīlī kopīgi rīkosim Katoļu studentu dienu.

RARZI Katehēzes centram uz diviem gadiem pievienojies viesis no Vācijas Matias Hein. Jau septembrī Katehēzes centrs Lolitas Ērgles vadībā organizēs semināru katehētiem un kristīgās mācības skolotājiem „Impulss 4” (18.09.-20.09. 2015. Skrīveros). Oktobra pirmajās dienās svinēsim mūsu augstskolas debesu aizbildnes svētās Terēzes no Bērna Jēzus svētkus. Klusajā Adventa laikā sanāksim uz docētāju, studentu un absolventu lūgšanu un sadraudzības dienu. Tāpat kā citus gadus augstskolas kapelāna pr. Alberto Sančesa vadībā tiks organizētas rekolekcijas studentiem, docētājiem un institūta darbiniekiem.

Vēl var paspēt iesniegt dokumentus līdz 04.09. pl. 15.00, sīkāka informācija RARZI tel. 29524484

Svētīgu mācību gadu vēlot,

RARZI direktore

Žanete Narkēviča

2015.25.08
„Dievs pazīst visas sirdis (Ps 139)”

Šogad  Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts turpināja aizsākto tradīciju – katehēzi  Aglonas bazilikas kriptā 14.augustā. Šī gada  katehēzē „Dievs pazīst visas sirdis (Ps 139)” par dažādu paaicinājumu skaistumu stāstīja priesteris Pēteris Skudra, karmelītu māsa Tabita,  Apustulisko Oblāšu Sekulārā Institūta pārstāve Liliana un laulātie Baiba un Dainis Stikuti. Turpinājumā pr. Andris Ševels norādīja, ka pats svarīgākais aicinājums ir iemācīties patiesi mīlēt Dievu un cilvēkus. Katehēzes noslēgumā negaidīti pievienojās bīskaps Antons Justs un dalījās atmiņās par RARZI aizsākumiem un uzsvēra RARZI vērā ņemamo pienesumu sabiedrības reliģiskajā izglītošanā. Šo īso, bet saturīgo katehēzi noslēdza bīskapa Antona Justa svētība.

RARZI Katehēzes centrs pateicas visiem katehēzes dalībniekiem par atsaucību un liecību.

{gallery}/2015/kateheze-Aglona{/gallery}

2015.31.07
Seminārs „Garīgais impulss 4”

katehētiem un kristīgās mācības skolotājiem

„Esi Dieva žēlsirdīgās mīlestības liecinieks”

Katehēti un kristīgās mācības skolotāji tiek laipni aicināti piedalīties seminārā „Garīgais impulss 4”, lai gūtu jaunas zināšanas, dalītos pieredzē, radošumā un smeltos garīgu spēku jaunajam mācību gadam lūgšanā un sadraudzībā.

Semināra moto „Esi Dieva žēlsirdīgās mīlestības liecinieks”. Seminārā tiks meklēti un pārdomāti jauni ceļi un radošas metodes, lai no jauna atklātu sākotnējo „Evaņģēlija svaigumu”, un neieslēgtu Jēzu „garlaicīgajās shēmās” (apustuliskais pamudinājums „Evangelii Gaudium” (Evaņģēlija prieks), 11).

Semināra norises vieta. Skrīveri, Stacijas laukums 1, Skrīveru A. Upīša vidusskola un Skrīveru Vissvētākās Jaunavas Marijas - Miera Karalienes katoļu baznīca.

Semināra norises laiks. 18.09.2015. plkst.18.00 – 20.09.2015. plkst.13.00

Semināra programma.

  • Svētā Mise
  • Slavēšana Skrīveru katoļu baznīcā.
  • Ekskursija uz Skrīveru Dendroloģisko parku gida pavadībā.
  • Pedagogu psiholoģiskās kompetences. Dr.psych., prof. Lūcija Rutka
  • Radošums pedagoga kompetences vecināšanā. Dr.psych., prof. Lūcija Rutka
  • Svēto Rakstu studijas. Terēze Druka. Dr. theol.
  • Godly Play metode katehēzē un kristīgajā mācībā. Praktiska nodarbība. RARZI maģistrante Regīna Paegle
  • Daudzveidīgas un radošas metodes reliģiskajā izglītībā. Praktiskas nodarbības. Reliģijas pedagoģijā speciālists no Vācijas Matias Heins

( Matthias Hein)

Semināra rīkotājs: Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta Katehēzes centrs un Latvijas kristīgo skolotāju asociācija

Semināra dalības maksa: EUR15.00

Dalības maksā ietilpst ēdināšana un nakšņošana.

