aktualitātes
aktualitates.gif
2008(2)  2009(7)  2010(6)  2011(22)  2012(40)  2013(51)  2014(55)  2015(49)  2016(32)  2017(26)  2018(40)  2019(13)  
2016.15.11
Lekciju cikls: Svētā Jāņa no Krusta mācības psiholoģiskie aspekti

2016.07.09
Jaunā akadēmiskā gada atklāšana

Aicinām jūs uzsākt akadēmisko gadu, lūdzot Kunga svētību jaunajam darba cēlienam.

Šo piektdien, 9. septembrī svētās Marijas Magdalēnas baznīcā plkst. 16.30 RARZI akadēmiskā gada atklāšanas Svēto Misi svinēs arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs.

Svētās Mises noslēgumā mūsu studenti Dace Indrika, Inese Laubenbaha un Regīna Paegle saņems Maģistra diplomus un sveiciena vārdus teiks RARZI direktore Žanete Narkēviča.

RARZI vadība

2016.31.08
„Jēzus ir mans Viss it visā” Novenna svētajai Kalkutas Terēzei

 

Žēlsirdības misionāru  kongregācijas Rīgas mājas izdevums

Atbalsta Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas draudze un izdevniecība “KALA raksti”

No angļu valodas tulkojis Ēvalds Ikaunieks

Redaktore Astra Feldmane

2016. gada 4. septembrī – dienā, kad māte Terēze Romā, Sv. Pētera laukumā, tika pasludināta par svēto

 

NOVENNA

SVĒTAJAI KALKUTAS TERĒZEI


Dievs runā klusumā

Vispirms atrodi klusu vietu, kas tev palīdzēs lūgties, vislabāk jau baznīcā vai kapelā Vissvētākā Sakramenta priekšā. Atmodini klusumu pats sevī, jo Dievs mīl klusumu. Viņš vienmēr gaida uz mums klusumā, lai runātu uz mums un mūs uzklausītu. “Mūsu sirds klusumā Dievs runā par savu mīlestību; klusējot mēs ļaujam Jēzum mūs mīlēt.” (Māte Terēze)

Izlasi kādus vai visus attiecīgajai dienai paredzētos citātus un ļauj, lai tie pārņem tavu sirdi. Kādu brīdi paliec ar mātes Terēzes vārdiem un ļauj kādai no tajos izteiktajām domām augt tavā sirdī un pavadīt tevi visā dienas gaitā. Esi vienots ar brāļiem un māsām, kas visā pasaulē cieš tumsā un sāpēs, un tad ticībā vērsies ar lūgšanu pie svētās mātes Terēzes. Tu varētu veikt arī kādu konkrētu žēlsirdības darbu kādam no savas ģimenes, kopienas vai apkaimes, lai tādējādi novennas laikā dziļāk piedzīvotu mātes Terēzes garu un vēsti.

Lūgšana svētajai Kalkutas Terēzei

(Katrā novennas dienā)

Svētā Kalkutas Terēze, tu ļāvi, lai krustā sistā Jēzus slāpju pilnā mīlestība tevī kļūst par dzīvu liesmu, un tā tu visiem kļuvi par Viņa mīlestības gaismu. Izlūdz no Jēzus Sirds (tiek izteikts lūgšanas nodoms). Māci man ļaut Jēzum ienākt manī un pārņemt visu manu būtni tik pilnīgi, ka mana dzīve varētu izstarot citiem Viņa gaismu un mīlestību. Amen.

Bezvainīgā Marijas Sirds, mūsu līksmības cēlonis,
lūdz par mani.

Svētā Kalkutas Terēze, lūdz par mani!

 

Pirmā diena
Iepazīt dzīvo Jēzu

“Vai tu patiešām pazīsti dzīvo Jēzu – ne no grāmatām, bet no tā, ka esi kopā ar Viņu savā sirdī?”

“Vai esmu pārliecināts, ka Kristus mīl mani un es – Viņu? Šī pārliecība ir klints, uz kuras tiek celts svētums. Un kas mums būtu jādara, lai iegūtu šo pārliecību? Jāiepazīst Jēzus, jāmīl Jēzus, jākalpo Jēzum. Šī pazīšana mūs darīs tikpat stiprus kā nāve. Mēs Jēzu iepazīstam ticībā – apcerot Viņa Vārdu Svētajos Rakstos, ieklausoties tajā, ko Viņš saka ar savas Baznīcas starpniecību, un būdami cieši vienoti ar Viņu lūgšanā.”

“Meklējiet Viņu tabernākulā. Pievērsiet savas acis Viņam, kas ir Gaisma. Tuviniet savu sirdi Viņa dievišķajai Sirdij un lūdziet, lai Viņš dāvā žēlastību iepazīt Viņu.”

Šīs dienas doma:
“Nemeklē Jēzu tālās zemēs; tur Viņa nav. Viņš ir tavā tuvumā; Viņš ir tevī.”

Lūdz žēlastību dziļi iepazīt Jēzu.
Lūgšana svētajai Terēzei.

 

Otrā diena
Jēzus tevi mīl

“Vai esmu pārliecināts, ka Kristus mīl mani un es – Viņu? Šī pārliecība ir kā saules gaisma, kas liek strāvot dzīvības sulām un atvērties svētuma pumpuriem. Šī pārliecība ir klints, uz kuras tiek celts svētums.”

“Sātans var censties izmantot dzīves cirstās brūces un dažreiz arī tevis paša pieļautās kļūdas, lai tu uzskatītu – nav iespējams, ka Jēzus tevi patiešām mīl, patiešām ir tev uzticīgs. Šādas briesmas draud mums visiem. Un tas ir tik skumji, jo patiesībā Jēzus vēlas un gaida iespēju pateikt tev ko pilnīgi pretēju... Viņš mīl tevi vienmēr, pat tad, kad tu nejūties tā cienīgs.”

“Jēzus tevi maigi mīl, tu Viņam esi ļoti dārgs. Vērsies pie Jēzus ar lielu paļāvību un ļauj Viņam tevi mīlēt. Pagātne pieder Viņa žēlsirdībai, nākotne – Viņa apredzībai, bet tagadne – Viņa mīlestībai.”

Šīs dienas doma:
“Nebīsties – tu Jēzum esi ļoti dārgs. Viņš tevi mīl.”

Lūdz žēlastību būt pārliecinātam, ka Jēzus tevi mīl, mīl personiski un bez kādiem nosacījumiem.
Lūgšana svētajai Terēzei.


Trešā diena
Sadzirdi, kā Viņš tev saka: “Man slāpst!”

“Savā agonijā, ciešanās un vientulībā Viņš ļoti tieši jautāja: “Kāpēc Tu mani esi atstājis?” Uz krusta Viņš bija tik ļoti vientuļš, atstāts un tik ļoti cieta. .. Šajā vissmagākajā brīdī Viņš izsaucās: “Man slāpst!” .. Ļaudis domāja, ka Viņu moka parastas slāpes, un tūlīt pasniedza Viņam etiķi. Bet ne jau pēc tā Viņam slāpa – Viņam slāpa pēc mūsu mīlestības, sirsnības, ciešas pieķeršanās Viņam un līdzdalības Viņa ciešanās. Neparasti, ka Viņš tā sacīja. Viņš teica: “Man slāpst,” nevis: “Sniedz man savu mīlestību.” .. Krustā sistā Jēzus slāpes nav mūsu iedomas. To pauda šie vārdi: “Man slāpst!” Sadzirdēsim, ka Viņš tos saka man un tev .. . Tā patiešām ir Dieva dāvana.”

“Ja klausīsies ar sirdi, tu sadzirdēsi, sapratīsi .. Kamēr tu dziļi sevī neizjutīsi, ka Jēzum slāpst pēc tevis, tu nevarēsi izzināt, kas Viņš vēlas būt tev un Viņa gribu attiecībā uz to, kas lai tu būtu Viņam.”

“Ej Viņa pēdās, meklējot dvēseles. Nes Viņu un Viņa gaismu nabadzīgo cilvēku mājās, īpaši tām dvēselēm, kurām tas visvairāk vajadzīgs. Izplati Viņa Sirds mīlestību visur, kur ej, lai tā remdētu Viņa slāpes pēc dvēselēm.”

Šīs dienas doma:
“Dievam slāpst pēc tā, lai tu un es remdētu Viņa slāpes.”

Lūdz žēlastību saprast Jēzus saucienu: “Man slāpst!”
Lūgšana svētajai Terēzei.

Ceturtā diena
Dievmāte tev palīdzēs

“Cik ļoti mums nepieciešams, lai Marija mūs mācītu, ko nozīmē remdēt Dieva slāpju pilno mīlestību pret mums, – Jēzus atnāca, lai mums to atklātu. Viņa to darīja tik skaisti. Jā, Marija ar savu šķīstību, pazemību un uzticīgo mīlestību ļāva, lai Dievs pilnīgi pārņem viņas dzīvi. .. Mūsu Debesu Mātes vadībā centīsimies pieaugt šajās trīs dvēseles nostājās, kas iepriecina Dieva Sirdi un dod Viņam iespēju Jēzū un ar Jēzus starpniecību kļūt vienotam ar mums Svētā Gara spēkā. Un, to darot, mēs kā Marija, mūsu Māte, ļausim, lai Dievs pārņem savā rīcībā visu mūsu esamību. Tad ar mūsu starpniecību Dieva slāpju pilnā mīlestība varēs sasniegt visus, ko mēs sastapsim, īpaši nabadzīgos.”

“Ja paliksim kopā ar Dievmāti, viņa mums sniegs savu mīlošas paļāvības, pilnīgas sevis atdeves un līksmības garu.”

Šīs dienas doma:
“Cik cieši mums jāturas pie Dievmātes, kura saprata, kādi dievišķās mīlestības dziļumi atklājās brīdī, kad viņa stāvēja krusta pakājē un dzirdēja Jēzu saucam: “Man slāpst!””

Lūdz žēlastību mācīties no Dievmātes remdēt Jēzus slāpes, kā to darīja viņa.
Lūgšana svētajai Terēzei.

Piektā diena
Akli uzticies Jēzum

“Paļaujieties uz labo Dievu, kas mūs mīl, par mums rūpējas, visu redz, visu zina un visu spēj izdarīt manā un dvēseļu labā.”

“Mīli Viņu ar paļāvību, neraugoties atpakaļ, bez bailēm. Atdod sevi visu Jēzum. Viņš tevi izlietos, lai paveiktu lielas lietas, ja vien tu Viņa mīlestībai ticēsi daudz vairāk nekā savam nespēkam. Tici Viņam, uzticies Viņam aklā un absolūtā paļāvībā, jo Viņš ir Jēzus.”

“Jēzus nekad nemainās. .. Paļaujies uz Viņu ar mīlestību, paļaujies uz Viņu ar platu smaidu, vienmēr ticot, ka Viņš ir Ceļš, kas ved pie Tēva, ka Viņš ir Gaisma šajā tumsas pasaulē.”

