aktualitātes
aktualitates.gif
2008(2)  2009(7)  2010(6)  2011(22)  2012(40)  2013(51)  2014(55)  2015(49)  2016(32)  2017(26)  2018(40)  2019(8)  
2015.11.06
Maģistru darbu aizstāvēšana jūnijā

2015. gada 18. jūnijā pl. 12.00 Klostera 4 Liepas zālē aicinām visus interesentus uz maģistra darbu aizstāvēšanu profesionālajā maģistra programmā Reliģija ar kvalifikāciju pastorālais konsultants.

2015.09.06
Kapelāna vēstule jūnijā

Dārgie RARZI studenti, darbinieki un pasniedzēji

Marka evaņģēlijā mēs atrodam šos vārdos, kuri mums var palīdzēt.

Tajā laikā farizeji sāka strīdēties ar Jēzu un, kārdinādami Viņu, prasīja zīmi no debesīm. Un Viņš dziļi nopūtās savā garā un sacīja: “Kādēļ šī cilts meklē zīmi? Patiesi, Es jums saku: šai ciltij nekāda zīme netiks dota.”

Un, atstājis tos, Viņš atkal iekāpa laivā un pārcēlās uz otru krastu. (Mk, 8, 11-13).

Mums ir liels kārdinājums: ‘ekstra gadījuma’ kārdinājums vai ‘neparastu lietu’ kārdinājums. Līdzīgi kā farizejiem: viņi gaidīja, vēl vairāk, viņi prasīja zīmi no debesīm. Viņi meklēja zīmi, kas apliecinātu, ka Jēzus ir no citas planētas. Un tiešām, Jēzus ir Dieva Dēls, bet viņš ir arī pilnīgs cilvēks.

Dabiskums. Lai jūsu kristiešu dzīve rit dabiski, bez dīvainībām un aplamībām. Vienmēr nesiet sevī vienkāršības garu! (Ceļš, 379).

Jēzu, mēs zinām, ka mūsu ceļam jābūt ikdienišķam ceļam. Ja mēs Tevi neatrodam ikdienišķā dzīvē, tad mēs nekad Tevi neatradīsim. Jēzu, mēs zinām, ka īsts svētums nav lielās lietās, bet mūsu mazajos pienākumos, ko mēs ikdienu pildām. Tu tik tiešām gribi kļūt svēts? Jebkurā mirklī esi gatavs pildīt kaut pašu maznozīmīgāko pienākumu. Dari to, kas jādara, un esi ar sirdi un dvēseli tajā, ko dari. (Ceļš, 815).

To pašu darīja mūsu Kungs virs zemes. Viņš darīja to, kas viņam bija jādara, un bija ar sirdi un dvēseli tajā, ko darīja.

Dažkārt mūs ļoti piesaista brīnumi, zīmes, un visas neparastās lietas. Tomēr, mūsu ceļš ir Kristus, kurš daudzus gadus strādāja kā galdnieks. Lūk, ja mūsu kristīgās dzīves uzdevums ir atdarināt Jēzu, kurš savas dzīves laikā strādāja kā galdnieks, tad tas nozīmē, ka darbs, jebkurš darbs var svētdarīt. Mēs atrodam Kristu Sakramentos, bet mēs arī identificējamies ar Kristu tad, kad Viņu atdarinām mūsu darbā, kad mēs ikdienas dzīvē gribam darīt to, ko Viņš darīja virs zemes, lai iepriecinātu Dievu.

Daudzi cilvēki piedzīvoja pilnīgu pavērsienu savā dzīvē, kad viņi iepazinās ar šo mācību. Tie bija vīrieši un sievietes, kas strādāja tikai ar divdimensiju pasaulīgiem apvāršņiem, taču viņus pārņēma entuziasms, uzzinot, ka viņu profesionālais darbs var iegūt mūžīgu nozīmi. Te mēs varam padomāt par Evaņģēlijā minētā cilvēka prieku, kurš, atradis tīrumā paslēptu bagātību, pārdeva visu, kas vien viņam bija, lai nopirktu šo tīrumu!

Pašā Svēto Rakstu sākumā, Radīšanas grāmatā, mums tiek atklāta darba nozīme. Dievs, kurš radīja visas lietas labas, “brīvi gribēja radīt tādu pasauli, kas ‘ir ceļā’ uz galīgo pilnību.” Un viņš radīja cilvēku ut operaretur, lai tas strādātu, “zināmā veidā turpinātu radīšanas darbu un sasniegtu pilnību.”

“Un Dievs Kungs ņēma cilvēku un nometināja viņu Ēdenes dārzā, lai to koptu un sargātu” (Rad 2,15). Šis teksts no Radīšanas grāmatas mums atgādina, ka Radītājs zemi uzticējis cilvēkam, lai viņš to „koptu” un „sargātu”. Ticīgie, nodarbojoties ar visdažādākajām zemes lietām, veicina šīs dievišķās, visaptverošās ieceres īstenošanu. Darbs, un ikviena cilvēka darbība, kas veikta ar Dieva žēlastību, kļūst par ikdienas svētdarīšanas līdzekli.

Kā grēka sekas darbu pavada nogurums un bieži vien arī ciešanas. Taču, pieņemot cilvēcisko dabu, lai mūs atpestītu, Kristus mūsu Kungs pārvērtis šo nogurumu un ciešanas līdzeklī, ar kuru apliecināt mīlestību uz Dieva gribu un pakļaušanos tai un atlīdzināt grēku. “Tā Jēzus dzīvoja trīsdesmit gadus kā galdnieka dēls (Mt 13:55) ... Viņš bija galdnieks, Marijas dēls (Mk 6:33). Un viņš bija Dievs: Viņš panāca cilvēces atpestīšanu un vilka visu pie sevis (Jņ 12:32).”

Darbs, jebkurš darbs, liecina par cilvēka cieņu, par viņa varu pār radīšanu. Tā ir izdevība attīstīt savu personību. Tā ir saikne ar citiem, veids, kā atbalstīt savu ģimeni, līdzeklis, lai palīdzētu uzlabot sabiedrību, kurā mēs dzīvojam, un visas cilvēces progresu.

Kristietim šie horizonti izplešas un kļūst aizvien plašāki. Jo darbs ir līdzdalība Dieva radošajā darbā... Un, vēl vairāk, tā kā Kristus to pārņēma savās rokās, darbs mums kļuvis par atpestītu un atpestījošu realitāti. Tas ir ne vien cilvēka dzīves fons, bet arī līdzeklis un ceļš uz svētumu. Tas ir kaut kas svētdarāms un tāds, kas svētdara.

Ko nozīmē svētdarīt darbu? Tas nozīmē strādāt pēc Jēzus Kristus Gara –strādāt labi un kvalitatīvi saskaņā ar taisnīgumu un likumu, lai mīlētu Dievu un kalpotu citiem. Tādā veidā tiek dots vērtīgs ieguldījums pasaules svētdarīšanai no iekšpuses un tiek padarīts klātesošs Evaņģēlijs visās cilvēces aktivitātēs – gan tajās, kas izskatās spīdoši, gan tajās, kas izskatās pazemīgākas un apslēptas, jo Dieva priekšā ir svarīgi nevis cilvēciskie panākumi, bet gan mīlestība, ko mēs ieliekam darbā.

Tāpēc svarīgi ir nevis “padarīt darbu labi”, bet gan strādāt aiz mīlestības pret Dievu. Jo Dievs ielūkojas sirdī. Svarīgākais galu galā ir tas, ka cilvēkam ir pārdabisks motīvs, galīgais mērķis, godīgs nodoms savā vēlmē strādāt aiz mīlestības pret Dievu un kalpot citiem Dieva nodomā. Tādējādi darbs tiek pacelts līdz žēlastības kārtai.

Pacelt pasauli pretī Dievam un pārveidot to no iekšpuses. Baznīca pastāvīgi atgādina, ka kristiešiem nav jābaidās no Kristus mācekļu pašapziņu apdraudošās materiālistiskās kultūras. Kristīgā ticība nav savienojama ar konformismu un iekšēju inerci.

Meklēt Kungu, atrast Viņu un iemīlēt Viņu. Ja mēs dienu no dienas pieliksim pūles, lai izietu šīs trīs pakāpes, tad nonāksim pilnīgā vienotībā ar Kristu un kļūsim alter Christus, ipse Christus, tas ir, pasaules gaisma.

RARZI kapelāns

Alberto

2015.09.06
Bakalaura diplomu svinīga izsniegšana

Piektdien, 19. jūnijā uzreiz pēc Svētās Mises sv. Marijas Magdalēnas baznīcā notiks bakalaura diplomu svinīga izsniegšana. Svēto Misi svinēs Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta moderators V. E. arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs. Kā parasti trešajā mēneša piektdienā Svētā Mise latīņu valodā. Sākums plkst. 16.30.

2015.02.06
‘Terra Mariana 800’: spilgtas domas par ticības un sabiedrības dialogu no konferences

29.maijs, 2015, 18:30

Piektdien ar izstādes „Svētlaimīgu mani teiks visas paaudzes (Lk 1,48) - Dievmātes tēls Latvijā" atklāšanu aizsākās Laterāna Pontifikālās Univrsitātes filiāļu Rīgas Teoloģijas institūts (RTI) un Rīgas Augstākais reliģisko zinātņu institūta (RARZI) rīkotā starptautiskā zinātniskā konference „Terra Mariana 800: ticības un sabiedrības dialogs”. Pirmajā konferences dienā un tās pirmajā daļa, kas noritēja Rīgas domē, ievadvārdus teica Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Latvijas pareizticīgās baznīcas virspriesteris Jānis Dravants, referātus nolasīja RTI rektors Pauls Kļaviņš Dr.theol., Lugano Teoloģijas fakultātes profesors pr. Andris Marija Jerumanis Dr. theol. un citi.

Z. Stankevičs, atklājot konferenci, teica: „Dialogs starp ticību un sabiedrību notiek jau 800 gadus. Saknes ir tas labais, ko Evaņģēlijs nesis Latvijai. (..) Svarīgi, lai kristīgais mantojums nav muzeja eksponāts, bet dzīve aktualitāte. Lai konference palīdz ieraudzīt, ka Evaņģēlijs ir atbilde uz mūsdienu sabiedrības izaicinājumiem.”

Priesteris J. Dravants norādīja, ka katra zeme ir Dievmātes zeme. „Vēl Tertuliāns ir teicis, ka katra cilvēka dvēsele ir kristiete un tās uzdevums ir uzmeklēt Kristu, pa īstam, lai Kristus to varētu darīt pietiekami svētku. (..) Šajā ceļā nav izslēdzama Jaunavas Marijas aizstāvība.”

Jānis Vanags atsaucās uz Vecās Derības sākumā minēto stāstu, ka Dievs veda Ādama priekšā dzīvniekus un viņš tiem piešķīra vārdus. „Vārdu piešķiršana ir ļoti svarīga mūsu identitātes veidotāja. Tā arī mūsu zemei Terra Mariana ir piešķīrusi būtisku identitāti. Ko tas nozīmē?” jautāja J. Vanags. Atbildot, kā pirmo viņš minēja faktu, ka piešķīra Eiropas identitāti, jo iesaistīja plašākā Eiropas saimē. Otrkārt, Dievmātes misija bija nest Miera Ķēniņu. Mūsu kontinents ir grūti cīnījies par to un arī mūsu zemē to ir bijis grūti sasniegt, vienlaikus tomēr jāatzīst, ka Eiropa ir daudz sasniegusi miera centienos. Kā trešo aspektu J. Vanags minēja to, ka Kristus Māte ir simbols mūžīgai jaunavībai, šķīstībai. „Eiropai ar šo aspektu šobrīd ļoti grūti klājas. Mūsu īpašais uzdevums ir Eiropai atgādināt par šķīstības nozīmi,” atzina arhibīskaps.

Publicējam vēl vairākus spilgtus un uz pārdomām rosinošus fragmenti no konferencē dzirdētā:

Pr. P. Kļaviņš: "Izskaust vardarbības iedīgļus mūsu prātos - lūk, paradigmas maiņa! (..) Pāreja no vardarbības uz žēlsirdību ir kā pāreja no Vecās Derības cilvēka uz Jaunās Derības cilvēku, no korumpētas sirds uz atvērtu un līdzcietīgu sirdi, no noslēgšanās sevī uz dialogu un sabiedrību. Tā ir nepieciešamā paradigmas maiņa visā cilvēces vēsturē. (..) Un šī maiņa īstenojas, pateicoties Dieva žēlastībai."