Dalības maksa ir līdzfinansējums RARZI un LKSA visu semināra rīkošanas izmaksu segšanai.

Pieteikšanās semināram un sīkāka informācija: tālr. 29527064; lolita_ergle@inbox.lv

Pieteikšanās semināram līdz 12.09.15.

Līdzi jāņem: gultas veļa, mājas apavi.

2015.01.07
RARZI studentiem noslēdzies svarīgs dzīves posms

1.jūlijs, 2015, 10:02








18. jūnijā maģistra grādu studiju programmā „reliģija” ar kvalifikāciju pastorālais konsultants aizstāvēja četri Laterāna Pontifikālās universitātes filiāles Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta (RARZI) studenti: Valērijs Kudrjavcevs, Diāna Mekša, Silvija Ozoliņa un Dace Rutka. Savukārt dienu vēlāk, 19. jūnijā, diplomus par iegūto humanitāro zinātņu bakalaura grādu reliģijā saņēma seši studenti.

Silvija Ozoliņa aizstāvēja maģistra darbu par tēmu „Mātišķās žēlsirdības antropoloģiskie aspekti sievietes identitātē aborta izraisītā ievainojuma kontekstā” un saņēma visaugstāko novērtējumu. Tāpat visaugstāko novērtējumu saņēma Diāna Mekša, kas darbu aizstāvēja par tēmu “Jauniešu evaņģelizācija un reliģiskā atgriešanās pastorālajā līdzgaitniecībā”. Valērija Kudrjavceva darba tēma bija „Euharistiskā upura saknes Vecajā Derībā un tās izpratnes padziļināšana pieaugušo katehēzē”, savukārt Dace Rutka pētīja tēmu „Cilvēka laimes jautājums diskusijās ar jauno globālo ētiku: pastorālās aprūpes piedāvājuma iespējas”. Uz maģistra darbu aizstāvēšanu bija ieradies arī pārstāvis no Laterāna Pontifikālās universitātes, profesors Lubomirs Žaks Dr. theol.

Pēc ierastās RARZI kopīgās Svētās Mises piektdien, 19. jūnijā, Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā diplomus svinīgi izsniedza studentiem, kas bakalaura grādu bija aizstāvējuši 2014. gada oktobrī: Ingai Čepikovai, Ilzei Derumai, Anitai Miķelsonei, Mihailam Ņikitinam, Sandijam Volinskim, Raimondam Zujevam. No Laterāna Pontifikālās universitātes atsūtītos diplomus studentiem pasniedza RARZI moderators V. E. arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs.

LRKB IC

Foto Didzis Kukainis{gallery}/2015/izlaidums{/gallery}

Foto Ingrīda Lisenkova{gallery}/2015/mag_aizst{/gallery}

 

2015.01.07
ERASMUS+ pieredze

Studējot RARZI pastorālā konsultanta un pedagoģijas maģistra programmās radās iespēja piedalīties Erasmus + mobilitātes programmā – devāmies praksē uz Slovākiju, lai iepazītu studentu pastorālo centru darbības pieredzi. Kopumā Slovākijā ir deviņi šādi pastorālie centri, kuros studenti saņem psiholoģisku un garīgu atbalstu. Latvijas studentes iepazinās ar četriem no tiem: Košicē, Prešovā, Ružomberokā un Bratislavā. Katrā darbības modelis atšķiras. Vienojošais ir tas, ka visur centrus vada priesteri, kuru katoļticīgajā Slovākijā netrūkst. Katrā centrā studentiem jau semestra sākumā tiek piedāvāta dažādu pasākumu un aktivitāšu programma.

Kas visvairāk palika atmiņā? Noteikti: cilvēki – viņu viesmīlība un ticības liecība; daba – reizē skarba un ļoti skaista; vēsture – tik līdzīga mūsējai. Un studenti, studenti, studenti...