“Mums jāspēj paraudzīties augšup un no visas sirds teikt: “Es visu spēju Viņā, kas man dod spēku.”Pamatojoties uz šo svētā Pāvila apgalvojumu, tev jāiegūst nešaubīga paļāvība savu darbu – drīzāk jau Dieva darbu – veikt labi, sekmīgi, pat nevainojami kopā ar Jēzu un Jēzum. Esi arī pārliecināts, ka tu pats no sevis nespēj neko paveikt, ka tev pašam nav nekā, izņemot grēku, nespēku un postu, un ka visas dabas dāvanas un žēlastības esi saņēmis no Dieva.”

“Arī Marija apliecināja šādu pilnīgu paļāvību uz Dievu, pieņemot, ka tiks izmantota Dieva pestīšanas plāna īstenošanā, kaut arī viņa nebija nekas, jo zināja, ka Dievs, kas ir visvarens, viņā un ar viņas starpniecību spēj darīt lielas lietas. Viņa paļāvās. Ja reiz viņa Dievam bija teikusi savu “jā”, tad – viss. Viņa nekad vairs nešaubījās.”

Šīs dienas doma:
“Paļāvība uz Dievu spēj sasniegt visu. Dievam vajadzīgs mūsu tukšums un niecība, nevis pārpilnība.”

Lūdz žēlastību iemantot nesatricināmu paļāvību uz Dieva spēku, Viņa mīlestību pret tevi un visiem.
Lūgšana svētajai Terēzei.

Sestā diena
Patiesa mīlestība ir sevis atdošana

““Man slāpst” nav citas nozīmes kā tā, ka man sevi visu jāatdod Jēzum.”

“Cik viegli ir iegūt Dievu! Ja atdodam sevi Dievam, Dievs ir mūsu, un tad nekas nav mūsu vairāk kā Dievs. Jo, ja sevi atdosim Viņam, Viņš piederēs mums, tāpat kā Viņš pieder sev, t. i., mēs dzīvosim Viņa dzīvi. Kā atlīdzību par to, ka sevi esam atdevuši Dievam, Viņš mums sniedz pats sevi. Ja pārdabiskā veidā sevi visu atdodam Dievam, mēs kļūstam tā cienīgi, ka Viņš mums pieder. Patiesa mīlestība ir sevis atdošana. Jo vairāk mīlam, jo vairāk sevi atdodam.”

“Jūs bieži redzat savienotus elektrības vadus – mazus un lielus, jaunus un vecus, lētus un dārgus. Kamēr pa tiem neplūst strāva, gaismas nav. Šie vadi esat jūs un es. Strāva ir Dievs. Mūsu spēkos ir ļaut strāvai plūst caur mums, izmantot mūs un nest pasaules Gaismu, Jēzu, vai arī liegt sevi izmantot un ļaut izplesties tumsai. Dievmāte bija visbrīnišķīgākais vads. Viņa ļāva, lai Dievs viņu piepilda līdz malām, un, sevi atdodot, ar savu “lai man notiek pēc tava vārda” viņa kļuva žēlastības pilna, un dabiski, ka, tiklīdz Dieva žēlastības strāva viņā ieplūda, viņa steigšus devās uz Elizabetes māju, lai vadu, Jāni, pievienotu strāvai – Jēzum.”

Šīs dienas doma:
“Ļauj Dievam tevi izmantot, neprasot tavu piekrišanu.”

Lūdz žēlastību visu savu dzīvi nodot Dieva rokās.
Lūgšana svētajai Terēzei.

Septītā diena
Dievs mīl priecīgu devēju

“Lai ienestu prieku mūsu dvēseles dziļumos, labais Dievs mums ir atdevis sevi. .. Prieks nav atkarīgs tikai no temperamenta. Kalpot Dievam un dvēselēm vienmēr ir grūti – tāpēc mums vēl jo vairāk jācenšas to iemantot un panākt, lai tas vairojas mūsu sirdī. Prieks ir lūgšana. Prieks ir spēks. Prieks ir mīlestība. Prieks ir mīlestības tīkls, ar kuru jūs varat iegūt daudz dvēseļu. Dievs mīl priecīgu devēju. Kas dod ar prieku, tas dod visvairāk. Ja tev darbā ir grūtības un tu tās pieņem ar prieku, ar platu smaidu, tad citi tajā un arī visā citā saskatīs tavus labos darbus un slavēs Tēvu. Vislabākais veids, kā izrādīt pateicību Dievam un cilvēkiem, ir visu pieņemt ar prieku. Sirds, kas deg mīlestībā, parasti ir arī priecīga sirds.”

“Bez prieka nav mīlestības, bet mīlestība bez prieka nav īsta mīlestība. Tāpēc mums šī mīlestība un prieks jāienes mūsdienu pasaulē.”

“Prieks bija arī Dievmātes spēks. Dievmāte bija pirmā žēlsirdības misionāre. Viņa bija pirmā, kas fiziski saņēma Jēzu un nesa Viņu citiem, un viņa steigšus devās ceļā. Tikai prieks viņai varēja dot šo spēku  un steidzīgumu, lai dotos ceļā un veiktu kalpones darbu.”

Šīs dienas doma:
“Prieks ir vienotības ar Dievu zīme, Dieva klātbūtnes zīme. Prieks ir mīlestība, dabisks rezultāts tam, ka sirds deg mīlestībā.”

Lūdz žēlastību rast prieku mīlestībā un dalīties šajā priekā ar visiem, ko satiec.
Lūgšana svētajai Terēzei.

Astotā diena
Jēzus kļuva par Dzīvības maizi un izsalkušo

“Viņš pierādīja to, ka mūs mīl, atdodams mums savu dzīvi, visu savu esamību. Tevis un manis dēļ “Viņš, būdams bagāts, kļuva nabags”. Viņš atdeva sevi  visu. Viņš nomira uz krusta. Bet pirms nāves Viņš sevi darīja par Dzīvības maizi, lai remdētu mūsu izsalkumu pēc mīlestības, pēc Viņa. Viņš teica: “Ja jūs neēdīsiet manu Miesu un nedzersiet manas Asinis, jums nebūs mūžīgās dzīves!” Un šī mīlestība bija tik liela, ka tā darīja Viņu par izsalkušo, un Viņš teica: “Es biju izsalcis, un jūs mani paēdinājāt, un jūs nevarat ieiet mūžīgajā dzīvē, ja mani nepaēdināt.” Tā dod Kristus. Arī šodien Dievs turpina mīlēt pasauli. Viņš turpina sūtīt tevi un mani, lai pierādītu, ka mīl pasauli, ka joprojām jūt līdzi pasaulei. Tie esam mēs, kam šodien jābūt Viņa mīlestībai, viņa līdzjūtībai pret pasauli. Bet, lai mēs spētu mīlēt, mums nepieciešama ticība, jo ticība, kas iemiesota darbībā, ir mīlestība, bet mīlestība, kas iemiesota darbībā, ir kalpošana. Tāpēc Jēzus sevi darīja par Dzīvības maizi, lai mēs varētu to ēst un dzīvot un lai spētu Viņu saskatīt, tērptu nabadzīgo cilvēku ciešanu tērpā.”

“Mūsu dzīvei jābūt Euharistijas cauraustai. Jēzus Euharistijā mums palīdz aptvert to, cik ļoti Dievs slāpst mūs mīlēt un cik ļoti Viņam slāpst pēc mūsu mīlestības pret Viņu – pēc mūsu un dvēseļu mīlestības. No Jēzus Euharistijā mēs saņemam gaismu un spēku remdēt Viņa slāpes.”

Šīs dienas doma:
“Tici, ka Viņš, Jēzus, ir sastopams  zem maizes zīmēm un ka Viņš, Jēzus, ir izsalkušajā, kailajā, slimajā, vientuļajā, nemīlētajā, izstumtajā, bezpalīdzīgajā un izmisušajā.”

Lūdz dziļas ticības žēlastību saskatīt Jēzu Dzīvības maizē un kalpot Viņam, tērptam nabadzīgo cilvēku ciešanu tērpā.
Lūgšana svētajai Terēzei.

Devītā diena
Svētums – tas ir Jēzus, kas dzīvo un darbojas manī

“Mūsu žēlsirdības darbi nav nekas cits kā mūsu pāriplūstošās mīlestības pret Dievu izpausme. Tāpēc tas, kurš ir visciešāk vienots ar Viņu, arī visvairāk mīl savu tuvāko.”

“Mūsu darbība ir patiesi apustuliska tikai tik daudz, cik mēs ļaujam Viņam strādāt mūsos un ar mūsu starpniecību – ar Viņa spēku, ar Viņa gribu, ar Viņa mīlestību. Mums jākļūst svētiem ne jau tāpēc, ka gribam justies svēti, bet tāpēc, ka mums jādod iespēja Kristum pilnībā dzīvot mūsos savu dzīvi.”

“Izlietosim sevi kopā ar Viņu un Viņam. Ļauj Viņam raudzīties ar tavām acīm, runāt ar tavu muti, strādāt ar tavām rokām, staigāt ar tavām kājām, domāt ar tavu galvu un mīlēt ar tavu sirdi. Vai tā nav pilnīga vienotība, nemitīga mīloša lūgšana? Dievs ir mūsu mīlošais Tēvs. Lai tava mīlestības gaisma tā spīd cilvēku priekšā, ka, redzot, kā tu dari labus darbus (mazgā, slauki, gatavo ēst, mīli savu vīru un bērnus), viņi varētu slavēt Tēvu.”

“Esi svēts! Svētums ir vieglākais veids, kā remdēt Jēzus slāpes, Viņa slāpes pēc tevis un tavas slāpes pēc Viņa.”

Šīs dienas doma:
“Žēlsirdība citam pret citu ir nekļūdīgākais ceļš, kas ved uz lielu svētumu.”

Lūdz žēlastību kļūt svētam.
Lūgšana svētajai Terēzei.

Noslēgums

Kad vien māte Terēze tika aicināta runāt, viņa vienmēr ar nešaubīgu pārliecību atkārtoja: “Svētums nav greznība, kas domāta nedaudziem, – tas vienkārši ir tavs un mans pienākums.” Šis svētums ir cieša vienotība ar Kristu: “Tici, ka Jēzus un tikai Jēzus ir dzīvība, bet svētums nav nekas cits kā tas pats Jēzus, kas mājo dziļi tevī.” Dzīvojot šajā ciešajā vienotībā ar Jēzu, kas apslēpts Euharistijā un nabadzīgajos cilvēkos, – “divdesmit četras stundas diennaktī”, kā māte Terēze mēdza teikt, – viņa kļuva patiesi kontemplatīva, būdama pasaules vidū. “Tāpēc, darot darbu kopā ar Viņu, darbs kļūst lūgšana, jo, darot to kopā ar Viņu, darot to Viņa vārdā, darot to Viņam, mēs mīlam Viņu. Un, mīlot Viņu, mēs  kļūstam arvien ciešāk vienotas ar Viņu un ļaujam Viņam mūsos dzīvot savu dzīvi. Un tas, ka Kristus dzīvo, mūsos ir svētums.”