Pr. A. M. Jerumanis: "Kristietim nav jāatstāj pasaule, bet viņš atšķiras. Atšķirība nenozīmē atdalīšanos, vienaldzību vai bailes, vai nicināšanu. Nē, kristietis vēlas dalīties ar saņemto žēlastību. Viņš apzinās, ka ir saņēmis Atklāsmes dāvanu. Dalīties nozīmē komunicēt ar otru. Kristietis apzinās, ka pats Dievs ir iesācis komunikāciju ar cilvēku, un Kristū šis dialogs ir sasniedzis jaunu dimensiju. Pāvils VI šo dialogu ir nosaucis par atpestīšanas dialogu. Kristietis, kas vadās pēc Dieva atpestīšanas dialoga, kļūst par šī dialoga starpnieku pasaulē. Ko nozīmē šis dialogs? Pāvests Pāvils VI atgādina, ka atpestīšanas dialogs, ko kristietis veic ar pasauli, ir komunikācijas garīgā māksla. To vispirms raksturo skaidrība. Mūsu valodai jābūt skaidrai. Otrkārt, tai jābūt pazemīgai. Tā nevar būt uzbrūkoša, aizskaroša. Treškārt, dialogu raksturo uzticība, paļāvība uz otru. Ceturtkārt, garīgās komunikācijas māksla ietver apdomību. Tā pedagoģijas dēļ ņem vērā otra cilvēka morālisko un psiholoģisko stāvokli. Dialogā apvienojas patiesība ar mīlestību. Draudzība ir dialoga gaisotne." Top of Form

Kardināls Jānis Pujats: „Satraucoši ir tas, ka mūsu sabiedrībā visi cer uz nebūtību... Lai gan ir dzirdējuši, ka ir elle un debesis, bet visas kārtis liek uz trešo, nedrošāko. Manuprāt, tas ir liels grēks, ka par šīm lietām nediskutē. Visi akli iet uz to, ka viņiem dzīve beigsies kapā. Bet kas tālāk? Vajadzētu tomēr dot iespēju, lai cilvēki brīvi diskutē par to, un daudziem cilvēkiem tad atvērtos acis.”

Pr. Pauls Kļaviņš: „Mums mūsu mariāniskajā dievbijībā vajag no vienas puses integrēt to specifisko, kas ir mūsu kultūrā, bet arī to, kas ir vispārējā Baznīcā. Šeit ir vēl ceļš ejams uz izpratni par Marijas lomu cilvēces pestīšanas vēsturē. Es domāju mēs neesam apzinājušies to, ko nozīmē Marija - Baznīcas Māte un kādas ir Marijas attiecības ar Baznīcu.”

Sestdien ar akadēmiskiem priekšlasījumiem un pārdomām turpinājās Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāļu Rīgas Teoloģijas institūts (RTI) un Rīgas Augstākais reliģisko zinātņu institūts (RARZI) rīkotā starptautiskā zinātniskā konference „Terra Mariana 800: ticības un sabiedrības dialogs”. Konferences otrajā dienā, kas noritēja Rīgas domē, ar referātiem uzstājās Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Igaunijas apustuliskais administrators bīskaps Filips Žurdēns un Pontifikālās kultūras padomes Zinātnes departamenta vadītājs mons. Tomašs Trafnijs. Ievadvārdus teica apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs arhibīskaps Pedro Lopess Kintana.

"Ir daudz problēmu, kas jārisina, bet tās nevar tikt atrisinātas, ja Dievs netiek nolikts visas dzīves un visu problēmu centrā,” teica apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs arhibīskaps Pedro Lopess Kintana.

Runājot par vīriešu un sieviešu vienlīdzības vērtības nostiprināšanos Eiropā, arhibīskaps Z. Stankevičs saka: „Jaunava Marija ir pielikusi savu roku pie tā. Katoliskajā Baznīcā tagad ir maija mēnesis un mēs lūdzamies Jaunavas Marijas litāniju, kur cita starpā ir tāds lūgums: „Visu svēto Karaliene, lūdz par mums!” Karaliene pāri visiem svētajiem, arī pār Pēteri, Pāvilu – pāri visiem vīriešiem. Baznīca tātad viņu paceļ augstāk par visiem vīriešiem. (..) Dievs radīja vīrieti un sievieti, tas nozīmē, ka viņi savstarpēji viens otru papildina. Abi ir cilvēki, bet cilvēcības pilnība viņiem ir tikai kopā. Vīrietim ir savi cilvēciskie parametri un sievietei savi, gan fiziskā, gan psiholoģiskā līmenī. Šajā viņi papildina viens otru un viens bez otra nav pilnīgi. Ja viņi tiek pretnostatīti, tad ir problēmas. Dieva plānā ir paredzēts, ka viņi ir sadarbības partneri.”

"Mana pārliecība, ka šobrīd Eiropas uzdevums ir veicināt harmonisku un daudzpusīgu attīstību un vairot kopējo labumu. Daudzpusīga attīstība nav tikai ekonomiskā, bet arī cilvēku dvēseles un miesas vienības attīstība. (..) Kad Latvijas Universitātes (LU) Padomnieku konventā vienojāmies, kādas prasības vajadzētu izvirzīt nākamajam LU rektoram, tad es ierosināju, ka viņa pienākums ir rūpēties arī par garīgo attīstību gan studentiem, gan visiem universitātes darbiniekiem, par vispusīgu attīstību," Z. Stankevičs.

„Igaunijā mēdz teikt: „Ja tev ir problēmas ģimenē, maini ģimeni, nevis sevi.” Bet mums jāsaka tieši pretējais: „Ja tev ir problēmas ģimenē, maini sevi, bet nevis ģimeni.” Pāvests Francisks aicina ģimeni likt cilvēka prieka un arī bēdu centrā. Likt ģimeni cilvēka dzīves centrā,” tā bīskaps F. Žurdāns.

Mons. T. Trafnijs uzrunā norādīja, ka zinātnes koncepcija šobrīd mainās. Iepriekš tā savu uzdevumu formulēja kā novērot un aprakstīt dabas procesus. „Jaunās zinātnes vārds ir „pārvaldīt”. Mēs nevis pētām, bet vēlamies būt dabas procesu noteicēji. Tas noved pie jautājuma, cik tālu varam to nošķirt no tradicionālās Radīšanas teorijas un kurš ir īstais Radītājs.”

„Šodienas zinātne orientējas uz bezgalīgo, sevis realizēšanu, nemirstības iegūšanu. Nemirstība vairs nav tikai reliģijas koncepts, bet arī zinātnes jautājums,” uzrunas noslēgumā teica mons. T. Trafnijs.

Konferences noslēgumā arhibīskaps Z. Stankevičs: "Inkarnēsimies šīs pasaules reālijās! (..) Uzlocīsim piedurknes un ķersimies pie darba! Aicinu smelt spēku lūgšanās, bet neatmest savu cilvēcisko darbību. Nepaliksim malā - ceru uz to šī konference mūs iedvesmos!"

LRKB IC

{gallery}/2015/TM800konfernce{/gallery}

{gallery}/2015/TM800konf{/gallery}

2015.21.05
Starptautiskā zinātniskā konference „TERRA MARIANA 800: ticības un sabiedrības dialogs"

6.maijs, 2015, 15:20

2015. gadā apritēs 800 gadi, kopš pāvests Inocents III Laterāna IV vispārējā koncilā oficiāli pasludināja Livoniju par Vissvētākajai Jaunavai Marijai veltītu zemi (Terra Mariana). Lai atzīmētu šo nozīmīgo notikumu Latvijas vēsturē, Laterāna Pontifikālās universitātes filiāles ‑ Rīgas Teoloģijas institūts (RTI) un Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts (RARZI) rīko starptautisku zinātnisko konferenci “Terra Mariana 800: Ticības un sabiedrības dialogs”.

Tā ir iespēja Latvijas sabiedrībai izvērtēt kristietības garīgo, antropoloģisko, kultūras un izglītības, kā arī sociālo un politisko nozīmi mūsu zemes pagātnē un tagadnē. Konference ļaus labāk apzināties kristietībā ietverto humānisma potenciālu, ko tā piedāvā mūsdienu pasaulei un ikvienam cilvēkam.
Pasākumā piedalīsies viesi no dažādām Eiropas zemēm – Itālijas, Lietuvas, Polijas, Vācijas, Šveices, kā arī mūsu kaimiņu zemes Igaunijas, kurai ar Latviju ir kopīgas kristīgās saknes: pirms 800 gadiem mūsu zemes un tautas tika veltītas Vissvētākās Jaunavas Marijas aizbildniecībai. Tāpat uz šiem svētkiem ir aicināti – Svētā Krēsla pārstāvis, Apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs V. E. arhibīskaps Pedro Lopess Kintana, Igaunijas Apustuliskais administrators V. E. bīskaps Filips Žurdāns, Latvijas bīskapi, Latvijas kristīgo konfesiju vadītāji, Latvijas inteliģences pārstāvji.
Konferences dienās Rīgas domē būs apskatāma Terra Mariana jubilejas gadam veltīta izstāde „Senākie Dievmātes tēli Latvijā”. Savukārt pasākuma otrās dienas noslēgumā Kūrijas dārzā (Mazā Pils iela 2A) notiks jauno grāmatu - Pāvests Benedikts XVI „Svētais Pāvils Apustulis”, Guljelmo Džakvinta „Samariešu sacelšanās”, kā arī Reliģiski zinātniskā žurnālaTerra Mariana jaunā numura atvēršanas svētki. Svētku kulminācija būs Svētā Mise Sv. Jēkaba katedrālē pl. 16.00.

Programma

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2015.16.05
Reliģiski zinātniskā žurnāla jaunā numura «TERRA MARIANA» atvēršanas svētki

2015.13.05
Karmela klusuma rekolekcijām Aglonā

2015.06.05
Kapelāna vēstule maijā

Dārgi RARZI studenti, pasniedzēji, darbinieki!

Mēs esam Marijas mēnesī! Tieksimies izdzīvot to Jaunavai Marijai - mūsu Mātei pie rokas, jo viņa mūs vienmēr ved pie sava Dēla un ar Viņu un caur Viņu – pie Svētā Gara un Dieva Tēva. Lūgsim, lai viņa iet mums cieši līdzās, lai izlūdz priekš mums bagātīgas žēlastības, lai mēs līdzīgi viņai būtu paklausīgi Patiesības Garam un tā kļūtu aizvien vairāk un vairāk līdzīgi viņas Dēlam Jēzum.

Sirds un domas nekavējoties vēršas uz Mariju, Dieva Māti un mūsu Māti, lai pateiktos viņai par neskaitāmām žēlastībām, ko mēs caur viņas aizbildniecību pastāvīgi saņemam. Dažas no tām mums ir zināmas, citas mēs neapzināmies; taču neapšaubāmi lielākam Savas Mātes godam Dievs grib mums dāvāt savu žēlastību bagātību caur Vissvētāko Jaunavu, kas vienmēr ir cieši vienota ar savu Dēlu un darbojas Viņa pakļautībā. „Marijas mātišķā vidutājība nekādā ziņā neaizēno unikālo un pilnīgo Kristus vidutājību”, skaidroja sv. Jānis Pāvils II, komentējot kādus no Vatikāna II Koncila tekstiem. Gluži pretēji, viņš piebilda: „būdama tālu no tā, lai būtu par šķērsli unikālajai Kristus vidutājībai, Marija izceļ tās auglīgumu un iedarbīgumu.” (Sv. Jānis Pāvils II, Mariāniskā katehēze vispārējās audiences laikā, 01.10.1997).

Vēlēsimies „aplipināt” citus ar Dieva bērnu mīlestību uz Jaunavu Mariju. Ja mēs uzaicinām mūsu paziņas, mūsu draugus, mūsu radiniekus pavadīt mūs maija svētceļojumos, tas var palīdzēt viņiem atrast prieku un mieru, ko mūsu Māte ielej to dvēselēs, kas sevi atzīst par viņas bērniem. Kaut daudzas sievietes un daudzi vīrieši iemantotu ieradumu lūgties Svēto Rožukroni katru dienu! Lai uzsāktu šādas sarunas, vai apņēmīgi pārvaram bailes no cilvēku attieksmes? Vai vēlēties labumu cilvēkiem mūs iedvesmo mīlestība uz Mariju?

Svētais Rožukronis ir varens ierocis. Lieto to ar paļāvību - un tu būsi pārsteigts par rezultātiem

Kā senās dienās, tā arī šodien Rožukronim jābūt varenam ierocim, ar kuru uzvaram mūsu iekšējā cīņā un ar kuru palīdzam visām dvēselēm. Veltī cildinošus vārdus Jaunavai Marijai: Kungs sagaida no tevis gandarīšanu un slavinājumus no tavām lūpām. Kaut tu prastu un gribētu sēt mieru un prieku visā pasaulē ar šo brīnišķīgo mariānisko dievbijību un savu neatslābstošo tuvākmīlestību. (Svētais Hosemarija, Svētais Rožukronis).

Svētā rožukroņa lūgšana ar noslēpumu apcerēšanu, ar “Tēvs mūsu...” un “Esi sveicināta, Marija...” atkārtošanu, ar Svētās Trīsvienības slavinājumiem un pastāvīgo vēršanos pie Dievmātes – tas ir nepārtraukts ticības, cerības un mīlestības, pielūgsmes un gandarīšanas akts.

Svētais Jānis Pāvils II, teica Rožukronis ir mana mīļākā lūgšana. Skaista savā vienkāršībā un dziļumā.