Košicē – priesteri kā misionāri dodas uz studentu kopmītnēm, kur tiek kopā ar kopmītnes jauniešiem izveidotas draudzes. To dzīvi veido regulāras Svētās Mises, adorācijas, tematiskās tikšanās, svētceļojumi, pārgājieni kalnos, sporta aktivitātes. Priesteri četras stundas dienā ir pieejami birojā, kur ar viņiem var sarunāt tikšanos. Kad intervējām studentus, viņi atklāja, ka Universitātes Pastorālajā centrā (UPC)  viņus visvairāk piesaista iespēja kopā ar draugiem svinēt Svēto Misi, saruna ar priesteriem par ticības un personīgā rakstura jautājumiem. Viņi atzina, ka UPC ir labākā iespēja studiju gados nepalikt vienam, iegūt jaunus draugus un padziļināt ticības dzīvi.

Savukārt Prešovā un Ružomberokā,  ir mazliet citādāka UPC veidošanas pieredze – tur centram ir atvēlēta īpaša vieta, kur studenti var pavadīt no studijām brīvo laiku, ir pieejamas dažādas nodarbības, bibliotēka, Svētās Mises u.c. Tomēr arī tur priesteri katru nedēļu dodas uz kopmītnēm, lai svinētu Svēto Misi un piedāvātu individuālas sarunas vai grēksūdzes iespēju. Kopmītnēs notiek arī interešu grupu tikšanās, kurās tiek padziļināta ticība vai gatavoti misionāri. Ružemberokā ļoti bieži notiek uz studentiem orientēti pasākumi – ikgadēja asins nodošanas diena, pārgājieni, dažādu komandu tikšanās u.c.

Bijām arī Bratislavā. Tur UPC ir sevišķi spēcīgi attīstīts un atrodas studentu Campus pilsētiņā. To garīgie vadītāji ir kopienas priesteri (Verbisti). Šis centrs ir kā personības veidošanas vieta, kur viņi iegulda daļu no savas sirds. Centrs viņiem ir kā mājas. Jaunieši tur atrod draugus arī no citām fakultātēm, kurus viņi citādi nemaz nebūtu satikuši. Centrā tiek piedāvatas daudzas nodarbes brīvajam laikam un kalpošanai, tā, piemēram, līderu komandas, foto pulciņš, Alfa kursi, misionāru komanda, kori un ansambļi, var mācīties dejas u.c. Katrā ziņā centrā notiek kūsājoša dzīvība, kurā tiek iesastīti paši jaunieši  kā brīvprātīgie, kā arī tiek īstenotas viņu idejas. Visas interešu grupas vada paši jaunieši. Šim nolūkam ir izveidota līderu grupa, kurā tam tiek apmācīti. Jaunieši paši ir līderi. Tāpēc, kad runājām ar studentiem, viņi teica, ka tas viņus papildus motivē tur būt, jo var augt kā personības. Pastorālais centrs nav tikai vieta sadraudzībai, bet arī izaugsmes iespēja. Viņi jūt, ka aug un var dot savi citiem. Centrs visiem ir kā mājas, kur ir viņu sirds, kā mājas, par kurām rūpējas visi. Studenti ļoti dziļi izdzīvo ticības dzīvi, stiprina un atjauno to.

Ko mēs ieguvām? Tā bija brīnišķīga pieredze! Mācījāmies slovāku valodu, iepazinām Slovākijas kultūru un vēsturi, piedalījāmies dažādos jauniešu pasākumos un studentu aktivitātēs, veicām maģistra darba pētījumu, uzkrājām daudz interesantu ideju pastorālajam darbam ar studentiem. Šie divi mēneši deva daudz draugu, ideju un noteikti stiprināja vēlmi īstenot ieceres. Izristalizējās ideja par studentu pastorālā centra izveidi arī Latvijā.

RARZI maģistra studentes Liene  un Diāna

{gallery}/2015/erasmus_pieredze{/gallery}

 
1 lapa no 2
 

APTAUJA


Institūta svarīgākā misija ir?
skolot ticības mācības skolotājus un kapelānus
evaņģelizēt neticīgos
veicināt sabiedrībā integrālu skatījumu uz cilvēku
sekmēt studentu izpratni par teoloģiju

PARTNERI

 


.