 

 

2016.30.08
Dziedāt gudrību...

Svēte Raksti liecina, ka kopš pašiem sākumiem pestīšanas vēsturē ir klātesoša dziesma un dažādu mūzikas instrumentu skaņas. Mūzikā kārtotu skaņu raksts dzirdams jau Vecās Derības tauru un stīgu instrumentu skanējumā un izceļojošās Dieva tautas dziesmās. Svētajos Rakstos atrodam arī liturģisku dziesmu krājumu – Psalmus, kas savu aktualitāti nav zaudējis līdz mūsu dienām, un Jāņa Atklāsmes grāmata apliecina, ka dziesma būs klātesoša arī Debesu liturģijā mūžīgajā Jeruzalemē (skat. Atkl 14, 1-5; 19, 6-7).

Katoliskā Baznīca jau no tās pirmsākumiem ir turpinājusi šo Vecās Derības liturģijas tradīciju, iekļaujot dziedāšanu un mūzikas instrumentu spēli Svētajā Misē. Šodien vairumā katoļu draudžu ir koris vai vismaz dziedātāju ansamblis, kā arī ērģelnieki un citu mūzikas instrumentu pārzinātāji. Mūzikā ienākušas jaunas vēsmas, piemirsti senie liturģiskie teksti un Svētajā Misē dažkārt izmantoti dziedājumi ar ļoti vienkāršotu, no liturģijas būtības attālinātu tekstu un dažkārt arī ar apšaubāmu muzikālo kvalitāti. Tajā pašā laikā pastāv bagāta, pat īsti neiepazīta Katoliskās Baznīcas mūzikas tradīcija, mantojums, kurš mūsdienās spēj dot katoļu liturģijai jaunu gaismu.

Lai iedziļinātos katoļu sakrālās mūzikas mantojumā un kaut nedaudz “pagaršotu” seno dziedājumu skaistumu un mūsdienu komponistu – senās tradīcijas sekotāju skaņu rakstus, liels pulks Latvijas katoļu draudžu mūziķu un dziedātāju – ap 90 cilvēku, no 17. līdz 19.augustam piedalījās liturģiskās mūzikas vasaras akadēmijā “Psallite sapienter-dziedāt noslēpumu”, ko ar V.E. Rīgas arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča atbalstu rīkoja Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts (RARZI).

Kaut gan akadēmijas nosaukumā minēts noslēpums, precīzāks tā tulkojums skanētu “dziedāt gudrību”, taču noslēpuma jēdziens pat labāk izsaka to, kas notika akadēmijas trijās dienās. Dieva gudrība, kas cilvēkam paliek Noslēpums, dāvāja šai muzicējošo un dziedošo cilvēku kopienai ne sausu akadēmisku nodarbību klāstu, bet iespējas izdzīvot šīs dienas kā rekolekcijas, kopīgu lūgšanu par savu kalpojumu un līdzcilvēkiem.

Akadēmijas dalībnieki varēja apmeklēt tikai teorētiskās nodarbības, vai arī ņemt tajā pilnīgu dalību, dziedot liturģiskajā kopkorī, vingrinoties gregorikas meistardarbnīcā, kā arī papildinot savas zināšanas un prasmes nodarbībās pie vokālajiem pedagogiem vai ērģeļspēles meistardarbnīcās atbilstoši savām interesēm un sagatavotības pakāpei.

Dienas kārtībā bija teorētiskās nodarbības no rīta, kam sekoja liturģiskā kopkora mēģinājums diriģentu prof. Franca Karla Prasla (Austrija), Jāņa Veļičko un Laines Taboras vadībā, nodarbības meistardarbnīcās vai pie vokālajiem pedagogiem un dziedāta vakara lūgšana Jēkaba katedrālē, kurā praktiskajās nodarbībās apgūtais ieguva dzīvas Baznīcas liturģijas veidolu un pirmo divu dienu vakarlūgšanas veidoja pakāpienus uz trešās dienas centrālo lūgšanu - Svēto Misi.

Teorētiskajās nodarbībās akadēmijas dalībniekus ievadīja priesteris Mihails Volohovs, kurš patlaban Romā studē patristiku un Baznīcas vēsturi, pievēršot klausītāju uzmanību problēmām un trūkumiem saistībā ar dziedājumu un mūzikas izvēli, kā arī kvalitāti katoļu liturģijā mūsdienās.

Gregoriskās un liturģiskās mūzikas speciālists, Dr. theol., prof. Francs Karls Prasls (Austrija) trijos priekšlasījumos iepazīstināja akadēmijas dalībniekus ar liturģijas un mūzikas attiecībām no Vecās Derības laika līdz mūsdienām, liturģiskā gada seno dziedājumu bibliskajiem pamatiem, simbolisko un alegorisko nozīmi, īpaši pievēršoties Kristus dzimšanas svētkiem un Lieldienām, kā arī apskatīja sakrālās mūzikas mantojuma saglabāšanas problēmas un tā izmantošanas iespējas liturģijā mūsdienās.

Vēl mūzikas akadēmijas dalībnieki dzirdēja Pontifikālā institūta “Musica sacra” licenciāta studentes, kordiriģentes Laines Taboras priekšlasījumu par Baznīcas mūziķa kalpojumu un lomām liturģijā, kurā referente iepazīstināja klausītājus ar Baznīcas dokumentiem, kas satur konkrētus norādījumus un ieteikumus. Savukārt Dr. art. Ieva Rozenbaha sniedza īsu ieskatu sakrālās mūzikas attīstībā Latvijā, atzīmējot, ka mūsu valstī šī tradīcija vēl ir ļoti jauna un tās izaugsmi ietekmējuši vēsturiskie apstākļi. Šis priekšlasījums ļāva izdarīt secinājumu, ka katoļu komponistiem šodien ir ļoti lielas iespējas dot savu pienesumu Latvijas sakrālās mūzikas attīstībai.

Kaut arī vasaras akadēmijas klausītāji saņēma akadēmiskas teorētiskas un praktiskas zināšanas, šīs mācības bija īpašas ar lūgšanas gara klātbūtni – lūgšana veidoja šī īpašā pasākuma ietvaru un saturēja to vienotā veselumā. Prof. F.K.Prasls savas lekcijas iesāka, iemācot īsu gregorisku dziedājumu, no kura ir ņemts šīs akadēmijas nosaukums, tā sagatavojot klausītāju sirdis un prātus liturģijas simbolu un noslēpumu dziļākai izpratnei. Savukārt dziedātajā vakara lūgšanā Jēkaba katedrālē mācību dalībniekiem tika dota iespēja lūgties kopā kā Dieva tautai.

Vasaras akadēmija noslēdzās 19. augustā ar Svēto Misi Jēkaba katedrālē, kuru celebrēja V.E. Rīgas arhibīskaps Z. Stankevičs, koncelebrējot priesterim M. Volohovam. Šajās svinībās piedalījās vasaras akadēmijas dalībnieku liturģiskais kopkoris un mūziķi, liturģijā iekļaujot nodarbībās apgūtos skaņdarbus – no seniem gregoriskiem dziedājumiem līdz mūsdienu katoļu autoru rakstītai mūzikai ar tradicionālajiem liturģijas tekstiem.

Savā homīlijā arhibīskaps pievērsās abiem dienas lasījumiem – pravieša Ecehiēla sauso kaulu ielejas redzējumam (Ez 37, 1-14) un Jēzus sarunai ar likuma zinātājiem par vislielāko bausli Likumā (Mt 22, 34-40). Pravieša redzējumā sausie kauli ir Izraēļa nams, un bīskaps uzsvēra šo paralēli ar mūsdienu situāciju, kad kristīgā Eiropa, jaunais “Izraēla nams” kļūst līdzīga sauso kaulu ielejai. Viņš atsaucās uz pāvesta Franciska uzrunu Eiropas Parlamentā, kur Eiropa tiek salīdzināta ar nogurušu un neauglīgu vecmāmiņu un uzdeva jautājumu – ko ar to darīt? Kā šajos kaulos atkal dabūt dzīvību un kāds tam sakars ar mūziku? Pravieša tekstā, norādīja arhibīskaps, ir ietverta atbilde, paša Kunga pavēle: “Ej un pravieto pār šiem kauliem…”. Tas ir pravieša uzdevums, kas ir ietverts arī Baznīcas mūziķa kalpojumā.

Rodas jautājums, kā pravietot? Evaņģēlijs palīdz saprast kalpojuma ciešo saikni ar Likuma pildīšanu, ko Jēzus ietver īsajā aicinājumā mīlēt Dievu no visas savas sirds, visas savas dvēseles, ar visu savu prātu un mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu. Arhibīskaps pievērsa uzmanību tam, ka šajā “hierarhijā” sevi jānovieto beigās. Mīlot Dievu un savu tuvāko kalpojums būs auglīgs. Attiecībā uz mūziķa pravietisko kalpojumu viņš pievērsa uzmanību tam, ka Baznīcas mūzika un mūziķi var veidot tiltu starp laicīgo pasauli un Baznīcu, jo sakrālo mūziku klausās, pieņem pat tur, kur par Dievu neviens negrib dzirdēt.

Pēc Svētās Mises liturģiskās mūzikas vasaras akadēmijas “Psallite sapienter” dalībnieki saņēma apliecības no arhibīskapa rokām un ir liela cerība, ka šīs Baznīcas mūziķu un dziedātāju mācības kļūs par ikgadēju tradīciju.

Vasaras mūzikas akadēmijas dalībniece, RARZI absolvente Stella Jurgena

Foto: Liene Martuzāne

2016.30.08
RARZI pagarina uzņemšanu visās studiju programmās līdz 9. septembrim

 

Dokumentus klātienē var iesniegt RARZI biroja darba laikā vai arī iesniegt elektroniski (anketa pieejama mājas lapā, pārējos dokumentus iesūtīt ieskanētus vai nofotografētus), oriģināli jāuzrāda studiju pārrunās.
Iestāšanās pārrunas 7. septembrī pl. 10.00 vai 9. septembrī pl. 15.30 Klostera 4-35.
Jaunā studiju gada sākums 9. septembrī pl. 16.30 ar Svētā Misi Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā.