,,Rožukroņa lūgšana atvieglo svarīga pienākuma pildīšanu - pielūgt Dievu un parādīt godu Jaunavai Marijai. Pastāv teicams paradums atdot godu Dievam un lūgt Marijas aizbildniecību ar Rožukroņa lūgšanu. Kādreiz Dievs ar psalmista lūpām teica: ,,Ziedo Dievam slavas upuri” (Ps 50). Arī Rožukronis ir slavas upuris Dievam. Divdesmit Rožukroņa noslēpumi aptver ievērojamākos Dieva darbus cilvēku labā. Rožukroņa lūgšanās daudzkārt tiek uzmodināti ticības, cerības un mīlestības akti. Visos laikos par skaistāko, saturīgāko, noderīgāko un Dievam patīkamāko lūgšanu tiek uzskatīta: ,,Tēvs mūsu”. Šo lūgšanu mūs iemācīja pats Kungs Jēzus Kristus. Šī lūgšana aptver visu, kas kalpo Dieva godam.

(...) Svētais Rožukronis ir brīnišķīgs vainags, kas sastāv no tik daudz iepītām skaistām rozēm, cik reizes mēs noskaitām Eņģeļa sveicinājumu. Rožukronis ir ļoti vērtīgu pērļu rota, kuru mēs veltām Jaunavai Marijai saskaņā ar Augstās Dziesmas vārdiem – Tavs kakls pērļu rotā”. (Viktors Pentjušs MIC, Dieva Gudrība, lpp. 166).

Kā Kānas kāzās, Marija ir mūsu aizbildne pie Dieva visās mūsu vajadzībās. Vai ar dievbijību un paļāvību lūdzu Svēto Rožukroni? Vai iespēju robežās cenšos apvienot manu ģimeni, lai kopīgi godinātu Jaunavu Mariju ar šo lūgšanu?

“Nebīstieties, ejiet un paziņojiet maniem brāļiem, lai viņi iet uz Galileju! Tur viņi mani redzēs” (Mt 28, 10). Vai uzticos Augšāmceltā Jēzus Kristus žēlastībai, lai varētu īstenot manā dzīvē šo apņēmības? Vai lūdzu palīdzību Jēzus Vissvētajai Mātei?

Šajā mēnesī, mēs nosvinēsim trīs ļoti svarīgus liturģiskos svētkus: Kristus Debeskāpšanu, Svētā Gara nosūtīšanu Vasarsvētkos un Vissvētās Trīsvienības svētkus. Ja mēs vērsīsimies pie Jaunavas Marijas, viņa mudinās mūs sagatavoties šiem svētkiem, lai mēs no tiem gūtu lielāku labumu, kā viņa to darīja jau ar Jēzus pirmajiem mācekļiem. Man ir pilnīgi skaidrs, ka Kungs vēlējās, lai viņa, kas līdz tam savu dzīvi bija vadījusi nemanāmi un klusi, būtu klāt pie Baznīcas nodibināšanas Pēdējo vakariņu telpā, lai Apustuļi varētu pārliecināties, kā tiek mīlēts Jēzus un Trīsvienība.

Marija ir rožukroņa karaliene. ,,Mēs nekad nedrīkstam aizmirst, ka Marija, pirms kļuva par karalieni, bija kalpone (Lk 1,38). Tāpat kā viņas Dēls, arī Marija brīvprātīgi izvēlējās zemošanos, kas bija saistīta ar viņas misiju, un tāpēc visas paaudzes viņu teiks svētīgu” (Bernārs Sesbuē, Marija ticības gaismā, RARZI 2012, lpp, 64).

Pr. Alberto

RARZI kapelāns.

2015.15.04
Kapelāna vēstule aprīlī

Dārgie RARZI studenti, pasniedzēji, darbinieki!

Dzīvot no augšāmcelšanās!!

,,Kungs, paliec ar mums, jo vakars jau tuvojas.” Ar šo uzstājīgo lūgumu divi mācekļi, kas augšāmcelšanās dienas vakarā devās uz Emausu, vērsās pie Ceļinieka, kurš tiem bija ceļā pievienojies. Skumju domu nomākti, viņi nepieļāva, ka šis Nepazīstamais ir viņu Mācītājs, kas jau ir augšāmcēlies. Tomēr tie juta, kā ,,viņu sirdis dega”, kad Viņš ar tiem runāja un ,, atklāja” Rakstus. Vārda gaisma atkausēja viņu cietās sirdis un ,,atvēra viņu acis”. Starp norietam tuvojošās dienas ēnām un dvēselē valdošo tumsību šis Ceļinieks bija spožs gaismas stars, kas no jauna modināja cerību un atvēra viņu garu ilgām pēc gaismas pilnības. ,,Paliec ar mums,” tie lūdza. Un Viņš pieņēma ielūgumu. Drīz Jēzus tēlam vajadzēja nozust, bet Mācītājam ,,palikt lauztas maizes” aizsegā, kuras priekšā atvērās viņu acis.

Es domāju, ka vārdos „Kungs paliec ar mums, jo vakars jau tuvojas”, ir ietverta prieka jēga. Protams, prieks nāk no Dieva, no Jēzus augšāmcelšanās, bet arī no Euharistijas. Kristus nomira, augšāmcēlās un pēc tam Viņš ir ar mums vienmēr, līdz laiku beigām. Jēzus īstenībā paliek ar mums ne tikai Euharistijā, bet arī tad, kad mēs esam žēlastībā. Mēs zinām, ka mūsu dvēselēs žēlastība ir Jēzus ar Tēvu un Svēto Garu.

Apveltot ar dievbijības dāvanu, Svētais Gars mums palīdz gūt pārliecību, ka esam Dieva bērni. Un kā gan mēs, būdami Dieva bērni, varam būt noskumuši? Skumjas ir egoisma rezultāts. Ja mēs patiesi gribam dzīvot Dievam, mums nekad netrūks dzīvesprieka, pat tad ne, kad atklājam savas kļūdas un postu. Prieks izlauzīsies caur mūsu lūgšanu tik lielā mērā, ka mums nebūs citas izejas, kā vien dziedāt no prieka, jo mēs mīlam, un iemīlējušies cilvēki dzied.

Šādi dzīvojot, mēs pasaulei nesam mieru un prieku. Mēs kalpošanu Dievam padarām pievilcīgu citiem, jo „augstsirdīgu devēju Dievs mīl” (2 Kor 9:7-8). Kristieši ir parasti cilvēki, bet viņu sirdis pārpludina prieks, kas nāk, kad mēs ar pastāvīgu žēlastības palīdzību uzsākam pildīt Tēva gribu. Kristieši sevi neuzlūko kā upurus, nepietiekami novērtētus cilvēkus vai ierobežotus savā izturēšanās veidā. Viņi staigā ar augsti paceltu galvu, jo viņi ir cilvēki un Dieva bērni.

Kristus dzīvo. Tāda ir lielā patiesība, kas mūsu ticībai piešķir tās saturu. Jēzus, kas nomira pie krusta, ir augšāmcēlies; Viņš uzvarēja nāvi, tumsas, sāpju un baiļu varu. Nebīstieties, sauc eņģelis sievietēm, kas dodas uz kapu, nebīstieties! Jūs meklējat Jēzu no Nācaretes, krustā sisto? Viņš ir augšāmcēlies. Viņa šeit nav (Mk16,6, Lieldienu svētdienas Svētās Mises evaņģēlijs). Šī ir diena, kuru Kungs ir devis: priecāsimies par to un līksmosim (Ps117,24, šīs pašas Mises graduālis).

Sv. Gregors savā Augšāmcelšanās dienas sprediķī teica: “Radusies cita paaudze, cita dzīve, cits dzīves veids, izmaiņas mūsu pašu dabā.” Tāda ir mūsu drošība.

Mēs gribam tagad izdzīvot prieka laiku. Prieks ir kristiešu tikums. Svētais Hosemarija mums teica Ceļā: Patiesa tikumība nesaistās ar vienmuļību un īdzīgumu, bet gan ar līksmību un prieku.

Kristiešiem nav īpašu iemeslu būt bēdīgiem. Ja tu esi bēdīgs (runāju nevis par tagadnes mirkli, bet par jebkuru laika sprīdi), būtu ļoti labi dažreiz sev pajautāt, runājot ar Dievu, kas ir tabernākulā un kas ir arī tavā dvēselē, ja esi žēlastības stāvoklī: kāpēc es esmu bēdīgs? Būtībā, ja tu jūties kā Dieva bērns, tu neatradīsi īstu iemeslu tam, lai būtu bēdīgs.

Starp prieku un krustu, starp prieku un ciešanām nav pretrunas. Prieks nāk no cīņas, no kara pašam pret sevi. Bēdas, kad mēs necīnāmies, bēdas, kad mēs neizmantojam laiku, bēdas, kad mēs nelūdzamies, bēdas, kad mēs neesam vienoti ar Kristu, kas ir augšāmcēlies.

Ja mums ir jābūt pasaules gaismai, kā Kristus... tad mums ir jādzīvo ikdienas dzīve ar prieku, jo mēs nespējam dot nekādu gaismu pasaulei, ja esam bēdīgi. Tā nav nejaušība, ka pāvesta vēstule saucas Evaņģēlija prieks. Viņš saka: Ar Jēzu mājās ir prieks... Jautājums ir: vai tu dzīvo ar Jēzu? Vai Jēzus dzīvo tevī?

Servite Domino in laetitia! Kalpojiet Kungam ar prieku! Ar prieku, kas būs manas ticības, mīlestības un cerības auglis. Tam jābūt nemitīgam, jo, kā apliecina apustulis: Dominus prope est! – Kungs ir tuvu. Es staigāšu kopā ar Viņu, un tātad būšu drošībā, jo Kungs ir mans Tēvs... Un ar Viņa palīdzību izpildīšu Viņa patīkamo gribu, kaut arī man tas nenāktos viegli.

Optimisms? Vienmēr! Un pat tad, kad šķiet – viss ir slikti. Varbūt tieši tas ir īstais brīdis, lai pilnā balsī sāktu dziedāt Gloria, jo tu esi patvēries Viņā un no Viņa vari saņemt tikai labo.

Pēdējais padoms, ko jums esmu atkārtojis līdz apnikumam: esiet priecīgi, vienmēr priecīgi. Lai noskumuši ir tie, kas sevi neuzskata par Dieva bērniem!

Dodamies pie Marijas... Viņa ir mūsu Māte. Cik priecīgam bija jābūt Jēzus skatienam! Tas pats prieks mirdzēja Viņa Mātes acīs, kad viņa to nespēja noturēt sevī: „Magnificat anima mea Dominum!” – un viņas dvēsele pagodināja Kungu, vai nu viņa To nesa sevī.

Ak, Māte! Lai mūsu prieks ir tāds kā tavējais – par to, ka mēs esam ar Viņu un Viņš ir ar mums.

Alberto Sančess-Leons

RARZI kapelāns

2015.09.04
Saruna par katolisko izglītību, RARZI pārvākšanos uz O.Vācieša ielu un gaidāmo konferenci

Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta (RARZI) direktore Žanete Narkēviča šai amatā ir astoņus mēnešus. Pirms nepilniem diviem mēnešiem RARZI līdz ar Rīgas Teoloģijas institūtu (RTI) Latvijā vizītē uzņēma augstu viesi – Laterāna Pontifikālās universitātes (LPU) rektoru bīskapu Enriko dal Kovolo, savukārt pēc nepilniem diviem mēnešiem abas augstskolas organizē nozīmīgu, starptautisku konferenci par godu Terra Mariana 800 gadu jubilejai. Par šīm un citām augstskolas aktualitātēm saruna ar Ž. Narkēviču.

Pirms pusotra mēneša Latvijā viesojās LPU rektors bīskaps Enriko dal Kovolo. Kādas atziņas šī vizīte ir nesusi?

Tik tiešām jau pagājis mēnesis kopš abās Latvijas katoliskajās augstskolās pirmo reizi viesojās Laterāna Pontifikālās Universitātes rektors. Kopā ar bīskapu Enriko dal Kovolo pavadījām bagātu dienu, tiekoties gan ar administrāciju, gan studentiem un pasniedzējiem. Šīs tikšanās kulminācija bija svētā Mise Marijas Magdalēnas baznīcā, kuru celebrēja arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs kopā ar bīskapu dal Kovolo un abu augstskolu docētājiem – priesteriem. Vēlos pateikties visiem pasniedzējiem, studentiem, absolventiem, koristiem, kas kopīgiem spēkiem izveidoja šo dienu par skaistu sadraudzības notikumu.

Vai rektors deva kādus norādījumus, kādā virzienā augstskolai jāiet?

Tikšanās laikā bīskaps dal Kovolo iezīmēja savu redzējumu par izglītību katoliskajās augstskolās, pamatojot savu izpratni uz kardināla Ņūmena darbu „Universitātes ideja”, kā arī uz Katoliskās izglītības kongregācijas 2014. gada dokumentu „Izglītošana šodien un rīt: atjaunotnes dedzība”.