 

2016.30.08
Seminārs katehētiem un kristīgiem skolotājiem Garīgais impulss 5 Zīmju un simbolu valoda reliģiskajā izglītībā

ES ESMU dzīvības maize (Jn 6, 35)

Cilvēku dzīvē zīmes un simboli ieņem ievērojamu vietu. Tā kā cilvēks vienlaikus ir gan miesīga, gan garīga būtne, tad garīgas lietas viņš izsaka un uztver caur materiālām zīmēm un simboliem. Dievs runā uz cilvēku caur redzamo radību. Gaisma un nakts, vējš un uguns, ūdens un zeme, koki un augļi runā par Dievu, simbolizē vienlaikus gan Viņa diženumu, gan Viņa tuvumu.  (sal. KBK 1146-1147)

Baznīcas liturģijā izmantotās zīmes un simboli dāvā mums iespēju dziļai refleksijai. Šie ikdienas dzīves vienkāršie elementi –  maize un vīns, kas liturģijā Svētā Gara spēkā tiek pārvērsti Dieva žēlastības un klātbūtnes dāvanās aicina mūs tuvoties Dieva noslēpumam.

Mūsdienu skaļajā, satrauktajā un steidzīgajā laikmetā mums un mums uzticētajiem bērniem, pusaudžiem un jauniešiem par visu vairāk ir nepieciešams brīdis klusumam, mieram un pārdomām (refleksijai). Viens no veidiem kā veicināt iekšējo mieru ir kontemplēt ikdienas dzīvē sastopamo simbolu – gaisma, maize, vīns, ūdens, eļļa - nozīmi, kuri atklāj Dieva žēlsirdību un mīlestību. Tāpēc šī gada semināra Garīgais impulss 5 tēma ir „Zīmju un simbolu valoda reliģiskajā izglītībā”.

Semināra laiks ir paredzēts garīgās dzīves padziļināšanai un stiprināšanai, izglītojošām lekcijām un praktiskām nodarbībām, Aglonas kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanai un sadraudzībai.

Semināra rīkotājs: Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta Katehēzes metodiskais centrs sadarbībā ar Latvijas kristīgo skolotāju asociāciju.

Semināra mērķauditorija: Katehēti un kristīgie skolotāji.

Semināra norises vieta: Aglona (Aglonas bazilika un Aglonas bazilikas klostera viesnīca, Aglonas maizes muzejs).

Semināra norises laiks: 16.09.plkst.20.00- 18.09.plkst.14.00.

Semināra dalības maksa: 20.00 EUR

Semināra dalībnieki saņems apliecību par 16 stundu izglītības programmu.

Pieteikšanās semināram līdz 9.09.2016.

Pieteikšanās semināram: lolita_ergle@inbox.lv; mob. tālr. nr. 29527064

Piesakoties ir nepieciešami sekojoši dati: vārds, uzvārds, personas kods (apliecībai), draudze/ skola, mobilā tel. nr., kā arī kādā veidā plānojat nokļūt Aglonā (vai ir personiskais transporta līdzeklis). Tas ir nepieciešams, lai varētu saplānot dalībnieku nokļūšanu uz Aglonu.

Zemāk sk. Semināra programmu.

 

Programma

Piektdiena 16.09.

19.00-20.00 Ierašanās/reģistrācija/iekārtošanās.

20.00-20.45 Vakariņas.

21.00-22.00 Iepazīšanās/sadraudzība.

22.00-23.00 Vakara lūgšana/ Adorācija.

Sestdiena 17.09.

7.45-8.00 Rīta lūgšana.

8.00-8.30 Brokastis.

8.40 – 10.10 Ikona – Durvis uz Mūžību (Žanete Narkēviča).

10.15- 11.45 Simbolu didaktika (Mathias Hein).

12.00 Svētā Mise Aglonas bazilikā.

13.15-14.00 Pusdienas.

14.30-17.30 Tematiska atpūtas pēcpusdiena (Maizes muzeja apmeklējums, Aglonas un Aglonas bazilikas kultūrvēsturiskais mantojums, individuāla pastaiga, meditācija pie ezera, uc.).

17.30-19.00 Radošā darbnīca Simbolu didaktika. (Māksliniece un katehēte Ilze Možeika).

19.00-19.45 Vakariņas.

20.00-22.00 Garīgais impulss un stiprinājums. (priesteris  Aleksandrs Stepanovs)

22.00-23.00 Adorācija/ pastaiga.

Svētdiena. 18.09.

7.45-8.00 Rīta lūgšana.

8.15-9.00 Brokastis.

9.15 – 10.30 Daudzveidīgu metožu pielietojums katehēzē un kristīgā mācībā. H. Gārdnera daudzpusīgā intelekta (multiple intelligences) teorijas praktiskais pielietojums. (Lolita Ērgle)

12.00 Svētā Mise Aglonas bazilikā.

13.00 Pusdienas.

13.15-14.00 Seminārā gūtās atziņas un ierosmes. Apaļais galds.

14.00 Mājupceļš.

 

2016.17.08
Dvēseles ekoloģija

Šogad Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts turpināja aizsākto tradīciju –katehēzi  Aglonas bazilikas kriptā 14.augustā.

Katehēzes tēma „Dvēseles ekoloģija” tika aplūkota no teoloģijas (pr. Andris Ševels MIC), psiholoģijas (Marks Jermaks) un ikdienas pieredzes (Edgars Svētiņš) viedokļa. Šo aspektu kopsaucējs bija piedošana, pazemība un lūgšana. Marks Jermaks uzsvēra, cik ļoti šodien pietrūkst uzmanības un iejūtības cilvēku savstarpējās attiecībās, cik vientuļi un nesaprasti jūtas bērni savās ģimenēs. Saistībā ar piedošanu Marks vēlreiz apstiprināja ļoti svarīgu patiesību, ka piedošana nav viena mirkļa darbs, bet gan ilgstošs process un bez Dieva žēlsirdības patiesa piedošana nav iespējama.

Priesteris Andris Ševels MIC ļoti strukturēti un skaidri aplūkoja dvēseles ekoloģijas jautājumu un ieteica 5 konkrētus soļus, kas ved uz sirds skaidrību (svētumu) - laba un ļauna atpazīšana, piedošana, lūgšana, žēlsirdības darbi, pazemība. Īpaši uzrunāja priestera īsā un skaidrā pazemības definīcija „Būt pazemīgam nozīmē dzīvot patiesībā”.

Īpašu noskaņu katehēzei piešķīra Ingas Paršovas un Edgara Svētiņa radītie muzikālie mirkļi.

Tūlīt pēc katehēzes kriptā sekoja īpašs pasākums bērniem RARZI un Rīgas Katoļu ģimnāzijas teltī, kur uz katehēzi un radošo darbnīcu bērnus aicināja Siguldas katoļu draudzes katehētu komanda Aija Avotiņa (RARZI maģistrante), Ilze Seržāne un Vitālijs Bočkarevs.

Bērnu katehēzes tēma bija „Dievs ir žēlsirdīgs” un sasaucās ar šī gada bērnu radošo darbu konkursa tēmu. Radošo darbu izstāde arī bija aplūkojama lielajā teltī.

Radošās darbnīcas laikā bērni no koka krāsainām lodītēm izgatavoja lūgšanu rokassprādzi, kas palika viņiem gan kā piemiņa, gan kā lūgšanas instruments. Neiztrūka arī kādi našķi un rotaļas. Šķīrāmies ar norunu atkal tikties nākamajā gadā. Un jācer, ka iegūtā un daļēji pašu roku veidotā lūgšanu rokas sprādze aizvien aicinās bērnus uz žēlsirdības darbu – lūgšanu.

RARZI

2016.01.08
Kapelāna vēstule

Dārgie RARZI studenti, darbinieki un pasniedzēji!

Augustā daudzi cilvēki dodas svētceļojumā uz Aglonu, lai tur svinētu lielus svētkus ― Vissvētākās Jaunavas Marijas uzņemšanu Debesīs, kas ir Māras zemes Karalienes svētki.

Tūkstošs deviņi simti piecdesmitajā gadā, pirmajā novembrī pāvests Pijs XII izdeva dogmatisko konstitūciju, kurā sacīja: “Mūsu Kunga Jēzus Kristus un svētlaimīgo apustuļu Pētera un Pāvila autoritātē, kā arī mūsu pašu autoritātē mēs pasludinām, paziņojam un nosakām kā dievišķi atklātu dogmu to, ka Bezvainīgi ieņemtā Dieva Māte Jaunava Marija, piepildījusi savas zemes dzīves gaitu, tika ar miesu un dvēseli uzņemta Debesu godībā”. Baznīca priecājas par Vissvētākās Jaunavas Marijas triumfa pilno uzņemšanu Debesīs, kur Kristus Māte tiek kronēta ar godības kroni kā Debesu uz zemes Karaliene.

Savukārt pāvests Francisks sacīja: Ja tu gribi zināt, kas ir Marija, jautā teologam ― viņš tev to labi izskaidros. Bet, ja tu gribi zināt, kā mīlēt Dieva Māti, vērsies pie Dieva tautas ― ļaudis tev to iemācīs labāk par teologu.

Mēs esam Dieva bērni, kas mīl savu Māti.

Jaunava Marija mēdz izvēlēties sev vietas, kurās viņa īpaši sniedz Kristus pelnītās žēlastības. Mūsu zemē Dievmātei ir labpaticis par savu svētnīcu izvēlēties Aglonas baznīcu.

Tāpēc uz Aglonu, īpaši 15. augustā, plūst svētceļotāju tūkstoši. Nekāda aģitācija nespētu tiem likt uzņemties tik daudz neērtību un ceļa grūtību. Bez īpašas Dieva žēlastības spēka šī parādība nav izskaidrojama. Tie, kuri reiz Aglonā bijuši, plāno kā nākamgad atkal tur nokļūt, it kā Aglonā viņi būtu atstājuši kādu daļiņu no sirds. Šie svētceļojumi ir ekumeniski. Uz Aglonu dodas ne tikai katoļi, bet arī citu konfesiju kristieši. Izskaidrot to nav grūti ― Māte vēlas aplaimot visus savus bērnus. Viņas mīlestība sniedzas pāri barjerām, kas sašķēlušas ticību.

Bāreņiem māte dažkārt vairāk vajadzīga nekā īstajiem bērniem. Katrs, kas ar labu nolūku ir devies svētceļojumā uz Marijas svētnīcu, jūtas iepriecināts, aplaimots, jūt žēlastības spēka iedarbību.

Kavējoties pārdomās par Jaunavas Marijas kultu, mums jāizdara kāds secinājums. Acīmredzot mums jārīkojas tāpat kā kalpiem Galilejas Kānā, kad Jaunava Marija tiem gluži vienkārši teica: “Dariet visu, ko vien mans Dēls jums teiks” (sal. Jņ 2, 5). Dievmāte mūs virza pie Kristus. Viņa mums nesacīs neko tādu, kas nebūs ietverts Atklāsmē, Evaņģēlijā.

Ko vien mans Dēls jums teiks. Tas ir dziļi pamatots noradījums. Mūsu ausis sasniedz dažādas balsis, dažādi ieskati attiecībā uz Baznīcu un arī morāles normām, kuras pasaule cenšas mainīt savā labā. Ir cilvēki, kuriem gribētos visu reformēt, visu nolīdzināt, pat Kristus likumus.

Par šo tematu pāvests runāja 1979. gadā Īrijā, Marijas svētnīcā: “Šodien mūsu pretrunu plosītajā pasaulē kristieši dzird daudz un dažādas balsis. Šodien var saklausīt daudz tādu vārdu, kas nesaskan ar Kunga sacīto. Tās ir maldinošas balsis, kas apgalvo, ka patiesība ir mazāk svarīga, salīdzinot ar personīgo labumu; ka komforts, bagātības un izpriecas ir īstie dzīves mērķi; ka taisnība ir jāpanāk, bet bez jebkādas kristiešu palīdzības; ka varas lietošana var būt noderīgs līdzeklis labu mērķu sasniegšanai; ka vienību var panākt, nenoraidot ienaidu.

Dažkārt mēs piedzīvojam problēmas, dažkārt mēs nonākam spaidos, dažkārt esam izvēles priekšā. Kad to darīt liek ticība, tad Kunga vārds mūs vienmēr vadīs un iepriecinās. Kristus nav atstājis bez vadības savus sekotājus ceļā uz Evaņģēlija izpratni un dzīvi saskaņā ar to”.

Marija mūs vienmēr ved pie Kristus. Marija māca mūs pildīt Viņa gribu. Redzi, es esmu Kunga kalpone, lai man notiek pēc Tava vārda.

Kas ir tuvu Marijai, tas ir vistuvāk Dieva gribai, tam mazāk kā citiem draud briesmas pakļauties šodien tik izplatītajam kārdinājumam ― visa un visu kritizēšanai. Tāda veida kritika nerodas no lietu skaidras izpratnes, bet tieši no visdažādākā veida prāta, gribas un sirds tumsas.

No personīgās pieredzes zinām, ar kādu spēku miesa uzbrūk mūsu cildenajam ideālam, kas ir tiekšanās pēc Dieva. Par šo miesas dzeloni sūdzās arī apustulis Pāvils. Arī mūs tik bieži pazemo zemiskās tieksmes, miesīga, netīra mīlestība, kas nerēķinās ne ar kādām morāles normām. Tik daudz mūsu fantāzijā netīru tēlu, zemisku nolūku, grēcīgu ilgu.

Šajā dramatiskajā cīņā ar tumsu, kuras pamatā ir mūsu saistīšanās ar grēku, nekas mūs tā neglābs, nekas mums tik sekmīgi nepalīdzēs kā Bezvainīgi Ieņemtā, kas vienmēr ir bijusi brīva no tā morāla posta, kam mēs visi esam pakļauti.

Ak es, nelaimīgais cilvēks, kas mani atbrīvos no miesas nāves? Sūdzējās svētais Pāvils, jūtot sevī divus likumus. Mēs zinām, kas mūs var atbrīvot no grēka, kas var vājināt tumsības valdnieka spēku. Mēs zinām, kas mums var palīdzēt iegūt žēlastību nostiprināt dzīvi kopā ar Dievu. Mēs zinām, kas mums var sniegt vislielāko atbalstu, lai mūsu darbība būtu tīkama Dieva acīs. Tā ir viņa ― Bezvainīgi Ieņemtā, žēlastības pilnā.

Marija vienmēr bijusi brīva no jebkāda grēka, arī pirmgrēka. Viņa nekad nav bijusi atkarīga no ļauna gara vai no jebkā tāda, kas šo atkarību rada. Viņa bija brīva no ikviena grēka traipa. Viņa pastāvīgi mīda ļaunā gara lepno galvu. Mēs neesam brīvi ne no personiskās vainas, ne no pirmgrēka sekām. Mēs esam vainīgi tik daudzos apzinīgos pārkāpumos. Mēs esam Dieva likuma pārkāpēji. Mans grēks vienmēr ir manā priekšā, sacīts piecdesmitajā psalmā.

Tomēr Dievs mani ir aicinājis varonīgi cīnīties pret grēku, pret katru grēcīgu parādību. Mans pienākums ir kalpot kā ierocim cīņā pret grēku sevī, pasaulē un dvēselēs. Dievs mani ir aicinājis uz ciešu iekšēju kopību ar Mariju, kas ir žēlastības pilna un piepildīta ar Dieva klātbūtni.

Grēcinieku patvērums un apustuļu Karaliene neatmetīs mūs, kaut arī esam tik necienīgi un tik tālu no viņas. Žēlsirdības māte dzirdēja no sava mirstošā Dēla lūpām: Lūk, tavs Dēls! “Šos vārdus viņa nespēj aizmirst. Tomēr Marija gaida, lai arī no mūsu puses būtu dzirdams apliecinājums: Es atzīstu tevi par savu Māti, es pilnīgi piederu tev”.

Lai Marija dāvā mums mīlestību ― savu mīlestību, kuras dēļ viņa saņēma žēlastību būt Kristus Māte. Kaut jūs visi izpildītu savu misiju, kuras uzdevums ir modināt cilvēku dvēselē mīlestību uz Kristu!

Lai Marija mums māca būt tīriem, tāpat kā viņa bija tīra; lai viņa dara mūs uzticīgus Dieva aicinājumam; lai viņa panāk, ka mēs saprastu sava kalpojuma cildenumu, kā arī šī kalpojuma prieku un spēku. Lai viņa mums palīdz veltīt sevi pilnīgi kalpošanai Dievam un dvēselēm.

P. S: Līdz 30. augustam es būšu ārpus Latvijas. Taču savā ceļojumā paņemšu līdzi Jūsu rūpes, lai turpinātu lūgties par Jums. Ceru, ka šajās dienās mūsu lūgšanu nodomos ir viss, kas notiek Krakovā. Lūgsimies par garīgiem augļiem no Jauniešu dienām Krakovā, lai Dievs, caur pāvestu, uzmundrinātu jauniešus būt drosmīgākiem sekošanā Kristum.

Pr. Alberto

 

2016.11.07
Liturģiskās mūzikas vasaras akadēmija

Elektroniskā saite reģistrācijai http://ej.uz/idd1

2016.22.06
Sērijā "Pāvesta Benedikta XVI katehēzes" ceturtā grāmata – "Katehēzes par lūgšanu"

13.jūnijs, 2016, 11:42

Izdevniecība "Vox Ecclesiae" sērijā "Pāvesta Benedikta XVI katehēzes" lasītājiem piedāvā ceturto grāmatu – Benedikta XVI "Katehēzes par lūgšanu". Grāmatā ir apkopotas 39 Benedikta XVI katehēzes, kuras viņš sniedza laikā no 2011. gada 4. maija līdz 2012. gada 3. oktobrim. Savukārt grāmatas noslēgumā lasītāji var iepazīties ar Ticības mācības kongregācijas 1989. gadā izdoto dokumentu "Orationis formas".

Kā pastāstīja izdevuma tulkotājs un  atbildīgais redaktors priesteris Pauls Kļaviņš Dr.theol., lasot katehēzes, var just Benedikta XVI dziļo teoloģisko pieeju, jo Dieva Vārdu viņš pieskaņo mūsdienu cilvēka vajadzībām. Lasītājs tāpat varēs uzzināt, cik bagātīga ir lūgšanas daudzveidība, īpaši jau psalmos. "Tie satur bagātīgu lūgšanas dinamiku, jo lūdzējs ir dažādos stāvokļos, situācijās, prieka, skumju apstākļos," skaidroja P. Kļaviņš. Viņš arī norādīja, lai lūgšana nebūtu formāla, jāapzinās tās daudzveidība, kas aptver visu mūsu cilvēcisko pieredzi.

Izdevniecības "Vox Ecclesiae" vadītāja Žanete Narkēviča papildināja, ka Benedikts XVI ir labs skolotājs, kurš ievada lasītāju lūgšanas dziļumos: "Katra no katehēzēm izgaismo savu nokrāsu lūgšanas dzīvē un parāda, ka mūsu attiecības ar Kungu ir ļoti dažādas, ar dažādām nokrāsām."

Priesteris P. Kļaviņš arī paskaidroja, ka grāmatas beigu daļā pievienotais dokuments "Orationis formas" ir par kristīgās meditācijas būtību. Laikā, kad mums tiek piedāvātas dažādas grāmatas par kristīgo meditāciju, kad nereti tā saplūst ar austrumu meditācijas principiem, ir "vērtīgi iepazīties ar šo analīzi". Pēc P. Kļaviņa sacītā, kristīgās meditācijas būtība ir nevis cilvēks, enerģijas vai kāds cits centrs, bet gan "personiskās attiecības ar Dievu - Tēvu, Dēlu, Svēto Garu".

Grāmatas vāku rotā El Greko glezna "Kristus". Līdz šim šai sērijā ir iznākušas arī grāmatas: "Priesteru kalpojums", "Apustuļi un jaunās derības liecinieki", "Svētais Pāvils apustulis". Grāmatu var iegādāties draudžu grāmatu galdos.

LRKB IC

2016.22.06
RARZI maģistra darbiem šogad oriģinālas un inovatīvas tēmas

20.jūnijs, 2016, 15:57

Aizvadītajā nedēļā septiņi Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta (RARZI) studenti aizstāvēja savus maģistra darbus. Šoreiz studenti bija izvēlējušies oriģinālus un inovatīvus tematus, par kuriem Latvijā pētījumi vēl nav veikti, sacīja viena no komisijas loceklēm, RARZI docente Ingrīda Trups-Kalne, papildinot, ka visi saņēma arī ļoti augstu vērtējumu - no astoņām līdz desmit ballēm.

Raksturojot maģistra darbu autors, RARZI direktore Žanete Narkēviča sacīja, ka tās ir spēcīgas personības, kas maģistra darbus nav rakstījušas tikai dokumenta dēļ, bet gan pētījušas tēmas, kas saistītas ar viņu dzīvi, pieredzi, kā arī kalpošanu Baznīcā un sabiedrībā. “Praktiski visi ir tādi darbi, kas ir izdzīvoti, kas saistīti ar nopietnu attieksmi pret to, ko šie cilvēki dara,” sacīja Ž. Narkēviča.

Trīs maģistri nāk no Jelgavas. Viens no tiem ir Edgars Svētiņš, kura maģistra darba tēma bija “Kristum ticīgs skolotājs vērtībizglītībā projektā “Bon Pro Terra Mariana””. “Tas ir projekts, ko viņš ir īstenojis vairākus gadus, […] pats padziļina savas zināšanas un veido vidi, ir palīgs priesteriem visā diecēzē. Redzam, ka nav jābūt piesaistītam pie vienas draudzes, lai kalpotu,” skaidro Ž. Narkēviča.