Tajos ir izcelta doma, ka katoliskajai izglītībai ir jābalstās integrālā humānisma idejā. Proti, tai jābūt vērstai uz personu tās veselumā un jārūpējas ne vien par cilvēka intelektuālo izaugsmi, bet arī par sirds audzināšanu. Viņš atsaucās uz pāvesta Benedikta XVI sacīto, ka cilvēka personas formācijai ir jābūt globālai, jo ‘prāts, kas noslēdzies sevī, var radīt tikai monstrus’. Vienpusīga izglītība var producēt erudītus profesionāļus ar šauru specializāciju, kas labi orientējas modernajās tehnoloģijās, bet emocionāli un garīgi ir neattīstīti.

Līdzās integrālā humānisma principam katoliskajās universitātēs ir svarīgi saglabāt katoliskās identitātes principu. Bīskaps dal Kovolo uzsvēra, ka katoliskā izglītība, kurai Eiropā un Amerikā tradicionāli ir bijusi augsta kvalitāte un senas saknes, mūsdienās piedzīvo zināmu izaicinājumu attiecībā uz savas identitātes saglabāšanu. Tai jāspēj iet pret dominējošo straumi, kas šobrīd aizvien spēcīgāk skar valsts universitātes, kurās virsroku gūst komerciālie un ideoloģiskie kritēriji. Tāpēc rektors aicināja nostiprināt katolisko identitāti Latvijas katoliskajās augstskolās, īpašu uzmanību pievēršot Svēto Rakstu padziļinātām studijām un teoloģijas disciplīnu kvalitātei. Ja tiks kvalitatīvi pasniegti teoloģijas priekšmeti, tad pārējām humanitārām zinātnēm tiks radīta vienota perspektīva integrālai personas izpratnei.

Tāpat bīskaps aicināja ievērot kopības principu pasniedzēju un studentu savstarpējās attiecībās, jo ir būtiski veidot radošu studiju gaisotni un atvērtu komunikatīvo vidi. Lai to izkoptu, augstskolas garīgās dzīves sirdī ir jābūt svētajai Misei, lūgšanu dzīvei, rekolekcijām. Mani personiski dzīvi uzrunāja bīskapa sacītie vārdi par profesoru aicinājumu: „Profesoram ir jābūt lieciniekam, citādi viņa mācība ir kā lietus lāses, kas sitas pret logu un nopil zemē”.

Kā bīskaps Kovolo novērtēja šeit redzēto?

Domāju, ka bīskaps palika apmierināts. Viņš mudināja veidot ciešākas saites ar Laterāna Pontifikālo Universitāti, sadarbojoties zinātnisko publikāciju un studiju jomā, kā arī dzīvot ar skatu nākotnē un attīstīt jauno docētāju, īpaši teologu paaudzi. Rektors priecājās, ka domājam šai virzienā.

Tik tiešām, lai Institūta darbība nestu labus augļus Baznīcā un sabiedrībā, tam ir svarīga refleksija par pagātni, tā saknēm un pamatiem. Tajā pašā laikā, neraugoties uz grūtībām, ir jāspēj raudzīties uz priekšu, lai saprastu mērķi un ceļu, kurā Kungs aicina mūs doties. Augstskolai ir svarīgi pilnveidot teoloģijas pasniegšanu un meklēt iespējas sadarbībai ar katoliskajām augstskolām ārzemēs, kur mūsu talantīgākie studenti varētu turpināt izglītību doktorantūras līmenī.

Latvijā šajā ziņā ir liels potenciāls. Tāpēc ir tik būtisks Latvijas bīskapu pamudinājums un iedrošinājums jaunajiem studiju kandidātiem, kā arī atbalsts tiem, kas studē, lai viņi spētu pabeigt iesākto.

Kāda ir RARZI studējošo loma Baznīcā? Ko viņiem ar iegūtajām zināšanām vajadzētu darīt sabiedrībā un Baznīcā?

Baznīcas spēks un lielums nav tās locekļu skaitā, bet gan priesteru, klosterļaužu un laju gatavībā personiski un dziļi sekot Kristus mācības patiesībai. Tāpēc RARZI vispirms ir vieta, kurā katrs atbilstoši savam stāvoklim var padziļināt izpratni par Svētajiem Rakstiem, Katoliskās Baznīcas pamatiem un labāk apzināties savu ceļu pretim Kungam.

RARZI misija ir veidot tiltus gan Baznīcā, gan sabiedrībā. Šajā misijā nepietiek tikai ar zināšanām, bet ir svarīga gudrība un izšķiroša loma ir personībai. Lai veidotu dialogu, mēs nevaram iet pie otra smagiem, enerģiskiem un agresīviem soļiem. Prātā nāk Imanta Ziedoņa epifānija, kurā viņš saka, ka cilvēkiem vienam pie otra jādodas kā pa ūdens atspulgiem – ieklausoties un respektējot otra trauslumu. Mums ir jāiet tā kā Pēteris gāja pie Jēzus pa ūdens virsmu – ticībā, paļāvībā un atvērtībā uz otru personu.

Vispirms gribētos, lai mūsu studenti būtu labi kristieši, kas sniegtu liecību par patiesas mīlestības attiecību iespējām savā ģimenē, draudzē un darba vietā. Tāpat RARZI studenti tiek gatavoti veidot ciešākās saiknes ar draudzēm, veicot katehēzi, piedaloties rekolekciju darba organizēšanā sadarbībā ar draudžu prāvestiem. Svarīgi, lai prāvesti pamanītu, ka viņu draudzēs ir spējīgi cilvēki, kas viņiem var būt labi palīgi. Ļoti būtiska RARZI sadarbības joma ir skolas, jo institūts gatavo ētikas, filozofijas un kristīgās mācības skolotājus. RARZI katehēzes centrs šobrīd strādā pie ilgtermiņa vērtībizglītojošās programmas, kas sadarbībā ar Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu tiks stādīts priekšā Rīgas skolu direktoriem. Svarīga darbības joma sabiedrībā RARZI studentiem paveras pastorālā darba specialitātē, kas Latvijā vēl ir pavisam jauna un sagatavo speciālistus darbam pansionātos, slimnīcās, cietumos, bērnu un jauniešu centros.

Kādi ir RARZI plāni par pārvākšanos uz O. Vācieša ielu 6? Vai ir redzama kaut kāda konkrētība šajā vīzijā?

Tik tiešām pēdējā gada laikā tiek daudz domāts par Institūta jaunajām mājām. Mani personiski šajā pārdomu procesā iedvesmo kardināla Ņūmena sacītais, ka universitāte ir aicināta būt par mājām, kurās tiek meklēta patiesība par cilvēku. Šī doma raksturo arī mūsu Institūta pastāvēšanas jēgu. To ir svarīgi paturēt prātā kā galveno, kad priekšplānā izvirzās praktiskās dabas jautājumi.

Ja atskatāmies uz Institūta vēsturi un vietu, kur tas ir mitinājies, tad redzam, ka RARZI vienmēr atradies ceļā uz mājām – tieši studiju darbam projektētu un sakārtotu vietu. Protams, visskaistākās atmiņas ir par laiku Katoļu ielā, kur RARZI atradās līdzās Rīgas Garīgajam semināram. Pēc tam mēs atnācām uz Vecrīgu. Arī šī vieta mums ir dārga un iemīlēta. Šeit mēs atrodamies senāko baznīcu apskāvienā: tepat ir sv. Jēkaba katedrāle, sv. Marijas Magdalēnas baznīca, klosteris...

Doma par iespējamo Katoliskās izglītības centru vēsturiskajā ēkā Ojāra Vācieša ielā radās pirms četriem gadiem. Šī vieta ir skaista ne vien ar Arkādijas parka un Māras dīķa poētisko gaisotni, bet arī ar īpašo garīgās un intelektuālās dzīves vēsturi. Tā saistās ar bīskapu Boļeslavu Sloskānu, kurš šeit ir dzīvojis; kādu laiku šeit ir bijis Garīgais seminārs: vēl tagad akmens sienas atgādina par krusta ceļa pieturām, kas šeit atradās pirms daudziem gadiem un gaida atjaunošanu...

2014. gada augustā tika izveidota Katoliskā izglītības centra padome, kas ir strādājusi pie vēsturiskās ēkas projekta izstrādes. Tagad šis darba posms ir noslēdzies. Projektā RARZI ir ieplānotas plašas auditorijas otrajā stāvā, moderna bibliotēka ar lasītavu, studentu atpūtas telpas, pasniedzēju darba telpas, īpaša vieta RARZI kapelāna darbībai. Atzinīgi jānovērtē tas, ka projekta izstrādē rūpīgi tika ievērota vietas kultūrvēsturiskā unikalitāte. Vēsturiskajā ēkā jau ir izveidots bīskapa Sloskāna muzejs un mēs ceram, ka varēsim sadarboties un palīdzēt tam attīstīties, darīt to pazīstamāku sabiedrībā, lai tur tiktu veidotas izstādes par Latvijas Baznīcas vēsturi un tās mocekļu dzīves liecībām. Esmu ļoti pateicīga visiem tiem, kas palīdzēja pie šīs praktiskās projekta daļas izstrādes.

Otrs posms, kas varbūt ir pat svarīgāks par ēkas un vides sakārtošanu, ir saistīts ar katoliskās izglītības koncepciju. Tās izstrādei tiek veidota Izglītības padome, kas jau ir uzsākusi Izglītības kongregācijas dokumentu pētniecību, domājot par vienotu katolisko izglītību Latvijā un raugoties uz labākajiem paraugiem katoliskajās zemēs ar senām izglītības tradīcijām. Tik tiešām katoliskās izglītības kvalitāte Eiropā un Amerikā ir vispāratzīta. Tāpēc arī tie, kas sevi nesauc par kristiešiem, vēlās studēt tieši šajās skolās un augstskolās, vēlas būt šajā vidē.

Kāpēc viņi vēlas studēt tieši tur? Kas ir katoliskās izglītības spēks?

Katoliskās izglītības spēks ir tajā, ka izglītība balstās klasiskajā izpratnē par to, kādai jābūt integrālai personībai. Tā piedāvā seno valodu studijas, liels akcents tiek likts uz filozofijas un teoloģijas studijām, kritiskās domāšanas attīstīšanu, dziļākas izpratnes par cilvēka personu veidošanu.

Katoliskā izglītība rūpējas ne vien par studiju informatīvo pusi, bet arī par studējošo formāciju. Svarīgs aspekts ir sakārtotā vide, kur cilvēks strādā pie intelektuālo un rakstura tikumu harmoniskas attīstības. Mēs redzam, ka sabiedrībā ir daudz izglītotu cilvēku, bet viņiem pietrūkst dvēseles izglītības jeb tikumu izaugsmes. Piemēram, trūkst gribas noturības, emocionālās atvērtības uz otru cilvēku. Mūsdienās, kad klasiskais humānisma ideāls tiek pasniegts deformētā veidā, katoliskās izglītības uzdevums ir to skaidrot un nodot nākamajām paaudzēm autentiskā veidolā.

Tieši šobrīd sabiedrībā ir diskusija par tikumību, jo ir ierosināts likumprojekts, kurā citastarp teikts: „Izglītības iestādēs ir aizliegta tādu mācību līdzekļu un citu materiālu izmantošana, kā arī to izplatīšana, kuri var negatīvi ietekmēt izglītojamā tikumisko izglītību”. Iebilstot pret šo likumprojektu, diskusijās nevis mēģina definēt tikumību, bet apšauba vispār iespējamību to definēt. Saka apmēram tā: „Kurš tad tagad noteiks, kas ir tikumīgs, kas nav!?”

Vēsture rāda, ka ar tikuma un labā jēdzienu sofistiskas manipulācijas notiek jau kopš Sokrata un Platona laikiem. Tas nav nekas jauns un tikai apstiprina, ka personas audzināšanā ir nepieciešama kompleksa pieeja. Mūsu laiku raksturo tas, ka jauniešiem un bērniem ir pieejama ļoti plaša informācija. Neizejot no mājas, viņi savā datorā var uzmeklēt visu, ko vien vēlas. Tāpēc mēs nevaram viņus pilnībā pasargāt no negatīvas informācijas. Par to runāja arī bīskaps dal Kovolo. Viņš teica, ka ir ļoti svarīgi, audzināt personu tādā veidā, lai tai būtu imunitāte pret netikumiskām un ļaunām lietām. Tāpat ir jāattīsta kritiskā domāšana, lai būtu gudrība nošķirt to, kas ir tikumisks un labs, no tā, kas ir netikumisks; lai jaunieši spētu pazīt patiesību un ideoloģisku manipulāciju. Tāpēc uz vecāku un pedagogu pleciem gulstas liela atbildība.

Atgriežoties pie jautājuma par pārvākšanos uz O. Vācieša ielu, vai ziniet konkrētas laika aprises, kad tas notiks? Vai darbi ir sākušies?