Jelgavniece ir arī Dace Indrika, kura maģistra darbā pētīja ornātus Latvijā, to teoloģisko un simbolisko nozīmi, kā arī pastorālo funkciju. Pēc RARZI direktores domām, šo darbu var izdot kā nelielu grāmatiņu, kas var kļūt par labu ceļvedi katehēzē.  D. Indrika ir studējusi mākslu, Jelgavā ir organizējusi izstādes. “Tas ir cilvēks, kas domā par sakrālā muzeja izveidi, kā arī par katehēzēm par liturģiskās valodas un simbolu padziļināšanu,” D. Indriku raksturo Ž. Narkēviča.  Maģistra darba autorei ir doma veidot katehēzes nodarbības par liturģiju pie Svētās Ģimenes mājas vai B. Sloskāna muzeja, kas vēlāk varētu notikt kādā citā muzejā, jo katehēzes par liturģiju, liturģisko apģērbu mūziku cilvēkus uzrunā.

Arī Olga Anspoka, kura pētīja vientulību un pastorālās palīdzības iespējas vientulības gadījumos, nāk no Jelgavas. Darbā bija ietvertas intervijas ar cilvēkiem par dziļākajiem vientulības iemesliem. Pēc RARZI direktores sacītā, Olga Anspoka ir cilvēks, kas ir gatavs kalpot gan ar katehēzi, gan kā pastorālais darbinieks.

Aizstāvētāju rindās šogad bija arī divas luterānes, kuras pateicās par to, ka institūtā jutās labi un ka tajā ir starpkonfesionāla vide. Viena no viņām ir Regīna Paegle, kas darbojas ar bērniem un praktizē “Godly play” metodi. R. Paegle rakstīja par akmens simboliku Svētajos Rakstos, kā to skaidrot svētdienas skolā ar metodes “Godly play” starpniecību. Otra luterāne ir Inese Laubenbaha, kas savā darbā izcēla kristīgā skolotāja harizmu, norādot, ka skolotājs tā nav tikai iemācāma profesija, bet ka ir cilvēki, kuriem tā ir Dieva dota dāvana. Darba praktiskajā daļā I. Laubenbaha atsaucās uz savu personīgo pieredzi - trīs skolotāji, kas viņai bija kļuvuši par paraugiem, bija radikāli mainījuši savu profesionālo ievirzi, jo sajutuši aicinājumu kļūt par skolotāju.

Interesants bija Ligitas Kvieses darbs, kurā viņa apskatīja eitanāzijas problēmu dzīvības un nāves noslēpuma priekšā. “Tas ir ļoti būtisks darbs, jo tieši saistīts ar pastorālās kalpošanas iespējām bērnu paliatīvajā aprūpē. Uz aizstāvēšanu bija ieradušās arī divas kapelānes – Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas kapelāne un RARZI absolvente Inese Lūse un Dana Zaķe-Kalniņa. Kapelānes deva savus ieteikumus un komentārus, līdz ar to izveidojās saruna. Darba recenzents bija priesteris Andris Marija Jerumanis, kas pēc pirmās profesijas ir mediķis un varēja dalīties ar savu pieredzi Šveicē, kur runā par bioētikas jautājumiem ar sekulāro sabiedrību.

Maģistra darbu aizstāvētāju rindās bija arī žurnāliste Danute Tomsone, kas rakstīja par mediju kā pastorālo konsultantu personas krīzē, praktiskajā daļā aplūkojot Zolitūdes traģēdijas piemēru. “Interesanti, ka pastorālais darbs tiek attiecināts uz mediju. Mums šķiet, ka tā ir privāta un personiska saruna, bet Danute mēģināja rādīt, ka medijs pastarpināti var būt pastorālais konsultants,” sacīja RARZI direktore.

Pēc darbu aizstāvēšanas Ž. Narkēviča atzīst: “Kopuma nav pirmā reize, kad pārliecināmies, ka uz RARZI nāk stipras un motivētas personības, kurām ir gan intelektuālas dotības, gan stipra pārliecība, ka sava dzīve jāvelta lietām, kas Dievam svarīgas, lai gan ne vienmēr tās būs ļoti praktiskas un izdevīgas.” Tāpat viņa redz, ka attīstās pastorālā konsultanta profesija, kurai bija veltīta jūnija sākumā notikusī RARZI atvērto durvju diena.

Raksturojot institūtu, Ž. Narkēviča saka: “Neesam masveidīgs institūts. Esam mazais pulciņš, sāls, kas dod spēku Baznīcai Latvijā. Tā ir unikāla vide, kur var satikties līdzīgi domājuši cilvēki no visas Latvijas, kuri savu dzīvi vēlas saistīt ar kalpojumu Baznīcā un sabiedrībā.”

LRKB IC


2016.10.06
Maģistru darbu aizstāvēšana

2016. gada trešdien 15. jūnijā pl. 10.00 M.Pils ielā sv. Antona zālē 2 aicinām visus interesentus uz Profesionālajā maģistra programmā Reliģija ar kvalifikāciju pastorālais konsultants maģistra darbu aizstāvēšanu, un 16. jūnijā pl. 10.00 M.Pils ielā 2 sv. Antona zālē  uz Profesionālās maģistra studiju programmas "reliģija" ar kvalifikāciju filozofijas, ētikas un kristīgās mācības skolotājs, maģistra darbu aizstāvēšanu.

2016.08.06
RARZI izlaidums

Šo piektdien, 10. jūnijā Svētās Magdalēnas baznīcā pēc Svētās Mises, kas sāksies 16.30 septiņpadsmit RARZI studenti saņems bakalaura un maģistra diplomus. Svēto Misi svinēs RARZI profesors pr. Andris Marija Jerumanis.

Sirsnīgi aicinām visus RARZI docētājus, studentus, absolventus un atbalstītājus uz šo svinīgo notikumu.

RARZI direktore

Žanete Narkēviča

2016.08.06
Pāvests Benedikts XVI “Katehēzes par lūgšanu”

Izdevniecība Vox Ecclesiae sagatavojusi jaunu grāmatu Pāvests Benedikts XVI “Katehēzes par lūgšanu”. Šī ir jau ceturtā grāmata, kas iznāk sērijā Pāvesta Benedikta XVI katehēzes.

Grāmatas atklāšana notiks Svētā Jēkaba katedrālē svētdien, 12. jūnijā pēc Svētās Mises, kas sāksies plkst. 11.00.

2016.03.06
Bez uzvarētāja noslēdzies eseju konkurss par Baznīcas sociālo mācību

 

 

 

 

 

 

 

 

Noslēdzies februārī Katoļu mediju centra sadarbībā ar Rīgas Augstāko reliģijas zinātņu institūtu (RARZI) izsludinātais eseju konkurss „Baznīcas sociālā mācība – žēlsirdība darbībā”. Konkursa mērķis bija veicināt Latvijas katoliskās sabiedrības izpratni par Baznīcas sociālo mācību, tās piedāvātajiem domāšanas principiem un vērtēšanas kritērijiem un katoliskās sabiedrības spēju šos principus un kritērijus attiecināt uz savu ekonomisko, politisko un sociālo dzīvi.

Kā informēja konkursa rīkotāji, tajā piedalījās divas pretendentes – Anželika Jaskova ar darbu “Jaunatne un tās nākotne” un Marika Vītola ar darbu “Katoļu brīvprātīgo kalpošana cietumos – žēlsirdības darbs sabiedrības labā”. Izvērtējot esejas, žūrijas komisija, kurā bija divi Katoļu mediju centra un divi RARZI pārstāvji, vienojās par to, ka konkursā uzvarētāja nav, bet par otrās vietas ieguvēju izvēlējās M. Vītolu, piešķirot viņai naudas balvu 25 eiro apmērā. Savukārt A. Jaskova saņems veicināšanas balvu – “Katoļu Baznīcas Vēstneša” abonementu šim gadam.

Kā pastāstīja Katoļu Mediju centra pārstāve Ingrīda Lisenkova, konkurss tika rīkots, apzinoties, ka Baznīcas sociālās mācības joma cilvēkiem Latvijā nešķiet interesanta. Tāpēc viens no konkursa mērķiem bija veicināt katoļu interesi un apziņu par Baznīcas sociālās mācības nozīmīgumu. “Šķiet, ka, arī rīkojot konkursu, nav izdevies parādīt, ka šī joma ir interesanta un saistoša. Par to liecina zemā atsaucība. Tas nozīmē, ka būs jāmeklē cits veids, lai Baznīcas sociālo mācību popularizētu katoļu vidū,” secināja I. Lisenkova.

LRKB IC

2016.20.05
Atvērto durvju diena 2016

Laterāna Pontifikālās universitātes filiāle Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts (RARZI) aicina visus interesentus sestdien 11. jūnijā Rīgā, Mazā pils ielā 2 iepazīties ar institūta realizētajām studiju programmām, iestāšanās prasībām un institūta piedāvātajām izglītības un garīgās dzīves aktivitātēm.

Programma:

10.00 Institūta un studiju programmu prezentācija
11.30 Pastorālā konsultanta darbs Vācijas katoļu draudzēs (Mattias Hein)
12.00 Pastorālā darba iespējas Svētās Ģimenes mājā (Inese Švekle)
12.30 Agape
13.00 ekskursija uz Svētās Ģimenes māju

 

2016.19.05
Pāvesta Franciska enciklikas Laudato si' atklāšana

Aicinām uz pāvesta Franciska enciklikas Laudato si' tulkojuma latviešu valodā atklāšanu šo piektdien, 20. maijā sv. Marijas Magdalēnas baznīcā pēc Svētās Mises, kas sāksies pl. 16.40.
Visi laipni aicināti!

 

2016.10.05
Kapelāna vēstule

Dārgie RARZI studenti, darbinieki un pasniedzēji!

Tuvojas Vasarsvētki!

Sv. Jānis raksta: Bet kad atnāks Iepriecinātājs, ko es sūtīšu no Tēva, patiesības Gars, kas no Tēva iziet, Viņš dos jums liecību par mani. Un jūs dosiet liecību, tāpēc ka no sākuma esat pie manis.

To es jums sacīju, lai jūs nekristu apgrēcībā. Viņi jūs izslēgs no sinagogām, bet nāks stunda, kad ikviens, kas jūs nonāvēs, domās, ka ar to kalpo Dievam. Bet viņi jums to darīs tāpēc, ka nav atzinuši ne Tēvu, ne mani. Bet to es jums sacīju, lai jūs, kad pienāks viņu stunda, atcerētos, ka es jums to teicu. (Jņ 15, 26-16, 4a).

Kad atnāks Iepriecinātājs... Kas ir Iepriecinātājs? Protams, mēs to zinām. Viņš ir Svētais Gars. Citā reizē, arī Svētais Jānis rakstīja: ,,To Es jums sacīju, uzturēdamies pie jums. Bet Iepriecinātājs – Svētais Gars, ko Tēvs atsūtīs manā vārdā, - jums iemācīs visu un atgādinās jums visu, ko Es jums sacīju”.

Viņš ir paša Dieva Mīlestība. Viņš ir Kristus Gars. Vai tiešām manā dzīvē, Svētais Gars ir Iepriecinātājs, Mierinātājs, Svētdarītājs? Vai es Viņu pazīstu? Vai man ir kādas attiecības ar Svēto Garu?

Varbūt Svētais Gars mums ir nepazīstams? Viņam ir jābūt ‘galvenajam aktierim’ mūsu dzīvē... un varbūt teorētiski mēs to zinām, bet, kas mums jādara, lai mums būtu īstas, labas attiecības ar Svēto Garu?

Svētā Gara dāvana ir viena no lielākajām svētībām, ko varam saņemt šajā dzīvē, jo Svētais Gars mierina, iedvesmo, brīdina, šķīsta un vada mūs. Viņš var mūs piepildīt „ar cerību un pilnīgu mīlestību”.

Dievs ir mīlestība, un Mīlestība ir pirmā dāvana, kas ietver sevī visas pārējās. Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, atturība. Pret tādām lietām nav bauslības. (Gal. 5, 22-23).

Mīlestība, prieks... Lūk, ko teica Pāvests Francisks par prieku: Ja kādreiz skumjas klauvē tavā sirdī, pasaki tām, ka tev jau ir saistības ar prieku, un pasaki arī, ka tu gribi būt uzticīgs priekam visu tavu dzīvi.

Dievs meklē konkrētus izmainītas un pārvērstas dzīves augļus savos bērnos. Kad Dievs atnāk Viņš vēlas redzēt manī prieku, atturību, tāpēc, ka tas liecina par gara augli, kas ietekmē manas attiecības ar Dievu un savu tuvāko. Piemēram, tur kur ir pacietība, tur vienmēr būs miers. Ja mājās nav pacietības, ja vīrs nevar izturēt savu sievu un sieva vīru, ja starp laulātajiem nav atturības, tad šajā namā būs pastāvīgi konflikti. Gara auglis, kuru Dievs tiecas mūsos veidot ir mūsu savstarpējas attiecības ne tikai ar Dievu, bet arī ar cilvēkiem.

Mīlestība, miers un prieks parādās mūsu attieksmē pašiem pret sevi. Pacietība, laipnība un labprātība parādās mūsu savstarpējās attiecības ar citiem cilvēkiem. Uzticamība, lēnprātība un atturība izpaužas mūsu attiecībās ar Dievu. Zinot mūsu vajadzību pēc visa tā, Dievs ir devis mums visu nepieciešamo dzīvei un dievbijībai, lai mums būtu daļa pie Viņa Dievišķās dabas.

Šī Mīlestība ir ielieta mūsu sirdīs ar Svēto Garu, kas mums ir dots.

Tā kā mēs esam miruši grēka dēļ vai vismaz esam grēka ievainoti, Mīlestības dāvanas pirmā izpausme ir grēku piedošana.

Svētais Gars ir Dieva mīlestība. Tas nozīmē, ja es daru labu aiz mīlestības, tad kaut kādā veidā tajā ir Svētā Gara izpausme. Jo Dieva mīlestība atspoguļojas darbos. Viņš ir ikvienas mīlestības avots debesīs un virs zemes. Jēzus ir mīlestības paraugs. Viņš atdeva savu dzīvību par mums toreiz, kad bijām vēl naida kalpi un mīlestības necienīgi. Kā gan mēs varētu runāt par mīlestību, ja Svētais Gars, kas veido Jēzus līdzību, nebūtu mūsos? Ja grēks vilina un velk uz citu pusi, tad atcerēsimies apustuļa svētā Pētera vārdus: Labāk ir ciest, labu darot, nekā ļaunu darīt. Viss, ko labu darām, ir Dieva mīlestības dāvana.

Svētā Gara darbību var nepamanīt, jo Dievs mums neatklāj savus nodomus un arī tādēļ, ka cilvēka grēks aizklāj un aptumšo dievišķās dāvanas. Bet ticība mums atgādina, ka Kungs pastāvīgi darbojas. Viņš mūs ir radījis un uztur esībā. Tas ir Viņš, kurš ar savu žēlastību visu radību ved uz Dieva bērnu godības brīvību.

,,Tādēļ kristīgā tradīcija ar vienu vārdu izsaka attieksmi, kādai mums jābūt pret Svēto Garu,– paklausība. Tas nozīmē būt jūtīgiem pret to, ko dievišķais Gars sekmē ap mums un mūsos, pret harizmām, ko Viņš dala, pret kustībām un organizācijām, ko Viņš rada, pret mīlestību un lēmumiem, kam Viņš liek dzimt mūsu sirdī. Pasaulē Svētais Gars piepilda Dieva darbus. Kā liturģijas himna to saka, Viņš ir žēlastību dāvātājs, siržu gaisma, dvēseles viesis, atpūta darbā, atbalsts asarās. Bez Viņa palīdzības cilvēkā nav nekā, kas būtu nevainīgs un vērtīgs, jo tas ir Viņš, kas mazgā aptraipīto, ārstē ievainoto, aizdedzina auksto, labo kļūdas un ved cilvēkus līdz glābšanas un mūžīgā prieka ostai”. (Kad Garām iet Kristus, 130).

Tāpat esam arī Marijas mēnesī. Vismaz dažādi vārdi viņai. Svētā Marija ir Miera Karaliene, tā Baznīca viņu uzrunā. Tāpēc, kad tavā dvēselē, tavā ģimenes vai profesionālajā vidē, sadzīvē ar līdzcilvēkiem vai starp tautām valda satraukums, nepārstāj viņu sveikt ar šo uzrunu: „Regina pacis, ora pro nobis! – Miera Karaliene, lūdz par mums!” Vai tu esi to mēģinājis vismaz tad, kad zaudē mieru? Tu būsi pārsteigts par to, cik šāda lūgšana ir efektīva.

Pr. Alberto

P.S. Diemžēl es nebūšu Latvijā 29.5-23.6; 3.8-31.8, bet kā Jūs jau zināt, tas nenozīmē, ka nebūsiet manās domās un lūgšanās.

2016.10.05
Pāvesta Franciska enciklika Laudato si'

Izdevniecība Vox Ecclesiae ir sagatavojusi jaunu grāmatu - pāvesta Franciska enciklikas Laudato si' (Esi slavēts) tulkojumu latviešu valodā. Tā veltīta rūpēm par mūsu kopējām mājām.

Grāmatas iznākšana sakrīt ar Svētā Krēsla valsts sekretāra kardināla Pjetro Parolina vizīti Latvijā, kuras laikā viņš uzstāsies Latvijas Universitātē ar lekciju "Pasaules un cilvēka redzējums enciklikā Laudato si'' " (12. maijā plkst. 15.00).

 

2016.07.05
Svētā Krēsla Valsts sekretāra V.E. kardināla Pjetro Parolina oficiālās valsts vizītes Latvijā Svētā Mise

2016.28.04
Bērnu radošos darbu „Dievs ir žēlsirdīgs” izstāde Skrīveros

23. aprīlī Skrīveros ar bērnu un jauniešu zīmējumu un foto izstādi noslēdzās radošais konkurss „Dievs ir žēlsirdīgs”. Konkursu organizēja Rīgas Augstākais Reliģijas zinātņu institūts. Konkursā ar radošiem darbiem piedalījās katoļu, luterāņu, adventistu un metodistu draudzes, kā arī vispārizglītojošo skolu kristīgās mācības un Jūrmalas  speciālās internātpamatskolas skolēni. Radošie darbi par Dieva žēlsirdību atceļoja no Liepājas, Krāslavas, Preiļiem, Madonas, Siguldas, Olaines, Vaboles, Neretas, Pļaviņām, Aizkraukles, Jūrmalas un Rīgas.

Konkursa dalībniekus laipni uzņēma Andreja Upīša Skrīveru vidusskola un Skrīveru Vissvētākās Jaunavas Marijas- Miera Karalienes katoļu baznīca, kur Svēto Misi celebrēja pr. Māris Ozoliņš. Uzrunājot bērnus priesteris uzsvēra, ka Dievs savā žēlsirdībā vienmēr piedod un arī mums ir jāpiedod cits citam, jo arī piedošana ir žēlsirdības darbs.

Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā notika konkursa dalībnieku sumināšana. Bērniem bija liels prieks un gandarījums ieraudzīt savus darbus līdzās citiem darbiem izstādē.Visi darbi bija skaisti, dziļi un mīlestības pilni.

Pēc konkursa dalībnieku un viņu skolotāju sumināšanas sekoja dziesmas un spēles, ko bija  sagatavojis Matthias Hain. Bērnus īpaši iepriecināja slavēšanas dziesma „ I love you, Jesus” (Es tevi mīlu) angļu valodā, kuru visi iemācījās izpildot kopā  ar kustībām; tā noteikti kļuva par  lielāko hītu bērnu vidū, jo to dungojam varēja dzirdēt visu atlikušo pēcpusdienu dažādās skolas vietās.

Kāds no vismazākajiem dalībniekiem, paužot savas izjūtas pēc pasākuma, mammai uzdeva jautājumu : „Mammu, kad mēs atkal brauksim uz mazo baznīciņu?” (Skrīveru katoļu baznīca ir salīdzinoša maza ēka – aut.piez.) un skolu”. Tas nozīmē, ka pasākums bija izdevies.

Paldies visiem, kas piedalījās  un pielika savu roku konkursa, izstādes un pasākuma organizēšanā. Paldies par kopā būšanu!

Liels paldies organizācijai "Bonifatiuswerk" par finansiālo atbalstu.

Bērnu darbu izstāde būs vērojama arī Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku priekšvakarā, 14. augustā Aglonā. Līdzās izstādei, dienas garumā notiks arī īpašas katehēzes bērniem par tēmu „Dievs ir žēlsirdīgs”.

Esat mīļi gaidīti uz katehēzēm un izstādi Aglonā. Uz tikšanos arī  nākamajā gadā!

RARZI maģistra programmas studente

Aija Avotiņa

{gallery}/2016/konkurs{/gallery}

 

2016.22.04
Pēc Katoļu studentu dienām Saulkrastos: “Es pateicos Dievam par visu”


 

 

 

 

 

 

 

 

Sestdien, 16. aprīlī, sadraudzības pasākumā kopā pulcējās Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta (RARZI) un Rīgas Teoloģijas institūta audzēkņi, pasniedzēji, kā arī absolventi, lai pavadītu dienu mazliet citādāk nekā ierasts parastās mācību dienās. Jau par tradīciju kļuvusī katoļu studentu diena tiek rīkota katru gadu, un arī šogad bija iespēja gūt jaunus iespaidus un dalīties priekā.

Pasākums notika Saulkrastos, tāpēc, izmantojot iespēju, dienas gaitas iesākām ar Laudēm pie jūras, kur mūs viesmīlīgi sveicināja saule, vējš un gulbji.

Ar RARZI direktores Žanetes Narkēvičas uzrunu sākām akadēmisko daļu, kurā bija iespēja izvēlēties klausīties kādus no trīs sekciju referātiem - teoloģijā, filosofijā vai sociālajās zinātnēs.