Kā jau teicu, pirmais projektēšanas posms šajā projektā ir noslēdzies. Tagad uzsākas nākamais, kurā, protams, daudz kas ir atkarīgs no finansēm un laika, kas būs nepieciešams šīs vietas sagatavošanai studiju darbam. Tāpēc par konkrētu laiku vēl ir pāragri spriest.

Šis attālums no centra būs diezgan liels izaicinājums, vajadzēs pierast braukt uz turieni...

Es domāju, tāpat kā cilvēciskās attiecībās, arī attiecībās ar jaunu vietu un vidi mums ir vajadzīgs laiks, lai to iepazītu un iemīlētu. Pārdaugava ir viens no skaistākajiem Rīgas rajoniem un Ojāra Vācieša iela ir pavisam tuvu Vecrīgai – tikai divas tramvaja pieturas! Turklāt arī uz RARZI studentiem attiecas vērā ņemamās atlaides uz braucieniem sabiedriskajā transportā. Daudzi RARZI docētāji un studenti nav rīdzinieki. Tāpēc projektā ir padomāts par naktsmītnēm.

Pie kādām iecerēm RARZI šobrīd vēl strādā?

Kopā ar RTI esam atsaukušies uz Latvijas bīskapu aicinājumu svinēt Terra Mariana 800 gadu jubileju, proti, svētkus, kuri mums liek atcerēties, ka mūsu zeme, bijusī Livonija, ir veltīta Dievmātei. Arī Laterāna Pontifikālajā universitātē šogad tiek svinēti 800 gadi, kopš Laterāna vispārējā koncilā pāvests Inocents III oficiāli pasludināja Livoniju par Jaunavai Marijai veltītu zemi – Terra Mariana. Mūsu augstskolas vēlas sniegt savu pienesumu šim jubilejas gadam, sarīkojot starptautisku zinātnisko konferenci. Tā notiks pavisam drīz –29. – 30. maijā. Esam aicinājuši viesus no dažādām Eiropas zemēm – no Igaunijas, Lietuvas, Itālijas, Nīderlandes, Vācijas, Šveices. Kā goda viesi ir ielūgti vairāki bīskapi. Izdevniecības centīsies uz šo datumu sagatavot vairākus jaunus izdevumus.

Kāda ir konferences tēma?

Konferences nosaukums ir „Terra Mariana 800 – ticības un sabiedrības dialogs”. Tās mērķis ir atskatīties vēsturē un tajā pašā laikā izvērtēt, ko kristietība pagātnē un arī šodien var dot mūsdienu sabiedrībai. Tā būs laba iespēja apzināties to, cik nozīmīgs ir humānisma potenciāls, ko kristietība spēj piedāvāt šim laikmetam.

Kāda nozīme ir tam, ka Livonija ir veltīta Dievmātei? Daudziem cilvēkiem tas ir neskaidrs.

Svarīgi ir ieraudzīt garīgo dimensiju šajā veltījuma aktā: Dievmāte ir Latvijas aizbildne, pie kuras mēs varam vērsties pēc palīdzības lūgšanā visos laikos kā pie mūsu zemes Karalienes, kura stāv Kunga priekšā par mums ar savām lūgšanām. Caur Dievmātes aizbildniecību tautas, zemes un arī atsevišķi cilvēki tiek pasargāti no lielām nelaimēm. Mums jāmācās novērtēt šī dāvana. Varbūt Latvijas neatkarība nav nejauša lietu sakritība? Tā ir izlūgta, tā ir Dievmātes dāvana mūsu zemei... Daudzi taču nemaz necerēja uz Latvijas neatkarību. Šī brīža politiskais konteksts mums liek atcerēties, ka grūtos saspīlējuma brīžos mums ir pie kā vērsties.

Visi kristieši Mariju atzīst par Kristus māti. Tāpat kā katoļiem viņiem varētu būt saprotama Dievmātes godināšana. Domāju, ka Latvijā gan luterāņiem, gan citu konfesiju pārstāvjiem ir skaidrs, ka katoļi nepielūdz Dievmāti kā kādu dievību, bet viņu godina kā Pestītāja māti un caur viņas aizbildniecību vēršas pie Kunga.

Jebkuram cilvēkam ir tuvs mātes un bērna – Madonnas tēls. Tas ir dziļi arhetipisks un uzrunā ikvienu. Atceros, cik liela bija atsaucība, kad pirms vairākiem gadiem pareizticīgo baznīcā bija izstādīta ceļojošā Dievmātes ikona. Visdažādāko konfesiju cilvēki, arī nekristieši stāvēja rindā, lai godinātu šo ikonu.

Kam ir domāta konference? Vai ikviens to var apmeklēt?

Zinātniskā konference vispirms ir akadēmisks pasākums un tās mērķauditorija ir augstskolu, institūtu docētāji un studenti, kā arī sabiedrības inteliģences pārstāvji. Šajā divu dienu akadēmiskajā pasākumā būs arī svinību elementi: grāmatu atklāšanas svētki, bērnu zīmējumu izstāde, Terra Mariana 800 gadu jubilejai veltīs eseju konkursa noslēgums. Pasākums sāksies un noslēgsies ar Svēto Misi Jēkaba katedrālē.

LRKB IC, fotogrāfijas autors: Ojārs Jansons

2015.02.04
Svētās Ģimenes Mājas telpu iesvētīšana

 

Buklets par Svētās Ģimenes Māju

2015.31.03
Priecīgus Kristus augšāmcelšanās svētkus!

2015.25.03
Ģimene sabiedrības uzmanības centrā: starp ideāliem un realitāti

 

Konferences programma

2015.12.03
24 stundas Kungam!

Atsauksimies pāvesta Franciska aicinājumam 13. un 14. martā būt lielākā tuvībā ar Kungu un lūgties vienotībā ar šīs zemes un debesu Baznīcu. Piektdien svētās Marijas Magdalēnas baznīcā gan pirms gan pēc lekcijām mums ir iespēja pievienoties adorācijai līdz pat pusnaktij.

Lielajā gavēnī būsim vienoti lūgšanā!

2015.04.03
Kapelāna vēstule martā

Dārgie RARZI studenti, pasniedzēji un darbinieki!

Šajā mēnesī es gribētu runāt par vienu tikumu, kas varbūt nemaz neliekas tik svarīgs mūsu dzīvē, tomēr tas ir nepieciešams, lai mūsos būtu miers. Un šis tikums ir kārtība.

Sv. Akvīnas Toms rakstīja daudz par šo tikumu, un ne tikai viņš. Daudzi svētie ir rakstījuši par kārtību, jo viņi ievēroja, ka šis tikums ir ļoti svarīgs. Īstenībā šis tikums ir saistīts ar gudrību, jo gudrais ir tas, kurš ievieš kārtību savā dzīvē. Sv. Augustīns identificēja tikumu un kārtību, viņš saka, ka tikums ir ordo amoris - mīlestības kārtība.

Varam teikt, ka kārtība ir tikumu tikums, jo tikumi bez kārtības ir ļoti dīvaini tikumi. Piemēram, ja es esmu dāsns, bet es neesmu kārtīgs dāsnumā, tad dāsnums pazūd, jo, ja es esmu dāsns ar nabagiem, bet neesmu dāsns savā lūgšanā...tad kaut kā trūkst.

Parasti RARZI studentiem ir jādara daudzas lietas:jāmācās (daudz), jāstrādā (arī daudz), jārūpējas par savu ģimeni (par sievu/par vīru, bērniem utt.), jālūdzas ... Un droši vien tu ne reizi vien esi nodomājis: es netieku galā, man nav laika, lai mācītos vai lai lūgtos, vai lai atrastu laiku ģimenei... "Tāda ir dzīve... neko nevar darīt," mēs nodomājam. Bet mums ir taisnība tikai retos brīžos. Problēma ir tajā, ka mēs nezinām, kā dzīvot ar kārtību. Kārtība galvā, kārtība sirdī, kārtība arī mājās, kārtība materiālās lietās...

Vai tev nav laika? Padomā: cik stundu dienā tu lieto sabiedriskos tīklus? Cik reižu dienā tu pārbaudi savu e-pastu? “Ievies savā dzīvē stingru kārtību, un tev būs vairāk laika. Un tad tu varēsi to vairāk veltīt Dieva godināšanai.” (Svētais Hosemarija, Ceļš, 80)

Īstenībā tam, kurš mīl, tam būs laiks, viņš atradīs laiku... Problēma, kā tas parasti notiek, nav saistīta ar laika trūkumu, bet ar mīlestības trūkumu.

Vai viss kārtībā? (Vai labi jūties? Vai viss ir O.K.?) Viss kārtībā būs tikai debesīs… Šeit jācenšas ieviest kārtību.

Kārtība prasa no mums mortifikāciju vai pašaizliedzību, lai meklētu laiku mācībām, lai atrastu laiku citiem, lai izietu no mums pašiem un veltītu laiku tam, kas ir patiesi svarīgs mūsu dzīvē: Dievam, ģimenei, draugiem, darbam... nevis darbam, draugiem, ģimenei un Dievam.

Kārtība prasa no mums pašaizliedzību galvā, pašaizliedzību sirdī un jūtās. Laika un telpas sakārtotība rodas no mūsu iekšējās kārtības. Tur slēpjas problēma, grēks. Pareizi ir tā: prāts redz un vada, griba grib labo un to izvēlas, jūtas seko līdzi un bauda labo. Problēma ir tā, ka pēc iedzimtā grēka neredzam pareizi (acu pārbaude utt.), negribam labo, ko redzam „neskaidri”, un jūtas pašas uzņemas vadītāja lomu, līdz viss ir pagalam.

Velns vienmēr grib veicināt „sliktās jūtas”, kad mēs darām labo (atteikties no kaprīzēm... sevis mērdēšana; veltīt laiku mācībām…cik grūti!). Priecājies, mana sirds, priecājies, bija ļoti labi! Un otrādi: bēdas man par to grēku, par to reakciju, par to slinkumu. Jādomā par neizdarības sliktajām sekām un jāpriecājas par Dieva piedošanu. Tas nav kaut kāds psiholoģisks paņēmiens. Sv. Pāvils saka, lai jums ir tādas pašas jūtas, kādas Jēzum bija!

Nekārtība rodas mūsos, kad mēs domājam nevis ar prātu, bet ar jūtām; ja mēs mīlam nevis ar sirdi, bet ar gribu (sirds un griba nav viens un tas pats; sirds ir personas kods, bet griba ir cilvēka iespējas...).

Mēs esam Gavēņa laikā. Cik labs nosacījums, lai augtu šajā tikumā! Augt kārtībā ir augt mierā. Kad mūsu dzīvē nav kārtības, tad mūsos valda haoss. Haosā nevar dzīvot mierā, vismaz atrast mieru ir grūtāk.

Kā miers, tā karš ir mūsos pašos. Nav iespējams nonākt līdz triumfam, līdz mieram, ja pietrūkst lojalitātes un apņēmības uzvarēt cīņā. Arī mums ir jāuzvar kārtības cīņa.

Bet ar ko ir jāsāk, lai iedzīvinātu šo tikumu? Kā vienmēr... ar sīkām lietām: ar spilveniem skapī, ar krēsliem ēdamistabā… Jāievieš kārtība attiecībās ar laiku ( jāsastāda grafiks, tas jāapskata, tam jāseko …); tā ir brīnišķīga cīņa. Viss sākas ar materiālām lietām... un pēc tam turpinās garīgajās lietās.

Ja mēs esam kārtīgi, tad atradīsim dzīves vienotības/viengabalainības pievilcību. Kārtībā var redzēt dzīves vienotību.

Šajā mēnesī Baznīca svinēs Sv. Jāzepa svētkus. Sv. Jāzeps ir iekšējās dzīves Skolotājs. Nodod sevi viņa aizbildniecībā, un tu sajutīsi viņa vareno iedarbību.

Pr. Alberto

RARZI Kapelāns.

 

2015.27.02
“Terra Mariana 800” Jubilejas gada logo

 

Jubilejas gada logo izstrādāts pamatojoties uz Terra Mariana albumā ietverto vēsturisko simboliku.

Tas ir veidots ovāla formā. Ovāla ārējā satvarā iestrādāta Livonijas ordeņa karoga melnā krusta aprises. Centrā redzama Kuldīgas Dievmāte ar Jēzus Bērnu, kurš kreisajā rokā tur zilu lodi ar zelta krustu – varas un pasaules simbolu, bet ar labo roku Viņš dāvā savu svētību pasaulei.

Kuldīgas Dievmāte jeb „Madonna uz Mēness sirpja” tiek atveidota kā Valdniece – Regina Terrae Marianae. Par to liecina valdnieces atribūti – zelta kronis, kas rotā Viņas galvu un zelta zizlis, ko Viņa majestātiski tur savā kreisajā rokā. Savukārt Dievmātes labā roka ir kā tronis-sēdeklis dievišķajam Bērnam.

Dievmātes skulptūra atrodas Kuldīgas Svētās Trīsvienības baznīcā. Mākslas vēsturnieki šo skulptūru saista ar vēlīno viduslaiku posmu.