Jāsaka, izvēlētās tēmas bija patiešām svarīgas un aktuālas, īpaši kristiešiem mūsdienu sabiedrībā un ikdienas dzīvē. Tika pieminēti temati saistībā ar laju aicinājumu būt par Dieva žēlsirdības misionāriem pasaulē, miera veicināšanu, mīlestības dziedināšanu, Baznīcas ieinteresētību filosofijas jautājumos, ģimeni un izglītību tajā, kā arī pastorālo kalpojumu. Varēja noprast, ka katrs referents bija izvēlējies tēmu, kas bija tuva arī pašam un tādēļ bija iedvesmojusi padziļināti pētīt konkrēto jautājumu.

Interesanta referāta tēma bija studentei Dacei Indrikai, kura dalījās pārdomās par skolotāja izaicinājumu mūsdienu laikmetīgajā mākslā un sabiedriskajos procesos. Ko nozīmē būt kristīgam skolotājam vai māksliniekam 21. gadsimtā un kur ir robeža, kad jau tiek aizskarta ticīgo cieņa un māksla pārvēršas par ko līdzīgu zaimošanai? Zināmā mērā bez drosmes un pārliecības par savu ticību nav iespējams pilnvērtīgi dzīvot ikdienas dzīvi, nepakļaujoties materiālisma vai sekulārisma spiedienam. Tas, protams, neattiecas tikai uz skolotāja vai mākslinieka profesiju, bet gan uz katru kristieti.

Arī students Dainis Stikuts aktualizēja svarīgu tēmu par to, kas īsti ir mīlestība, īpaši pievēršoties K. Voitilas darbam “Mīlestība un atbildība”. Pētot šī vārda nozīmi, piemēram, skaidrojošajā vārdnīcā vai lūkojoties uz jēdziena desakralizāciju sabiedrībā, jāsaka, ka nav iespējams to uztvert un īsteni saprast bez Dieva dotās atklāsmes Svētajos Rakstos, kur Dieva mīlestības izpratni vispilnīgāk redzam atklājamies Jēzū Kristū. “Redzama kļuvusi ir Dieva mīlestība mūsu starpā, Dievam Savu vienpiedzimušo Dēlu sūtot pasaulē, lai mēs dzīvotu caur Viņu.” (1 Jņ 4:9) No jauna atklājot kāda vārda būtību, varam mēģināt to patiesāk izdzīvot arī mūsu ikdienas dzīvē - savā runā un darbos.

Ciemos kopā ar pasniedzēju Matiasu Hainu bija ieradušies studenti no Vācijas, kas dalījās savu studiju pieredzē un pastorālā darba aspektos.

Dienas galvenais notikums bija Svētās Mises svinības, kurās piedalījās arī bīskaps Antons Justs. Viņš homīlijā uzteica studentu entuziasmu un izvēli studēt tieši šajās augstskolās, kā arī uzsvēra, cik ļoti Latvijai nepieciešami ticīgi un izglītoti cilvēki, kas spētu virzīt dažādus sabiedriskos procesus un būt kā dzīva liecība par Kristus mīlestību pasaulē.

Sadraudzības daļā, neskatoties uz apmākušos laiku, tika spēlētas dažādas sporta spēles, kurās īpašu atsaucību guva futbols. Citi šo laiku izmantoja arī pastaigām pie jūras.

Noslēgumā pēc kopīgām Vesperu lūgšanām sekoja vakars pie ugunskura, kurā visu sekciju vadītāji izklāstīja īsu apkopojumu par referātiem un pateicās dalībniekiem. Turpinājās arī draudzīgas sarunas un agape. Pēc brīnišķīgi pavadītās dienas, varam citēt Psalma refrēna vārdus: “Es pateicos Dievam par visu”. Lai visiem svētīgs atlikušais mācību gads un pateicība raisa prieku sirdīs!

bakalaura 1.kursa studente

Paula Beloglazova

2016.05.04
Kapelāna vēstule

Dārgie RARZI studenti, dalībnieki un pasniedzēji!

Kristus ir augšāmcelies!

Šajā Lieldienu laikā ar visu spēku no mūsu sirds dziļumiem izlaužas šie vārdi: Kristus ir augšāmcēlies no miroņiem, lai mums dotu savu dzīvību!

Augšāmcēlies Kristus ir mūsu cerība. Viņš nekad mūs nepieviļ! Mēs savā dzīvē bieži piedzīvojam dažādas vilšanās. Nereti izplēn mūsu cerības un gaidītās ilgas nepiepildās. Taču kristīgā cerība ir stipra un droša, jo tā ir atvērta mūžībai un ir balstīta uz Dievu, kurš vienmēr paliek uzticīgs.

Kristus dzīvo. Tāda ir lielā patiesība, kas mūsu ticībai piešķir tās saturu. Jēzus, kas nomira pie krusta, ir augšāmcēlies; Viņš uzvarēja nāvi, tumsas, sāpju un baiļu varu. Nebīstieties, sauc eņģelis sievietēm, kas dodas uz kapu, nebīstieties. Jūs meklējat Jēzu no Nācaretes, krustā sisto. Viņš ir augšāmcēlies. Viņa šeit nav (Mk16,6, Lieldienu svētdienas Svētās Mises evaņģēlijs). Šī ir diena, kuru Kungs ir devis: priecāsimies par to un līksmosim (Ps 117,24, Šīs pašas Mises graduālis).

Marija Magdalēna atklāj, ka kaps ir tukšs (20,1-2)

Agri piecēlās, un “Pirmajā nedēļas dienā, rīta agrumā, kad vēl bija tumsa, Marija Magdalēna atnāca pie kapa un redzēja akmeni noveltu no kapa”. (20,1).

Marija Magdalēna mīlēja Jēzu. Mīlestība negaida. Domā par otru, noliedz sevi: nostājā, mākā bremzēt tūlītēju reakciju, kas nāk tad, kad mums saka kaut ko, kas mums traucē, un tad mēs gribētu pazemot… Iepauzēsim mazliet! Atcerēsimies to, ko esam dzirdējuši Kunga Ciešanās: Iesus autem tacebat (Mt 26, 63: Bet Jēzus klusēja). Tu un es – mēs, cik reizes esam klusējuši tad, kad domājam, ka citi dara mums pāri? Kad ne tikai ārēji rādām, bet arī iekšēji domājam: cik niecīgs tas viss ir, salīdzinot ar to, ko esmu pelnījis.

Marija skrien tūlīt un uzreiz arī grib informēt apustuļus (20, 2a).

Viņa raud Kristus kapa priekšā (20,11ss). Tādējādi viņa ataino īsto Kristus mācekli, kurš skumst lielajā Mīlestībā pret Dieva Dēlu.

Marija apliecina Jēzu kā Kungu: “Viņi Kungu no kapa paņēmuši, un mēs nezinām, kur tie Viņu nolikuši.” (20, 2b).

Apustuļi skrien uz kapu (20, 3-10)

Ziņa ļoti iespaido divus apustuļus, kas sāk skriet. Arī viņi nepaliek vienaldzīgi, bet nopietni uztver atklājumu.

“Tad Pēteris un otrs māceklis izgāja un atnāca pie kapa.” (Jņ 20,3)

Pēteris ir Kefa, klints, kurš apliecināja Kristus vārdu pārējo apustuļu priekšā (Jņ 6,68-69), runāja ar Kristu pēdējo Vakariņu laikā un Evaņģēlija beigās saņēma no Kristus uzdevumu ganīt savus brāļus (Jņ 21,15-17).

“Abi viņi skrēja reizē; bet otrs māceklis skrēja ātrāk nekā Pēteris un nonāca pie kapa pirmais” (Jņ 20,4).

Mīlētais apustulis ātrāk skrien nekā Pēteris. Tas liekas attiecas uz viņa jaunību, bet arī uz viņa mīlestību.

“Un viņš noliecās un redzēja noliktu audeklu, tomēr iekšā negāja” (Jņ 20,5).

“Tad, viņam sekodams, atnāca Sīmanis Pēteris, iegāja kapā un redzēja noliktu audeklu. Un sviedrauts, kas bijis uz Viņa galvas, nebija nolikts pie audekla, bet atsevišķi satīts savā vietā.” (Jņ 20,6-7).

“Tad iegāja arī tas māceklis, kas pirmais atnāca pie kapa un redzēja un ticēja.” (Jņ 2,8) “...ka Viņam vajadzēja no miroņiem augšāmcelties.” (Jņ 20,9)

Redzēt un ticēt ir viena no galvenajām tēmām šajā nodaļā: “Tu ticēji tāpēc, ka tu mani redzēji. Svētīgi tie, kas nav redzējuši, bet ir ticējuši.” Kungs pamāci mūs. Ir noderīgi skatīties uz Kristu tad, kad Viņš iet kopā ar apustuļiem. Viņi ir vāji: viņiem ir tik daudz robežu, tik daudz egoisma! Jēzus viņiem aizrāda – tāpat, kā mums ir tā iespēja brālīgi aizrādīt, - bet Viņš mīl visus. Viņš tos neprātīgi mīl: pat tā, lai atdotu sevi pēdējās Vakariņās arī tam, kurš Viņu nodos. Ko tik Viņam nesaka, lai piespiestu Viņu reaģēt. Ir jāskatās uz Kristu, kas izprot. Un tad, kad mums gribas par kādu teikt: „Cik stulbs, atkal tas pats!”, padomāsim, vai Kristus tā reaģētu, vai aizrādītu?

Dievs vieno, nevis šķeļ. Lai arī cik mēs būtu labi, lai cik mēs domātu, ka esam tuvu Dievam, ja pārējie mūsu dzīvi sašķeļ, tas nozīmē, ka neesam tuvu Dievam, tuvu ir tikai mūsu „es”. Izpratīsim, palīdzēsim, kalposim, tas, ir, atmaksāsim ar to pašu: mīlot. Mīlēt nozīmē izprast, mācēt klausīties, smaidīt, dāvāt sevi tam, kas patīk pārējiem, tas ir, dzīvot no augšāmcelšanās.

“Tikai tad, ja Jēzus ir augšāmcelies, patiešām ir noticis jaunais, kas maina pasauli un cilvēka situāciju. Tad viņš kļūst par mērauklu, uz kuru mēs varam paļauties. Jo tad Dievs patiešām ir atklājies”. (Jēzus no Nācaretes II, lpp 198).

Pr. Alberto

2016.30.03
Katoļu studentu diena 2016

Par Katoļu studentu dienas 2016. gadā norisi

Foto ieskats

Akadēmiskās daļas programma

 

 

2016.29.03
Kristus ir augšāmcēlies!

 
1 lapa no 2
 

APTAUJA


Institūta svarīgākā misija ir?
skolot ticības mācības skolotājus un kapelānus
evaņģelizēt neticīgos
veicināt sabiedrībā integrālu skatījumu uz cilvēku
sekmēt studentu izpratni par teoloģiju

PARTNERI

 


.