Logo autors: mākslinieks Mārtiņš Krūklis

Aprakstu sagatavoja

Žanete Narkēviča

 

2015.17.02
Laterāna Pontifikālās Universitātes rektora V. E. bīskapa Enriko dal Kovolo vizīte RARZI

Godātie RARZI docētāji, darbinieki un studenti,

Aicinu jūs uz tikšanos ar Laterāna Pontifikālās Universitātes rektoru bīskapu Enriko dal Kovolo, kas šo sestdien, 21. februārī viesosies mūsu augstskolā un Rīgas Teoloģijas Institūtā. Tas ir nozīmīgs notikums Latvijas katolisko augstskolu vēsturē, jo šī ir pirmā LPU rektora viesošanās Latvijā. Mums visiem tā ir iespēja labāk apzināties, ka esam saistīti ar vienu no lielākajām Itālijas universitātēm, kas atrodas Pāvesta pārraudzībā. Lai šis pasākums kļūst par kopīgiem svētkiem, kas stiprinātu studentu un pasniedzēju sadraudzību un iedvesmotu mūsu augstskolas intelektuālo un garīgo izaugsmi!

Žanete Narkēviča

RARZI direktore

 

 


2015.10.02
Kapelāna vēstule februārī

Dārgie RARZI studenti, pasniedzēji, darbinieki!

Tuvojas Gavēņa laiks! Lielais gavēnis ir atjaunotnes laiks Baznīcai, kopienām un atsevišķiem ticīgajiem. Taču pāri visam tas ir “žēlastības laiks” (2 Kor 6, 2), saka Pāvests Francisks.

Žēlastības laiks. Dievs mūs mīl bezgalīgi. Viņš nav pret mums vienaldzīgs. Katrs no mums Viņa sirdij ir dārgs, Viņš zina mūsu vārdu, rūpējas par mums un meklē mūs tad, kad Viņu pametam. Katrs no mums Viņu interesē; Viņa mīlestība liedz Viņam būt vienaldzīgam par to, kas ar mums notiek. Tomēr gadās, ka tad, kad mums iet labi un mēs jūtamies ērti, protams, aizmirstam par citiem (ko Dievs Tēvs nekad nedara), mums neinteresē viņu problēmas, viņu ciešanas un netaisnības, ko viņi cieš..., tad mūsu sirds iekrīt vienaldzībā – kamēr man iet nosacīti labi un es jūtos ērti, tikmēr aizmirstu par tiem, kuriem neiet labi. Šī egoistiskā vienaldzības attieksme šodien ir ieguvusi vispasaules dimensiju – tik tālu, ka šodien varam runāt par vienaldzības globalizāciju. Runa ir par problēmu, ar kuru mums, kristiešiem, ir jātiek galā. (Pāvesta Franciska vēstījums 2015. gada gavēnī.)

Viņš nav vienaldzīgs pret tevi tāpēc, ka tikai Viņš māk mīlēt.

Pāvests Francisks brīdina mūs, ka mēs dzīvojam vienaldzības globalizācijā. Viens no steidzamākajiem izaicinājumiem, kuram gribu pievērsties šajā vēstījumā, ir vienaldzības globalizācija.

Vienaldzība pret tuvāko un pret Dievu ir reāls kārdinājums arī mums, kristiešiem. Tāpēc katrā Lielajā gavēnī mums jāsadzird praviešu sauciens, kuri paceļ balsi un mūs pamodina. (Pāvesta Franciska vēstījums 2015. gada gavēnī.)

Vai mūsu dzīvē arī nevalda vienaldzība? Vienaldzība pret Dievu, vienaldzība darbā, vienaldzība pret citiem? Jā? Tad ātri jātiek galā ar šādu nostāju... jo tie, kas ir vienaldzīgi, ir arī remdeni, un tur, kur valda remdenība, tur nav mīlestības. Lūk, ko saka Svētais Jānis Atklāsmes grāmatā: Bet tā kā tu neesi ne auksts, ne karsts, bet remdens, es tevi sākšu izmest no savas mutes. (Atkl., 3,16). Tātad jāpārvar šāds noskaņojums. Bet kā?....Uzveiciet vienaldzību, dodieties atpakaļ pie mīlestības! Ir ļoti grūti kalpot, ja esi vienaldzīgs... nav iespējams mīlēt ar vienaldzību... Vienaldzība un mīlestība nevar sadzīvot kopā. Tas, kurš ir vienaldzīgs, tas ir bloķēts, viņš nemāk un nevar mīlēt.

Lielais Gavēnis ir Dieva sauciens, kas aicina mūs mosties žēlastības dzīvei.

Dieva tauta, kas izceļoja no Ēģiptes uz jauno zemi un kas meklē garīgo dzimteni arī šodien, ir mūsu Baznīca. Baznīcā, nevar atrasties cilvēki, kas kurn, kuri netic Dieva žēlastībai, kuri netic, ka Dievam mēs esam svarīgi.

Gavēnis mūs nolicis fundamentālu jautājumu priekšā: vai es pieaugu uzticībā Kristum? Ilgās pēc svētuma? Apustuliskajā dāsnumā savā ikdienas dzīvē, savā ikdienas darbā kolēģu vidū? Lai katrs sev atbild uz šiem jautājumiem, un viņš redzēs, cik ļoti ir vajadzīga šī jaunā pārveidošanās, lai Kristus dzīvotu mūsos, lai Viņa tēls skaidri atspoguļotos mūsu uzvedībā.

Dievs mūs mīl. Viņš ir mīlestības pilns. Jēzus ir palicis svētajā Hostijā mūsu dēļ. Lai paliktu mums līdzās, lai mūs atbalstītu, lai mūs vadītu. Un mīlestību var atmaksāt vienīgi ar mīlestību.

Kā lai mēs ik dienas kaut uz pāris minūtēm nenāktu tabernākula priekšā, lai aiznestu Viņam savus sveicienus un savu dēlu un brāļu mīlestību?

Lai tiktu galā ar vienaldzību un savu lieluma māniju, gribu visiem lūgt izdzīvot šo Lielā gavēņa laiku kā sirds formācijas iespēju, kā par to izteicās Benedikts XVI (Enciklika Deus Caritas est, 31). Būt ar žēlsirdīgu sirdi nenozīmē būt ar vāju sirdi. Tam, kurš grib būt žēlsirdīgs, vajadzīga stipra un noturīga sirds, aizvērta kārdinātājam, bet atvērta Dievam. Sirds, kas ļauj, lai to piepilda Svētais Gars, un iet pa mīlestības ceļiem, kas ved pie brāļiem un māsām. Būtībā nabadzīga sirds, kas apzinās savu nabadzību un ziedo sevi otra labā. (Pāvesta Franciska vēstījums 2015. gada gavēnī).

Lūk, drīz būs Gavēņa laiks – gandarīšanas, šķīstīšanās, atgriešanās laiks. Tas nav viegls uzdevums. Kristietība nav ērts ceļš: nepietiek ar to, ka esam Baznīcā un ļaujam gadiem ritēt. Mūsu dzīvē, kristiešu dzīvē, svarīga ir pirmā atgriešanās – šis vienreizīgais brīdis, ko ikviens atceras, kad skaidri atklājām visu, ko no mums prasa Kungs. Tomēr vēl svarīgākas, vēl grūtākas izrādās nākamās atgriešanās. Un, lai nākamās atgriešanās palīdzētu Dieva žēlastības darbībai, ir jāsaglabā dvēseles svaigums, jāpiesauc Kungs, jāmācās ieklausīties, atklāt to, kas nepadodas, jāprasa piedošana.

Vai ir vēl labāks veids, kā uzsākt Gavēni? Mēs atjaunojam ticību, cerību un mīlestību. Tas ir gandarīšanas gara, vēlmes šķīstīties avots. Gavēnis nav tikai iegansts, lai pastiprinātu mūsu mortifikācijas ārējās izpausmes; ja mēs domājam, ka gavēnis ir tikai tas, tad tā dziļākā nozīme kristīgajā dzīvē mums ir paslīdējusi garām, jo, es atkārtoju, – šīs ārējās darbības ir ticības, cerības un mīlestības augļi.

Iesaku katram kādu reizi pamēģināt atgriezties pie savas „sākotnējās atgriešanās”. Kaut arī tas nenozīmē būt kā bērnam, tomēr ļoti tam līdzinās. Garīgajā dzīvē ir jāļauj sevi vadīt pilnīgai paļāvībai, bez bailēm vai divkosības, ir pilnīgi skaidri jārunā par to, kas notiek domās un dvēselē.

Pie atgriešanās var nonākt caur pazemību, ejot pa sevis pazemināšanas ceļiem.

Mēs dodamies pie Marijas, mūsu Mātes. Pie Viņas pavadīsim laiku, būsim viņas mierinājums viņas ciešanās.

Alberto Sančess-Leons

RARZI kapelāns

 

 

 

 

2015.29.01
Aicina piedalīties Terra Mariana jubilejai veltītā eseju un zīmējumu konkursā

Atzīmējot Terra Mariana jubilejas gadu, Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta (RARZI) Katehēzes metodiskais centrs aicina bērnus un jauniešus piedalīties zīmējumu konkursā „Latvija – Māras zeme”. Savukārt laikraksts „Katoļu Baznīcas Vēstnesis” ir izsludinājis eseju konkursu vidusskolēniem par tēmu „Kristīgas vērtības latvju dainās”.

RARZI Katehēzes metodiskā centra izsludinātajā konkursā „Latvija – Māras zeme” var piedalīties dažādu konfesiju bērni un jaunieši. Darbi tiks vērtēti dalībnieku grupās 4-6, 7-10, 11-14 un 15-18 gadi. Pašdarinātā zīmējumā (vēlamais izmērs ir A3, jebkādā tehnikā) ir jāatspoguļo Latvija kā zeme, kurā ir dzīvas kristīgās tradīcijas un vērtības. Darbam jāpievieno nosaukums, vārds, uzvārds, vecums, skola un draudze, tālr. un e-pasts. Žūrija vērtēs darbu atbilstību konkursa nosaukumam, radošumu un oriģinalitāti, kā arī māksliniecisko noformējumu. Darbi jāiesniedz līdz 5. maija plkst. 12, tos nogādājot uz adresi: Klostera iela 4 – 35, Rīga, LV – 1050. Uzvarētāji tiks paziņoti 21. maijā, bet 30. maijā skaistākie darbi veidos zīmējumu izstādi Terra Mariana 800 gadu jubilejas pasākumā, kur arī tiks apbalvoti labāko darbu autori. Iepazīties ar zīmējumu konkursa „Latvija – Māras zeme” var ziņas beigās.

Savukārt laikraksts „Katoļu Baznīcas Vēstnesis” ir izsludinājis eseju konkursu vidusskolēniem, kura mērķis ir veicināt jauniešu interesi par latviešu tautas vēsturi, kultūras mantojumu un kristīgajām vērtībām Terra Mariana kontekstā. 10.-12.klases skolēni aicināti rakstīt esejas, kuru maksimālais apjoms ir 10 000 zīmes (ar atstarpēm). Žūrija vērtēs darbu atbilstību konkursa nosaukumam „Kristīgas vērtības latvju dainās”, spēju aizraut lasītāju, valodas bagātību un noformējumu. Eseja jāiesniedz līdz 5. maija plkst. 12, bet uzvarētāji tiks paziņoti 21. maijā. Pirmās vietas ieguvējs saņems naudas balvu 50 EUR vērtībā, 2. un 3. vietas ieguvēji – 25 EUR vērtībā. Labākās esejas tiks publicētas laikrakstā „Katoļu Baznīcas Vēstnesis” un gadagrāmatā „Katoļu Kalendārs 2016”, kā arī nolasītas Terra Mariana 800 gadu jubilejas pasākumā 30. maijā. Ar eseju konkursa „Kristīgās vērtības latvju dainās” nolikumu var iepazīties ziņas beigās.

2015. gadā aprit 800 gadi, kopš pāvests Inocents III oficiāli Latvijas un Igaunijas teritorijas pasludināja par Terra Mariana, kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē „Dievmātes Marijas zeme”. Latvijas bīskapi, izsludinot jubilejas gadu, aicina izvērtēt noieto ceļa gabalu un arī pārdomāt, kurp vēlamies doties tālāk. Viņi norāda, ka ir svarīgi saskatīt garīgās dimensijas būtisko lomu mūsu tautas attīstībā un izaugsmē un „doties dziļāk” garīgos meklējumos.

LRKB IC

 

2015.10.01
Lektore Terēze Druka iegūst doktora grādu

9.janvāris, 2015, 10:37

 

 

 

 

 

 

 

 

8.janvārī Jāņa Pāvila II Ļubļinas Katoļu universitātē (Polijā) doktora darbu teoloģijā aizstāvēja Laterāna Pontifikālās universitātes filiāles Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta (RARZI) Bībeles ekseģēzes kursu lektore Terēze Druka. Viņas doktora darba tēma ir „Jēzus un sātans Marka evaņģēlijā. Ekseģētiski teoloģisks pētījums”.

Terēzes Drukas doktora darba vadītājs bija pr. dr hab. Stanislavs Harenzga. Darba recenzenti aizstāvēšanā atzina, ka Terēzes Drukas pētījums ir novatorisks un autore ir apliecinājusi spēju rūpīgi un ļoti dziļi analizēt Bībeles tekstus, veidojot ļoti pamatotu sintēzi.

Pēc aizstāvēšanas, lūgta īsi pastāstīt, kādi ir galvenie pētījumā iegūtie secinājumi, Terēze Druka teica: „Marka evaņģēlijs Jēzu izteikti parāda kā stiprāko. Jā, nosauc sātanu par stipru, jo viņš ir stiprāks par cilvēku, cilvēks nevar ar viņu cīnīties, bet Jēzus ir stiprāks par sātanu. Un sātans ir uzvarēts līdz ar Jēzus atnākšanu šajā pasaulē, kuru sātans ir pakārtojis sev, uzurpēdams karaļa vietu cilvēku sirdīs.”

Jautāta, kas darba gaitā sagādāja vislielāko prieku, jaunā doktore Bībeles zinātnē atzina: „Pats Vārds. Kad ieraugi un saproti, ko Tas saka. Kad ieraugi, kā Dievs grib pateikt labo vēsti, ka Viņš mūs mīl, ka Viņš mūs pestī. Ka Dievs tik tiešām ir. Kā evaņģēlists mums saka, ka Dievs pazīst mūsu dzīvi un ir jau tai sagatavojis risinājumu. Tas tik tiešām ir vislielākais prieks, ka rocies, rocies tekstā un pēkšņi saņem.”

Terēze Druka arī turpmāk plāno strādāt par pasniedzēju RARZI, kā arī rakstīt rakstus par Bībeles tēmu un popularizēt to dažādās vidēs.

Paldies viņa saka pilnīgi visiem cilvēkiem, kurus ir sastapusi savā dzīves ceļā. „Jo nav gadījuma cilvēku manā dzīvē, domāju, neviena cilvēka dzīvē. (..) Runājot par doktora darba rakstīšanu, katram bija kaut kāda loma tajā, un es esmu pateicīga visiem, kas visdažādākajos veidos atbalstīja. Bieži tikai ar vārdu, bet tas ir bijis vajadzīgs uz to brīdi. Paldies tiešām visiem,” teica T. Druka.

pārpublicēts no LRKB IC

2015.09.01
Kapelāna vēstule janvārī

Dārgie RARZI studenti, darbinieki un pasniedzēji!

Nesen mēs svinējām Kristus dzimšanas dienu un arī Jaunā gada atnākšanu. Šajās dienās mēs noteikti vairāk tuvojāmies Svētajai Ģimenei Betlēmē.

Apslēptā dzīve Nācaretē ikvienam cilvēkam, kas dzīvo visparastāko ikdienas dzīvi, palīdz nonākt vienotībā ar Jēzu: "Nācarete ir skola, kurā sākam izprast Jēzus dzīvi – tā ir Evaņģēlija skola. Šai skolā vispirms varam apgūt klusuma vērtību, lai mūsos rastos cieņa pret klusumu – šo apbrīnojamo un nepieciešamo nosacījumu gara darbībai [..]. Šai skolā varam saprast to, kas ir ģimenes dzīve. Lai Nācarete māca mums saskatīt, kas ir ģimene, tās kopība mīlestībā, kāds ir tās atturīgais un vienkāršais skaistums, tās svētums un neaizskaramība [..]. Šai skolā varam atklāt arī darba nozīmi. Nācaretē, namdara Dēla mājā, mēs varam iemācīties labāk izprast un cildināt cilvēka darba grūto pienākumu, kas paver ceļu uz pestīšanu [..]; kā mēs gribētu sveikt šeit visas pasaules strādniekus un parādīt tiem viņu diženo paraugu, viņu dievišķo brāli." (Pāvests Pāvils VI)

Šogad Baznīca pievērš īpašu uzmanību ģimenei. Mēs esam Baznīcas bērni un gribam justies vienoti ar Baznīcu. Baznīcas rūpēm jābūt mūsu rūpēm. Labākais paraugs visām ģimenēm ir Svētā Ģimene. Dievs kļuva par cilvēku ģimenes klēpī. Viņš, būdams Dievs, varētu īstenot savu iemiesošanos citā veidā. Tomēr Viņš izvēlējās iemiesoties ģimenē, būt kā īsts cilvēks.

Patiesa, cilvēciska dzīve nāk no ģimenes, no tēva un mātes. Visiem cilvēkiem ir viena kopība: mēs visi esam dēli. Un tāpēc mūsu labākais ceļš, lai sasniegtu Debesis, ir caur Dieva Dēlu, caur Jēzu. Viņš ir patiesība, ceļš un dzīvība.

Šajā laikā mēs kontemplējām Viņu kā Bērnu, kā Dieva Bērnu. Viņš ir bērns kā mēs visi. Mums ir jāmācās no Dieva Bērna. Jāmācās no Jāzepa, mūsu Mātes Jaunavas Marijas, no Svētās Ģimenes.

Šodien ģimene piedzīvo krīzi. Pāri (diemžēl man nākas runāt par pāriem, jo reti dzird runājam par laulātajiem) negrib bērnus. Daudzi cilvēki izvēlas šķiršanos, it kā tā spētu atrisināt problēmas. Visbiežāk šķiršanās nozīmē bēgšanu pa visvieglāko ceļu, bet tā vieglums ir tikai šķietams. Parasti bēgšana manifestē cilvēka izšķirtspējas trūkumu un nepateicības attieksmi. Tas, kurš iet pa šo bēgšanas ceļu, nedzīvo realitātē. Viņš būvē citu dzīvi, varbūt dibina citu ģimeni, bet ko viņš patiesībā ir sasniedzis? Viņš nav atrisinājis, bet palielinājis savu problēmu.

Daudzi cilvēki dzīvo vientulībā. Bet vientulība arī nav risinājums, jo tā ļoti sāpina cilvēkus. Īstenībā dzīvot pilnīgā vientulībā ir metafiziski neiespējami. Arī Dievs nav vientuļnieks. Dievs ir Ģimene. Cilvēkiem vajag citam citu, lai dzīvotu cilvēcisku dzīvi.

Vientulība, individuālisms, katram ir kaut kas savs … tā ir egoisma izpausme. Un pret to mums ir jācīnās ar mūsu lūgšanu, ar mūsu labo piemēru, ar mūsu devību ģimenes klēpī. “Postmodernais un globalizētais individuālisms veicina dzīves stilu, kas novājina saišu veidošanos un nostiprināšanos starp cilvēkiem un deformē ģimenes saites” (Evaņģēlija prieks, n. 67).

Šogad kopā ar Baznīcu daudz lūgsimies par ģimenes nākotni. Tas ir nepieciešams. Nepieciešama ir gan ģimene, gan mūsu lūgšana par ģimenēm. Neraugoties uz to, ka pilsoniskajā sabiedrībā ģimene var tikt noniecināta, tā tomēr ir visnotaļ konsekventa struktūra, kas pamatojas uz ļoti spēcīgām pamatvērtībām.

Mēs esam Ģimenes gadā. Ko tu vari darīt, lai palīdzētu Baznīcai šajā virzienā? Nezinu... varbūt tu esi vīrs vai sieva, varbūt tev ir bērni … jebkurā gadījumā tu vari kļūt labāks bērns, labāks vīrs, labāka sieva, labāka meita.... Sāksim ar mūsu pašu ģimeni.

Šeit daži padomi, kas varbūt var palīdzēt.

*Veiciniet savstarpējo piedošanu: ne tikai palīdzēt draugam piedot sievai, bet arī katram pašam savās mājās prasīt un dāvāt piedošanu. Darīt to brīvi un „dabiski” – ‘neuztraucies’, ‘tas nekas’, ‘paldies par taviem mīļajiem vārdiem’. Pēc strīdiem samierināšanās ir ļoti auglīga.

Neaizmirstiet, ka dažreiz nav iespējams izvairīties no strīdiem laulāto starpā. Nekad nestrīdieties savu bērnu priekšā: jūs viņiem sagādāsiet ciešanas, un viņi nostāsies viena vai otra pusē, tādējādi neapzināti līdzdarbojoties, lai veicinātu šķelšanos. Bet strīdi ar nosacījumu, ka tie nenotiek pārāk bieži, ir arī mīlestības izpausme, gandrīz nepieciešamība. Strīdu iemesls (nevis cēlonis) visbiežāk ir pārstrādāšanās radīta iztukšošanās vīra gadījumā vai sievas nogurums, kurai jācīnās ar bērniem, mājasdarbiem vai ar pašas dažkārt pavājo raksturu. (ak, Kungs, kaut tikai tas nebūtu apnikums!) Kaut gan jūs, sievietes, ja vēlaties, esat stiprākas par vīriešiem.

*Attīstiet pārliecību, ka laulāto dzīves būtība ir sevis atdošana otram (precēties „aiz mīlestības” – cēlonis, bet lai mīlētu – mērķis, uzdevums). Izvairieties no lepnības, kas ir jūsu laulāto attiecību lielākais ienaidnieks: jūsu nenozīmīgajās sadursmēs nevienam no jums nav taisnība.

*Ja ģimene ir kristīga, tad attīstiet kristīgās vērtības. Laulības sakraments ir dalība lielā noslēpumā: Kristus sevis atdošanā Baznīcai (un kā Viņš sevi atdeva! iemiesojās (uz visiem mūžiem, nevis līdz pasaules beigām vai līdz savai nāvei), nomira uz Krusta, mums deva visu, pat savu Māti, savu Garu … savu filiāciju!).

*Uzticība viens otram ir vienīgais ceļš uz Debesīm abiem.

 

Centīsimies šogad būt ļoti tuvu mūsu Mātei Marijai! Šis ir Terra Mariana astoņsimtgades jubilejas gads Latvijā. Tas ir īpašs žēlastības laiks. Izmantosim šo mariānisko žēlastību, lai Marija aizvien spēcīgāk būtu klātesoša mūsu ģimenē.

 

Vēl mēs esam Ziemassvētku laikā. Lai ietu uz Debesu Trīsvienību, mums ir dāvāts zemes trīsvienības ceļš: Marija, Jāzeps un Jēzus.

Pirms dažām dienām Pāvests teica: mātes ir pretlīdzeklis individuālismam. Marija ir mūsu Māte. Marija, ģimenes Karaliene, tavās rokās mēs atstājam visas Baznīcas rūpes, jo Dievs Tēvs tev neko nevar atteikt. Marija, ģimenes Karaliene, lūdz par mums, taviem bērniem. Arī mēs piederam tavai ģimenei.

 

 

 

RARZI Kapelāns

 

2015.09.01
Atskatoties uz RARZI Adventa rekolekcijām

Slapjajā un diezgan nemīlīgajā pirmssvētku laikā Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta (RARZI) studenti, pasniedzēji un absolventi pulcējās uz Adventa laika rekolekcijām, kas notika 20. decembrī un iezīmē arī 2014. gada studiju nodarbību beigas. Rekolekcijas notika sv. Terēzes no Bērna Jēzus draudzes baznīcā un draudzes mājā Rīgas Katoļu ģimnāzijas teritorijā. Neskatoties uz auksto un nemīlīgo laiku un tā sagādātajām neērtībām, svētīgākais laiks ārpus Svētās Mises un adorācijas tika pavadīts, uzklausot tēva Marcina padomus un garīgo gudrību rekolekciju konferencē. Ne velti studenti un citi klātesošie no somām vilka ārā klades un pildspalvas, lai kaut ko no visas šīs garīgās maizes un gudrības piefiksētu sevis bagātināšanai, tādējādi šo vēsti nododot tālāk saviem apkārtējiem. Kā piebilda arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, tad ļoti būtiski ir šo saņemto Vārdu nodot tālāk, to iemiesot citos, tādējādi arī šīs pārdomas, kas ir ieskats konferencē runātajā, lai kalpo jums, lasītāji, kā iedvesma un stiprinājums.

Konferences tēmu caurauda 131. Psalms, kas ir lūgšana sirds pazemībā un kurā sacīti vien samērā nedaudzi, bet ārkārtīgi pazemīgi vārdi un kurus ķēniņš Dāvids sarakstījis, iziedams cauri savas dzīves lielajiem notikumiem un grēkiem. Šis psalms ir Dāvida garīgā augšupceļa dziesma, kurā viņš apzinās savu pazemību, sacīdams: "Kungs, mana sirds nebūt nav lepna, un es neceļu acis augstu, es nejaucos lietās, kas man par lielu un brīnumainu!" Pazemība ir ļoti būtiska kristieša īpašība, tomēr jāņem vērā, ka mēs nedrīkstam nekādā veidā sevī noslēgties, jo noslēgšanās - tā ir dvēseles durvju aizvēršana uz savstarpēji bagātinošām attiecībām gan ar tuvākajiem, gan ar Dievu. Mēs ikviens esam viena Tēva, viena Dieva bērni. Ja kāds sevī noslēdzas, tas ir egoists, kuram eksistē tikai ES. Tāds cilvēks sevī nav apzinājies savu īpašo Dieva bērna statusu. Vai zināt, ka pastāv iespēja arī zaudēt Dieva svētību savai dzīvei? Jā, to var panākt, atsakoties no saziņas ar Dievu, no saziņas, kas ir lūgšana. Dievs mūs ikvienu lūgšanas laikā stiprina, sakārto un iedvesmo Savas Mīlestības lielajiem darbiem, to nešanai sabiedrībā!

Tātad, ja mums nav lūgšanu dzīves, mums nav attiecību ar Dievu, līdz ar to mūsos uzvaru gūst iekšējā nesakārtotība. Tā savukārt iedalās tādos kā 3 līmeņos:

jūtu nesakārtotība;

nesakārtotība attiecībās ar citiem cilvēkiem;

nesakārtotība sava laika plānošanā.

Jūtu nesakārtotība, pirmkārt, pēc savas būtības ir pretrunīga. Tātad šī nesakārtotība cilvēkā ir tad, kad jūtamies par kaut ko vainīgi un tomēr uzreiz meklējam savai vainai kaut kādus attaisnojumus. Nesakārtotības attiecībās ar citiem cilvēkiem "augļi" ir greizsirdība, konflikti, kāda iekārošana u.tml. Šīs nesakārtotības cēlonis ir mīlestības trūkums. Tas ar mums var notikt un arī notiek tad, kad neatveramies vai nepilnīgi atveramies mūsu dievbērnībai un Dieva bērna statusam. No tā izriet arī nespēja sakārtot savu laiku, to atbilstoši saplānot un izmantot, lai tas būtu svētīgs (laimīgs) laiks mūsu dzīvē. Ko darīt? Mums nepieciešams atklāt laiku kā mums uzticētu Dieva dāvanu un to nepieciešams plānot kopā ar Dievu. Tikai tad laiks, ja tas plānots kopā ar Dievu, kļūst svētīgs jeb laimīgs. Tēvs Marcins piebilda, ka savu laiku palīdz sakārtot arī sirdsapziņas izmeklēšana. Šeit padomus var smelties tā dēvētajā jezuītu garīgumā. Šo tēmu noslēdzot, tēvs Marcins rezumēja, sakot: "Ja netiekam galā ar jūtu nesakārtotību, tad mūsu garīgajā dzīvē aizvien turpināsies regress." Viedi un ieklausīšanās vērti vārdi.

Mūsu iekšējā jūtu, attiecību un laika plānošanas nesakārtotība rodas no mūsu lepnības. Jā, mēs to bieži vien nevēlamies atzīt, tomēr ja tā dziļāk paraugāmies, taisnība vien būs, tādēļ ļoti būtiski ir sevī izkopt pazemību, jo tikai no pazemības var rasties jebkura harmonija, arī sakārtotība jūtās, attiecībās ar apkārtējiem un sava laika plānošanā.

Konferences beigu daļā priesteris klātesošajiem līdzdalīja vēsti par četriem lepnības veidiem. Tos atpazīstot, esam ceļā uz dziedināšanu, jo "lepnība" barojas no mūsu kompleksiem. Ja atpazīstam lepnību, varam dziedēt mūsu kompleksus, kas notiek, pateicoties tam, ka "atveramies savam Dieva bērna statusam". Ja neatveramies, mēs turpinām dzīvot savos kompleksos, savā nesakārtotībā un tā turpinām mocīt gan sevi, gan citus. Ja vēlamies cīnīties pret savu lepnību un attīstīt sevī Dieva bērna statusa apziņu un pazemību, mums ir jāatmasko savi kompleksi jeb "jāizravē nezāles"!

Kādi tad ir šie četri lepnības veidi un ko par katru no tiem varam pateikt un uzzināt?

Tātad - divi no tiem ir t.s. ārējie lepnības veidi un divi - iekšējie lepnības veidi:

  • Ārējie (uz apkārtējiem vērstie, ārēji redzamie):

= karjerisms;

= valdīšana pār citiem (valdonīgums).

  • Iekšējie (uz sevi vērstie, nav tik ļoti ārēji redzami):

= perfekcionisms;

= lielummānija.

Tagad nedaudz sīkāk ielūkosimies šajos lepnības veidos. Karjerisms ir daudzu mūsdienu cilvēku slimība, kura dēļ tiek "ziedoti" gan ģimene, gan veselība, gan arī Dievs, jo nekas netiek uzskatīts par būtisku kā vien dzīšanās pēc aizvien jauna un jauna amata, lielākiem panākumiem un tomēr nekas nesniedz apmierinājumu un gandarījumu, tādēļ aizvien vairāk un vairāk tiek mēģināts sasniegt. Tomēr katrs sasniegums tiek uzskatīts par mazu un nebūtisku, it īpaši tad, ja neapbrīno un nejūsmo. Tad vēl jo vairāk šāds cilvēks kļūst neapmierināts, īgns un kašķīgs, no kā cieš visi, kas tādam cilvēkam ir apkārt un arī paša veselība un dzīves laimes gūšanas iespēja. Runājot par valdonīgumu un valdīšanu pār citiem, tas nav nekas cits kā paša valdonīgā cilvēka bailes un iedomātas sajušanās apdraudētam. Šādu cilvēku atrašanās ir bīstama tur, kur tiek vadītas komandas, kur ir iespēja pārvaldīt lielas finanses un kompānijas, jo noved pie destrukcijas un apkārtējo noniecināšanas, kā arī - pie kolektīva izjukšanas, jo šādi cilvēki (valdonīgie) uzskata tikai sevi par kaut ko, pārējie visi ir niecības.

Perfekcionisms kā iekšējās lepnības veids ir bīstams ar to, ka tas veic sava veida iekšēju personas destrukciju. Lai gan perfekcionisti nevēlas nevienu pazemot, tomēr vēlas sev pierādīt, ka ir pats labākais un perfektākais cilvēks pasaulē. Šādi cilvēki ir egoisti, jo ir attiecībās ar sevi pašu (nemitīgi vēlas sev pierādīt savu labumu, svētumu, izcilību). Pie šiem perfekcionistiem piederēja arī Jēzus laika farizeji, arī tie koncentrējās uz lietām, kas ir sekundāras jeb tā dēvētās 2. plāna lietas. Perfekcionisti aizmirst par saviem pamatpienākumiem, viņi ir stūrgalvīgi, ieslēgti sevī un nekad nav apmierināti nedz ar sevi, nedz citiem. Visbeidzot šīs pārdomas noslēgšu ar ceturto lepnības veidu jeb lielummāniju. To ir grūti atmaskot, jo tā slēpjas iztēlē. Iedomājas sevi zinām kā lielu un dižu, un ar to pietiek. Šādi cilvēki nemitīgi dzīvo ilūzijās un nereālos sapņos, kurus arī nespēj nekad īstenot. Visiem lepnības veidiem pamatā ir personas mazvērtības kompleksi, kurus atmaskojot, ir iespējama dziedināšana un personības attiecību atjaunošana ar Dievu.

Lūk, šāds konspektīvs atskats uz RARZI Adventa laika rekolekciju konferenci, kuru vadīja Institūta garīgās dzīves teoloģijas pasniedzējs, tēvs Marcins Vozņaks! Sirsnīgs paldies!

RARZI 1. kursa students Didzis Kukainis

{gallery}/2015/rekolekcijas{/gallery}

2015.06.01
Aicinājums RARZI absolventiem

Dārgie RARZI absolventi,

Institūts piedāvā absolventiem iespēju apmeklēt RARZI viesprof. V.Linkes (Polija) Vecajā Derībā lekcijas šonedēļ piektdien un sestdien (9. un 10. janvārī).

Ar cieņu,

Žanete Narkēviča

2015.03.01
Ziemas uzņemšana maģistra programmās

Latvijā un Vatikānā akreditēta augstākās izglītības mācību iestāde

Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāle

Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts 2014./2015. studiju gadā

uzņem studentus šādās akreditētās studiju programmās:

Augstākā līmeņa studijas

Maģistra programmās var studēt, ja ir iegūts bakalaura grāds humanitārajā vai sociālajā jomā un apgūti Katoliskās teoloģijas pamatkursi 20 krp apjomā!


Profesionālā maģistra studiju programma "reliģija" ar kvalifikāciju filozofijas, ētikas un kristīgās mācības skolotājs (Licenza in Scienze Religiose)

Kods 47141

96 krp, 144 ECTS

Studiju ilgums nepilna laika klātienē 2 gadi 6 mēneši, Lekcijas, nodarbības un pārbaudījumi notiek piektdienās no pl. 17.30 - 20.50 un sestdienās no pl. 9.00 -16.15.

Studiju maksa 750,00 € gadā (75,00 € mēnesī)

Uzņemšanas prasības

Uzņemšanai šajās studiju programmās nepieciešams iesniegt RARZI uzņemšanas komisijai:

a) Laterāna Pontifikālajā Universitātē vai tās filiālēs iegūta bakalaura grāda reliģijā vai teoloģijā vai tam atbilstoša Vatikāna Izglītības Kongregācijas atzītā iestādē iegūta augstākās izglītības dokumenta un atzīmju pielikuma kopiju (oriģināli jāuzrāda) un vidējās izglītības atestāts un atzīmju pielikums;

vai arī

b) citās Latvijas vai ārvalstu augstākās izglītības iestādēs iegūta bakalaura grāda humanitārajā vai sociālajā jomā, vai augstāko pedagoģisko izglītību apliecinoša dokumenta un atzīmju pielikuma kopijas (oriģināli jāuzrāda) un sertifikāts par Katoliskās teoloģijas pamatkursa  apguvi 20 krp apjomā (oriģināls jāuzrāda);

 

  • Bakalaura programmas vidējā svērtā atzīme nedrīkst būt zemāka par 7 (labi);
  • Kristības apliecību (kopiju vai izziņu),
  • draudzes prāvesta rekomendāciju;
  • reģistrācijas maksa 15,00 €.

Profesionālā maģistra studiju programma "reliģija" ar kvalifikāciju pastorālais konsultants (Licenza in Scienze Religiose)

Kods 47221

96 krp, 144 ECTS

Studiju ilgums nepilna laika klātienē 2 gadi 6 mēneši, studijas notiek piektdienās no pl. 17.30 - 20.50  un sestdienās no pl. 9.00 -16.15.

Studiju maksa 950,00 € gadā, (95,00 € mēnesī)

Uzņemšanas prasības

Uzņemšanai šajās studiju programmās nepieciešams iesniegt RARZI uzņemšanas komisijai:

a) Laterāna Pontifikālajā Universitātē vai tās filiālēs iegūta bakalaura grāda reliģijā vai teoloģijā vai tam atbilstoša Vatikāna Izglītības Kongregācijas atzītā iestādē iegūta augstākās izglītības dokumenta un atzīmju pielikuma kopiju (oriģināli jāuzrāda) un vidējās izglītības atestāts un atzīmju pielikums;

vai arī

b) citās Latvijas vai ārvalstu augstākās izglītības iestādēs iegūta bakalaura grāda humanitārajā vai sociālajā jomā izglītības dokumenta un atzīmju pielikuma kopijas (oriģināli jāuzrāda) un sertifikāts par Katoliskās teoloģijas pamatkursa apguvi 20 krp  apjomā (oriģināls jāuzrāda);

  • Bakalaura programmas vidējā svērtā atzīme nedrīkst būt zemāka par 7 (labi)
  • Kristības apliecību (kopiju vai izziņu),
  • draudzes prāvesta rekomendāciju;
  • reģistrācijas maksa 15,00 €

MŪŽIZGLĪTĪBA

Klausītājiem un viesstudentiem iespēja apmeklēt izvēlētos studiju kursus no aktuālā institūta lekciju saraksta.

  • Dokumentu iesniegšana un uzņemšanas kārtība:

Pieteikšanās studijām visās studiju programmās no 2015. gada 7. līdz 30. janvārim Rīgā, Klostera ielā 4-35, 3. stāvā RARZI biroja darba laikā

O.-C. no 9.00 līdz 15.00 un P., S. 9.00 līdz 16.30.

Iestājpārrunas 2015. gada 30. janvārī pl. 15.00 Klostera 4-35 RARZI birojā:

Lekcijas sāksies 30.01.

  • RARZI uzņemšanas komisija uzņem reflektantu attiecīgajā studiju programmā pēc pārrunām ar viņu, ņemot vērā iepriekš iegūto izglītību un motivāciju un pieredzi.

 
2 lapa no 2
 

APTAUJA


Institūta svarīgākā misija ir?
skolot ticības mācības skolotājus un kapelānus
evaņģelizēt neticīgos
veicināt sabiedrībā integrālu skatījumu uz cilvēku
sekmēt studentu izpratni par teoloģiju

PARTNERI

 


.